• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Konkurences padomes 2003. gada 28. maija lēmums Nr. 20 "Par lietas izpētes izbeigšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.06.2003., Nr. 88 https://www.vestnesis.lv/ta/id/76131

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Veselības ministrijas rīkojums Nr.141

Par zāļu piederību bezrecepšu vai attiecīgās grupas recepšu zālēm

Vēl šajā numurā

12.06.2003., Nr. 88

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Konkurences padome

Veids: lēmums

Numurs: 20

Pieņemts: 28.05.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Konkurences padomes lēmums Nr.20

(prot. Nr.21, 2.§) Riga 2003. gada 28. maija

Par lietas izpētes izbeigšanu

Lieta Nr.157/02/06/8

“Par SIA “Livas” 27.03.2002. iesniegumu Nr.30/2"

03.04.2002. Konkurences padome saņēma SIA “Livas” 27.03.2002. iesniegumu Nr.30/2, kura vienā tā daļā tika norādīts uz faktiem, ka SIA “Baltkom TV SIA”, sākot ar 2002.gada martu, piedāvā kabeļtelevīzijas abonentiem Ziepniekkalna mikrorajonā pieslēgties SIA “Baltkom TV SIA” kabeļtelevīzijas tīklam par 10 latiem un attiecīgajai televīzijas programmu paketei (34 programmas) ikmēneša abonēšanas maksa nav jāmaksā līdz 2002.gada beigām. SIA “Livas” norāda, ka tikai atlīdzība autoriem par minēto programmu paketi ir aptuveni Ls 2,50 mēnesī, turklāt kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniegšanai papildus ir jāmaksā arī ekspluatācijas izdevumi (elektroenerģija u.c.), līdz ar to SIA “Baltkom TV SIA” kabeļtelevīzijas pakalpojums Ziepniekkalna mikrorajonā tiek piedāvāts krietni zem pašizmaksas. Citos Rīgas pilsētas mikrorajonos SIA “Baltkom TV SIA” šādai programmu paketei abonentmaksa mēnesī ir Ls 4,40.

SIA “Livas” uzskata, ka SIA “Baltkom TV SIA” veic cenu dempingu Ziepniekkalna mikrorajonā, izmantojot savu monopolstāvokli citās pilsētas daļās (mikrorajonos), kur gūtos ienākumus šķērssubsīdiju veidā izmanto dempingam Ziepniekkalnā ar mērķi izspiest konkurentu SIA “Livas” no tirgus. SIA “Livas” lūdz izvērtēt radušos situāciju un novērst esošos likuma pārkāpumus.

Bez tam SIA “Livas” iesniegumā norāda uz faktu, ka SIA “Baltkom TV SIA”, sākot ar 2002.gada februāri, Ziepniekkalna mikrorajonā piedāvā abonentiem pieslēgties pie SIA “Baltkom TV SIA” kabeļtelevīzijas tīkla, piedāvājot programmu paketi, kuras oficiālā pārdošanas cena ir Ls 3,50, par faktisko cenu Ls 1,00.

03.04.2002. Konkurences padomē saņemtā SIA “Livas” 27.03.2002. iesnieguma Nr.30/2 otrajā daļā ir norādīts uz faktu, ka kopš 2001.gada vidus Ziepniekkalna mikrorajonā konkurējošais kabeļtelevīzijas uzņēmums SIA “Baltkom TV SIA” ir uzsācis mērķtiecīgu darbību SIA “Livas” izspiešanai no tirgus. Iesnieguma otrajā daļā ir skaidrots, ka 2001.gada vasaras mēnešos SIA “Baltkom TV SIA” aģenti apmeklēja SIA “Livas” abonentu dzīvokļus un izplatīja informāciju, ka SIA “Livas” ir bankrotējusi, bet ja cilvēki grib turpmāk skatīties televīziju, viņiem jāpārslēdz līgums ar SIA “Baltkom TV SIA”.

24.04.2002. Konkurences padome, pamatojoties uz Ministru kabineta 13.06.1995. noteikumu Nr.154 “Administratīvo aktu procesa noteikumi” 59.punktu, nolēma pagarināt pārvaldes procesu lietā uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

20.05.2003. Konkurences padome saskaņā ar 29.04.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” 15.punktu pirms lēmuma pieņemšanas rakstiski informēja lietā iesaistītās puses par tiesībām iepazīties ar lietu. 23.05.2003 SIA “Baltkom TV SIA” tika iepazīstināta ar lietas materiāliem.

Izvērtējot rīcībā esošo un papildus iegūto informāciju, kā arī ar lietu saistītos apstākļus, Konkurences padome

 

konstatēja:

1. SIA “Livas” iesnieguma pirmajā daļā norādītās SIA “Baltkom TV SIA” darbības attiecībā par kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu Ziepniekkalna mikrorajonā zem pašizmaksas ir izvērtējamas atbilstoši 04.10.2001. Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas normām, kas nosaka: “Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā”, 04.10.2001. Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktam: “Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā: (..) tirgu (..) ierobežošana bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu patērētājam”, kā arī 04.10.2001. Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktam: “Netaisnīgu (..) pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana”, t.i., dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma neievērošanas pārkāpumam.

Izvērtējot SIA “Livas” iesnieguma otrajā daļā sniegtās ziņas, Konkurences padome uzskata, ka šīs iesnieguma otrajā daļā norādītās SIA “Baltkom TV SIA” darbības, par iespējamo nepatiesas informācijas izplatīšanas faktu, ir kvalificējamas kā iespējamais 18.06.1997. Konkurences likuma 22.panta otrās daļas: “Par negodīgu konkurenci uzskatāmas darbības, kuru rezultātā tiek pārkāpti normatīvie akti vai saimnieciskās darbības godīga prakse un ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana” un 18.06.1997. Konkurences likuma 22.panta trešās daļas 3.punkta, t.i.: “Negodīga konkurence var izpausties kā: (...) nepatiesas, nepilnīgas vai izkropļotas informācijas izplatīšana par citu tirgus dalībnieku (...), kas var šim tirgus dalībniekam nodarīt zaudējumus” pārkāpums.

