• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Sabiedrības Veselības ģentūra 2002.gada publiskais pārskats. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.07.2003., Nr. 100 https://www.vestnesis.lv/ta/id/76897

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sludinājumi, paziņojumi, reklāma

Vēl šajā numurā

04.07.2003., Nr. 100

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

SABIEDRĪBAS VESELĪBAS AĢENTŪRA

2002.gada publiskais pārskats

 

SATURS

Satura rādītājs

Aģentūras vadītāja ziņojums

1. Aģentūras izveidošanas mērķi

2. Aģentūras funkcijas un uzdevumi

3. Aģentūras juridiskais statuss un struktūra

4. Aģentūras darbības plānotie rezultāti un to izpildes izvērtējums

4.1. Aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijā, Pārvaldes līgumā un kārtējā gada darbības plānā noteiktie galvenie uzdevumi un to izpildes izvērtējums

4.1.1. Nodrošināta un pilnveidota infekcijas slimību epidemioloģiskā uzraudzība

4.1.2. Normatīvajos aktos noteiktās aktivitātes sabiedrības veselības jautājumu risināšanai

4.1.3. Nodrošināta vides veselības riska faktoru monitoringa izpilde

4.1.4. Konsultāciju un palīdzības sniegšana neatliekamu un ilgtermiņa sabiedrības veselības problēmu risināšanai

4.1.5. Iedzīvotāju informēšana par sabiedrības veselības aktualitātēm

4.1.6. SVA dalība programmās un projektos 2002.gadā

4.1.7. Jaunu funkciju ieviešana sabiedrības veselības praksei

4.1.8. Pārskata gada laikā notikušās būtiskākās pārmaiņas

5. Valsts investīciju programmas projektu plānoto uzdevumu izpilde

6. Pasākumi, kas vērsti uz darba optimizāciju, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, izmaksu samazinājumu, pieejamības nodrošināšanu

7. Atsauksmes par aģentūras darbību

8. Iekšējās kontroles sistēmas novērtējums un pasākumi tās pilnveidošanai

9. Informācija par aģentūras sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem un izcenojumu izmaiņas prognoze nākamajam pārskata periodam

10. Finansējums un tā izlietojums

10.1. Informācija par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu

10.2. Aģentūras saņemtie ziedojumi un dāvinājumi, to izlietojums

10.3. Līdzekļu ekonomija, kas panākta, uzlabojot darba efektivitāti

10.4. Informācija par ES PHARE un Latvijas puses līdzfinansējumu

11. Personāla izglītošana un kvalifikācijas paaugstināšana

12. Prognozes un plāni

12.1. Plānotie pasākumi pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, resursu lietderīgai un taupīgai izmantošanai, administrēšanas sistēmas uzlabošanai

12.2. SVA finanšu saistības 2002.gadā

13. Informācija par valsts kontroles veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem

 

Kopš 2002.gada valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra” (turpmāk – SVA vai Aģentūra) ir uzsākusi darbību kā publiskā aģentūra, kas konsekventi realizē SVA Nolikuma, Pārvaldes līguma un ikgadējā darba plāna uzdevumus SVA darbības un attīstības stratēģijā 2002.-2006.gadam (turpmāk - Stratēģija) noteikto mērķu sasniegšanai.

2002.gadā SVA, veicot ikdienas rutīnas darbus epidemioloģiskās drošības un vides veselības riska faktoru uzraudzības jomā, ir pievērsusi lielu uzmanību kvalitatīvas informācijas iegūšanai, apkopošanai un analīzei, lai uzlabotu klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, sniedzot priekšlikumus tehnoloģisku un politisku lēmumu pieņemšanai, kā arī informējot sabiedrību.

Liels darba apjoms bija saistīts ar epidemioloģiskās uzraudzības sistēmas pilnveidošanu. Tika izveidota ziņošanas sistēma iknedēļas informācijas saņemšanai par infekcijas slimniekiem, par kuriem saņemts sākotnējais steidzamais ziņojums, pilnveidota gripas izplatības uzraudzība atbilstoši PVO (Pasaules Veselības organizācija) un ES rekomendācijām, uzlabota Imunizācijas valsts programmas realizācijas pārraudzība u.c.

Pašreizējā infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības sistēma Latvijā, kuras darbību nodrošina SVA, konceptuāli un funkcionāli atbilst ES un PVO prasībām, kā arī Eiropas un citās valstīs pieņemtajai praksei, ko apstiprinājuši Eiropas Komisijas un Pasaules Veselības organizācijas neatkarīgie eksperti.

Lai veicinātu iestādes attīstību un atbilstību ES prasībām, 2002.gadā aktivizēta SVA sadarbība ar PVO, ES un citām starptautiskajām institūcijām, nodrošinot līdzdalību starptautiskajās programmās un projektos.

Būtiskākais 2002.gada veikums sabiedrības informēšanas nodrošināšanā ir SVA mājas lapas izveidošana internetā, kas šobrīd ir svarīgākais pastāvīgi funkcionējošais, profesionāļiem un plašai sabiedrībai pieejamais informācijas avots par SVA, tās veicamajām funkcijām, pakalpojumiem, kā arī aktuālākajiem ar sabiedrības veselību saistītajiem jautājumiem.

2002.gadā SVA pilnībā ir segusi nokavētās kreditoru saistības, kas ir panākts ar stingras ikmēneša (ieņēmumu, izdevumu, debitoru, kreditoru) finanšu kontroles un atskaites sistēmas ieviešanu.

Pārskata gadā tika uzlabota iekšējās kontroles sistēmas efektivitāte.

Lai realizētu Stratēģijā izvirzītos mērķus, SVA turpina darbu pie institucionālās stiprināšanas un struktūras optimizācijas.

SVA gada publiskais pārskats sniegs jums vispārēju informāciju par Aģentūras darbību 2002.gadā, tās galvenajiem uzdevumiem, to īstenošanas rezultātiem un finanšu līdzekļu izlietojumu.

SVA direktors I.Rezebergs

 

1. Aģentūras izveidošanas mērķi

Valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra” ir Veselības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kura izveidota saskaņā ar Publisko aģentūru likumu, Epidemioloģiskās drošības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu infekcijas slimību epidemioloģisko un vides veselības uzraudzību, kā arī lai veicinātu sabiedrības veselības politikas īstenošanu valstī. SVA savus uzdevumus un funkcijas veic atbilstoši Pārvaldes līgumam, kuru ar Aģentūru slēdz veselības ministrs, un kārtējam gada plānam, kuru apstiprina Veselības ministrija.

 

2. Aģentūras funkcijas un uzdevumi

2002.gadā SVA atbilstoši Aģentūras kapacitātei veikusi normatīvajos aktos un darba plānā noteiktās funkcijas un uzdevumus:

1) Uzraudzīt, pētīt un izvērtēt iedzīvotāju veselības stāvokli un veselības riska faktorus:

- nodrošināt infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību un pretepidēmijas pasākumu organizēšanu valstī;

- pilnveidot Imunizācijas valsts programmu un koordinēt tās realizēšanu;

- līdzdarboties ārkārtējo situāciju pārvaldīšanā;

- veikt cilvēka veselībai nozīmīgu vides riska faktoru monitoringu un nodrošināt informācijas sistēmas pilnveidošanu un uzturēšanu:

• peldvietu ūdens kvalitātes valsts monitorings;

• dzeramā ūdens kvalitātes monitorings.

2) Sagatavot informāciju neatliekamu un ilglaicīgu sabiedrības veselības problēmu risināšanai:

- veidot un uzturēt vides veselības informācijas sistēmu SVA kompetencē esošajos jautājumos;

- nodrošināt informācijas sagatavošanu PVO tās programmu ietvaros;

- izstrādāt normatīvo aktu projektus higiēnas un epidemioloģiskās drošības jomā;

- sniegt informāciju valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām kompetencē esošajos jautājumos, kā arī informēt sabiedrību par aktualitātēm epidemioloģiskās drošības un vides veselības jomā.

