Starptautiskā sadarbība kā šodienas un nākotnes darbība

Gunārs Bundzis, Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļas virsprokurors, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Lūdzu, iepazīstiniet ar jūsu vadītās nodaļas struktūru un galvenajiem uzdevumiem! Kopš kura laika tā darbojas?

— Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas un neatkarīgas prokuratūras nodibināšanas prokuratūra aktīvi iesaistījās arī starptautiskajā sadarbībā krimināltiesiskajā jomā, izpildot tiesiskās palīdzības lūgumus, piedaloties atbilstošas normatīvās bāzes izstrādāšanā un sadarbojoties ar starptautiskajām institūcijām.

Līdz 2000.gada 1.martam Ģenerālprokuratūrā ar starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumu izpildi nodarbojās divi Darbības analīzes un vadības departamenta prokurori. Ņemot vērā Latvijas integrēšanos EP struktūrās, tās virzību uz Eiropas Savienību, pieaugot starptautisko palīdzības lūgumu skaitam un nepieciešamībai koncentrēt ar sadarbību saistīto jautājumu risināšanu vienā struktūrvienībā, Ģenerālprokuratūrā tika izveidota Starptautiskās sadarbības nodaļa. Tās uzdevumos ietilpst tiesiskās palīdzības lūgumu saņemšana, analīze un virzīšana ārvalstij vai lūguma izpildītājam Latvijā, lūgumu izpildes savlaicīga un kvalitatīva kontrole, kļūdu analīze un konsultāciju sniegšana par lūgumu izpildi, kā arī ar visām citām starptautiskās sadarbības formām saistītu jautājumu risināšana. Nodaļā notiek arī ārvalstu attiecīgās likumdošanas analīze, optimālāko sadarbības ceļu meklēšana. Pašlaik nodaļā strādā pieci prokurori.

— Vai jūsu kolēģiem ir noteikta darba specifika, tā sakot, savs lauciņš, ko viņi vislabāk pārzina?

— Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms jārunā par starptautiskās sadarbības veidiem krimināllietās, un tie ir: starptautiskā meklēšana, personu izdošana, notiesāto personu nodošana soda izciešanai, palīdzība procesuālo darbību izpildē u.c.

Atkarībā no dažādiem starptautisko sadarbību ierobežojošiem apstākļiem (pilsonība, noilgums, nodarījuma politisks vai militārs raksturs u.c.) jāizvēlas tā sadarbības forma, kura konkrētajos apstākļos ir iespējama un optimāla.

Nodaļas prokuroriem jāpārzina starptautiskās konvencijas, divpusējie un trīspusējie līgumi u.c. starptautiskie normatīvie akti krimināltiesiskajā jomā, kā arī visas sadarbības formas, tomēr zināma specializācija nodaļā pastāv. Divi prokurori ir atbildīgi par tiesisko palīdzību procesuālo darbību izpildē, viens prokurors kontrolē kriminālprocesu nodošanu un pārņemšanu, ir prokurors, kas atbild par personu izdošanas jautājumiem, un prokurors, kura kompetencē ir jautājumi par notiesāto nodošanu un pārņemšanu soda izciešanai.

Darba gaitā pārbaudām lūgumu atbilstību starptautisko līgumu prasībām, analizējam mūsu procesa virzītāju iesniegtos lūgumus un konsultējam par sadarbības īpatnībām ar valstīm. Starptautiskā sadarbība starp dažādām valstīm ir visai sarežģīta, un nereti rodas domstarpības un jāmeklē optimālākie risinājumi, lai sasniegtu izvirzīto mērķi – saņemtu efektīvu tiesisko palīdzību.

— Ar kādām valstīm Latvijai biežāk jākontaktējas tiesiskās sadarbības jomā un kā tas atspoguļojas skaitļos?

— Krievijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Ukrainas tiesiskās palīdzības lūgumi sastāda ievērojamāko daļu no visiem ārvalstu lūgumiem, kas saņemti Ģenerālprokuratūrā pagājušajā gadā. Kopumā 2002.gadā saņemti 605 lūgumi, to skaitā no Krievijas — 130, no Lietuvas — 99, nedaudz mazāk no Baltkrievijas un Ukrainas. Savukārt par personu izdošanu saņemti 27 lūgumi, to skaitā no Lietuvas — 15, no Igaunijas — 4, Baltkrievijas — 3, no Dānijas — 2, bet pa 1 lūgumam no Krievijas, Ukrainas un Zviedrijas. Pērn par tiesvedības pārņemšanu krimināllietās iesniegti 14 lūgumi, par personu nodošanu soda izciešanai – 8, bet lūgumi pieņemt soda izciešanai Latvijā saņemti par 3 personām (pa 1 no Igaunijas, Krievijas un Ukrainas).

2002.gadā esam nosūtījuši ārvalstīm 110 lūgumus par tiesiskās palīdzības sniegšanu, to skaitā Krievijai — 31, Lietuvai — 16, ASV – 14, Igaunijai – 10. Par personu izdošanu Latvijai nosūtīti 24 lūgumi, par tiesvedības pārņemšanu krimināllietās – 19, par personas nodošanu sodu izciešanai – 7 lūgumi. Personu starptautiskās meklēšanas izsludināšanai saņemts 31 lūgums.

Jāpiebilst, ka lūgumi par tiesiskās palīdzības sniegšanu procesuālo darbību izpildē ( pierādījumu iegūšanā) veido lielāko daļu no ārvalstu iesniegumiem.

Šī sadarbības forma tiek izmantota gadījumos, kad kāda valsts realizē kriminālprocesu un ir nepieciešams iegūt pierādījumus, kuri atrodas kādā no ārvalstīm.

Cita sadarbības forma ir personu izdošana. Tā tiek izmantota gadījumos, kad valsts, kas realizē kriminālprocesu, lūdz ārvalsti, kurā atrodas persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, to izdot kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izciešanai.

Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, kad persona netiek izdota (piemēram, lūgumsaņēmējvalsts pilsonis), valstij, kas atteikusi izdošanu, var lūgt pārņemt šīs personas kriminālvajāšanu, tiesāšanu vai soda izciešanu.

Vēl viena starptautiskās sadarbības forma, kuras realizācija ir Ģenerālprokuratūras kompetencē, ir personu nodošana un pieņemšana soda izciešanai savā mītnes zemē, gadījumos, kad persona ir izteikusi šādu vēlēšanos.

— Par tiesiskās palīdzības sniegšanu — kas veido lauvas tiesu, ko tieši pieprasa citas valstis no Latvijas prokuratūras?

— Visbiežāk tiek pieprasīta informācija no Latvijas bankām un citām kredītiestādēm (aptuveni 80—90% gadījumu) saistībā ar noziedzīgā ceļā iegūtas naudas plūsmas izsekošanu. Kā zināms, mūsu dienās naudas apritei nav robežu; noziedzīgā ceļā iegūtā nauda ceļo pa visām pasaules bankām.

Arī mēs pieprasām informāciju no citu valstu kredītiestādēm. Banku rīcībā esošās informācijas iegūšana ir saistīta ar zināmām grūtībām, jo lielākajā daļā valstu likumi vairāk vai mazāk aizsargā banku klientu intereses, un tas bieži sagādā problēmas tiesībsargājošām iestādēm šādas informācijas ieguvē.

Mūsu praksē ir gadījumi, kad, balstoties uz attiecīgām tiesību normām, esam atteikuši ārvalstīm banku rīcībā esošās informācijas sniegšanu, kā arī paši esam saņēmuši ārvalstu atteikumus saistībā ar šādas informācijas pieprasījumiem.