01.01.2002. ir stājies spēkā jaunais 04.10.2001. pieņemtais Konkurences likums. Līdz ar tā spēkā stāšanos spēku ir zaudējis 18.06.1997. Konkurences likums. Taču ņemot vērā to, ka SIA “Baltkom TV SIA” iespējamo nepatiesas informācijas izplatīšanu par SIA “Livas” bankrotu ir veikusi 2001.gada vasaras mēnešos (jūlijā, augustā), un Konkurences padomes rīcībā nav informācijas par to, ka iespējamie nepatiesas informācijas izplatīšanas fakti ir notikuši arī 2002.gadā, tad konkrētās lietas daļas izskatīšanas sakarā ir piemērojamas 18.06.1997. Konkurences likuma attiecīgās materiālās tiesību normas un jaunā 04.10.2001. pieņemtā Konkurences likuma, Ministru kabineta 13.06.1995. noteikumu Nr.154 “Administratīvo aktu procesa noteikumi” un 29.04.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” procesuālās tiesību normas.

2. SIA “Livas” ir uzņēmējsabiedrība, kura reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 13.10.1995. ar reģ. Nr.0000326899. Tās darbības veidi ir televīzijas un radiouztvērēju, skaņas vai video ierakstu vai reproducēšanas aparatūras un līdzīgu preču ražošana, telesakari u.c. statūtos paredzētā darbība (informācija iegūta no 23.04.2002. LR Uzņēmumu reģistra izsniegtās SIA “Livas” izziņas Nr.2–4–49922). Saskaņā ar LR Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta 01.08.2002. vēstulē Nr.10–14/640 sniegto informāciju SIA “Livas” 13.12.1995. ir reģistrēta Sakaru departamentā kā kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzējs Rīgā, Ziepniekkalna mikrorajonā. No 17.06.1997. LR Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta vēstules Nr.10–14/525 izriet, ka 17.06.1997. SIA “Livas” ir reģistrēta LR Satiksmes ministrijas Sakaru departamentā kā kabeļtelevīzijas tīklu ekspluatētājs un pakalpojumu sniedzējs Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Čiekurkalna, Teikas un Ziepniekkalna mikrorajonos. Savukārt saskaņā ar LR Nacionālās radio un televīzijas padomes 19.04.2002. vēstulē Nr.01–10/09–1–327 sniegto informāciju SIA “Livas” no 03.07.1997. ir izsniegta LR Nacionālās radio un televīzijas padomes speciālā atļauja – licence Nr.K–007 kabeļtelevīzijas darbībai (darbības vieta – Rīga). Saskaņā ar 01.03.2002. noslēgto līgumu Nr.16–27/3 starp SIA “Livas” un SIA “Lattelekom”, pamatojoties uz likuma “Par telekomunikācijām” Pārejas noteikumu 2.punkta 3.apakšpunktu, SIA “Livas” ir nodotas tiesības ekspluatēt un attīstīt publiskos fiksētos telekomunikāciju tīklus televīzijas un skaņas izplatīšanai Rīgas pilsētas šādās teritorijās – Ziepniekkalnā, Sarkandaugavā, Mangaļos, Teikā, Čiekurkalnā. Līdz ar to SIA “Livas” ir uzskatāma par kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgus dalībnieku.

3. SIA “Baltkom TV SIA” ir uzņēmējsabiedrība, kura reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 29.05.1991. ar reģ. Nr.000300526. Tās darbības veidi ir komerciālo televīzijas sistēmu un tīklu dibināšana un vadīšana Latvijas Republikā un ar to saistītās darbības (informācija iegūta no 23.04.2002. LR Uzņēmumu reģistra izsniegtās SIA “Baltkom TV SIA” izziņas Nr.2–4–49922). SIA “Baltkom TV SIA” arī sniedz kabeļtelevīzijas pakalpojumus Rīgas pilsētā, līdz ar to SIA “Livas” un SIA “Baltkom TV SIA” ir konkurentes kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgū. Saskaņā ar LR Nacionālās radio un televīzijas padomes 19.04.2002. vēstulē Nr.01–10/09–1–327 sniegto informāciju SIA “Baltkom TV SIA” no 03.07.1997. ir izsniegta speciālā atļauja – licence kabeļtelevīzijas darbībai (darbības vieta – Rīga, Rīgas rajons, Jelgava, Jelgavas rajons, Gulbene, Balvi, Salacgrīva, Bauskas rajons, Iecava, Aizkraukles rajons, Skrīveri, Koknese). Bet pēc Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas, kura iegūta no SIA “Baltkom TV SIA” 03.06.2002. vēstules Nr.166, SIA “Baltkom TV SIA” sniedz kabeļtelevīzijas pakalpojumus gandrīz visā Rīgas pilsētā, t.i., šādās teritorijās – Imantā, Zolitūdē, Iļģuciemā, Zasulaukā, Bolderājā, Āgenskalnā, Ziepniekkalnā, Centra rajonā, Purvciemā, Pļavniekos, Ķengaragā, Mežciemā, Juglā.

4. Saskaņā ar 18.06.1997. Konkurences likuma 1.panta 6.punktu un 04.10.2001. Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus šajā lietā ir kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgus. Minēto secinājumu Konkurences padome izdara, vadoties no šādiem apsvērumiem:

Kabeļtelevīzijas pakalpojumiem Latvijā pastāv tikai daļēja aizvietojamība. Citi risinājumi, lai nodrošinātu skatītājus ar televīzijas programmām, ir – individuālās mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmas (MMDS) jeb dekodera vai satelīttelevīzijas izmantošana. Tomēr Konkurences padome ir ieguvusi informāciju, ka individuālā MMDS sistēma un satelīttelevīzija nav aizvietojamas ar kabeļtelevīzijas pakalpojumiem cenas ziņā, jo ir ievērojami dārgākas.