3) Veikt laboratoriju references funkciju, kā arī veselības riska faktoru laboratorisko (mikrobioloģisko, virusoloģisko, ķīmisko un radioloģisko) identifikāciju un izpēti.

4) Sniegt ekspertu pakalpojumus, t.sk. dezinfekcijas, deratizācijas, dezinsekcijas līdzekļu licencēšana.

5) Sadarboties starptautisko programmu un projektu realizācijā.

6) Nodrošināt institucionālo attīstību, paaugstinot iestādes darbības kvalitāti, nodrošinot efektīvu finanšu izlietojumu un ceļot personāla kapacitāti.

 

3. Aģentūras juridiskais statuss un struktūra

Ar 2002.gada 1.janvāri, pamatojoties uz Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra rīkojumu Nr.646 “Par valsts aģentūru “Sabiedrības veselības aģentūra””, reorganizējot Labklājības ministrijas pakļautībā esošo valsts iestādi “Nacionālais vides veselības centrs” un tā teritoriālos vides veselības centrus, izveidota vienota juridiskā persona - valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra”.

Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 12.panta 1.punktu un 13.pantu, ar LM 2002.gada 26.augusta rīkojumu Nr. 175 apstiprināta SVA darbības un attīstības stratēģija 2002.-2006.gadam un 2002.gada 30.augustā starp labklājības ministru (valsts vārdā) un SVA direktoru (SVA vārdā) ir noslēgts SVA Pārvaldes līgums, un apstiprināts SVA 2002.gada darbības plāns.

SVA darbu vada un organizē direktors saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 10.pantu.

Līdz 2002. gada beigām SVA strādāja 917 darbinieki, t.sk., SVA filiālēs kopā - 695 darbinieki, no tiem 44,2 % - medicīnas profilakses nozares personāls, 23,5 % - laboratoriju darbinieki, 20 % - saimniecības personāls, 8,2 % - administratīvais personāls.

 

SVA struktūra

1TT COPY.GIF (117094 bytes)

4. Aģentūras darbības plānotie rezultāti un to izpildes izvērtējums

Atbilstoši Aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijai SVA 2002.gadā ir veikusi noteiktos uzdevumus saskaņā ar Labklājības ministrijas apstiprināto SVA 2002.gada darbības plānu, kas ir veiksmīgi izpildīts.

 

4.1. Aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijā, Pārvaldes līgumā un kārtējā gada darbības plānā noteiktie galvenie uzdevumi un to izpildes vērtējums

4.1.1. Nodrošināta un pilnveidota infekcijas slimību epidemioloģiskā uzraudzība

Infekcijas slimības joprojām ir viens no galvenajiem saslimstības, invaliditātes un mirstības cēloņiem Eiropā. Infekcijas slimības var skart ne tikai atsevišķus indivīdus, bet arī iedzīvotāju grupas un populāciju kopumā, izplatīties starp valstīm un izraisīt lielus sociāli ekonomiskos zaudējumus. Tāpēc šīs slimības jāpārrauga un jākontrolē sabiedrības līmenī. Infekcijas slimību epidemioloģiskā uzraudzība, kas ir veiksmīgas infekcijas slimību profilakses un apkarošanas pasākumu veikšanas pamatā, ir viens no galvenajiem sabiedrības veselības institūciju uzdevumiem mūsdienu pasaulē.

Infekcijas slimību epidemioloģiskā uzraudzība un kontrole ir ES reglamentēta sabiedrības veselības sfēra, jo tā saistīta ar Kopienas iedzīvotāju drošību un aizsardzību. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr.2119/98/EC, „infekcijas slimību epidemioloģiskā uzraudzība ir sistemātiska veselības datu vākšana, analīze, interpretācija un izplatīšana, ieskaitot noteiktu infekcijas slimību epidemioloģiskos pētījumus, it īpaši tādos aspektos, kas attiecas uz šo slimību izplatīšanos laikā un teritorijā, kā arī šo slimību inficēšanās riska faktoru analīzi, ar mērķi dot iespēju veikt atbilstošus profilakses un kontroles pasākumus”. Epidemioloģija ir centrālā medicīnas nozare minēto funkciju realizācijā. Veicot epidemioloģisko uzraudzību, organizējot pretepidēmijas un profilakses pasākumus, SVA epidemiologi strādā tiešā sadarbībā ar medicīnas un citu nozaru speciālistiem – mikrobiologiem, infektologiem, vides, pārtikas un veterinārmedicīnas speciālistiem, entomologiem u.c. Atšķirībā no citām epidemioloģijas nozarēm (piem., neinfekcijas slimību epidemioloģija) infekcijas slimību epidemioloģijas īpaša iezīme ir nepieciešamība rīkoties operatīvi, organizējot infekcijas slimību gadījumu un uzliesmojumu epidemioloģisko izmeklēšanu un neatliekamus pretepidēmijas un profilakses pasākumus infekcijas slimību perēkļos, lai nepieļautu infekcijas tālāku izplatīšanos .

2002.gadā SVA konsekventi turpināja pildīt normatīvajos aktos un darba plānā noteiktos uzdevumus epidemioloģiskās drošības jomā. Liels darba apjoms bija saistīts ar epidemioloģiskās uzraudzības sistēmas pilnveidošanu. SVA izveidota ziņošanas sistēma iknedēļas informācijas saņemšanai par valsts teritorijā reģistrētajiem infekcijas slimību gadījumiem, lai operatīvi analizētu epidemioloģisko informāciju un savlaicīgi identificētu uzliesmojumus. Pilnveidots gripas monitorings atbilstoši PVO un ES rekomendācijām. Turpināts 2001.gadā uzsāktais darbs pie epidemioloģiskās uzraudzības standarta kritēriju izstrādes aktuālo infekcijas slimību gadījumu klasifikācijas. Darba mērķis ir adaptēt Eiropas Komisijas 2002.gadā pieņemto lēmumu Nr.2002/253/EC un efektīvi iesaistīties ES infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības tīkla sistēmā, nodrošinot starptautiskajām prasībām atbilstošu un savstarpēji salīdzināmu epidemioloģiskās uzraudzības datu apmaiņu.

Veikta infekcijas slimnieku un infekciozo personu reģistrācija un uzskaite. Nodrošināta datu vākšana, uzkrāšana un analīze par slimnieku, infekciozo personu un kontakta personu laboratorisko pārbaužu rezultātiem, grupveida saslimšanas gadījumiem un uzliesmojumiem, par infekcijas slimību izraisītāju cirkulāciju ūdeņos un citos vides objektos, pārtikas produktos, kā arī infekcijas slimību pārnēsātāju vidū. Šo funkciju veic atbilstoši SVA ikgadējām programmām, laboratoriski pārbaudot leģionāru slimības, leptospirozes, poliovīrusu un citu enterovīrusu, helmintožu, ērču encefalīta, Laimas slimības, Sibīrijas mēra un holeras ierosinātāju klātbūtni peldūdens, notekūdens, augsnes, posmkāju un citu vides objektu paraugos.

