• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par nākamā ES prezidenta kandidatūrām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.08.2003., Nr. 111 https://www.vestnesis.lv/ta/id/77846

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par nepieciešamības pamatojumu

Vēl šajā numurā

06.08.2003., Nr. 111

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par nākamā ES prezidenta kandidatūrām

ES prezidenta vēlēšanas notiks vēl tikai pēc gada, taču klusa sacensība par šo krēslu jau ir sākusies. Pašreizējais ES Komisijas prezidents Romano Prodi no sava amata šķirsies 2004. gada rudenī. Par bijušo Itālijas valdības vadītāju nav izcilas atsauksmes Eiropas Savienībā, tādēļ visi sagaida, ka viņa sekotājam būs lielāka autoritāte.

Ir paradoksāli, taču līdz galam vēl nav skaidrs, kā tiks ievēlēts nākamais ES Komisijas vadītājs. Viss liecina par to, ka, tāpat kā līdz šim, izšķirošo lēmumu pieņems tikai atsevišķu dalībvalstu vadītāji, ieskaitot Poliju. Ir zināms, ka pirms jaunā vadītāja ievēlēšanas notiks ilgstošas konsultācijas starp valstīm un vadošajiem politiskajiem spēkiem Eiropā. Nav noslēpums, ka būs liela aizkulišu politiskā tirgošanās un kompromisi.

Saskaņā ar Eiropas Konventa izstrādātās ES konstitūcijas projektā ierakstīto Komisijas šefa kandidāts ir jāizvirza Eiropas Savienības Padomei (t.i., ES galotņu sanāksmē sanākušajiem dalībvalstu vadītājiem), bet viņu izvēle ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam. Polija un vēl citas Eiropas valstis uzskata, ka būtu demokrātiskāk, ja Eiropas Parlamentam tiktu piedāvātas vismaz divas kandidatūras.

Mūsu avoti Briselē uzskata, ka jautājums par jauno Komisijas vadītāju tiks izlemts nākama gada pavasarī vai vasarā, taču pirmās nopietnās konsultācijas sāksies jau šī gada rudenī. Biežās jaunās ES 25 valdību pārstāvju tikšanās būs laba iespēja šādām apspriedēm.

Pašreiz ir zināms viens - Prodi pēcnācējam ir jānāk no pašreizējo vai bijušo premjerministru vidus. ES pastāv tradīcija, ka Komisijas šefam ir jābūt ar atbilstošu politisko pieredzi, bet savā karjerā viņam vajadzētu ieņemt vismaz valdības vadītāja amatu. Ir svarīgi, lai viņš justos brīvi citu dalībvalstu vadītāju sabiedrībā un ES kopīgo interešu vārdā spētu tiem norādīt to īsto vietu.

Neatkarīgi no tā, kas būs jaunais ES Komisijas prezidents, viņam nāksies vadīt jau paplašinātās Eiropas Savienības kvazi-valdību. Viņam būs grūtāks darbs nekā Prodi - bijušajam Itālijas premjerministram. Paplašinātā Eiropa būs mazāk saliedēta un tās kopīgais tirgus nav īpaši sagatavojies jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Vēl svarīgāk ir tas, ka tieši Komisijā sāksies sarežģītas sarunas par ES kārtējo budžetu 2007.-2013. gadam. Šīs sarunas nebūs vieglas, jo jaunās dalībvalstis centīsies panākt pēc iespējas lielākas dotācijas un tas neizbēgami novedīs līdz konfliktiem ar tādām maksātājvalstīm kā, piemēram, Vācija. ES Komisijas šefam nāksies uzņemties arbitra lomu.

Jaunajam Komisijas šefam būs nepieciešamas arī labākas vadības spējas nekā pašreizējam “il professore” Prodi. Viņa uzdevums būs saglabāt Es iekšējo vienotību, līdzsvaru starp federālistiem un viņu pretiniekiem. Jaunajam ES Komisijas vadītājam nāksies arī nostiprināt ES nozīmi pasaulē un uzlabot tās attiecības ar ASV.

 

Kandidāti uz Romano Prodi amatu:

Pāvo Liponens - mežacirtējs, lielas izredzes.