Saskaņā ar 18.06.1997. Konkurences likuma 1.panta 4.punktu un 04.10.2001. Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus lietā tiek definēts kā Rīgas pilsētas teritorija. Minēto secinājumu Konkurences padome izdara, balstoties uz šādiem faktiem:

1) Latvijas kabeļtelevīzijas un telekomunikāciju operatoru asociācijas pārstāvju viedoklis, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir visa Rīgas pilsētas teritorija, jo nesaskata pamatojumu konkrētā tirgus sadalīšanai smalki pa atsevišķiem mikrorajoniem vai priekšpilsētām;

2) SIA “Livas” izsniegtajā LR Nacionālās radio un televīzijas padomes speciālā atļaujā – licencē Nr.K–007 kabeļtelevīzijas darbībai uzrādītā darbības vieta ir visa Rīga, nesadalot teritoriju mazākās robežās;

3) SIA “Baltkom TV SIA” kabeļtelevīzijas pakalpojumus Rīgas pilsētā sniedz aptuveni 13 nodalītās teritorijās, līdz ar to Konkurences padome secina, ka var uzskatīt, ka SIA “Baltkom TV SIA” darbības vieta ir gandrīz visa Rīgas pilsētas teritorija;

4) 17.06.1997. LR Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta izdotajā reģistrācijas dokumentā Nr.10–14/525 SIA “Livas” darbības teritorijas ir Rīgas pilsētas Ziemeļu rajons, Čiekurkalna, Teikas, Ziepniekkalna mikrorajoni. Taču minētais reģistrācijas dokuments pieļauj iespēju uzņēmējsabiedrībai paplašināties (paplašināt arī darbības teritoriju), par to paziņojot LR Satiksmes ministrijas Sakaru departamentam. Šāds ieraksts ir norādīts pašā reģistrācijas dokumentā;

5) likuma “Par telekomunikācijām” 16.panta otrā daļa nosaka: “Publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem ir tiesības, ja nepieciešams, ierīkot telekomunikāciju tīklus valsts, pašvaldību un privātā īpašuma robežās, iepriekš saskaņojot to ar nekustamā īpašuma īpašniekiem vai valdītājiem”. Bet 33.panta pirmā daļa nosaka: “Publiskā telekomunikāciju tīkla operatoram ir nekustamā īpašuma servitūta tiesības izveidot, attīstīt un ekspluatēt publisko telekomunikāciju tīklu un sniegt telekomunikāciju pakalpojumus”. Tas nozīmē, ka likums “Par telekomunikācijām” atļauj kabeļtelevīzijas operatoriem paplašināt savu darbības teritoriju un nekustamā īpašuma īpašnieki nevar liegt izmantot kāpņu telpas un citas koplietojuma telpas kabeļtīkla ierīkošanai.

Līdz ar to saskaņā ar 18.06.1997. Konkurences likuma 1.panta 5.punktu un 04.10.2001. Konkurences likuma 1.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgus Rīgas pilsētā.

Kaut gan papildus Konkurences padome ir secinājusi, ka ievērojams skaits citu uzņēmējsabiedrību kabeļtelevīzijas pakalpojumus Rīgā sniedz tikai kādās konkrētās nodalītās Rīgas pilsētas teritorijās. Arī 01.03.2002. SIA “Livas” noslēgtajā līgumā ar SIA “Lattelekom” teritorijas, kurās SIA “Livas” ir atļauts ekspluatēt publiskos telekomunikāciju tīklus, ir noteiktas jau striktāk, tās ir Ziepniekkalns, Sarkandaugava, Mangaļi, Teika, Čiekurkalns. Papildus jāatzīst, ka ieiešana kabeļtelevīzijas tirgū, kādā noteiktā teritorijā ir saistīta ar daudziem apgrūtinošiem faktoriem, tas ir, barjerām – lielu finanšu līdzekļu nepieciešamību, atļauju saņemšanas no namīpašniekiem un daudziem citiem apstākļiem, tāpēc Konkurences padome uzskata, ka vienlaikus pastāv iespējas noteikt vēl šaurākas ģeogrāfiskā tirgus robežas nekā Rīgas teritorija. Viena no šaurākām ģeogrāfiskā tirgus robežām var būt, piemēram, Ziepniekkalna teritorija, kura esošās lietas ietvaros var tikt apskatīta atsevišķi kā šaurāks konkrētais ģeogrāfiskais tirgus.

5. SIA “Livas”, norādot uz SIA “Baltkom TV SIA” rīcību attiecībā uz pieslēgšanos kabeļtelevīzijas tīklam par 10 latiem bez abonēšanas maksas maksāšanas līdz 2002.gada beigām, ir domājusi par tādām darbībām kā “plēsonīgo cenu” piemērošana. “Plēsonīgu cenu” piemērošana ir darbība, kad uzņēmējsabiedrība tīši cieš zaudējumus kādā laika periodā ar mērķi samazināt konkurenci. Turklāt uzņēmējsabiedrībai, kura piemēro “plēsonīgās cenas”, ir jābūt iespējai piemērot paaugstinātas cenas nākotnē. Patērētāji īsā laika posmā var gūt labumu no šādas cenu pazemināšanas, bet ilgākā laika periodā vājinātā konkurence var novest pie augstākām cenām un ierobežotas izvēles patērētājiem. Pie “plēsonīgo cenu” analīzes būtisks nosacījums ir tas, ka uzņēmumam, kurš atrodas dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū, ir aizliegts piemērot “plēsonīgās cenas”.

6. Saskaņā ar 04.10.2001. Konkurences likuma 1.panta 1.punktu: “dominējošais stāvoklis — tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40 procentu un šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem”.

Pēc SIA “Baltkom TV SIA” 03.06.2002. vēstulē Nr.166 sniegtās informācijas, SIA “Baltkom TV SIA” tirgus daļa Rīgas pilsētā ir 36% (informācija sniegta par laika periodu uz 2001.gada beigām un 2002.gada sākumu). Konkurences padome, apkopojot tās rīcībā esošo informāciju, kura iegūta no LR Nacionālās radio un televīzijas padomes, SIA “FAO”, SIA “Telia Multicom”, SIA “Baltkom TV SIA”, ir aprēķinājusi SIA “Baltkom TV SIA” tirgus daļu Rīgas pilsētā 2002.gada sākumā. Aptuvenā SIA “Baltkom TV SIA” tirgus daļa Rīgas pilsētā bija 31%–32%. Pēc SIA “Baltkom TV SIA” 03.06.2002. vēstulē Nr.166 sniegtās informācijas, tuvāko SIA “Baltkom TV SIA” konkurentu tirgus daļas laika periodā uz 2001.gada beigām un 2002.gada sākumu Rīgas pilsētas teritorijā bija — SIA “TVT” — 24%, SIA “Telia Multicom” — 15%, SIA “Livas” — 7%. Minētie fakti norāda, ka SIA “Baltkom TV SIA” neatrodas dominējošā stāvoklī Rīgas pilsētas teritorijā.