Organizēti un koordinēti infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumi:

- nodrošinot infekcijas slimību gadījumu reģistrāciju un epidemioloģisko izmeklēšanu. Epidemioloģiskā izmeklēšana ir epidemiologu darba metode infekcijas slimību izraisītāju, avotu, pārnešanas faktoru un izplatīšanas ceļu atklāšanai, kā arī profilakses un pretepidēmijas pasākumu organizēšanai. 2002.gadā epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā tika apsekots 26 701 infekcijas slimību perēklis, 3 172 gadījumos veicot atkārtotas perēkļu pārbaudes. Veicot infekcijas slimību gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, noformēti 22 771 epidemioloģiskās izmeklēšanas protokoli un 4492 epidemioloģiskās izmeklēšanas akti. 2002. gadā infekcijas slimību perēkļos laboratoriski izmeklētas 16 745 personas un 42 821 vides paraugs;

Individuālajai reģistrācijai paklauto infekcijas slimību perēkļu apmeklējumu skaits epidemioloģiskās izmeklēšana un profilakses pasākumu organizēšanas nolūkā (bez grupveida saslimšana gadījumiem)

2TT COPY.GIF (16565 bytes)

Epidemioloģiskās izmeklēšanas un pretepidēmijas pasākumu organizēšana grupveida saslimšanas gadījumos ar akūtām zarnu infekcijām Latvijā (5 un vairāk saslimušie)

3TT COPY.GIF (33989 bytes)

- organizējot, koordinējot un veicot infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumus, ieskaitot dezinsekciju, dezinfekciju un deratizāciju infekcijas slimību perēkļos. 2002. gadā dezinfekcija un dezinsekcija veikta 9 585 infekcijas slimību perēkļos, t.sk. 2 492 gadījumos izmantojot dezinfekcijas kameru. 300 gadījumos infekcijas slimību perēkļos veikta deratizācija;

- veicot medicīniski sanitāros pasākumus bīstamo infekcijas slimību ievešanas un izplatīšanas novēršanai. Medicīniski sanitāro pasākumu izpildes gaitā robežkontroles punktos izdotas 187 deratizācijas apliecības, 841 kuģu sanitārā apliecība, kā arī pārbaudīti 93 transportlīdzekļi no valstīm, kurās reģistrētas bīstamas slimības. Gada laikā izsniegtas 58 atļaujas miruša cilvēka ķermeņa ievešanai vai izvešanai no valsts.

Nodrošināta Imunizācijas valsts programmas īstenošanas koordinācija un pārraudzība, t.sk. Imunizācijas valsts programmas izpildes monitorēšana (šim nolūkam 2002.gadā izstrādāta un uzsākta programmas realizācija imunizācijas rādītāju pārraudzībai vakcinācijas iestādēs un vakcināciju kavējošo faktoru apzināšanai, kā arī izstrādāta un uzsākta seroepidemioloģisko izmeklējumu programmas realizācija ES sadarbības projekta ESEN2 ietvaros), vakcinācijas izraisīto komplikāciju uzraudzība. Imunizācijas valsts programmas izpildes nodrošinājuma nolūkā savlaicīgi veikta vakcīnu plānošana, preparātu izlietojuma uzskaite un preparātu sadale 1 407 vakcinācijas iestādēm visā valsts teritorijā.

Informācijas nodrošināšanai infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības jautājumos 2002.gadā sagatavoti un izplatīti 88 “Epidemioloģijas biļeteni” (pieejami arī SVA interneta mājas lapā www.sva.lv).

2002.gadā ievērojami pieaugusi SVA sadarbība ar PVO, ES un citām starptautiskajām institūcijām infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības jautājumos. Palielinājies sadarbības apjoms ar ES infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības tīkla sistēmām. Nodrošināta piedalīšanās PVO un citu starptautisko institūciju vadīto projektu un programmu realizācijā infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un profilakses jomā, t.sk.

- efektīva sadarbība epidemioloģiskās informācijas apmaiņas jomā, sniedzot PVO epidemioloģiskos datus par poliomielīta/akūtās šļauganās paralīzes gadījumiem, vakcīnregulējamo infekcijas slimību gadījumiem, citām infekcijas slimībām (malāriju, zarnu infekcijas slimībām, vīrushepatītiem, ērču encefalītu, gripu u.c.) un imunizācijas rādītājiem;

- starptautisko medicīniski sanitāro noteikumu (SMSN) koordinācija. 2002. gadā SVA nozīmēta kā oficiālais PVO sadarbības partneris SMSN koordinācijas jomā;

- dalība poliomielīta likvidācijas sertifikācijas aktivitātēs. 2002.gada 21.jūnijā Reģionālā poliomielīta likvidācijas sertifikācijas komisija secinājusi, ka vietējas izcelsmes savvaļas poliovīrusa izplatīšanās ir apturēta visās Eiropas reģiona valstīs, un izsludinājusi Eiropas reģionu kā brīvu no poliomielīta;

- piedalīšanās Centrālās Eiropas un Baltijas valstu sadarbības projektā infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības jomā. Projekts radīts sakarā ar 2000.gada 7.aprīļa Romas Deklarāciju par vienošanos infekcijas slimību epidemioloģiskajā uzraudzībā, kuru parakstījuši 26 PVO Eiropas reģiona veselības ministri. 2002. gadā projekta ietvaros SVA piedalījās operatīvās brīdināšanas sistēmas aprobēšanā, kā arī ir iesniegusi datus starptautiskajam masalu epidemioloģiskās uzraudzības tīklam, lai sekotu šīs infekcijas izplatībai un epidemioloģiskajām īpatnībām, ņemot vērā PVO masalu likvidācijas mērķi;

- dalība starptautiskā Task force koordinētā projekta “Infekcijas slimību kontrole Baltijas jūras reģionā” aktivitātēs: panākta vienošanās par operatīvas un retrospektīvas epidemioloģiskās informācijas apmaiņas kārtību starp 10 projektā iesaistītajām Baltijas jūras reģiona valstīm; nodrošināta Operatīvās brīdināšanas sistēmas funkcionēšana par infekcijas slimību uzliesmojumiem, kuriem ir starptautiska nozīme; SVA speciālisti piedalījušies statistiskās datu bāzes veidošanā par infekcijas slimībām Baltijas jūras reģiona valstīs (www.epinorth.org), epidemioloģiskā pārskata “Aktuālās infekcijas slimības Baltijas jūras reģionā” sagatavošanā, kā arī starptautiskā epidemioloģijas biļetena “EPINORTH” sagatavošanā un izplatīšanā Latvijā ārstniecības iestādēs, slimokasēs un citās ieinteresētajās institūcijās (2002.gadā izplatīti 4 biļetena numuri);

- gada laikā nodrošināta piedalīšanās ES epidemioloģiskās uzraudzības projektos (tīklos) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam Nr. 2119/98/EC “Par sadarbības projektu izveidošanu infekcijas slimību epidemioloģiskajai uzraudzībai un kontrolei”:

- difterijas epidemioloģiskās uzraudzības projektā (DIPNET);

- leģionāru slimības epidemioloģiskās uzraudzības projektā (EWGLINET);

- meningokoku infekcijas un citu bakteriālo meningītu epidemioloģiskās uzraudzības projektā;

- infekcijas slimību profilakses un kontroles resursu inventarizācijas projektā (IRIDE).

Pašreizējā infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un kontroles sistēma Latvijā, kuru vada SVA, konceptuāli un funkcionāli atbilst ES un PVO prasībām, kā arī Eiropas un citās valstīs pieņemtajai praksei, ko apstiprina Eiropas Komisijas un Pasaules Veselības organizācijas neatkarīgie eksperti. 2002.gada maijā Latviju, kā arī citas kandidātvalstis apmeklēja Eiropas Komisijas eksperti ar novērtējuma misiju, lai noskaidrotu attiecīgo administratīvo struktūru esamību un kapacitāti ES normatīvo aktu ieviešanas un izpildes nodrošināšanai infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un kontroles jomā. Atbilstoši Eiropas Komisijas novērtējuma misijas secinājumam Latvijai “ir visas nepieciešamās kultūras un strukturālās iespējas pievienoties ES infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un kontroles sistēmai”. Eksperti uzskata, ka ir nepieciešams “paātrināt pilnveidošanas procesu, kas jau ir uzsākts”, un līdz ar to ir nepieciešams “intensīvs politiskais atbalsts, lai veiktu dažus pasākumus”. Šie pasākumi saistīti ar infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības sistēmas kapacitātes stiprināšanu un integrāciju ES, PVO un citām starptautiskajām epidemioloģiskās uzraudzības, operatīvās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmām. Lai veicinātu Latvijas integrāciju ES struktūras epidemioloģiskās uzraudzības jautājumos, izstrādāts un apstiprināts LM pasākumu plāns Eiropas Komisijas novērtēšanas misijas rekomendāciju realizācijai. 2002.gadā PVO organizēja Imunizācijas valsts programmas realizācijas novērtējumu Latvijā. PVO eksperta ziņojumā uzsvērts, ka „pašreiz nacionālajai imunizācijas programmai Latvijā ir labi organizēta infrastruktūra. Programmas izpildes rezultātā sasniegts un uzturēts augsts vakcinācijas līmenis. Vakcīnu iepirkšanas un piegādes sistēma, kā arī aukstuma ķēdes menedžments labi organizēts valsts līmenī.” Šis secinājums atbilst arī 2001. gada PVO eksperta vērtējumam – “Kopumā vakcīnu apgādes sistēma Latvijā ir laba, normatīvie akti un procedūru vadlīnijas ir teicamas”.

