EIROPAS KONVENCIJA PAR KRIMINĀLSPRIEDUMU STARPTAUTISKO SPĒKĀ ESAMĪBU

Hāgā, 1970. g. 28. V

Preambula

Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras parakstījušas šo dokumentu,

Ņemot vērā to, ka cīņa pret noziedzību, kas arvien vairāk kļūst par starptautisku problēmu, prasa mūsdienīgu un iedarbīgu paņēmienu izmantošanu starptautiskā mērogā;

Pārliecībā par nepieciešamību īstenot kopīgu kriminālo politiku, kas vērsta uz sabiedrības aizsardzību;

Apzinoties nepieciešamību respektēt cilvēcisko pašcieņu un veicināt noziedznieku rehabilitāciju;

Ņemot vērā to, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp tās dalībvalstīm,

Ir vienojušās par sekojošo:

I daļa

Definīcijas

1. pants

Šīs Konvencijas izpratnē:

 

a “Eiropas kriminālspriedums”

nozīmē jebkuru galīgo lēmumu, ko pieņēmusi kādas Līgumslēdzējas Valsts krimināltiesa krimināllietas rezultātā;

 

b “Noziedzīgs nodarījums”

bez darbībām, kas tiesājamas pēc kriminālajiem normatīvajiem aktiem, ietver sevī arī tādas darbības, kas tiesājamas saskaņā ar šīs Konvencijas II Pielikumā sniegtajiem juridiskajiem noteikumiem ar noteikumu, ka gadījumos, kad šie noteikumi izraisa kādas administratīvas iestādes kompetenci, tad attiecīgajai personai jāsniedz iespēja lietu izskatīt tiesā;

 

c “Spriedums”

nozīmē kādas sankcijas pielietošanu;

 

d “Sankcija”

nozīmē jebkādu soda vai citādu pasākumu, kas Eiropas kriminālspriedumā vai ordonnance pēnale ir noteikts attiecībā uz kādu personu par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

 

e “Diskvalifikācija”

nozīmē jebkādu tiesību zudumu vai pagaidu atcelšanu, vai jebkādu aizliegumu vai tiesībspējas zudumu;

 

f “In absentia pieņemts spriedums”

nozīmē jebkādu lēmumu, kas par tādu uzskatāms saskaņā ar 21. panta otro daļu;

 

g “ordonnance pēnale”

nozīmē jebkādu lēmumu, kas pieņemts citā Līgumslēdzējā Valstī un ir minēts šīs Konvencijas III Pielikumā.

 

II daļa

Eiropas kriminālspriedumu īstenošana

1. nodaļa — Vispārīgi noteikumi

a — Vispārīgie sankciju izpildīšanas noteikumi

2. pants

Šī daļa attiecas uz:

 

a sankcijām, kuras sevī ietver brīvības atņemšanu;

 

b naudas sodiem vai konfiskāciju;

 

c diskvalifikāciju.

3. pants

1. Katrai no Līgumslēdzējām valstīm, ir tiesības tajos gadījumos un tādos apstākļos, kādi paredzēti šajā Konvencijā, izpildīt tādu citā Līgumslēdzējā valstī pieņemtu sankciju, kas ir izpildāma pēdējā no minētajām Valstīm.

2. Šīs tiesības var īstenot vienīgi pēc citas Līgumslēdzējas valsts pieprasījuma.

4. pants

1. Sankciju nevar izpildīt citā Līgumslēdzējā valstī, izņemot gadījumus, kad, saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, darbība, par kuru tikusi pieņemta sankcija, būtu noziedzīgs nodarījums tad, ja tā būtu tikusi veikta šīs Valsts teritorijā, un persona, pret kuru tikusi pieņemta šī sankcija, būtu sodāma, ja būtu veikusi šo darbību tur.

2. Ja spriedums attiecas uz diviem vai vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem ne visi atbilst pirmās daļas prasībām, tad Valstij, kurā pasludināts spriedums, jākonkretizē, kura sankcijas daļa attiecas uz tiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri atbilst šīm prasībām.

5. pants

Valsts, kurā pasludināts spriedums, var prasīt citai Līgumslēdzējai valstij izpildīt sankciju tikai tad, ja ir izpildīts viens vai vairāki no sekojošajiem noteikumiem:

 

a ja notiesātā persona parasti dzīvo otrā Valstī;

 

b ja sankcijas izpildīšana otrā Valstī varētu palielināt notiesātās personas sociālās rehabilitācijas iespējas;

 

c ja gadījumā, kad sankcija sevī ietver brīvības atņemšanu, šo sankciju varētu izpildīt pēc kādas citas sankcijas, kas sevī ietver brīvības atņemšanu, kurai notiesātā persona ir vai būtu pakļauta otrā Valstī;

 

d ja otra Valsts ir notiesātās personas izcelsmes valsts un ir izteikusi gatavību uzņemties atbildību par šīs sankcijas izpildīšanu;

 

e ja tā uzskata, ka pati nespētu izpildīt šo sankciju pat tad, ja persona tiktu tai izdota, bet ka to spēj otra Valsts.

6. pants

Saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem pieprasītu sankcijas izpildīšanu nevar pilnīgi vai daļēji atteikt, izņemot gadījumus, kad:

 

a sankcijas izpildīšana būtu pretrunā ar tās Valsts tiesību sistēmas pamatprincipiem, kurai izteikts pieprasījums;

 

b Valsts, kurai izteikts pieprasījums, uzskata, ka pārkāpums, par kuru pasludināts spriedums, ir politisks vai tīri militārs;

 

c Valsts, kurai izteikts pieprasījums, pieņem, ka pastāv būtiski iemesli uzskatīt, ka spriedums pieņemts saistībā ar rasu, reliģiskiem, nacionāliem vai politiskiem apsvērumiem vai to ietekmē;

 

d sankcijas izpildīšana būtu pretrunā ar tās Valsts starptautiskajām saistībām, kurai izteikts pieprasījums;

 

e par attiecīgo darbību jau ir uzsākta tiesvedība Valstī, kurai izteikts pieprasījums, vai Valsts, kurai izteikts pieprasījums, ir nolēmusi uzsākt tiesvedību attiecībā uz to pašu darbību;

 

f tās Valsts, kurai izteikts pieprasījums, kompetentās iestādes ir nolēmušas neuzsākt vai pārtraukt tiesvedību attiecībā uz to pašu darbību;

 

g darbība ir tikusi veikta ārpus tās Valsts teritorijas, kura izsaka pieprasījumu;

 

h Valsts, kurai izteikts pieprasījums, nespēj izpildīt sankciju;

 

i pieprasījums ir pamatots ar 5.panta e.punktu, un nav izpildīts neviens cits no šī punkta noteikumiem;

 

j Valsts, kurai izteikts pieprasījums, uzskata, ka Valsts, kura izteikusi pieprasījumu, pati spēj izpildīt sankciju;

 

k notiesātās personas vecums noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī ir bijis tāds, ka šo personu nav bijis iespējams sodīt Valstī, kurai izteikts pieprasījums;

 

l saskaņā ar tās Valsts normatīvajiem aktiem, kurai izteikts pieprasījums, pieņemtā sankcija vairs nevar tikt izpildīta noilguma dēļ;

 

m spriedums ietver sevī diskvalifikāciju.