Rīgas pilsētas teritorijā SIA “Baltkom TV SIA” sniedz kabeļtelevīzijas pakalpojumus aptuveni 13 nodalītās teritorijās. Pēc Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas, SIA “Baltkom TV SIA” tirgus daļa Ziepniekkalna mikrorajonā 2002.gada sākumā bija aptuveni 7,5%, bet 2002.gada maijā — aptuveni 9%. Tātad arī minētajā strīdus teritorijā (Ziepniekkalna mikrorajonā) SIA “Baltkom TV SIA” nav uzskatāma par dominējošā stāvoklī atrodošos uzņēmumu. Konkurences padome ir secinājusi, ka Ziepniekkalna teritorijā kabeļtelevīzijas pakalpojumus bez SIA “Baltkom TV SIA” sniedz vēl tikai SIA “Livas”. Līdz ar to Ziepniekkalna mikrorajonā tieši SIA “Livas” ir uzskatāma par dominējošajā stāvoklī atrodošos uzņēmējsabiedrību, jo tās tirgus daļa krietni pārsniedz 40%.

7. 03.06.2002. SIA “Baltkom TV SIA” vēstulē Nr.166 norādīts, ka 2002.gada martā Ziepniekkalna mikrorajonā tika noteikts akcijas piedāvājums pieslēgums lielajam programmu blokam ar abonēšanas maksu līdz gada beigām Ls 10,00. Respektīvi, tika noteikta abonēšanas maksa līdz gada beigām. Piedāvājuma, ka nav jāmaksā abonēšanas maksa, nav bijis. Šāds piedāvājums Ziepniekkalna mikrorajonā bija spēkā no 2002.gada 1.marta līdz 30.martam un tikai tajā gadījumā, ja tas bija jauns abonenta pieslēgums.

Analizējot konkrētās SIA “Baltkom TV SIA” rīkotās akcijas sekas, Konkurences padome secina, ka SIA “Baltkom TV SIA” līgumu “Par “Baltkom TV SIA” pakalpojumu izmantošanu kabeļtelevīzijas tīklā” noslēgšana ar Ziepniekkalna mikrorajona kabeļtelevīzijas abonentiem ir sākta 2002.gada martā un ilgusi aptuveni vienu mēnesi. Noslēgto akcijas līgumu “Par Baltkom TV SIA” pakalpojumu izmantošanu kabeļtelevīzijas tīklā” darbības termiņš ir līdz 01.01.2003. Tātad laika posmā no līguma noslēgšanas līdz 01.01.2003. abonentiem regulāra abonēšanas maksa nebija jāmaksā. Konkurences padome secina, ka SIA “Baltkom TV SIA” rīkotās akcijas periods, kuras laikā abonentiem abonēšanas maksa nav jāmaksā, ir aptuveni deviņi mēneši. Līdz ar to var uzskatīt, ka SIA “Baltkom TV SIA” pazeminātas cenas lietoja deviņu mēnešu garumā (piedāvājums noslēgt līgumus par šādu cenu bija spēkā aptuveni vienu mēnesi). Konkurences padome uzskata, ka minētā akcija nav izraisījusi būtiskas izmaiņas konkrētajā tirgū. Konkurences padome ņem vērā rīkotā pasākuma raksturu, kurš ir vērtējams kā mārketinga akcija. Tā kā SIA “Baltkom TV SIA” Ziepniekkalna mikrorajonā kabeļtelevīzijas pakalpojumus bijušās SIA RKF “Iespēja” vietā ir sākusi sniegt samērā nesen, t.i., tikai 2001.gada vidū, tai bija būtiski piesaistīt jaunus klientus ar dažādiem mārketinga pasākumiem. Turklāt minētā akcija tika veikta ar mērķi ieiešanai Ziepniekkalna mikrorajonā, lai piesaistītu klientus. Saskaņā ar SIA “Baltkom TV SIA” sniegto informāciju tā minētās akcijas sakarā ir ieguvusi tikai 175 abonentus, kas ir aptuveni 3% no visiem potenciālajiem abonentiem Ziepniekkalnā un aptuveni 4% no bijušajiem SIA RKF “Iespēja” abonentiem Ziepniekkalna mikrorajonā. Pēc Konkurences padomes secinājumiem, tas nav uzskatāms par būtisku daudzumu. Ņemot vērā to, ka konkrētajā lietā kā vienu no iespējamām konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežām Konkurences padome ir noteikusi arī visu Rīgas pilsētas teritoriju, tad SIA “Baltkom TV SIA” akcijas laikā iegūtais abonentu skaits uz visu Rīgas pilsētas teritorijas abonentu kopējā skaita nav uzskatāms par ievērojamu un nevarēja atstāt sekas uz konkrēto tirgu. Savukārt 26.06.2002. tikšanās laikā ar Konkurences padomes darbiniekiem SIA “Livas” ir norādījusi, ka rīkotās akcijas laikā tā zaudēja ap 300 abonentu, bet 60–70 abonentu piezvanīja personiski uz SIA “Livas” dispečeru punktu un atteicās no SIA “Livas” kabeļtelevīzijas pakalpojumiem. Tomēr Konkurences padome secina, ka minētais nav apliecināts ar pierādījumiem lietā.

Tā kā SIA “Baltkom TV SIA” rīkotās akcijas rezultātā nav iestājušās negatīvas sekas konkurencei, tad secinām, ka bija pieļaujama šāda mārketinga pasākuma organizēšana.

Turklāt ir jāņem vērā fakts, ka SIA “Baltkom TV SIA” neatrodas tādos apstākļos, kuros varētu vienlīdzīgi sacensties kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanā Ziepniekkalna mikrorajonā, jo SIA “Baltkom TV SIA” pozīcijas šajā teritorijā ir vājas. Palielinoties SIA “Baltkom TV SIA” tirgus daļai par 4% Ziepniekkalna mikrorajonā, konkurences apstākļi nevar tikt izmainīti negatīvi.

8. Konkurences padome secina, konstatējot “plēsonīgo cenu” lietošanas pārkāpumu, jākonstatē, ka līdz ar SIA “Baltkom TV SIA” cenu pazemināšanu (akciju) arī konkurents SIA “Livas” vienlaikus ir pazeminājis kabeļtelevīzijas pakalpojumu cenas. Tomēr SIA “Livas” kabeļtelevīzijas pakalpojumu cenu pazemināšana, lai noturētos tirgū, nav notikusi. Gluži pretēji SIA “Livas” 2002.gada vasarā cenas par kabeļtelevīzijas pakalpojumiem nedaudz ir paaugstinājusi. Tātad “plēsonīgo cenu” lietošanas pārkāpuma konstatēšana konkrētajā gadījumā nevar notikt.