 

4.1.2. Normatīvajos aktos noteiktās aktivitātes sabiedrības veselības jautājumu risināšanai

4.1.2.1.Plānoti ārkārtējās reaģēšanas pasākumi un nodrošināta piedalīšanās ārkārtējo situāciju pārvaldīšanā:

- apzināti iedzīvotāju veselībai potenciāli bīstami riska objekti un bīstamo ķīmisko vielu iedarbība uz cilvēku veselību, kā arī nodrošināta informācija par preventīvajiem pasākumiem cilvēku veselības aizsardzībai ārkārtējo situāciju gadījumā;

- izstrādāti normatīvie dokumenti par reaģēšanas vadlīnijām un sabiedrības veselības speciālistu rīcības algoritmu avārijas situācijas gadījumā, un par kārtību, kādā SVA gatavo un sniedz informāciju plašsaziņas līdzekļiem;

- sarīkots seminārs “Par ārkārtējo situāciju pārvaldīšanu”;

- apkopota informācija par SVA filiāļu algoritmiem un procedūru aprakstiem rīcībai ārkārtējo situāciju pārvaldīšanā.

 

4.1.2.2.Sniegti normatīvajos aktos noteiktie publiskie pakalpojumi juridiskām un fiziskām personām:

- nodrošināts materiāls efektīvai valsts institūciju rīcībai, veicot laboratoriskos izmeklējumus pēc to pieprasījuma, noteikti dzeramā ūdens un peldvietu ūdens ķīmiskie, mikrobioloģiskie un virusoloģiskie rādītāji, kā arī noteikti pārtikas un kosmētikas līdzekļu, rotaļlietu un dzīves vides drošuma un kvalitātes rādītāji atbilstoši MK noteikumiem un ES prasībām;

- apzināti un sniegti iedzīvotājiem un juridiskajām personām nepieciešamie pakalpojumi, tā samazinot vides faktoru (tai skaitā nekvalitatīvu produktu) izsaukto saslimstības risku.

4.1.2.3.Veikti pasākumi higiēniskās drošības jomā:

- laboratoriskie izmeklējumi informācijas nodrošināšanai: riska faktoru izpēte pārtikas apritē, iekštelpu gaisa izmeklējumi;

- būvekspertīze: atzinumu preventīvās higiēniskās novērtēšanas jomā sagatavošana, objektu apsekošana;

- darbs ar plašsaziņas līdzekļiem;

- semināri, lekcijas;

- licencēšana bīstamo preperātu (deratizācijas, dezinsekcijas, dezinfekcijas līdzekļu) uzglabāšanai, realizācijai un lietošanai.

4.1.2.4. Laboratoriju veikums 2002.gadā

Laboratorijas ir nodrošinājušas kvalitatīvu laboratorisko pakalpojumu sniegšanu klientiem. Sūdzības par laboratoriju darbu 2002. gadā nav saņemtas. Klientu un plašsaziņas līdzekļu vērtējums – pozitīvs. Ir saņemtas labas atsauksmes par laboratoriju sniegto pakalpojumu kvalitāti. Laboratoriju darbība ir iekļāvusies tām atvēlētā budžeta ietvaros un testēšanas apjomi atbilst plānotajiem. SVA laboratorijās mainās veikto izmeklējumu struktūra atbilstoši laboratoriju moderno tehnoloģiju attīstības tendencēm.

- veikti bakterioloģiskie, parazitoloģiskie, virusoloģiskie un seroloģiskie izmeklējumi infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības ietvaros, lai nodrošinātu informāciju par infekcijas slimību izraisītāju cirkulāciju vidē un atsevišķās iedzīvotāju grupās;

- informēti primārās veselības aprūpes ārsti un citas ārstniecības personas par infekcijas slimību laboratoriskās diagnostikas kritērijiem;

- tiek uzturēta laboratoriju kvalitātes sistēma un nodrošināts kvalitatīvs laboratoriju darbs;

- rīkoti semināri, apmācības kursi un konsultācijas teritoriālo struktūrvienību laboratoriju speciālistiem.

Laboratoriju testēšanas pārskati ir starptautiski atzīti starp EA MLA līguma parakstītājvalstīm, jo LATAK ir parakstījis daudzpusējo līgumu ar Eiropas Akreditācijas kooperāciju.

4.1.2.4.1. Starplaboratoriju sadarbība

* Mikrobioloģijas laboratorija

Veikts darbs jaunu testēšanas metožu ieviešanai praksē, 2002.gadā ir akreditēta 21 metode, no tām 13 ir starptautiski atzītas.

Sekmīgi veiktas 5 starptautiskās salīdzinošās testēšanas programmas, ko organizējusi Londonas Sabiedrības veselības centra laboratorija, Labquality Somijā, Zviedrijas Nacionālais pārtikas centrs, APLAC Ķīnā, Dānijas Veterinārais institūts.

* Virusoloģijas izmeklējumu laboratorija ar savu profesionālo darbību ir piedalījusies PVO, ES, Eiropas klīniskās virusoloģijas asociācijas (ESCV) un citu starptautisko institūciju vadīto projektu un programmu realizācijā infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un profilakses jomā: no poliovīrusiem brīvas Eiropas sertifikācijas procesā, gripas un citu elpceļu izraisošo vīrusu nacionālās references institūcijas un masalu/masaliņu references funkciju veikšanā, kā arī vakcīnregulējamo vīrusu infekciju uzraudzības procesā.

* Higiēnisko izmeklējumu laboratorija ir piedalījusies starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas (SST) programmās:

SVA organizētās SST 5 posmos (ūdens, darba vide, pārtika, parfimērijas un kosmētikas līdzekļi); piedalījusies starptautiskajās SST programmās: National Food Administration ,Swedish; Institute for Reference Materials and Measurements (IRMM) – JOINT RESEARCH CENTRE (IRC) programmā IMER, APLAC National Association of Testing Authoritates, Australia; kā arī Latvijā organizētajās SST: PVD, VVDC, Labības un tās pārstrādes produktu references laboratorijai, a/s “Dzintars”.

SVA filiāļu laboratorijas piedalījušās SST 28 posmos.

2002.gadā ir akreditētas 225 testēšanas metodes, no tām 102 ir starptautiski atzītas, 19 -LVS, 16 - laboratorijas metodes.

* Radioloģijas laboratorija veikusi iekšējo kvalitātes kontroli, piedalījusies starplaboratoriju un starptautiskās laboratoriju salīdzinošās testēšanas programmās:

- Daugavpils filiāles Radioloģijas sektors;

- VBO SIA Nacionālā Metroloģijas centra Radiācijas metroloģijas un testēšanas centrs;

- Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra PKL Radioloģijas daļas;

- NATIONAL VETERINARY LABORATORY of the LITHUANIA.

 

4.1.2.4.2. Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un profilakses jomā atbilstoši nominētajām funkcijām un plānotajam darba apjomam:

* Virusoloģijas izmeklējumu laboratorija ir nodrošinājusi informāciju par infekcijas slimību izraisītāju vīrusu cirkulāciju ārējā vidē un atsevišķās iedzīvotāju grupās, veicot normatīvajos aktos noteiktās praktiskās darbības sabiedrības veselības jautājumu risināšanai.