7. pants

Pieprasījums par sankcijas izpildīšanu nav jāapmierina, ja sankcijas izpildīšana būtu pretrunā ar principiem, kas atzīti šīs Konvencijas III daļas 1. nodaļā.

b — Sankciju izpildes tiesību nodošanas sekas

8. pants

Šīs Konvencijas 6. panta pirmās daļas un I Pielikuma c punktā minētās atrunas izpratnē jebkura darbība, kas pārtrauc vai atceļ kādu laika ierobežojumu, ko likumīgi noteikušas spriedumu pasludinājušās Valsts kompetentās iestādes, tiek uzskatīta par tādu, kurai ir tāda pati ietekme attiecībā uz laika ierobežojumu Valstī, kurai izteikts pieprasījums, saskaņā ar šīs Valsts normatīvajiem aktiem.

9. pants

1. Ja persona aizturēta Valstī, kura izsaka pieprasījumu, un tiek nodota Valstij, kurai izteikts pieprasījums, lai izpildītu sankciju, tad pret šo personu nevar tikt vesta tiesvedība, pasludināts spriedums, un tā nevar tikt aizturēta, lai izpildītu spriedumu vai aizturēšanas orderi par kādu citu noziedzīgu nodarījumu, kurš ticis izdarīts pirms šīs personas aizturēšanas, izņemot to noziedzīgo nodarījumu, par kuru ticis pasludināts izpildāmais spriedums, tāpat nekā nevar tikt ierobežota šīs personas brīvība, izņemot sekojošus gadījumus:

 

a ja piekrīt tā Valsts, kura nodevusi šo personu. Jāiesniedz pieprasījums piekrišanai kopā ar jebkādiem ar lietu saistītiem dokumentiem un jebkādu notiesātās personas izteikumu protokoli attiecībā uz konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Piekrišana tiek dota, ja uz noziedzīgu nodarījumu, par kuru tā tiek pieprasīta, būtu pieprasāma izdošana arī saskaņā ar tās Valsts normatīvajiem aktiem, kura pieprasa sankcijas izpildi, vai ja izdošana nevarētu tikt īstenota vienīgi soda apmēru dēļ;

 

b ja notiesātā persona, kurai būtu sniegta iespēja atstāt tās valsts teritoriju, kurai tā nodota, nebūtu to izdarījusi 45 dienu laikā pēc pēdējās atbrīvošanas, vai arī būtu atgriezusies šajā teritorijā pēc tās atstāšanas.

2. Tomēr Valsts, kura pieprasījusi sprieduma izpildi, var veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai izraidītu šo personu no savas teritorijas, vai jebkurus pasākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ieskaitot aizmugurisku spriedumu, lai izvairītos no jebkādām juridiskajām sekām, ko varētu izraisīt noilgums.

10. pants

1. Sankcijas izpilde notiek saskaņā ar tās Valsts, kurai izteikts pieprasījums, normatīvajiem aktiem, un vienīgi šī Valsts ir kompetenta pieņemt visus attiecīgos lēmumus, ieskaitot tādus, kas attiecas uz nosacītu sodu.

2. Vienīgi tā Valsts, kura izsaka pieprasījumu, ir tiesīga pieņemt lēmumu attiecībā uz jebkuru iesniegumu par sprieduma pārskatīšanu.

3. Jebkura no Valstīm var īstenot amnestijas vai apžēlošanas tiesības.

11. pants

1. Ja Valsts, kura pasludinājusi spriedumu, ir pieprasījusi tā izpildi, šī Valsts pati vairs nevar uzsākt tās sankcijas izpildi, kas ir šī pieprasījuma priekšmets. Tomēr Valsts, kura pasludinājusi spriedumu, var uzsākt tādas sankcijas izpildi, kura paredz brīvības atņemšanu, ja notiesātā persona pieprasījuma iesniegšanas brīdī jau ir aizturēta šīs Valsts teritorijā.

2. Sankcijas izpildes tiesības atgriežas pie Valsts, kura izteikusi pieprasījumu:

 

a ja tā atsauc pieprasījumu, pirms Valsts, kurai izteikts pieprasījums, ir to informējusi par savu nodomu veikt pieprasītās darbības;

 

b ja Valsts, kurai izteikts pieprasījums, paziņo par savu atteikumu veikt pieprasītās darbības;

 

c ja Valsts, kurai izteikts pieprasījums, izteikti atsakās no savām sankcijas izpildes tiesībām. Šāda atteikšanās ir iespējama vienīgi tad, ja tai piekrīt abas attiecīgās Valstis, vai tad, ja sankcijas izpilde Valstī, kurai izteikts pieprasījums, vairs nav iespējama. Pēdējā gadījumā atteikšanās, ko pieprasa tā Valsts, kura izsaka pieprasījumu, uzskatāma par obligātu.

12. pants

1. Tās Valsts, kurai izteikts pieprasījums, kompetentās varas iestādes pārtrauc sankcijas izpildi, tiklīdz tām kļūst zināms par jebkādu apžēlošanu, amnestiju vai iesniegumu par sprieduma pārskatīšanu, vai jebkādu citu lēmumu, saskaņā ar kuru sankcija pārstāj būt izpildāma. Tas pats attiecas uz naudas soda piedziņu, ja notiesātā persona to jau ir nomaksājusi kompetentai iestādei tajā valstī, kura izsaka pieprasījumu.

2. Tā Valsts, kura izsaka pieprasījumu, nekavējoties ziņo tai Valstij, kurai izteikts pieprasījums, par jebkādu savā teritorijā pieņemtu lēmumu vai veiktu procesuālu pasākumu, kura rezultātā sankcija pārstāj būt izpildāma saskaņā ar iepriekšējo daļu.

c — Dažādi noteikumi

13. pants

1. Aizturētas personas pārvešana caur kādas šīs Līgumslēdzējas valsts teritoriju, lai, piemērojot šo Konvenciju, nogādātu šo personu kādā trešajā Līgumslēdzējā valstī, ir jāatļauj pēc tās Valsts pieprasījuma, kurā šī persona ir aizturēta. Tranzīta Valsts, pirms lēmuma pieņemšanas par pieprasījuma apmierināšanu, var pieprasīt jebkādus attiecīgus dokumentus. Pārvedamā persona paliek tranzīta Valsts varas iestāžu arestā, ja vien tā Valsts, no kuras šī persona tiek pārvesta, nepieprasa šīs personas atbrīvošanu.

2. Izņemot gadījumus, kad tranzīts tiek pieprasīts saskaņā ar 34. pantu, jebkura no Līgumslēdzējām valstīm var atteikties no tranzīta:

 

a pēc viena no 6. b un c punktā minētajiem iemesliem;

 

b ja attiecīgā persona ir šīs Valsts pilsonis.

3. Ja pārvešanai tiek izmantots gaisa transports, spēkā ir sekojoši noteikumi:

 

a ja nav paredzēta nolaišanās, tad tā Valsts, no kuras persona tiek pārvesta, var paziņot Valstij, pār kuras teritoriju paredzēts lidojums, ka attiecīgā persona tiek pārvesta saskaņā ar šo Konvenciju. Neparedzētas nolaišanās gadījumā šādam paziņojumam ir iepriekšēja aresta pieprasījuma spēks saskaņā ar 32. panta otro daļu, un jāiesniedz oficiāls tranzīta pieprasījums;

 

b ja ir paredzēta nolaišanās, jāiesniedz oficiāls tranzīta pieprasījums.

14. pants

Līgumslēdzējas valstis apņemas savstarpēji nepieprasīt atlīdzināt nekādus izdevumus, kas izriet no šīs Konvencijas piemērošanas.