9. Ņemot vērā augstāk minēto, Konkurences padome secina, ka nav noticis dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpums SIA “Baltkom TV SIA” darbībās lietas daļā par nesamērīgi zemu cenu (zem pašizmaksas) lietošanu. Neizpildās 04.10.2001. Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas un 04.10.2001. Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkta pārkāpuma sastāvs, jo konkrētajā gadījumā nenotiek tirgus sašaurināšana par sliktu patērētājam. Konkrētajā gadījumā zemākas cenas piemērošana nevar tikt uzskatīta kā par sliktu patērētājam, gluži pretēji, tas ir patērētāja ieguvums, ja viņš pakalpojumu var saņemt par zemāku cenu. Turklāt nevar runāt par tirgus ierobežošanu Ziepniekkalna mikrorajonā, jo ar SIA “Livas” paralēlā kabeļtelevīzijas tīkla ievilkšanu un SIA “Livas” kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu tajās mājās, kurās kādreiz uzņēmējdarbību veica SIA RKF “Iespēja”, konkurence tirgū tiek pastiprināta.

Neizpildās arī 04.10.2001. Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpuma sastāvs, jo konkrētajā gadījumā pēc Konkurences padomes izdarītajiem secinājumiem nenotiek netaisnīgu pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu uzspiešana no SIA “Baltkom TV SIA” puses. Ņemot vērā Konkurences padomes lēmuma 4., 5., 6., 7.punktā izdarītos secinājumus, SIA “Baltkom TV SIA” bija pieļaujams rīkot minēto akciju. Turklāt netika konstatēts, ka minētās akcijas sakarā izteiktie piedāvājumi kādam abonentam būtu uzspiesti.

10. Par faktu, ka SIA “Baltkom TV SIA”, sākot ar 2002.gada februāri, Ziepniekkalna mikrorajonā piedāvā abonentiem pieslēgties pie SIA “Baltkom TV SIA” kabeļtelevīzijas tīkla, piedāvājot programmu paketi, kuras oficiālā pārdošanas cena ir Ls 3,50, par faktisko cenu Ls 1,00, 03.06.2002. vēstulē Nr.166 SIA “Baltkom TV SIA” paskaidro, ka 2002.gada februārī SIA “Baltkom TV SIA” nebija pakalpojumu atlaižu akcijas, kuras laikā abonēšanas maksas Ls 3,50 mēnesī vietā būtu noteikta abonēšanas maksa Ls 1,00. Rīgas pilsētas Ziepniekkalna mikrorajonā 2002.gada februārī vispār nebija noteiktas jebkādas atlaides vai kāds akcijas piedāvājums. Šajā laikā jebkurš iedzīvotājs varēja pieslēgties SIA “Baltkom TV SIA” apkalpošanā esošajam kabeļtīklam ar pilnu abonēšanas maksu un kabeļa maiņu. Tā kā SIA “Livas” 27.03.2002. iesniegumam Nr.30/2 nav pievienojusi pierādījumus par SIA “Baltkom TV SIA” kabeļtelevīzijas pakalpojumu piedāvājumiem 2002.gada februārī, kā arī Konkurences padome nav ieguvusi pierādījumus par to, ka “Baltkom TV SIA” 2002.gada februārī abonēšanas maksas Ls 3,50 mēnesī vietā bija noteikusi pazeminātu abonēšanas maksu Ls 1,00, tad līdz ar to Konkurences padomei nav iespējams izvērtēt šī piedāvājuma atbilstību Konkurences likumam.

11. SIA “Livas” 27.03.2002. vēstulei Nr.30/2 un 29.01.2003. vēstulei Nr.9/03 Konkurences padomei ir pievienojusi pavisam kopā desmit abonentu iesniegumus, kuri adresēti SIA “Livas”. Augstāk minētajos iesniegumos ir sniegta informācija, ka SIA “Baltkom TV SIA” darbinieki, ierodoties pie SIA “Livas” abonentiem dzīvokļos, ir maldinājuši tos, sniedzot SIA “Livas” abonentiem informāciju par to, ka SIA “Livas” ir bankrotējusi un turpmāk visus klientus apkalpošot SIA “Baltkom TV SIA”.

Konkurences padome no pieciem SIA “Livas” abonentiem, kuri ir rakstījuši iesniegumus SIA “Livas”, ir ieguvusi informāciju par konkrēto situāciju saistībā ar minēto iesniegumu rakstīšanu SIA “Livas”. 12.09.2002., 18.09.2002., 02.01.2003. un 01.02.2003. pieci SIA “Livas” abonenti, kuri bija rakstījuši iesniegumus SIA “Livas”, Konkurences padomei apliecināja, ka tieši viņi personiski ir rakstījuši šos iesniegumus SIA “Livas” un ka viņu iesniegumos izklāstītā situācija atbilst īstenībai. Līdz ar to Konkurences padomei nav pamata apšaubīt šajos piecos SIA “Livas” abonentu iesniegumos izklāstītās situācijas patiesumu.

Tomēr, analizējot abonentu iesniegumos rakstīto, jāsecina, ka ne visos iesniegumos ir pieminēts, ka SIA “Baltkom TV SIA” darbinieki ir izplatījuši informāciju par SIA “Livas” bankrotu. 14.08.2001. Sušinskas Gaļinas iesniegumā ir teikts, ka tika sniegta informācija par to, ka visas firmas ir bankrotējušas, nekonkretizējot un neattiecinot minēto tikai uz SIA “Livas”. Līdz ar to iesniegumā nav akcentēts, ka bankrotējusi būtu tieši SIA “Livas”. 26.09.2001. Arņa Rožkalna iesniegumā teikts, ka pie viņa ieradušies pārstāvji no SIA “Baltkom TV SIA” un teikuši, ka jāpārslēdz kabeļtelevīzija, jo turpmāk šo rajonu apkalpos televīzija SIA “Baltkom TV SIA”. Iesniegumā nav minēts, ka tika izplatīta informācija par SIA “Livas” bankrotu. 22.10.2001. SIA “Livas” līniju meistara Gunāra Bērza rakstītais iesniegums pēc Konkurences padomes domām nav vērtējams un izmantojams lietā kā pierādījums, jo šajā iesniegumā nav sniegta informācija tieši no paša abonenta, bet gan pastarpināti par to, ko teicis citas firmas (SIA “Baltkom TV SIA”) pārstāvis iedzīvotājam (SIA “Livas” abonentam). 26.02.2003. Alšins Aleksandrs un 27.02.2003. Helga Parfena iesniegumos SIA “Baltkom TV SIA” atzīst, ka pie viņiem ir ieradies SIA “Livas” meistars ar lūgumu uzrakstīt šādu iesniegumu par to, ka SIA “Baltkom TV SIA” pārstāvis ir izplatījis informāciju par SIA “Livas” bankrotu, ko viņi arī ir izdarījuši.

Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka lietas izvērtēšanā par iespējamo nepatiesas informācijas izplatīšanu, ka SIA “Baltkom TV SIA” darbinieki ir ieradušies pie SIA “Livas” abonentiem dzīvokļos un maldinājuši tos, sniedzot SIA “Livas” abonentiem informāciju par to, ka SIA “Livas” ir bankrotējusi, Konkurences padome var izmantot un vērtēt ne vairāk kā piecus SIA “Livas” iesniegtos abonentu iesniegumus.

12. SIA “Baltkom TV SIA” 03.06.2002. vēstulē Nr.166 Konkurences padomei norāda, ka SIA “Livas” ir organizējusi abonentu sūdzību rakstīšanu. SIA “Baltkom TV SIA” ir iesniegusi Konkurences padomei novērtēšanai SIA “Baltkom TV SIA” reklāmas aģenta Aleksandra Sergējeva 24.10.2001. paskaidrojumu, kurā teikts, ka 22.10.2001., kad viņš strādājis Ziepniekkalna mikrorajonā pie viņa esot pienācis cilvēks, kurš stādījies priekšā kā SIA “Livas” darbinieks un teicis, ka šeit viņam neesot tiesības piedāvāt SIA “Baltkom TV SIA” pakalpojumus, un draudējis, ka no iedzīvotājiem tikšot savākta informācija par to, ka SIA “Baltkom TV SIA” dezinformē un apmāna iedzīvotājus. Konkurences padome secina, ka nav iespējams izdarīt konkrētus secinājumus attiecībā par šo faktu, jo, lai gan SIA “Baltkom TV SIA” 05.03.2003. sarunās ar Konkurences padomi norāda, ka cilvēks, kurš ir izteicis šos draudus, ir SIA “Livas” darbinieks Gunārs Bērzs, tomēr Konkurences padome nav ieguvusi pierādījumus par to, tieši kurš cilvēks ir izteicis draudus par sūdzību sagatavošanu un vai sūdzību sagatavošana ir saistīta tieši ar šo konkrēto gadījumu.

13. Ņemot vērā apstākli, ka SIA “Baltkom TV SIA” konkurējošā uzņēmējsabiedrība SIA “Livas” 2001.gada sākumā Rīgas pilsētas Ziepniekkalna mikrorajona namīpašumos, kuros pakalpojumus iepriekš sniedza SIA RKF “Iespēja”, bija jau izbūvējusi pati savu kabeļtelevīzijas tīklu, Konkurences padome uzskata, ka arī SIA “Livas” bija tiesības bijušajiem SIA RKF “Iespēja” abonentiem piedāvāt šeit savus kabeļtelevīzijas pakalpojumus līdzīgi kā SIA “Baltkom TV SIA”. Konkurences padome nav ieguvusi pierādījumus tam, ka SIA “Livas” darbības, izbūvējot un pieslēdzot savam izbūvētajam kabeļtīklam 4 374 bijušos SIA RKF “Iespēja” abonentus, ir bijušas nelikumīgas. Neviena no uzraudzību un kontroli veicošajām valsts pārvaldes iestādēm kabeļtelevīzijas jomā nav konstatējusi pārkāpumus SIA “Livas” darbībās 2001.gadā saistībā ar kabeļtelevīzijas tīkla izbūvi Ziepniekkalna mikrorajonā. Līdz ar to patērētājiem konkrētajā gadījumā bija tiesības brīvi izvēlēties, kura kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzēja pakalpojumus izmantot.

Konkurences padome izdara secinājumu, ka 2002.gada jūlijā un augustā SIA “Baltkom TV SIA” tehniskie darbinieki, apmeklējot bijušos SIA RKF “Iespēja” abonentus ar vēlmi parakstīt abonēšanas līgumus ar šiem abonentiem par SIA “Baltkom TV SIA” kabeļtelevīzijas pakalpojumu saņemšanu, ir ieradušies nevis pie bijušajiem SIA RKF “Iespēja” abonentiem, bet gan jau pie SIA “Livas” abonentiem.

14. SIA “Baltkom TV SIA” 03.06.2002. vēstulē Nr.166 skaidro, ka SIA “Baltkom TV SIA” darbinieku rīcībā, uzsākot pārņemt apkalpošanā maksātnespējīgās SIA RKF “Iespēja” abonentus, bija reklāmas materiāli, SIA RKF “Iespēja” abonentu datu bāze un paziņojums par SIA RKF “Iespēja” bankrotu. SIA “Baltkom TV SIA” norāda, ka no viņu darbinieku paskaidrojumiem izriet, ka viņi nav snieguši nekādu finansiāla rakstura informāciju par SIA “Livas”, bet gan tikai par bijušo SIA RKF “Iespēja”. Konkurences padomei ir iesniegti SIA “Baltkom TV SIA” tehnisko darbinieku 28.05.2002. Aleksandra Belonsova, 28.05.2002. Genadija Aleksandrova, 29.05.2002. J. Kizmana un 31.10.2002. S. Poļibina paskaidrojumi, no kuriem izriet, ka šie tehniskie darbinieki nav snieguši informāciju par SIA “Livas” bankrotu.