Uzskatu, ka, pastāvot attiecīgām tiesiskām garantijām, informācijas iegūšana no kredītiestādēm ir jāvienkāršo. Šāda pieeja palīdzētu efektīvāk izmeklēt ekonomiskos noziegumus, amatnoziegumus, kontrabandu un starptautisko organizētās noziedzības grupējumu izdarītos noziegumus.

— Gan nesen pieņemtajos Kriminālprocesa kodeksa (KPK) grozījumos, gan jaunā Kriminālprocesa likumprojektā vesela nodaļa veltīta starptautiskajai sadarbībai un daudzu procesu vienkāršošanai, vēršoties pret noziedzību. Vai šajā darbā savu ieguldījumu devuši arī jūsu kolēģi?

— Jā, viens no mūsu nodaļas prokuroriem bija nozīmēts darba grupā, kas izstrādāja grozījumus Kriminālprocesa kodeksā. Iesniedzām arī priekšlikumus grozījumiem un devām atzinumu par likumprojektu. Grozījumos KPK ietvertas normas, kas vērstas uz starptautisko sadarbību nākotnē, piemēram, paredzētas tādas starptautiskās sadarbības formas kā apvienotās izmeklēšanas vienības, sadarbība ar starptautiskajām tiesām, piespriesto sodu savstarpēja atzīšana un izpildīšana.

Šie sadarbības instrumenti ir paredzēti Eiropas Savienības dažādos normatīvajos aktos. Jāsaka, ka pasaules globalizācijas process, jaunu starptautisku noziedzības veidu (kibernoziegumi, kredītkaršu viltošana u.c.) parādīšanās prasa no valstīm atbildību šo negatīvo parādību apkarošanā un jaunu starptautisko līgumu izstrādāšanā.

Notiek darbs dažādos līmeņos (ANO, Eiropas Padomē, Eiropas Savienībā, reģionos, kā arī uz divpusējās savstarpējās vienošanās bāzes), izstrādājot starptautiskos līgumus krimināltiesiskajā jomā cīņai pret terorismu, organizēto noziedzību, narkotisko vielu kontrabandu, korupciju u.c. noziedzīgiem nodarījumiem.

Jāpiebilst, ka tieši Eiropas Savienība pašreiz ļoti intensīvi strādā pie iekšējo instrumentu izveidošanas, lai vienkāršotu starptautisko sadarbību krimināllietās dalībvalstu starpā un padarītu to ātrāku un efektīvāku.

— Kā, jūsuprāt, spēkā esošie tiesību akti Latvijā sekmē vai traucē personu izdošanas procesu tai vai citai valstij? Kur jūs saskatāt problēmas un kā tās būtu jārisina, īpaši tuvojoties brīdim, kad Latvija varētu kļūt par ES dalībvalsti?

— Latvijas Kriminālprocesa kodeksa normas, kas nosaka personas izdošanas kārtību, paredz virkni personas izdošanas atteikuma iemeslu, piemēram, ja nodarījums, par ko lūdz personu izdot, nav noziedzīgs saskaņā ar Latvijas un ārvalstu likumiem, sakarā ar politiskiem vai militāriem nodarījumiem u.c.

Likums paredz vienkāršotu izdošanas kārtību, ja persona piekrīt izdošanai, kā arī vispārējo kārtību, kad lēmumu par personas izdošanu pieņem Ministru kabinets, kas, kā rāda prakse, ir ilgstošs process.

Savukārt Eiropas Padomes 1957.gada Konvencija par personu izdošanu paredz izdošanas dokumentu paketes nosūtīšanu un saņemšanu, lietojot diplomātiskos kanālus, kas arī prasa zināmu laika patēriņu.

Visi minētie apstākļi un citi ierobežojumi personu izdošanas procesu un efektivitāti neveicina un padara to smagnēju.

Eiropas Savienības dalībvalstis, ņemot vērā izveidojušos situāciju attiecībā uz personu izdošanu, pieņēma ietvarlēmumu “Par Eiropas aresta orderi”, ievērojami vienkāršojot personu nodošanu kriminālprocesu realizēšanai dalībvalstīs.