 

2. nodaļa — Sankciju izpildes pieprasījumi

15. pants

1. Visi šajā Konvencijā paredzētie pieprasījumi jāiesniedz rakstiski. Tos, kā arī visu šīs Konvencijas piemērošanai nepieciešamo saraksti, sūta vai nu tās Valsts Tieslietu ministrija, kura izsaka pieprasījumu, tās Valsts Tieslietu ministrijai, kurai izteikts pieprasījums, vai arī, ja attiecīgās Līgumslēdzējas valstis ir par to vienojušās, tieši tās Valsts kompetentās varas iestādes, kura izsaka pieprasījumu, tās Valsts kompetentajām varas iestādēm, kurai izteikts pieprasījums; atbilde uz pieprasījumu jāsniedz pa to pašu kanālu.

2. Steidzamos gadījumos pieprasījumus un saraksti var nosūtīt ar Starptautiskās Kriminālpolicijas organizācijas (Interpola) starpniecību.

3. Jebkura no Līgumslēdzējām valstīm, iesniedzot attiecīgu deklarāciju Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, var paziņot par savu nodomu pieņemt citus noteikumus attiecībā uz pieprasījumiem un saraksti, kas minēta šī panta pirmajā daļā.

16. pants

Pieprasījumam par sankcijas izpildi jāpievieno tā sprieduma oriģināls vai apliecināta kopija, kura izpilde tiek pieprasīta, kā arī visi pārējie nepieciešamie dokumenti. Ja Valsts, kurai izteikts pieprasījums, to pieprasa, tad tai jānosūta krimināllietas vai tās daļas oriģināls vai apliecināta kopija. Tās Valsts, kura izsaka pieprasījumu, kompetentās varas iestādes apliecina izpildāmo sankciju.

17. pants

Ja Valsts, kurai izteikts pieprasījums, uzskata, ka tās Valsts, kura izteikusi pieprasījumu, sniegtā informācija nav pietiekama, lai būtu iespējams pielietot šo Konvenciju, tā pieprasa nepieciešamo papildu informāciju. Tā var noteikt termiņu, kurā sniedzama šāda informācija.

18. pants

1. Tās Valsts, kurai izteikts pieprasījums, kompetentās varas iestādes nekavējoties ziņo attiecīgajām tās Valsts, kura izteikusi pieprasījumu, iestādēm par savām darbībām, kas veiktas, reaģējot uz pieprasījumu par sankcijas izpildi.

2. Tās Valsts, kurai izteikts pieprasījums, kompetentās varas iestādes nepieciešamības gadījumā nosūta attiecīgajām tās Valsts, kura izteikusi pieprasījumu, iestādēm sankcijas izpildi apliecinošu dokumentu.

19. pants

1. Ievērojot šī panta otrās daļas noteikumus, netiek prasīts pieprasījumu vai papilddokumentu tulkojums.

2.Jebkura no Līgumslēdzējām valstīm, parakstot vai iesniedzot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās instrumentu, ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paturēt sev tiesības prasīt, lai pieprasījumiem un papilddokumentiem būtu pievienots tulkojums tās valodā, vai kādā no Eiropas Padomes valodām, vai kādā no attiecīgās Valsts norādītajām valodām. Citas Līgumslēdzējas valstis var prasīt abpusēju šīs prasības izpildi.

3.Šo pantu neietekmē nekādi noteikumi attiecībā uz pieprasījumu vai papilddokumentu tulkojumu, kādi varētu būt pašlaik spēkā esošos vai turpmāk noslēdzamos līgumos vai savstarpējas vienošanās dokumentos starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām valstīm.

20. pants

Nav jāpierāda šīs Konvencijas piemērošanas ietvaros nosūtāmo pierādījumu un dokumentu autentiskums.

 

3. nodaļa — Spriedumi, kas pieņemti

in absentia un ordonnances pēnales

21. pants

1. Ja vien šajā Konvencijā nav noteikts citādi, in absentia pasludināto spriedumu un ordonnances pēnales izpilde pakļauta tiem pašiem noteikumiem, kā citu spriedumu izpilde.

2. Izņemot trešās daļas noteikumus, in absentia pasludināts spriedums šīs Konvencijas izpratnē nozīmē jebkuru spriedumu, ko pasludinājusi kādas Līgumslēdzējas valsts tiesa krimināllietā, kuras izskatīšanā notiesātā persona nav piedalījusies personiski.

3. Izņemot 25. panta otro daļu, 26. panta otro daļu un 29. pantu, spriedumiem, kas pasludināti pēc apsūdzētā uzklausīšanas, tiek pielīdzināti sekojošie:

 

a jebkurš in absentia pasludināts spriedums un jebkurš ordonnance pēnale, ko apstiprinājusi vai pasludinājusi spriedumu pasludinājusī Valsts pēc notiesātās personas sūdzības;

 

b jebkurš in absentia pasludināts apelācijas spriedums, ar noteikumu, ka pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzējusi notiesātā persona.

22. pants

Jebkurš in absentia pasludināts spriedums un jebkurš ordonnances pēnales, kurš nav pārsūdzēts un pret kuru nav iesniegta sūdzība, tūlīt pēc pasludināšanas var tikt nosūtīts Valstij, kurai izteikts pieprasījums, lai to informētu un tā varētu to izpildīt.

23. pants

1. Ja Valsts, kurai izteikts pieprasījums, uzskata, ka ir gatava veikt darbības attiecībā uz pieprasījumu par in absentia pasludinātā sprieduma vai ordonnance pēnale izpildi, tai personiski jāpaziņo notiesātajai personai par spriedumu, ko pasludinājusi Valsts, kura izsaka pieprasījumu.

2. Paziņojumā notiesātajai personai jāsniedz arī sekojoša informācija:

 

a ka pieprasījums par sankcijas izpildi ir sniegts saskaņā ar šo Konvenciju;

 

b ka vienīgais iespējamais aizstāvības līdzeklis ir sūdzība saskaņā ar šīs Konvencijas 24. pantu;

 

c ka sūdzība iesniedzama norādītajai iestādei; ka, lai sūdzība varētu tikt pieņemta, tai jāatbilst šīs Konvencijas 24. panta prasībām, un ka notiesātā persona var lūgt, lai to uzklausa tās Valsts varas iestādes, kura izteikusi pieprasījumu;

 

d ka tad, ja norādītajā termiņā sūdzība netiks iesniegta, tad spriedums visu šīs Konvencijas mērķu izpratnē tiks uzskatīts par tādu, it kā būtu pasludināts pēc apsūdzētā uzklausīšanas.

3. Paziņojuma kopija nekavējoties nosūtāma tai iestādei, kura pieprasījusi sankcijas izpildi.

24. pants

1. Pēc tam, kad saskaņā ar 23. pantu piegādāts paziņojums par spriedumu, vienīgais notiesātajai personai pieejamais aizstāvības līdzeklis ir sūdzība. Šādu sūdzību pēc notiesātās personas izvēles izskata kompetenta tiesa vai nu Valstī, kura izsaka pieprasījumu, vai Valstī, kurai izteikts pieprasījums. Ja notiesātā persona neizsaka savu vēlēšanos, tad sūdzību izskata kompetenta tiesa Valstī, kurai izteikts pieprasījums.

2. Iepriekšējā punktā noteiktajos gadījumos iesniedzamā sūdzība ir pieņemama, ja tā iesniegta kompetentā iestādē tajā Valstī, kurai izteikts pieprasījums, 30 dienu laikā pēc paziņojuma piegādes datuma. Šis periods tiek aprēķināts saskaņā ar tās Valsts normatīvajiem aktiem, kurai izteikts pieprasījums. Šīs Valsts kompetentā iestāde nekavējoties par to paziņo iestādei, kura izteikusi pieprasījumu par sankcijas izpildi.