Izvērtējot 29.05.2002. J. Kizmana paskaidrojumā sniegto informāciju, kurā teikts: “(..) ja abonents bija pieslēgts pie SIA “Livas” kabeļtīkla, tad viņš tika pieslēgts pie bijušā “Iespēja” kabeļtīkla (..)”, Konkurences padome uzskata, ka šis paskaidrojums nesniedz pilnīgu informāciju par tiem apstākļiem, kāpēc SIA “Livas” abonenti tika pieslēgti pie SIA RKF “Iespēja” kabeļtīkla, līdz ar to nav iespējams izdarīt secinājumus par apstākļiem, kādos SIA “Livas” abonenti tika pieslēgti pie SIA RKF “Iespēja” kabeļtelevīzijas tīkla.

Lai gan SIA “Baltkom TV SIA” 03.06.2002. vēstulē Nr.166 Konkurences padomei skaidro, ka SIA “Baltkom TV SIA” darbinieki nav snieguši nekādu finansiāla rakstura informāciju par SIA “Livas”, bet gan tikai par SIA RKF “Iespēja”, Konkurences padome uzskata, ka tai nav pamata apšaubīt pārbaudīto trīs SIA “Livas” abonentu, no kuriem iegūti rakstiski apliecinājumi, iesniegumos minēto, ka šāda informācija tomēr ir sniegta. Līdz ar to Konkurences padome secina, ka SIA “Baltkom TV SIA” ir izplatījusi šādu informāciju, lai gan Konkurences padomes rīcībā esošie pierādījumi ir ļoti mazskaitlīgi.

Bez tam SIA “Baltkom TV SIA” 03.06.2002. vēstulē Nr.166 norāda, ka SIA “Livas” abonentu sūdzības ir vērtējamas kritiski, jo līdz pat šim brīdim SIA “Livas” nav izvirzījusi nekāda veida pretenzijas pret SIA “Baltkom TV SIA”, kaut gan iesniegumi no abonentiem ir datēti, sākot ar 2001.gada augustu. SIA “Baltkom TV SIA” viedoklis ir, ja SIA “Livas” bija kādas pretenzijas pret SIA “Baltkom TV SIA”, tad SIA “Livas” vajadzēja laikus griezties pie SIA “Baltkom TV SIA”, lai rastu iespējamā pārkāpuma ātrāku risinājumu, bet, tā kā SIA “Livas” līdz pat šim brīdim nav griezusies pie SIA “Baltkom TV SIA”, tad šāda problēma nepastāv. SIA “Baltkom TV SIA” pārmet SIA “Livas”, ka tā nav veikusi nepieciešamos pasākumus pārkāpuma izbeigšanai saskaņā ar 30.12.1997. Ministru kabineta noteikumu Nr.444 “Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība” normām.

15. 22.11.2002. SIA “Baltkom TV SIA” vēstulē Nr.236 argumentēts, ka divi gadījumi no vairāk nekā 4000 apmeklētajiem SIA “Baltkom TV SIA” apkalpošanā esošā kabeļtīkla bijušajiem SIA RKF “Iespēja” abonentiem Ziepniekkalna mikrorajonā nav un nekādā veidā nevar būt apzīmējami kā sistemātiski. SIA “Baltkom TV SIA” uzsver, ka šie skaitļi ir nesamērojami. Turklāt minētajā vēstulē SIA “Baltkom TV SIA” norāda, ka cilvēki šādu informāciju varēja uztvert pārpratuma dēļ, jo jāņem vērā, ka kabeļtelevīziju finansiālā darbība un to konkurences jautājumi vispār nav šo cilvēku nodarbošanās un intereses objekts. SIA “Baltkom TV SIA” vērš uzmanību uz to, ka SIA “Baltkom TV SIA” darbinieki visiem apmeklētajiem bijušiem SIA RKF “Iespēja” abonentiem iesniedza rakstisku paziņojumu par SIA RKF “Iespēja” bankrotu. Tas, ka SIA “Baltkom TV SIA” īpaši sagatavoja šādu rakstisku paziņojumu un uzdeva tehniskajiem darbiniekiem šo rakstisko paziņojumu iesniegt iedzīvotājiem, liecinot par godprātīgu attieksmi pret SIA RKF “Iespēja” bijušajiem klientiem un par SIA “Baltkom TV SIA” patiesajiem nodomiem. Bez tam SIA “Baltkom TV SIA” norāda, ka apstākļos, kādi izveidojās Ziepniekkalnā, klientiem varēja rasties vai radās neskaidrības par to, kas ir noticis ar televīzijas tīkla īpašniekiem, jo klienti nebūt neiedziļinās jautājumos, par kuriem sūdzas SIA “Livas”.

Konkurences padome, analizējot šos SIA “Baltkom TV SIA” argumentus, ir nonākusi pie slēdziena, ka pierādījumi par nepatiesas informācijas izplatīšanu, salīdzinot ar kopējo apmeklēto abonentu skaitu, ir ļoti mazskaitlīgi, un piekrīt SIA “Baltkom TV SIA” uzsvērtajam, ka pierādījumi par nepatiesas informācijas izplatīšanu ir iegūti mazā apjomā. Attiecībā uz sagatavotajiem rakstiskajiem paziņojumiem, kurus it kā SIA “Baltkom TV SIA” tehniskie darbinieki ir iesnieguši abonentiem, Konkurences padome secina, ka ne SIA “Livas” abonentu iesniegumos, nedz arī visos tehnisko darbinieku paskaidrojumos nav sniegta informācija, ka šādi rakstiski paziņojumi ir tikuši izsniegti, līdz ar to Konkurences padomei nav iespējams izdarīt konkrētus secinājumus par patiesajiem apstākļiem par rakstisko paziņojumu izplatīšanu abonentiem.

SIA “Baltkom TV SIA” ir iesniegusi tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sabiedriskās domas aptaujas rezultātus, kuri liecina, ka Ziepniekkalnā ir vērojams zināms respondentu īpatsvars, kas atzīst, ka SIA “Baltkom TV SIA” vai SIA “Livas” par saviem konkurentiem izplata nepatiesas ziņas. Lai gan atšķirības nav lielas, aptauja rāda, ka kopumā tomēr respondenti nedaudz biežāk ir norādījuši uz SIA “Livas” kā nepatiesas informācijas avotu. Raksturīgi esot tas, ka, runājot par SIA “Baltkom TV SIA” kā nepatiesas informācijas avotu, respondenti ne reizi nav norādījuši precīzu informācijas avotu, kamēr, runājot par SIA “Livas”, tāds ir norādīts piecas reizes – pastkastītē iemesta vai kāpņu telpās izlīmētas zīmītes. SIA “Baltkom TV SIA” paskaidro, situācijā, ka vienā mājā paralēli ir ierīkoti divi kabeļtelevīzijas tīkli, tīri objektīvu apstākļu dēļ var rasties noteikti pārpratumi. Turklāt no aptaujas izriet, ka abonenti lielākoties neiepazīstas ar uzņēmējsabiedrību izteiktajiem piedāvājumiem, kā rezultātā neizbēgami rodas dažādi pārpratumi un neskaidrības.