Atšķirībā no esošās kārtības ietvarlēmums uzliek ES dalībvalstīm par pienākumu savstarpēji nodot kriminālvajāšanai un tiesāšanai savus pilsoņus.

Arī Latvijai būtu jādomā par ietvarlēmumā par Eiropas aresta (apcietinājuma) orderī paredzēto noteikumu iestrādāšanu nacionālajos likumos, vienlaikus risinot jautājumu par savu pilsoņu iespējamu nodošanu kriminālvajāšanai un tiesāšanai citās dalībvalstīs. Patlaban Latvijas Republikas Satversme un Latvijas KPK nepieļauj pilsoņu izdošanu.

Par Eiropas aresta orderi, manuprāt, vispusīgi jūsu laikraksta pielikumā “Jurista vārds” izteicies Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis Andrejs Grūbe, kas piedalījies starptautiskajā konferencē Vācijā.

— Kādas vēl iestrādes starptautiskās sadarbības jomā būtu nepieciešamas jaunajā Kriminālprocesa likumā?

— Kā jau minēju, dalībvalstis ir visai norūpējušās par sekām, kādas var rasties, ievērojami paplašinoties Eiropas Savienībai.

Brīvā personu, preču, pakalpojumu un naudas kustība, kas ir ES deklarētās politikas pamats, rada labvēlīgu situāciju arī noziedzniekiem, kontrabandas un noziedzīgā ceļā iegūtas naudas brīvai apgrozībai nosacītās iekšējās ES robežās.

Lai cīnītos ar šīm negatīvajām parādībām, jau izstrādāti tādi ES instrumenti kā Konvencija ES finanšu interešu aizsardzībai, regula par Eiropas finanšu krāpšanas apkarošanas (OLAF) biroju.

Top ietvarlēmuma projekts par lēmumu par naudas sodu atzīšanu un izpildi. Tas paredz tiesas piespriestu naudas sodu atzīšanu otrā valstī, kā arī administratīvā kārtībā uzliktu naudas sodu vai tiesību ierobežojumu izpildi. Notiek darbs pie projektiem par noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu “paplašinātās” konfiskācijas jautājumiem, Eiropas prokurora institūta izveidošanu un normatīvās bāzes “izlīdzināšanas” problēmām krimināltiesiskajā sfērā.

Latvijas juristiem jābūt gataviem strādāt ar šiem instrumentiem, gan saskaņojot to prasības ar nacionālajiem likumiem, gan piemērojot atsevišķus instrumentus tieši.

— Pēdējos gados ES kandidātvalstu, arī Latvijas, prokuratūras pārstāvji tika aicināti uz “Eurojust” gadskārtējām konferencēm, par ko iepriekš “Latvijas Vēstnesim” stāstījusi Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurore Rudīte Āboliņa. Pēdējā šāda konference, šķiet, notika pērnā gada beigās Zviedrijā. Kāda jums ir informācija par tajā pārrunāto?

— Pats gan neesmu šajās konferencēs piedalījies, bet manā rīcībā ir “Eurojust” pārskats par darbu 2002.gadā, kurā analizēta “Eurojust” kā koordinatora darbība starptautisko noziegumu izmeklēšanā un ar sadarbību saistītās problēmas.

Norādīts, ka dalībvalstīm jāpieņem atbilstoši likumi, kas ļautu to nacionālajiem pārstāvjiem efektīvi darboties kā starpniekiem starp “Eurojust” un dalībvalstīm.

Darba pārskatā arī atzīts, ka “Eurojust” vēl vairāk jāpievērš uzmanība starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumu izpildes paātrināšanai attiecīgu kategoriju lietās, jāuzlabo sadarbība ar Eiropolu, Eiropas Tiesisko tīklu, OLAF, jāpilnveido Šengenas Informatīvās sistēmas izmantošana izmeklēšanas vajadzībām.

Rita Belousova, “LV” tieslietu redaktore