25. pants

1. Ja sūdzība tiek izskatīta Valstī, kura izsaka pieprasījumu, tad notiesātā persona tiek uzaicināta ierasties šajā valstī uz lietas atkārtotu izskatīšanu. Paziņojums par ierašanos jāpiegādā personiski ne vēlāk, kā 21 dienu pirms jaunās tiesas sēdes. Ar notiesātās personas piekrišanu šo periodu var saīsināt. Jaunā lietas izskatīšana notiek tiesā, kura ir kompetenta Valstī, kura izsaka pieprasījumu un saskaņā ar šīs Valsts procedūru.

2. Ja notiesātā persona neierodas pati vai nav pārstāvēta saskaņā ar tās Valsts normatīvajiem aktiem, kura izsaka pieprasījumu, tiesai sūdzība jāanulē un jāpasludina par spēkā neesošu, un šis lēmums jāpaziņo tās Valsts kompetentajai varas iestādei, kurai izteikts pieprasījums. Tāda pati procedūra jāievēro, ja tiesa pasludina sūdzību par nepieņemamu. Abos gadījumos spriedums, kurš pasludināts in absentia vai ordonnance pēnale visu šīs Konvencijas mērķu izpratnē ir uzskatāms par tādu, it kā būtu pasludināts pēc apsūdzētā uzklausīšanas.

3. Ja notiesātā persona ierodas pati vai ir pārstāvēta saskaņā ar tās Valsts normatīvajiem aktiem, kura izsaka pieprasījumu, un ja sūdzība tiek pasludināta par pieņemamu, tad pieprasījums par sankcijas izpildi tiek anulēts un pasludināts par spēkā neesošu.

26. pants

1. Ja sūdzība tiek izskatīta Valstī, kurai izteikts pieprasījums, tad notiesātā persona tiek uzaicināta ierasties šajā valstī uz lietas atkārtotu izskatīšanu. Paziņojums par ierašanos jāpiegādā personiski ne vēlāk, kā 21 dienu pirms jaunās tiesas sēdes. Ar notiesātās personas piekrišanu šo periodu var saīsināt. Jaunā lietas izskatīšana notiek tiesā, kura ir kompetenta Valstī, kurai izteikts pieprasījums, un saskaņā ar šīs Valsts procedūru.

2. Ja notiesātā persona neierodas pati vai nav pārstāvēta saskaņā ar tās Valsts normatīvajiem aktiem, kurai izteikts pieprasījums, tiesai sūdzība jāanulē un jāpasludina par spēkā neesošu. Šādā gadījumā, kā arī tad, ja tiesa pasludina sūdzību par nepieņemamu, spriedums, kurš pasludināts in absentia vai ordonnance pēnale visu šīs Konvencijas mērķu izpratnē ir uzskatāms par tādu, it kā būtu pasludināts pēc apsūdzētā uzklausīšanas.

3. Ja notiesātā persona ierodas pati vai ir pārstāvēta saskaņā ar tās Valsts normatīvajiem aktiem, kurai izteikts pieprasījums, un ja sūdzība tiek pasludināta par pieņemamu, tad attiecīgā darbība tiek izskatīta tā, it kā būtu veikta šajā Valstī. Tomēr ne pie kādiem apstākļiem netiek izskatītas aizkavētas lietas, kurām iestājies noilgums. Valstī, kura izteikusi pieprasījumu, pasludinātais spriedums tiek anulēts un pasludināts par spēkā neesošu.

4. Jebkuriem pasākumiem attiecībā uz lietas izskatīšanu un iepriekšējo izmeklēšanu, kas veikti Valstī, kura izteikusi pieprasījumu saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem un noteikumiem, ir tāds pats spēks Valstī, kurai izteikts pieprasījums, it kā tos būtu veikušas šīs Valsts varas iestādes, ja vien šāda pārņemšana nepiešķir šiem pasākumiem lielāku pierādījumu vērtību par to, kāda tiem būtu bijusi Valstī, kura izteikusi pieprasījumu.

27. pants

Sūdzības iesniegšanā un turpmākā tiesas procesa gaitā in absentia vai ar ordonnance pēnale notiesātajai personai ir tiesības saņemt juridisku palīdzību tajos gadījumos un tādos apstākļos, kā to nosaka tās Valsts normatīvie akti, kurai izteikts pieprasījums, bet attiecīgos gadījumos arī pieprasījumu izteikušās Valsts normatīvajiem aktiem.

28. pants

Jebkādi tiesas lēmumi, kas pasludināti saskaņā ar 26. panta trešo daļu un to izpilde pakļauti vienīgi tās Valsts normatīvajiem aktiem, kurai izteikts pieprasījums.

29. pants

Ja persona, kas notiesāta in absentia vai ar ordonnance pēnale, neiesniedz sūdzību, tad spriedums visu šīs Konvencijas mērķu izpratnē ir uzskatāms par tādu, it kā būtu pasludināts pēc apsūdzētā uzklausīšanas.

30. pants

Ja notiesātā persona no sevis neatkarīgu apstākļu dēļ nav ievērojusi 24., 25. un 26. pantos noteiktos termiņus vai nav personiski ieradusies uz tiesas sēdi atkārtotai lietas izskatīšanai, tad attiecībā uz atjaunotu lietas izskatīšanu ir pielietojama attiecīgo Valstu normatīvie akti.

 

4. nodaļa — Profilakses pasākumi

31. pants

Ja notiesātā persona atrodas Valstī, kura izsaka pieprasījumu, pēc tam, kad saņemts paziņojums par tās pieprasījuma pieņemšanu par sankcijas, kura sevī ietver brīvības atņemšanu, izpildi, tad šī Valsts, ja tā uzskata to par nepieciešamu sankcijas izpildei, var arestēt šo personu, lai to pārvestu saskaņā ar 43. panta noteikumiem.

32. pants

1. Ja Valsts, kura izsaka pieprasījumu, pieprasījusi sankcijas izpildi, tad Valsts, kurai izteikts pieprasījums, var arestēt notiesāto personu:

 

a ja saskaņā ar tās Valsts normatīvajiem aktiem, kurai izteikts pieprasījums, noziedzīgs nodarījums ir tāds, kurš attaisno apcietinājumu, un

 

b ja pastāv notiesātās personas aizbēgšanas iespēja, vai, ja spriedums ir pasludināts in absentia, pierādījumu slēpšanas iespēja.

2. Ja Valsts, kura izsaka pieprasījumu, paziņo par savu nodomu pieprasīt sankcijas izpildi, tad tā Valsts, kurai izteikts pieprasījums, pēc tās Valsts, kura izsaka pieprasījumu, iesnieguma var arestēt notiesāto personu ar noteikumu, ka ir izpildītas iepriekšējās daļas a un b punktu prasības. Minētajā iesniegumā jānorāda noziedzīgs nodarījums, par kuru ir pasludināts spriedums, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laiks un vieta, kā arī tajā jāsniedz pēc iespējas precīzs notiesātās personas apraksts. Tāpat iesniegumā jāsniedz arī īss to faktu kopsavilkums, uz kuriem pamatots spriedums.

33. pants

1. Notiesātā persona turama apcietinājumā saskaņā ar tās Valsts normatīvajiem aktiem, kurai izteikts pieprasījums; šīs Valsts normatīvie akti arī nosaka tos apstākļus, kādos šī persona varētu tikt atbrīvota.