* Mikrobioloģijas laboratorija:

- veikusi Difterijas mikrobioloģiskās laboratorijas references funkcijas. 2002.gadā identificēti un tipēti 67 C. Diphtheriae celmi, no tiem 47 - toksigēnie;

- darbojas Eiropas laboratoriju darba grupā par difterijas epidemioloģisko uzraudzību un Eiropas Komisijas DG SANCO 122 / SID/ 2001 Dipnet programmā;

- darbojas Legionellu infekcijas Eiropas epidemioloģiskās uzraudzības tīklā un veic izmeklējumus legionellu cirkulācijas laboratoriju monitoringa programmas ietvaros. Veikti 100 izmeklējumi, nav konstatēts neviens pozitīvs legionellu gadījums;

- infekcijas slimību cirkulācijas uzraudzības nodrošināšanai valstī veikusi epidemioloģiskajos perēkļos izdalīto mikroorganismu identifikāciju un tipēšanu, 37,6 % gadījumu konstatētas salmonellas; 56,8 – šigellas; 5,6% - nosacīti patogēnās enterobaktērijas;

- reto un karantīnas infekciju saslimšanu gadījumos un epidemioloģiskajos perēkļos veikusi 5053 izmeklējumus. Konstatētas antivielas: pret listērijām - 75, legionellām – 2, leptospirām – 21 gadījumā;

- sakarā ar bioloģiskā terorisma draudiem izmeklēti 26 paraugi uz Sibīrijas mēri. B.anthracis netika konstatēts.

4.1.3.Nodrošināta vides veselības riska faktoru monitoringa izpilde

• Veikts Dzeramā ūdens kvalitātes monitorings - fizikāli ķīmisko un mikrobioloģisko rādītāju noteikšanai testēti 4025 paraugi (pēc plāna - 4002).

• Veikts Peldvietu ūdens kvalitātes monitorings 32 peldvietās, fizikāli ķīmisko un mikrobioloģisko rādītāju noteikšanai testēti 764 paraugi (pēc plāna - 764), kā rezultātā sagatavots analītisks pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti.

• Sagatavotas un saskaņotas nepieciešamās izmaiņas monitoringa programmā.

• Sagatavoti priekšlikumi normatīvās bāzes pilnveidošanai un budžeta pieprasījumam, lai nodrošinātu ES prasībām atbilstošu dzeramā ūdens monitoringu.

4.1.4.Konsultāciju un palīdzības sniegšana neatliekamu un ilgtermiņa sabiedrības veselības problēmu risināšanai

 

4.1.4.1.Ekspertu priekšlikumu sniegšana normatīvās bāzes pilnveidošanai sabiedrības veselības jautājumos:

• Sagatavoti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos saistībā ar valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” izveidošanu:

- izvērtēti bijušā NVVC izdotie iekšējo darbību reglamentējošie dokumenti un apstiprināta SVA iekšējo kārtību reglamentējoša normatīvā bāze.

• Sagatavoti un iesniegti LM mūsdienu prasībām, ES un PVO nostādnēm atbilstoši priekšlikumi normatīvo dokumentu sistēmas pilnveidošanai:

- Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību” projekts;

- Ministru kabineta noteikumu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.158 “Noteikumi par bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem”” projekts;

- Ministru kabineta noteikumu “Higiēnas prasības sociālās aprūpes iestādēm” projekts;

- priekšlikumi Ministru kabineta noteikumu “Higiēnas prasības sabiedriskajam transportam” projektam;

- LR MK rīkojuma projekts par grozījumiem 2001.gada rīkojumā Nr.646 “Par valsts aģentūru “Sabiedrības veselības aģentūra””, kurš paredz grozīt minētā rīkojuma 4.punktu;

- LM rīkojuma projekts “Par gripas pretepidēmijas pasākumiem” (rīkojums apstiprināts 06.12.2002.).

• Sabiedrības veselībai nozīmīgāko infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un profilakses uzlabošanai izstrādāti:

- Epidemioloģiskās uzraudzības standarta kritēriji difterijai un rotavīrusu infekcijai (labas epidemioloģiskās prakses standarti);

- Labklājības ministrijas metodisko norādījumu projekts “Stingumkrampju profilakse”;

- Labklājības ministrijas metodisko norādījumu projekts “Trakumsērgas profilakse”;

- LM pasākumu plāna projekts Eiropas Komisijas ekspertu ieteikumu ieviešanai infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības jomā;

- sniegti priekšlikumi LM par bērnu bezmaksas vakcināciju paaugstināta riska teritorijās (22 pagasti ar visaugstāko saslimstību), kā arī organizēta bērnu vakcinācija (5 000 bērni);

- programmas projekts bērnu namu un internātskolu bērnu vakcinācijai pret B hepatītu;

- priekšlikumi Vakcinācijas kalendāra pilnveidošanai;

- vakcīnu iegādes plāns Imunizācijas valsts programmas nodrošināšanai 2003. gadā.

4.1.4.2. SVA speciālistu piedalīšanās šādu starpnozaru darba grupās

• Labklājības ministrijas Darba departamentā MK noteikumu projektu izstrādē par troksni, azbestu, ķīmisko vielu lietošanu darba vidē, par sprādzienbīstamajām iekārtām; Latvijas – Zviedrijas Twinning projekta un Latvijas – Spānijas Twinning projekta izstrādē.

• Labklājības ministrijas Veselības departamentā, pārstrādājot MK noteikumus par obligātajām veselības pārbaudēm.

• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas pasākumu koordinēšanas padomē.

• Sadarbībā ar Latvijas Vides aģentūru, izstrādājot “Latvijas ilgtspējīgas attīstības indikatoru pārskata” nodaļu par dzeramā ūdens kvalitāti.

• Sadarbībā ar Latvijas pārtikas centru, izstrādājot MK noteikumu projektu par pārtikas piesārņojumu – maksimāli pieļaujamām produktu piesārņojuma normām.

• Četrās standartu tehniskajās komitejās: Vides kvalitāte; Darba vide; Apgaismojums; Akustika, vibrācija un triecieni (standartu projektu izskatīšana, standartu tulkošana, tulkojumu rediģēšana).

• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2 semināros attiecībā uz MK noteikumu izstrādi par darbību ar biocīdiem.

 

4.1.5.Iedzīvotāju informēšana par sabiedrības veselības aktualitātēm

4.1.5.1.Sniegta operatīvā informācija par aktuāliem sabiedrības veselības jautājumiem nacionālajā un lokālajā līmenī ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību:

- nodrošināta regulāra publicitāte par aktuālajiem jautājumiem Latvijas vadošajos preses izdevumos – “Diena”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Jaunā Avīze”, “Rīgas Balss”, “Čas”, “Praktiskais Latvietis”;

- sniegta informācija, atbildot uz plašsaziņas līdzekļu pārstāvju pieprasījumiem;

- sniegta informācija Latvijas televīzijas kanālos – LTV1, LTV2 (tagad - LTV7), LNT, TV3, TV5;

- sniegta informācija radio stacijām – Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 2, Radio SWH;

- sniegta informācija ziņu aģentūrām – LETA, BNS;

- SVA filiāles regulāri sadarbojas ar reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem.

4.1.5.2.Veicināta mūsdienu tehnoloģiju – Internet izmantošana saistībā ar aktuālākajām sabiedrības veselības problēmām:

- nodrošināta publicitāte interneta portālos – DELFI, TVNET, Apollo;

- 2002.gadā ir izveidota SVA mājas lapa (www.sva.lv), kas regulāri tika uzturēta, atjaunota, sniedzot tajā jaunāko informāciju par sabiedrības veselības aktualitātēm, un atbilstoši SVA funkcijām - plašu un detalizētu informāciju par epidemioloģiskās drošības un higiēniskās drošības jautājumiem, kā arī atbildes uz jautājumiem par sabiedrības veselības problēmām. SVA mājas lapā pieejama informācija par:

• monitoringos iegūtajiem datiem;

• infekcijas slimībām, sezonai raksturīgo infekcijas slimību izplatību un profilakses pasākumiem;

• neinfekcijas slimību un vides medicīnas jautājumiem;

• grupveida saslimšanas gadījumiem un slimību profilaksi;

• vakcinācijas jautājumiem (Vakcinācijas kalendārs).