Plusi: mazas valsts pārstāvis, kura Eiropas Savienībā iestājās iepriekšējā paplašināšanās raundā, tādēļ arī viņa kandidatūra būtu politiski korekta un atbilstoša principam, ka pēc ES Komisijas prezidenta no lielas valsts amatā ir jānāk pārstāvim no mazas; viņš ievēros visas kopienas un arī mazo valstu intereses, stājoties pretī lielvaru - Vācijas un Francijas - dominācijai; viņš ir pragmatiķis; pēc zaudējuma vēlēšanās Somijā viņš ir “brīvs”; viņam ir ietekmīgu Eiropas sociāldemokrātu atbalsts.

Mīnusi: pret Liponenu iestājas Eiropas Parlamentā ietekmīgā kristīgo demokrātu frakcija.

 

Anderss Fugs Rasmusens - sarunu vedējs, labas izredzes.

Plusi: paplašināšanās sarunu noslēguma fāzē parādīja sevi kā lielisku sarunu vedēju ES iekšienē; pateicoties par to, viņu atbalstīs jaunās ES dalībvalstis, tai skaitā arī Polija; politiski līdzsvarots, bez īpašām nosliecēm uz federālismu vai starpvaldību sadarbību; mazas valsts pārstāvis.

Mīnusi: būs grūti atteikties no Dānijas premjera amata; viņš nāk no eiroskeptiskas valsts, kas ir palikusi ārpus eirozonas un neuzticīgi izturas pret drosmīgiem integrācijas plāniem; daudzus pārsteidza viņa atbalsts karam Irākā.

 

 

Hosē Marija Asnars - toreadors, labas izredzes.

Plusi: Spānijas gūtie politiskie un ekonomiskie panākumi; labs administrators; pēc 2004. gada vēlēšanām Spānija būs politiski “brīvs”, jo nekandidēs uz premjera amatu; viņu atbalsta Eiropas labējie.

Mīnusi: nāk no vidēja lieluma valsts; atbalstīja karu Irākā.

 

 

Gijs Verhofštats - kompromisu meistars, visai labas izredzes.

Plusi: nāk no mazas valsts, turklāt no Beniluksa valstīm, kas aizstāv Komisijas pozīcijas un ciešāku ES integrāciju; pateicoties pieredzei, pārvaldot sarežģīto Beļģijas pārvaldes sistēmu, ir lieliski apguvis kompromisu mākslu; būdams flāms, labi runā kā angliski, tā arī franciski.

Mīnusi: šogad uzvarēja vēlēšanās un kārtējo reizi kļuva par Beļģijas valdības vadītāju - būs grūti šķirties no premjerministra krēsla.

 

 

Volfgangs Šisels - kanclers, visai labas izredzes.

Plusi: nāk no mazas valsts, kas iestājās ES pēdējā paplašināšanās raundā; var rēķināties ar vāciešu atbalstu; viņu atbalsta Eiropas kristīgie demokrāti; Eiropā valda pārliecība, ka Komisijas prezidenta krēsls būtu sava veida kompensācija par pazemojumiem, kurus viņam nācās izciest sakarā ar diplomātiskajām sankcijām pret Austriju par sadarbību ar Haidera populistiem, bet vienlaikus arī balva par to, kā viņš ir ticis galā ar nepakļāvīgo koalīcijas partneri.

Mīnusi: viņu neuzskata par spēcīgu vadītāju; viņš valda Austrijā un nav zināms, vai būtu ar mioeru pirms laika atteikties no premjera krēsla.

 

 

Tonijs Blērs - karotājs, izredzes nav lielas.

Plusi: spēcīgs vadītājs, labi pazīstams visā Eiropā, ideāls attiecību uzlabošanai starp ES un ASV; viņa ievēlēšana Komisijas prezidenta amatā palīdzētu labāk integrēt eiroskeptisko britu sabiedrību Eiropas Savienībā.

Mīnusi: nāk no valsts, par kuru runā, ka tā sēž uz žoga starp ES un ASV; vadītājs, kurš savu politisko kapitālu pilnībā ir saistījis ar Eiropā ārkārtīgi nepopulāro karu Irākā; Lielbritānijas premjerministra kandidatūra nepatiks “vecās Eiropas” līderiem - Vācijai un Francijai.

Pēc “GAZETA WYBORCZA”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!