2. Apcietinātā persona jebkādā gadījumā jāatbrīvo:

 

a pēc laika, kas vienāds ar spriedumā paredzēto brīvības atņemšanas termiņu;

 

b ja persona arestēta saskaņā ar 32. panta otro daļu, un Valsts, kurai izteikts pieprasījums, 18 dienu laikā pēc aresta dienas nav saņēmusi pieprasījumu kopā ar 16. pantā norādītajiem dokumentiem.

34. pants

1. Persona, kura saskaņā ar 32. pantu atrodas apcietinājumā Valstī, kurai izteikts pieprasījums, un kura saskaņā ar 25. pantu uzaicināta ierasties kompetentas tiesas sēdē Valstī, kura izsaka pieprasījumu, lai izskatītu šīs personas iesniegto sūdzību, ar šādu mērķi jāpārved uz tās Valsts teritoriju, kura izteikusi pieprasījumu.

2. Pēc pārvešanas attiecīgā persona nav jāpatur apcietinājumā Valstij, kura izteikusi pieprasījumu, ja ir izpildīts 33. panta 2.a apakšpunktā minētais nosacījums, vai ja Valsts, kura izteikusi pieprasījumu, nepieprasa cita sprieduma izpildi. Šī persona nekavējoties jānogādā atpakaļ Valstī, kurai izteikts pieprasījums, ja vien tā netiek atbrīvota.

35. pants

1. Ja persona uzaicināta ierasties kompetentas tiesas sēdē Valstī, kura izsaka pieprasījumu, lai izskatītu šīs personas iesniegto sūdzību, tad pret šo personu nevar tikt vesta tiesvedība, pasludināts spriedums, un tā nevar tikt aizturēta, lai izpildītu spriedumu vai aizturēšanas orderi, tāpat arī nekā citādi nevar tikt ierobežota tās personiskā brīvība par kādu citu noziedzīgu nodarījumu, kurš ticis izdarīts pirms šīs personas izbraukšanas no tās Valsts teritorijas, kurai izteikts pieprasījums, un kurš nav minēts uzaicinājuma pavēstē, izņemot gadījumus, kad šī persona sniegusi tam savu izteiktu rakstisku piekrišanu. Gadījumā, kāds minēts 34. panta pirmajā daļā, šāda piekrišanas apliecinājuma kopija jānosūta tai Valstij, no kuras šī persona ir pārvesta.

2. Iepriekšējā punktā minētās sekas neiestājas, ja uzaicinātā persona, kurai ir sniegta šāda iespēja, nav atstājusi tās Valsts teritoriju, kura izteikusi pieprasījumu, 15 dienu laikā pēc tās tiesas sēdes lēmuma, uz kuru šī persona bijusi uzaicināta, vai arī ja šī persona bez atkārtota uzaicinājuma atgriežas šajā teritorijā pēc tās atstāšanas.

36. pants

1. Ja Valsts, kura izteikusi pieprasījumu, ir pieprasījusi īpašuma konfiskācijas izpildi, tad Valsts, kurai izteikts pieprasījums, var profilaktiski uzlikt arestu attiecīgajam īpašumam ar noteikumu, ka šīs Valsts normatīvie akti paredz īpašuma arestu līdzīgu faktu gadījumā.

2. Īpašuma arests veicams saskaņā ar tās Valsts normatīvajiem aktiem, kurai izteikts pieprasījums, un tā arī nosaka apstākļus, kādos īpašumam uzliekams arests.

5. nodaļa — Sankciju izpilde

a — Vispārīgi noteikumi

37. pants

Sankcija, kura pieņemta Valstī, kura izteikusi pieprasījumu, nevar tikt īstenota Valstī, kurai izteikts pieprasījums citādi, kā vien ar tās Valsts, kurai izteikts pieprasījums, tiesas lēmumu. Tomēr katra no Līgumslēdzējām valstīm var pilnvarot citas iestādes pieņemt šādu lēmumu, ja izpildāmā sankcija ir tikai naudas sods vai konfiskācija, un ja šādi lēmumi ir pārsūdzami tiesā.

38. pants

Ja Valsts, kurai izteikts pieprasījums, uzskata par iespējamu veikt darbības saskaņā ar pieprasījumu par sankcijas izpildi, tad lieta jāiesniedz tiesā vai saskaņā ar 37. pantu attiecīgi pilnvarotajai iestādei.

39. pants

1. Pirms tiesa pieņem lēmumu sakarā ar pieprasījumu par sankcijas izpildi, notiesātajai personai jāsniedz iespēja izteikt savu viedokli. Pēc šīs personas iesnieguma tiesa viņu uzklausa vai nu ar liecības pieprasījuma vēstuļu palīdzību, vai personiski. Pēc šīs personas izteikta lūguma jānodrošina personiska uzklausīšana.

2. Tomēr tiesa var nolemt pieņemt sankcijas izpildes pieprasījumu arī bez personisku uzklausīšanu pieprasījušas notiesātās personas klātbūtnes, ja šī persona atrodas apcietinājumā Valstī, kura izteikusi pieprasījumu. Šādā gadījumā saskaņā ar 44. pantu pieņem lēmumu, kas aizstāj sankciju līdz brīdim, kad pēc pārvešanas uz Valsti, kurai izteikts pieprasījums, notiesātajai personai tiks sniegta iespēja ierasties tiesā.

40. pants

1. Tiesai vai 37. pantā minētajos gadījumos saskaņā ar šo pašu pantu pilnvarotajai iestādei, kura izskata lietu, jāpārliecinās, ka:

 

a sankcija, kuras izpilde tiek pieprasīta, ir noteikta Eiropas kriminālspriedumā;

 

b ir izpildītas 4. panta prasības;

 

c 6.a pantā norādītais noteikums nav izpildīts vai netraucē sankcijas izpildi;

 

d sankcijas izpildi netraucē 7. panta noteikumi;

 

e gadījumā, ja spriedums pasludināts in absentia vai ir ordonnance pēnale, ir izpildīti šīs daļas 3. nodaļas noteikumi.

2. Katra no Līgumslēdzējām valstīm var uzticēt tiesai vai saskaņā ar 37. pantu pilnvarotajai iestādei citus šajā Konvencijā paredzētos sankcijas izpildes priekšnoteikumus.

41. pants

Tiesas spriedumi, kas pasludināti saskaņā ar šo nodaļu attiecībā uz pieprasīto sankcijas izpildi, kā arī tie, kas ir pārsūdzēti no 37.pantā minētās administratīvās iestādes lēmumiem, ir pārsūdzami.

42. pants

Valstij, kurai izteikts pieprasījums, tiesas sprieduma fakti ir saistoši tiktāl, ciktāl tie ir minēti spriedumā, vai tiktāl, ciktāl spriedums ir uz tiem pamatoti balstīts.

b — Noteikumi, kas attiecas uz tādu sankciju izpildi, kuras sevī ietver brīvības atņemšanu

43. pants

Ja notiesātā persona ir aizturēta Valstī, kura izteikusi pieprasījumu, tad šī persona, ja vien šīs Valsts normatīvie akti nenosaka citādi, ir jāpārved uz Valsti, kurai izteikts pieprasījums, tiklīdz Valstij, kura izteikusi pieprasījumu, ir paziņots par sankcijas izpildes pieprasījuma pieņemšanu.