Kā arī: epidemioloģiskie biļeteni, statistikas dati; saites uz citu saistīto organizāciju mājas lapām. Pirmajā lapā ievietotie sezonas aktuālākie jautājumi ir vienkārši pieejami jebkuram SVA mājas lapas apmeklētājam. Nodrošināta atgriezeniskās saiknes funkcija, meklētājs, SVA speciālistu kontakttālruņi.

4.1.5.3.Veikts veselības izglītības darbs pilnvarojuma ietvaros:

- sagatavoti informatīvie materiāli iedzīvotāju izglītošanai par aktuālajām infekcijas slimībām;

- veikta iedzīvotāju izglītošana imunizācijas jautājumos un vakcinācijas propagandēšanā, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

4.1.6. SVA dalība programmās un projektos 2002.gadā

Sagatavoti un iesniegti Labklājības ministrijā šādi projekti:

1) PHARE 2002.gada Nacionālās programmas projekts “Vides monitorings”;

2) PHARE 2003.gada Nacionālās programmas projekts “Sabiedrības veselības aģentūras institucionālā stiprināšana”;

3) ES PHARE Twinning Light 2002.gada programmas projekts “Sabiedrības veselības un Veselības veicināšanas aģentūru kapacitātes veidošana”;

4) Konsolidētās veselības investīciju programmas (KVIP) projekti “Sabiedrības veselības stratēģijas mērķu sasniegšanas monitoringa ieviešana” (Pasaules bankas Veselības reformas II fāzes apakškomponente) un “Sabiedrības veselības aģentūras infrastruktūras pilnveidošana”;

5) Ārvalstu neatmaksājamās palīdzības projekti;

6) Valsts investīciju programmas 2004. –2008.gadam (VIP) projekti.

4.1.7. Jaunu funkciju ieviešana sabiedrības veselības praksei

Uzsākts darbs pie funkcijas “Sabiedrības veselības stratēģijas mērķu sasniegšanas monitorings“ ieviešanas:

• izveidota darba grupa monitoringa programmas ieviešanas plāna izstrādei;

• izstrādāts monitoringa programmas ieviešanas plāns, identificēti iespējamie sadarbības partneri;

• izstrādātas monitoringa mērķindikatoru grupas;

• izstrādāts Sabiedrības veselības stratēģijas mērķindikatoru monitoringa ieviešanas pasākumu plāns un iesniegts Labklājības ministrijā;

• sagatavots pieprasījums valsts budžeta papildus finansējumam;

• sagatavoti projektu pieteikumi un iesniegti LM, kuros iekļautas aktivitātes minētās funkcijas ieviešanai.

4.1.8. Pārskata gada laikā notikušās būtiskākās pārmaiņas

2002.gada 1.janvārī stājās spēkā MK noteikumi Nr.551 “Valsts aģentūras „Sabiedrības veselības aģentūra” nolikums”. Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) ir Nacionālā vides veselības centra (NVVC) un tā teritoriālo vides veselības centru tiesību un saistību pārņēmēja.

Lai veicinātu saskaņotu starpnozaru sadarbību valsts epidemioloģiskās drošības un higiēniskās situācijas uzlabošanā, ar Labklājības ministrijas 12.07.2002. rīkojumu Nr.144 ir izveidota valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” Konsultatīvā padome.

Ar Labklājības ministrijas 26.08.2002. rīkojumu Nr. 175 ir apstiprināta “Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” darbības un attīstības stratēģija 2002.-2006.gadam”.

2002.gada 30.augustā starp Labklājības ministriju un SVA tika noslēgts Pārvaldes līgums par SVA nodoto funkciju veikšanu atbilstoši tās nolikumam, citiem normatīvajiem aktiem, SVA vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem Likumā par valsts budžetu apstiprināto finanšu līdzekļu ietvaros.

Pamatojoties uz 2002.gada 5.martā apstiprināto “Publisko pakalpojumu noteikšanas metodiku”, 2002.gada 9.augustā Labklājības ministrijā iesniegts SVA publisko pakalpojumu izcenojumu projekts.

2002.gada 1.novembrī starp v/a “Sabiedrības veselības aģentūra” un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) SVA arodorganizāciju ir noslēgts Darba koplīgums par darba organizāciju, darba un atpūtas laikiem, darba samaksu, darba aizsardzību un citiem jautājumiem sociālo garantiju jomā.

Saskaņā ar MK 07.09.2002. noteikumiem Nr.397 “Metodika, pēc kuras valsts (pašvaldības) aģentūras darbinieka atalgojums (mēneša amatalga) salīdzināms ar attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu (mēneša amatalgu) darba tirgū” SVA ir izstrādāta darba samaksas sistēma - ar SVA 26.11.2002. rīkojumu Nr. 471 apstiprināts “V/a “Sabiedrības veselības aģentūra” darba samaksas nolikums”, kas stājās spēkā ar 01.01.2003.

Lai veiktu vienotu uzraudzību un kontroli pār SVA filiālēm, ar filiāļu vadītājiem tika noslēgti pilnvarojuma līgumi, kas regulē šo vadītāju pienākumus, tiesības un rīcību.

 

5. Valsts investīciju programmas projektu plānoto uzdevumu izpilde

2002.gadā Valsts investīciju programmas projekti netika realizēti.

 

6.Pasākumi, kas vērsti uz darba optimizāciju, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, izmaksu samazinājumu, pieejamības nodrošināšanu

Lai realizētu Stratēģijā izvirzītos mērķus, ir noteikti galvenie SVA darbības uzdevumi. Viens no tiem ir institucionālā stiprināšana, kas sevī iekļauj darba optimizāciju, struktūras pilnveidošanu un darbību personāla attīstībā.

2002.gadā ieviesti vairāki būtiski jauninājumi, tostarp veikti priekšdarbi SVA struktūras optimizācijai (palielinot medicīnas profilakses nozarē strādājošo darbinieku skaitu, vienlaikus samazinot administratīvajā nozarē strādājošo skaitu). Vienotas personālvadības stratēģijas izstrādei un jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanai izstrādāts aģentūras darba samaksas nolikums, kā arī veikta darbinieku kvalifikācijas novērtēšana. 2002.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir uzlabojusies iekšējās kontroles sistēma. Tika pilnveidots lietvedības darbs, kas darbojas pēc vienotas lietvedības principa, sakārtota iekšējā normatīvā bāze (procedūras, kārtības u.c.).

Ir izveidota stingra ikmēneša finanšu (ieņēmumu, izdevumu, debitoru un kreditoru parādu) kontroles un atskaites sistēma. Lai nodrošinātu uzturēšanas izmaksu un transporta izdevumu samazināšanu, optimizētu laboratoriju darbu un veicinātu pakalpojumu pieejamību: uzsākta Higiēnisko un Virusoloģijas izmeklējumu laboratoriju atsevišķo sektoru pārvietošana no Pūpolu ielas 5 un Andrejostas ielas 2 uz Klijānu ielu 7, SVA Rīgas filiāles pārvietošana no Maskavas ielas 82 uz K. Barona ielu 115, sakārtotas nekustamo īpašumu uzskaites lietas, izveidots SVA nekustamo īpašumu reģistrs, LM nodoti nekustamie īpašumi, kas nav nepieciešami SVA funkciju realizācijai.

Veiktā uzturēšanas izdevumu optimizācija un stabils finansiālais stāvoklis ļāvis gada beigās ieguldīt finanšu resursus SVA informātikas tehnoloģiju modernizācijā, darba apstākļu uzlabošanā un materiāli tehniskās bāzes atjaunošanā.

Uzsākts arī darbs pie sabiedrības informēšanas un mārketinga stratēģijas izstrādes, kuras mērķis ir panākt SVA atpazīstamību, kā arī sniegt pēc iespējas pilnīgāku informāciju par SVA sniedzamajiem pakalpojumiem un to pieejamību. Izveidota SVA mājas lapa internetā, kas šobrīd ir svarīgākais pastāvīgi funkcionējošais, profesionāļiem un plašai sabiedrībai pieejamais informācijas avots par SVA, tās veicamajām funkcijām, pakalpojumiem, kā arī aktuālākajiem ar sabiedrības veselību saistītajiem jautājumiem.