44. pants

1. Ja sankcijas izpildes pieprasījums ir pieņemts, tad tiesa aizstāj Valstī, kura izteikusi pieprasījumu, pieņemto sankciju, kura sevī ietver brīvības atņemšanu, ar sankciju, kuru par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu paredz tās Valsts normatīvie akti, kurai izteikts pieprasījums. Šī sankcija atkarībā no otrajā daļā minētajiem ierobežojumiem pēc sava veida vai ilguma var atšķirties no tās, kāda pieņemta Valstī, kura izteikusi pieprasījumu. Ja šīs pēdējās sankcijas apmēri ir mazāki par minimālo sankciju, kādu var piemērot pēc tās Valsts normatīvajiem aktiem, kura izteikusi pieprasījumu, tad tiesai šis minimums nav saistošs, un tai jāpieņem tāda pati sankcija kā tā, kura pieņemta Valstī, kura izteikusi pieprasījumu.

2. Nosakot sankciju, tiesa nevar pastiprināt notiesātās personas soda mēru attiecībā pret to sankciju, kas noteikta Valstī, kura izteikusi pieprasījumu.

3. Pilnībā jāatskaita jebkura sankcijas daļa, kas jau izpildīta Valstī, kura izteikusi pieprasījumu, kā arī jebkurš iepriekšējā apcietinājuma termiņš, ko notiesātā persona ir izcietusi pēc sprieduma. Tas pats attiecas uz jebkuru periodu, kuru notiesātā persona pirms sprieduma ir pavadījusi apcietinājumā Valstī, kura izteikusi pieprasījumu, ciktāl to nosaka šīs Valsts normatīvie akti.

4. Jebkura no Līgumslēdzējām valstīm jebkurā laikā var iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram deklarāciju, kura tai, izpildot šo Konvenciju, piešķir tiesības izpildīt tāda paša veida brīvības atņemšanu ietverošu sankciju, kāda ir paredzēta Valstī, kura izteikusi pieprasījumu, arī tad, ja šīs sankcijas ilgums pārsniedz šīs pašas Valsts normatīvajos aktos noteikto maksimumu tāda paša veida sankcijai. Tomēr šis noteikums ir pielietojams tikai gadījumos, kad šīs Valsts normatīvie akti attiecībā uz tādu pašu noziedzīgu nodarījumuu atļauj pieņemt vismaz tāda paša ilguma sankciju, kāda pieņemta Valstī, kura izteikusi pieprasījumu, taču ir stingrāka. Saskaņā ar šo daļu pieņemtā sankcija, ja to prasa tās ilgums un mērķis, var tikt izpildīta soda iestādē, kas paredzēta cita veida sankciju izpildei.

 

c — Noteikumi, kas attiecas uz naudas sodu un konfiskācijas izpildi

45. pants

1. Ja ir pieņemts pieprasījums par naudas soda vai kādas naudas summas konfiskācijas izpildi, tad tiesa vai saskaņā ar 37. pantu pilnvarotā iestāde pārvērš attiecīgo summu tās Valsts valūtā, kurai izteikts pieprasījums pēc maiņas kursa, kas ir bijis spēkā sprieduma pasludināšanas brīdī. Tādējādi tā fiksē naudas soda vai konfiskācijas summu, kas tomēr nevar pārsniegt maksimālo naudas soda vai konfiskācijas summu, kādu par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu paredz šīs Valsts normatīvie akti, vai arī, ja šāds maksimums nav noteikts, nevar pārsniegt maksimālo naudas summu, kāda parasti tiek piespriesta Valstī, kurai izteikts pieprasījums, par līdzīgu noziedzīgu nodarījumu.

2. Tomēr tiesa vai saskaņā ar 37. pantu pilnvarotā iestāde var uzturēt prasību par naudas summu, kāda piespriesta Valstī, kura izteikusi pieprasījumu, arī tad, ja tās Valsts normatīvie akti, kurai izteikts pieprasījums, neparedz šādu sankciju par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu, taču šie normatīvie akti atļauj pielietot stingrākas sankcijas. Tas pats ir spēkā arī tad, ja sankcija, kas pieņemta Valstī, kura izteikusi pieprasījumu, pārsniedz maksimālo apmēru, kāds par to pašu noziedzīgu nodarījumu noteikts tās Valsts normatīvajos aktos, kurai izteikts pieprasījums, taču šie normatīvie akti atļauj pielietot stingrākas sankcijas.

3. Jebkādas atvieglojuma iespējas attiecībā uz maksājuma termiņu vai maksājumu pa daļām, kādas tiek nodrošinātas Valstī, kura izteikusi pieprasījumu, jāņem vērā arī Valstī, kurai izteikts pieprasījums.

46. pants

1. Ja sankcijas izpildes pieprasījums attiecas uz kāda konkrēta objekta konfiskāciju, tad tiesa vai saskaņā ar 37. pantu pilnvarotā iestāde var pavēlēt konfiscēt šo objektu tikai tik lielā mērā, cik lielā mērā šādu konfiskāciju par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu pieļauj tās Valsts normatīvie akti, kurai izteikts pieprasījums.

2. Tomēr tiesa vai saskaņā ar 37. pantu pilnvarotā iestāde var uzturēt prasību par konfiskāciju, kāda piespriesta Valstī, kura izteikusi pieprasījumu, arī tad, ja tās Valsts normatīvie akti, kurai izteikts pieprasījums, neparedz šādu sankciju par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu, taču šie normatīvie akti atļauj pielietot stingrākas sankcijas.

47. pants

1. Ieņēmumi no soda naudas vai konfiskācijas iemaksājami tās Valsts publiskajos fondos, kurai izteikts pieprasījums, nemazinot trešo personu prasījuma tiesības.

2. Konfiscētais īpašums, par kuru pastāv īpaša interese, var tikt atdots Valstij, kura izteikusi pieprasījumu, ja tā to pieprasa.

48. pants

Ja nav iespējams iekasēt naudas soda summu, tad tās Valsts tiesa, kurai izteikts pieprasījums, var pieņemt alternatīvu sankciju, kura sevī ietver brīvības atņemšanu, ciktāl to šādos gadījumos pieļauj abu Valstu normatīvie akti, izņemot gadījumus, kad Valsts, kura izteikusi pieprasījumu, ir izteikti aprobežojusi savu pieprasījumu tikai ar naudas soda summas iekasēšanu. Ja tiesa pieņem lēmumu par alternatīvas sankcijas pieņemšanu, kura sevī ietver brīvības atņemšanu, tad spēkā ir sekojoši noteikumi:

 

a Ja naudas soda aizstāšanu ar sankciju, kura sevī ietver brīvības atņemšanu, paredz vai nu Valstī, kura izteikusi pieprasījumu, pasludinātais spriedums, vai tieši šīs Valsts normatīvie akti, tad tās Valsts tiesa, kurai izteikts pieprasījums, nosaka šādas sankcijas veidu un ilgumu saskaņā ar savu normatīvo aktu noteikumiem. Ja sankcija, kura sevī ietver brīvības atņemšanu, un kuru jau ir pieņēmusi Valsts, kura izteikusi pieprasījumu, ir mazāki par minimālo sankciju, kādu var piešķirt pēc tās Valsts normatīvajiem aktiem, kurai izteikts pieprasījums, tad tiesai šis minimums nav saistošs, un tai jāpieņem tāda pati sankcija kā tā, kura pieņemta Valstī, kura izteikusi pieprasījumu. Nosakot sankciju, tiesa nevar palielināt notiesātās personas soda mēru attiecībā pret to sankciju, kas noteikta Valstī, kura izteikusi pieprasījumu.

 

b Visos pārējos gadījumos tās Valsts tiesa, kurai izteikts pieprasījums, aizstāj naudas sodu ar citu sankciju saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem, ievērojot tos ierobežojumus, kādus paredz tās Valsts, normatīvie akti, kura izteikusi pieprasījumu.

d — Noteikumi, kas attiecas īpaši uz diskvalifikācijas izpildi

49. pants

1. Gadījumos, kad tiek izteikts pieprasījums par diskvalifikācijas izpildi, tad šādu diskvalifikāciju, kuru pieņēmusi Valsts, kura izteikusi pieprasījumu, var izpildīt Valstī, kurai izteikts pieprasījums, tikai tādā gadījumā, ja pēdējās Valsts normatīvie akti pieļauj diskvalifikāciju par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu.

2. Tiesa, kas izskata šo lietu, novērtē diskvalifikācijas izpildes lietderību savā Valstī.

50. pants

1. Ja tiesa piespriež diskvalifikāciju, tad tā nosaka tās ilgumu saskaņā ar savas Valsts normatīvajiem aktiem, taču nepārsniedzot tās robežas, kuras noteiktas spriedumā, kas pasludināts Valstī, kura izteikusi pieprasījumu.

2. Tiesa var pieprasīt, lai diskvalifikācija tiktu izpildīta tikai attiecībā uz dažām no tām tiesībām, kuru zaudējums vai pagaidu atcelšana ir piespriesta.

51. pants

Uz diskvalifikāciju nav attiecināms 11. pants.

52. pants

Valstij, kurai izteikts pieprasījums, ir tiesības atjaunot notiesātajai personai tiesības, kuras tai atņemtas saskaņā ar spriedumu, kurš pasludināts, pielietojot šīs nodaļas noteikumus.

III daļa

Eiropas kriminālspriedumu starptautiskās izpausmes

1. nodaļa — Ne bis in idem

53. pants

1. Personu, attiecībā uz kuru ir pasludināts Eiropas kriminālspriedums, par to pašu darbību nevar vajāt, notiesāt vai pakļaut kādas sankcijas izpildei kādā citā Līgumslēdzējā valstī:

 

a ja šī persona ir attaisnota;

 

b ja piespriestā sankcija:

 

i ir pilnībā izpildīta vai tiek izpildīta;

 

ii pilnībā vai attiecībā uz savu neizpildīto daļu ir pakļauta apžēlošanai vai amnestijai, vai

 

iii vairs nevar tikt izpildīta noilguma dēļ;

 

c ja tiesa ir piemērojusi likumpārkāpējam sodu, nepasludinot spriedumu.

2. Tomēr nevienai no Līgumslēdzējām valstīm, izņemot gadījumu, kad tā pati ir pieprasījusi tiesas procesu, nav pienākums atzīt ne bis in idem stāvokli, ja sprieduma pamatā esošā darbība ir bijusi vērsta pret kādu personu, institūciju vai citu priekšmetu, kam šajā Valstī ir sabiedrisks statuss, vai ja sprieduma priekšmetam pašam šajā Valstī ir sabiedrisks statuss.

3. Bez tam nevienai no Līgumslēdzējām valstīm, kurā attiecīgā darbība ir tikusi veikta vai atzīta par tādu saskaņā ar šīs Valsts normatīvajiem aktiem, nav pienākums atzīt ne bis in idem stāvokli, izņemot gadījumu, kad tā pati ir pieprasījusi tiesas procesu.

54. pants

Ja jauns tiesas process tiek uzsākts pret personu, kura par to pašu darbību ir notiesāta citā Līgumslēdzējā valstī, tad jebkurš no jau izpildāmā sprieduma izrietošs brīvības atņemšanas periods ir atskaitāms no piešķiramās sankcijas.

55. pants

Šī nodaļa neierobežo plašāku pašu valsts noteikumu pielietojumu, kas attiecas uz ne bis in idem stāvokli, ko nosaka citās valstīs pasludināti kriminālspriedumi.

2. nodaļa — ņemšana vērā

56. pants

Katra no Līgumslēdzējām valstīm pēc saviem ieskatiem savos normatīvajos aktos var noteikt, ka tās tiesām, pasludinot spriedumu, ir ļauts ņemt vērā jebkuru iepriekšēju Eiropas kriminālspriedumu, kas pēc apsūdzētā uzklausīšanas pasludināts par kādu citu noziedzīgu nodarījumu, lai pilnīgi vai daļēji piešķirtu šim spriedumam tās sekas, kādas šīs Valsts normatīvie akti paredz spriedumiem, kas pieņemti tās teritorijā. Tā nosaka apstākļus, pie kuriem šis spriedums ir ņemams vērā.

57. pants

Katra no Līgumslēdzējām valstīm pēc saviem ieskatiem savos normatīvajos aktos var atļaut ņemt vērā jebkuru iepriekšēju Eiropas kriminālspriedumu, kas pasludināts pēc apsūdzētā uzklausīšanas, lai pilnīgi vai daļēji īstenotu diskvalifikāciju, kādu tās normatīvie akti ļauj pielietot ar savā teritorijā pasludinātiem spriedumiem. Tā nosaka apstākļus, kādos šis spriedums ir ņemams vērā.

 

IV daļa

Beigu noteikumi

58. pants

1. Šo Konvenciju var parakstīt dalībvalstis, kas ir pārstāvētas Eiropas Padomes Ministru komitejā. To var ratificēt vai pieņemt. Ratifikācijas vai pieņemšanas instrumenti jāiesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

2. Šī Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc trešā ratifikācijas vai pieņemšanas instrumenta iesniegšanas.

3. Attiecībā uz parakstītāju Valsti, kura ratificējusi vai pieņēmusi šo Konvenciju vēlāk, šī Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tās ratifikācijas vai pieņemšanas instrumenta iesniegšanas.

59. pants

1. Pēc tam, kad stājusies spēkā šī Konvencija, Eiropas Padomes Ministru Padome var uzaicināt jebkuru valsti, kura nav Eiropas Padomes locekle, pievienoties šai Konvencijai ar noteikumu, ka šāds uzaicinājuma lēmums pieņemts saskaņā ar vienbalsīgu to Padomes dalībvalstu piekrišanu, kuras ir ratificējušas šo Konvenciju.

2. Šāda pievienošanās tiek veikta, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram pievienošanās instrumentu, kurš stājas spēkā trīs mēnešus pēc tā iesniegšanas dienas.

60. pants

1. Jebkura Līgumslēdzēja valsts, parakstot Konvenciju vai iesniedzot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās instrumentu, var noteikt teritoriju vai teritorijas, uz kurām attiecināma šī Konvencija.

2. Jebkura Līgumslēdzēja valsts, iesniedzot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās instrumentu vai jebkad vēlāk ar attiecīgu deklarāciju Eiropas Padomes ģenerālsekretāram var paplašināt šīs Konvencijas ietekmes zonu, attiecinot to uz jebkuru citu Deklarācijā noteiktu teritoriju vai teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga vai kuru vārdā tā ir pilnvarota rīkoties.

3. Jebkuru deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar iepriekšējo daļu attiecībā uz jebkuru šādā deklarācijā minētu teritoriju, var atsaukt saskaņā ar šīs Konvencijas 66. panta noteikumiem.

61. pants

1. Jebkura Līgumslēdzēja valsts šīs Konvencijas parakstīšanas dienā vai arī iesniedzot attiecīgo ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās instrumentu, var paziņot, ka tā izsaka vienu vai vairākas atrunas, kuras paredzētas šīs Konvencijas I Pielikumā.

2. Jebkura Līgumslēdzēja valsts, kura sev atstājusi attiecīgas atkāpšanās iespējas saskaņā ar iepriekšējo daļu, var pilnībā vai daļēji tās atsaukt, nosūtot attiecīgu deklarāciju, kas adresēta Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Atsaukums stājas spēkā tajā datumā, kad to saņēmis ģenerālsekretārs.