 

7.Atsauksmes par aģentūras darbību

Konsultatīvās padomes vērtējums

Saskaņā ar v/a “Sabiedrības veselības aģentūra” Konsultatīvās padomes 06.02.2002. sēdes protokolu Nr.2 Par SVA 2002.gada darbības rezultātu izvērtēšanu un darbību 2003.gadā, SVA Konsultatīvā padome, izvērtējot SVA darbību atbilstoši SVA vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijai, pārvaldes līgumam un SVA 2002.gada darbības plānam, un ņemot vērā to, ka SVA ir konsekventi virzījusi savu darbību saskaņā ar iepriekšminētajos dokumentos noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, nolēma sniegt SVA 2002.gada darbībai pozitīvu vērtējumu.

Audits par atgriezeniskās saiknes nodrošināšanu Aģentūras darbam

2002.gadā tika veikts audits, kura ietvaros izvērtēta sadarbības efektivitāte ar klientiem. Audita rezultātā tika sniegts ieteikums par vienotas koncepcijas izstrādi sadarbībai ar klientiem un Aģentūras sniedzamā pakalpojuma novērtēšanas sistēmu. 2002.gada beigās uzsākta audita ieteikuma izpilde.

Labklājības ministrijas veiktie auditi

2002.gada novembrī un decembrī LM Iekšējā audita departaments Aģentūrā veica divus auditus, lai novērtētu LM pārraudzībā esošo iestāžu pastāvošo funkciju sadalījumu. Audita rezultātā tika konstatēts, ka funkciju dublēšanās nepastāv, Aģentūras veicamās funkcijas atbilst ministrijas stratēģiskajos dokumentos noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.

 

8.Iekšējās kontroles sistēmas novērtējums un pasākumi tās pilnveidošanai

Aģentūrā regulāri tiek nodrošināta iekšējās kontroles sistēmas neatkarīga uzraudzība, iekšējās kontroles sistēmas pietiekamības un efektivitātes regulāra novērtēšana, tiek sniegti priekšlikumi par tās attīstību, lai garantētu drošu un efektīvu SVA funkciju realizāciju. Šos uzdevumus un funkcijas veic patstāvīga struktūrvienība – Iekšējā audita daļa.

Mikrobioloģijas, Higiēnisko un Virusoloģijas izmeklējumu laboratorijas, saskaņā ar laboratoriju iekšējo auditu plānu veica 65 iekšējās kvalitātes auditus par laboratoriju kvalitātes sistēmas jautājumiem, veica 68 prasmes pārbaudes ( references materiālu un kontrolparaugu testēšana, rezultātu salīdzināšana laboratorijā), piedalījās starptautiskajās salīdzinošajās testēšanās ar apmierinošiem rezultātiem.

Darba rezultāts - Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja (LATAK) atzinums par veiktajām darbībām ir pozitīvs un iegūta reakreditācija atbilstoši LVS EN ISO IEC 17025 standarta prasībām līdz 2007.gadam.

2002.gadā tika veikti 18 auditi, kuru rezultātā izstrādāti 53 ieteikumi par iekšējās kontroles novērtēšanas uzlabošanu, no kuriem 44 ir ieviesti un 9 ieteikumu ieviešana ir uzsākta (detalizēti ieteikumi konkrētās nepilnības novēršanai izrietēja no konstatētajiem faktiem un to prioritātes tika noteiktas, vadoties no to ietekmes uz auditējamās sistēmas kontroles mehānismu).

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, auditoru darba kvalitāte ir būtiski uzlabojusies, pamatojums ir speciālistu mācības auditu veikšanā Valsts administrācijas skolā, gan arī apmācības Nīderlandes speciālistu rīkotajos kursos auditu prezentācijas un menedžmenta jomā. Būtiski uzlabojot audita darba kvalitāti, paaugstinājusies arī iekšējās kontroles sistēmas efektivitāte - sakārtota Aģentūras normatīvā bāze un ieviesti jauni kontroles mehānismi finanšu jomā. Plānotie pasākumi iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai, veicot iekšējo kontroles novērtējumu: turpināt vadīties pēc sistēmu principa, kā arī uzlabot datu bāzi par audita ieteikumu izpildi un pilnveidot ieteikumu kontroli.

 

9. Informācija par aģentūras sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem

1.tabula. Maksas pakalpojumi un to izcenojumi, citi ieņēmumi (latos) 2002.gadā

Maksas pakalpojumu un citi pašu ieņēmumu veidi

Izcenojums (min–max)

Faktiskie ieņēmumi

1. Ieņemumi no fizikāli–ķīmiskiem izmeklējumiem

02,8-61,67

308 402

2. Ieņēmumi no higiēniskās novērtēšana

0,28–69,57

330 487

3. Laboratorisko pētījumu un mērījumu ozrganizēšana

1,77–41,72

58 124

4. Higiēnas ekspertize

15,0–41,30

17 678

5. Konsultatīvi metodiskais darbs

0,03–35,40

41 415

6. Ieņēmumi no mikrobioloģiskās testēšanas

0,78–30,49

567 849

7. Virusoloģijas laboratorijas ieņēmumi

2,55–23,61

4 602

8. Profilaktiskā kabineta pakalpojumi

0,15–1,21

641

9. Radioloģijas laboratorijas ieņēmumi

0,91–13,93

12 531

10. Vakcīnu piegāde

 

17 559

11. Ieņēmumi no nomas maksām, īres maksām

0,18-29,50

68 249

Kopā

X

1 427 538

 

Šobrīd spēkā ir 2000.gada 23. augustā ar LM rīkojumu Nr.236 apstiprinātais Nacionālā vides veselības centra maksas pakalpojumu cenrādis. SVA publisko pakalpojumu veidu un izcenojumu projekts, kas 09.08.2002. tika iesniegts LM izskatīšanai, līdz šim brīdim nav apstiprināts.

Prognozējams, ka publisko maksas pakalpojumu izcenojumi paliks 2002.gada līmenī. Publisko pakalpojumu veidu un izcenojuma projekta apstiprināšanas gadījumā tiks veiktas izmaiņas dažu pakalpojumu veidos un izcenojumos atbilstoši MK 05.03.2002. apstiprinātajai publisko pakalpojumu noteikšanas metodikai.

 

10. Finansējums un tā izlietojums

10.1.Informācija par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu

2.tabula. Aktīvi un pasīvi (kopsavilkuma bilance)

Nr.p.k.

 

Gada sākumā (latos)

Gada beigās (latos)

 

1. Aktīvi:

2 876 478

2 325 870

1.1.

ilgtermiņa ieguldījumi

2 244 955

1 756 575

1.2

apgrozāmie līdzekļi

631 523

569 295

 

2.Pasīvi:

2 876 478

2 325 870

2.1.

pašu kapitāls

2 280 733

2 157 229

2.2.

kreditori

595 745

168 641

 

3.tabula. Valsts pamatbudžeta līdzekļu izlietojums (latos)

Nr.

p.k.

 

 

Iepriekšējā gadā (faktiskā izpilde) 

(2001.g.) 

Pārskata gadā 2002.g.

apstiprināts likumā faktiskā izpilde

 

1.

Ieņēmumi (kopā):

4 310 474

5 057 278

4 317 150

1.1.

dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

2 575 824

2 640 414

2 640 414

1.2.

maksas pakalpojumi un citi ieņēmumi

1 619 480

2 038 036

1 427 538

1.3.

ārvalstu finansiālā palīdzība

115 170

378 828

249 198

2.

Izdevumi (kopā):

4 308 526

5 057 278

4 317 096

2.1.

uzturēšanas izdevumi (kopā):

4 086 038

4 554 025

3 921 641

2.1.1.

atalgojumi

1 998 449

2 184 331

1 925 993

2.1.2.

komandējumi

12 329

18 426

12 760

2.1.3.

subsīdijas un dotācijas

0

0

0

2.2.

izdevumi kapitālieguldījumiem (kopā):

222 488

503 253

395 455

2.2.1.

inventāra iegāde

191 726

481 796

383 998

2.2.2.

kapitālais remonts

30 762

21 457

11 457

2.2.3.

investīcijas

0

0

0

3.