3. Jebkura Līgumslēdzēja valsts, kura ir sev atstājusi atkāpšanās iespējas attiecībā uz kādu no šīs Konvencijas noteikumiem, nevar pieprasīt šī noteikuma izpildi no kādas citas Puses; tomēr, ja šīs atkāpšanās tiesības ir daļējas vai atkarīgas no kaut kādiem noteikumiem, tā var pieprasīt attiecīgā noteikuma izpildi tik lielā mērā, cik tā pati to ir pieņēmusi.

62. pants

1. Jebkura Līgumslēdzēja valsts jebkurā laikā, nosūtot attiecīgu deklarāciju Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, var deklarēt juridiskus noteikumus, kas iekļaujami šīs Konvencijas II vai III Pielikumā.

2. Par jebkādām šīs Konvencijas II vai III Pielikumā uzskaitītajām atsevišķo Valstu normatīvo aktu izmaiņām ir jāziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, ja šādas izmaiņas padara informāciju šajos pielikumos nepareizu.

3. Jebkādas izmaiņas, ieviestas šīs Konvencijas II vai III Pielikumā, pielietojot iepriekšējās daļas, katrā no Līgumslēdzējām valstīm stājas spēkā vienu mēnesi pēc tam, kad par šīm izmaiņām sniegts paziņojums Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

63. pants

1. Katra no Līgumslēdzējām valstīm, iesniedzot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās instrumentu, šīs Konvencijas piemērošanas nolūkā sniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram attiecīgu informāciju par šajā Valstī pielietojamajām sankcijām un to izpildi.

2. Tāpat Eiropas Padomes ģenerālsekretāram jāziņo par jebkādām vēlākām izmaiņām, kas padara nepareizu iepriekšējā punktā sniegto informāciju.

64. pants

1. Šī Konvencija neietekmē tiesības un saistības, kas izriet no izdošanas līgumiem un starptautiskām daudzpusējām konvencijām, kas attiecas uz speciāliem jautājumiem, ne arī citu starp Līgumslēdzējām valstīm noslēgtu esošo konvenciju noteikumus, kas attiecas uz šajā Konvencijā skartiem jautājumiem.

2. Līgumslēdzējas valstis savā starpā nevar noslēgt divpusējus vai daudzpusējus līgumus par šajā Konvencijā skartiem jautājumiem citādi, kā vien ar mērķi atbalstīt tās noteikumus vai atvieglot tajā ietverto principu īstenošanu.

3. Tomēr, ja divas vai vairākas Līgumslēdzējas valstis jau ir šādi nodibinājušas savas attiecības uz vienotas normatīvo aktu bāzes, vai arī izveidojušas pašas savu īpašu sistēmu, vai darītu to nākotnē, tām ir tiesības attiecīgi regulēt šīs savas attiecības, neņemot vērā šīs Konvencijas noteikumus.

4. Līgumslēdzējas valstis, kuras savās savstarpējās attiecībās pārtrauc izmantot šīs Konvencijas noteikumus attiecībā uz šiem jautājumiem, paziņo par to Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

65. pants

Par šīs Konvencijas piemērošanu jāinformē Eiropas Padomes Eiropas Noziedzības Jautājumu komisija, kura darīs visu nepieciešamo, lai atvieglotu visu no tās izpildes izrietošo grūtību labvēlīgu atrisinājumu.

66. pants

1. Šī Konvencija ir spēkā neierobežotu laika periodu.

2. Jebkura Līgumslēdzēja valsts, ciktāl tas to interesē, var atkāpties no šīs Konvencijas, nosūtot attiecīgu paziņojumu, kas adresēts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

3. Šāda atkāpšanās stājas spēkā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ģenerālsekretārs saņēmis šādu paziņojumu.

67. pants

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Padomes Ministru komitejā pārstāvētajām dalībvalstīm un jebkurai Valstij, kura pievienojusies šai Konvencijai, par:

 

a jebkuru Konvencijas parakstīšanas gadījumu;

 

b jebkāda ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanu;

 

c jebkuru datumu, kad šī Konvencija stājas spēkā saskaņā ar tās 58. pantu;

 

d jebkuru deklarāciju, kas saņemta saskaņā ar 19. panta otro daļu;

 

e jebkuru deklarāciju, kas saņemta saskaņā ar 44. panta ceturto daļu;

 

f jebkuru deklarāciju, kas saņemta saskaņā ar 60. pantu;

 

g jebkuru atkāpšanās iespēju, kas atstāta saskaņā ar 61. panta pirmo daļu, kā arī atteikšanos no šādas atkāpšanās iespējas;

 

h jebkuru deklarāciju, kas saņemta saskaņā ar 62. panta pirmo daļu un jebkuru sekojošu paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar šī paša panta otro daļu;

 

i jebkuru informāciju, kas saņemta saskaņā ar 63. panta pirmo daļu un jebkuru sekojošu paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar šī paša panta otro daļu;

 

j jebkuru paziņojumu attiecībā uz divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar 64. panta otro daļu, vai attiecībā uz vienotu normatīvo aktu ieviešanu saskaņā ar 64. panta trešo daļu;

 

k jebkuru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 66. pantu, un datumu, kurā šāda atkāpšanās stājas spēkā.

68. pants

Šī Konvencija un saskaņā ar to sniegtās deklarācijas un paziņojumi attiecas tikai uz to spriedumu izpildi, kuri pasludināti pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā starp attiecīgajām Līgumslēdzējām valstīm.

Apliecinot šo, zemāk parakstījušies, kuri ir tam oficiāli pilnvaroti, ir parakstījuši šo Konvenciju.

Parakstīta Hāgā 1970. gada 28. maijā angļu un franču valodā, pie kam abi teksti ir vienādi autentiski, vienā oriģināleksemplārā, kurš tiks uzglabāts Eiropas Padomes arhīvos. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūtīs apliecinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij un katrai Valstij, kura tiks uzaicināta pievienoties šai Konvencijai.

 

I pielikums

Katra no Līgumslēdzējām valstīm var deklarēt, ka tā patur sev tiesības:

 

a atteikties no sprieduma izpildes, ja tā uzskata, ka spriedums ir attiecināms uz finansiālu vai reliģisku noziedzīgu nodarījumu;

 

b atteikties no sankcijas izpildes par darbību, kuru, saskaņā ar tās Valsts normatīvajiem aktiem, kurai izteikts pieprasījums, varētu izskatīt tikai administratīva iestāde;

 

c atteikties no tāda Eiropas kriminālsprieduma izpildes, kuru tās Valsts iestādes, kura izteikusi pieprasījumu, ir pasludinājušas datumā, kad, saskaņā ar šīs Valsts normatīvajiem aktiem, krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu, kurš sodīts ar spriedumu, būtu tikusi pārtraukta noilguma dēļ;

 

d atteikties izpildīt in absentia pieņemtas sankcijas un ordonnances pēnales vai tikai vienu no šīm spriedumu kategorijām;

 

e atteikties piemērot 8. panta noteikumus gadījumos, kad šai Valstij ir sākotnējā kompetence, un šādos gadījumos vienīgi atzīt tādu darbību ekvivalentus, kas pārtrauc vai atceļ laika ierobežojumus, kuri tika pabeigti valstī, kura izteikusi pieprasījumu;

 

f atzīt III daļas pielietojumu tikai attiecībā uz vienu no tās divām nodaļām.