Nodarbinātība:

 

 

 

3.1.

faktiskais nodarbināto skaits

1636

1662

1632

3.2.

vidējā darba alga

101,18

108,34

97,96

 

 

 

10.2.Aģentūras saņemtie ziedojumi un dāvinājumi, to izlietojums

4.tabula. V/a “Sabiedrības veselības aģentūra” saņemto ziedojumu

un dāvinājumu izlietojums 2002.gadā (latos)

1.

Saņemts (kopā)

8422,9

1.1.

Lielākie ziedotāji:

 

1.1.1.

Latvijas uzņēmējsabiedrības un privātās personas:

8422,9

1.1.2.

ārvalstu uzņēmējsabiedrības un privātās personas:

0

2.

Izlietots (kopā)

5887,7

2.1.

Finansētie pasākumi (kopā):

3072,7

2.1.1.

algu izmaksas

0

2.1.2.

komandējumi

1276

2.1.3.

pamatlīdzekļu iegāde

1539

2.1.4.

kapitālais remonts

0

3.

Naudas līdzekļu atlikums gada sākumā

0

4.

Naudas līdzekļu atlikums perioda beigās

2535,2

 

10.3.Līdzekļu ekonomija, kas panākta, uzlabojot darba efektivitāti

• 2002.gadā veiktā uzturēšanas izdevumu optimizācija un stabils finansiālais stāvoklis ļāva gada beigās ieguldīt finanšu resursus SVA informācijas tehnoloģiju modernizācijā, darba apstākļu uzlabošanā un materiāli-tehniskās bāzes atjaunošanā (kas, savukārt, nodrošinās SVA nepārtrauktu un efektīvu darbību, paaugstinās finanšu vadības un grāmatvedības darba efektivitāti, optimizēs uzturēšanas izmaksas).

• Uzturēšanas izdevumu samazinājums, salīdzinot ar 2001.gadu - Ls 164 397.

 

 

10.4 Informācija par ES PHARE un Latvijas puses līdzfinansējumu projektam “Pārtikas kontroles sistēmas modernizācija”

Finansē-

jums

 

Plānotais

2000

Faktiskais

2000

Plānotais

2001

Faktiskais

2001

Plānotais

2002

Faktiskais

2002

ES Phare

Uzturēšanas

izdevumi

Kapitāliegul-

dījumi

98606

17356

81250

35047

17931

17116

382033

74724

307309

115170

54775

60395

378828

49693

329135

249198

0

249198

Latvijas

puses

līdzfinan

-sējums

 

Uzturēšanas

izdevumi

Kapitāliegul-

dījumi

76880

7680

69200

76880

7680

69200

76880

7680

69200

76880

7680

69200

1634

1634

0

1634

1634

0

 

11.Personāla izglītošana un kvalifikācijas paaugstināšana

Mūsdienīgas personāla vadības politikas nodrošināšana. 2002.gadā paveiktais:

- no SVA filiālēm pieņemti pārskati par medicīnas nozares darbiniekiem (veidlapa Nr.17) un apkopotie dati iesniegti Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūrā;

- Valsts civildienesta pārvaldē iesniegta informācija saskaņā ar “Noteikumiem par valsts pārvaldes iestāžu, to funkciju, personāla un civildienesta attiecības izbeigušu personu vienotās uzskaites sistēmu”;

- pastāvīgi tiek uzturēta datu bāze par SVA darbinieku profesionālo kvalifikāciju;

- regulāri sniegta metodiska palīdzība SVA filiāļu vadītājiem un atbildīgajiem par personāla vadību;

- izstrādāta darba līguma forma sakarā ar Darba likuma stāšanos spēkā ar 2002.gada 1.jūniju;

- izstrādāta forma esošo darba līgumu papildināšanai sakarā ar Darba likuma stāšanos spēkā ar 2002.g. 1.jūniju;

- veikta esošo darba līgumu papildināšana saskaņā ar Darba likuma prasībām;

- sniegta metodiska palīdzība personāla lietvedībā, izstrādājot biežāk izmantojamo rīkojumu paraugus;

- sniegta metodiska palīdzība rīkojumu par komandējumiem sastādīšanā, kā arī jautājumos par komandējumu apmaksu saskaņā ar MK noteikumiem Nr.219;

- sniegta metodiska palīdzība SVA filiālēm sakarā ar MK noteikumu Nr.217 stāšanos spēkā ar 1.jūliju;

- izstrādāts Aģentūras darba samaksas nolikums, kas paredz darbinieku novērtēšanu, saskaņā ar šo nolikumu veikta darbinieku novērtēšana.

Darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana 2002.gadā: 29% apmācība ārzemēs, 71% - kursi un semināri Latvijā.

 

 

12.Prognozes un plāni

12.1.Plānotie pasākumi resursu lietderīgai un taupīgai izmantošanai un administrēšanas sistēmas uzlabošanai

2003.gadā tiks realizēta iepriekš izveidotā un ieviestā stingrā ikmēneša finanšu kontrole:

• par pašu ieņēmumu izpildi;

• par izdevumu izpildi;

• par saistību izpildi.

Tiek plānots izveidot darbinieku ikgadējās novērtēšanas sistēmu, kas ļaus pilnībā izmantot visu SVA darbinieku radošo potenciālu un veicinās viņu attīstību. Paredzēts izstrādāt darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas koncepciju, kā arī plānot personāla resursus, izstrādājot personāla attīstības stratēģiju. 2003.gadā paredzēts pilnveidot SVA darba aizsardzības sistēmu.

2002.gadā uzsākta un 2003.gadā tiek turpināta SVA IT sistēmas modernizācija, ieviešot vienotu grāmatvedības uzskaites sistēmu “Apvārsnis”.

Līdz 2003.gadam plānots pabeigt SVA materiāli tehniskās bāzes atjaunošanu.

Ir izstrādāts un iesniegts Veselības ministrijā apstiprināšanai maksas pakalpojumu cenrādis, aktualizēts atbilstoši 2002.gada 5.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.93.

Sagatavoti projektu pieteikumi (ES PHARE u.c.), kur paredzētas aktivitātes Aģentūras institucionālajai stiprināšanai un pakalpojumu sniegšanas kvalitātes paaugstināšanai: darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai, modernas informācijas tehnoloģiju sistēmas ieviešanai, laboratoriju nodrošināšanai ar aprīkojumu u.c.

 

 

12.2. Finanšu saistības

Veicot pastiprinātu kontroli par saistību veidošanos, gada laikā ir panākts SVA kreditoru parādu samazinājums par 94% salīdzinoši ar gada sākumu (no Ls 415 080 gada sākumā līdz Ls 26 714 gada beigās), līdz ar to faktiskā uzturēšanas izdevumu ekonomija 2002.gadā ir Ls 552 673.

SVA debitoru parādi 2002.gadā ir samazinājušies par 54% (no Ls 172 524 gada sākumā līdz Ls 81 968 gada beigās)

 

 

13. Informācija par Valsts kontroles veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem

Saskaņā ar LR valsts kontroles 2002.gada 26.septembra Ziņojumu Nr. 5.1.-2-149/2002 Par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu 2002.gada I pusgadā, veiktās pārbaudes rezultātā valsts aģentūrā “Sabiedrības veselības aģentūra” attiecībā uz noslēgtajiem vadības līgumiem pārkāpumi netika konstatēti.

Direktora vietnieks medicīnas profilakses jautājumos O. Velmers

Direktora vietnieces ekonomikas jautājumos p.i. S. Dolbunova

Direktora vietnieces administratīvajos jautājumos p.i. D. Irbe

Virusoloģijas izmeklējumu laboratorijas vadītāja V. Ī. Kalniņa

Mikrobioloģijas laboratorijas vadītāja M. Muižniece

Ķīmijas laboratorijas vadītāja A. Selina

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!