Konkurences padome, izanalizējot SIA “Baltkom TV SIA” pasūtīto tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS apkopotās aptaujas rezultātus, secina, ka tajā sniegtie rezultāti tikai un vienīgi nevar būt par pamatu secinājumam, ka SIA “Baltkom TV SIA” nav izplatījusi nepatiesu informāciju par citu tirgus dalībnieku.

05.03.2003. SIA “Baltkom TV SIA” vēstulē Nr.47 skaidrots, ka sūdzības iesniedzēja uzrādītās abonentu vēstules ir radušās nevis viņu apzinātas maldināšanas no SIA “Baltkom TV SIA” puses, bet pārpratuma rezultātā, ko izraisīja situācija ar SIA RKF “Iespēja” bankrotu un SIA “Livas” paralēli ievilkto kabeļtīklu. Konkurences padomes viedoklis, ka, iespējams, daļa abonentu varēja pārprast apstākļus, kādi bija izveidojušies Ziepniekkalna mikrorajonā, tomēr Konkurences padome secina, ka iegūtie trīs abonentu rakstiskie apliecinājumi pierāda, ka šāda nepatiesa informācija ir izplatīta.

16. 26.06.2002. tikšanās laikā ar Konkurences padomes darbiniekiem SIA “Livas” direktors skaidroja, ka ir grūti noteikt sekas, kādas radušās 2001.gada vasarā SIA “Baltkom TV SIA” iespējamo negodīgo darbību rezultātā. Tā kā abonentu skaits mainoties pastāvīgi, tās noteikt pēc abonentu skaita esot sarežģīti. 30.07.2002. SIA “Livas” vēstulē Nr.82/02 sniegta informācija, ka bez jau nosauktajām rakstiskajām sūdzībām aptuveni 200 abonentu sūdzības par SIA “Baltkom TV SIA” negodīgo rīcību ir saņemtas pa telefonu, bet 29.01.2003. SIA “Livas” vēstulē Nr.9/03 teikts, ka visu telefona sarunu rakstiska reģistrācija fiziski nav iespējama un konkrēti šādi jautājumi žurnālā nav reģistrēti. Līdz ar to konkrētajā lietas daļā Konkurences padome nevar izmantot kā pierādījumu faktu par SIA “Livas” saņemtajām 200 telefoniskajām sūdzībām.

29.01.2003. SIA “Livas” vēstulē Nr.9/03 teikts, ka zaudējumi un citas negatīvas sekas SIA “Baltkom TV SIA” rīcības rezultātā ir sekojošas: SIA “Livas” programmu devējiem maksāja pēc savu reģistrēto abonentu skaita, kamēr apkrāptie abonenti abonēšanas maksu maksāja SIA “Baltkom TV SIA”, apstājās abonentu skaita pieaugums, jo potenciālie abonenti piesardzīgi atturējās no līgumu slēgšanas, un morālais kaitējums uzņēmuma prestižam. Konkurences padome secina, ka SIA “Livas” nav iesniegusi pierādījumus par to, ka SIA “Livas” apstājās abonenta skaita pieaugums, kā arī konkrētās lietas sakarā kā zaudējumus nevar uzskatīt morālo kaitējumu uzņēmuma prestižam. Konkurences padome secina, ka konkrētajā gadījumā kā SIA “Livas” iespējamie zaudējumi varētu tikt uzskatīti SIA “Livas” neiegūtā vai zaudētā abonēšanas maksa. Kaut gan konkrētu zaudējumu summu SIA “Livas” nav norādījusi.

22.11.2002. SIA “Baltkom TV SIA” vēstulē Nr.236 skaidrots, ka attiecībā uz negatīvajām sekām SIA “Livas” vispār nenorāda neko. Dati liecinot, ka no vairāk nekā 4000 potenciāli iespējamiem klientiem reāli par SIA “Baltkom TV SIA” klientiem kļuva tikai 140 laika periodā, par kuru ir strīds. Šāds skaits klientu, kas ir aptuveni tikai 3% no bijušajiem SIA RKF “Iespēja” abonentiem, nedodot pamatu apgalvot, ka šie klienti ir izvēlējušies SIA “Baltkom TV SIA” jebkādu SIA “Baltkom TV SIA” nelikumīgu darbību rezultātā. Pēc SIA “Baltkom TV SIA” domām, pat tad, ja apstiprinātos kaut vai pilnībā Konkurences padomei norādītie fakti, esot skaidri redzams, ka nekādi zaudējumi SIA “Livas” nav nodarīti.

Konkurences padome, analizējot informāciju attiecībā uz SIA “Livas” nodarītajiem zaudējumiem, secina, ka nepatiesas informācijas izplatīšana, iespējams, SIA “Livas” varēja radīt kādus zaudējumus. Bet, ņemot vērā to, ka SIA “Livas” Konkurences padomei nav iesniegusi konkrētus pierādījumus par nodarītajiem vai iespējamiem zaudējumiem, tad Konkurences padomei pašai nav iespējams izdarīt konkrētu apkopojumu par šādu varbūtēju zaudējumu apmēriem. Konkurences padomes viedoklis ir, ka tās rīcībā nav konkrētu pierādījumu par iespējamo nodarīto zaudējumu apmēriem, līdz ar to nav iespējams veikt šo zaudējumu novērtēšanu.

17. Izvērtējot lietas apstākļus daļā par iespējamiem nepatiesas informācijas izplatīšanas gadījumiem, Konkurences padome ir nonākusi pie secinājuma, ka minētajā lietas daļā iegūtie pierādījumi ir vērtējami kā pretrunīgi un iegūtie pierādījumi šajā lietas daļā izslēdz viens otru. Turklāt iegūtie pierādījumi par nepatiesas informācijas izplatīšanu par SIA “Livas” bankrotu, ievērojot samērīguma principu lietā, ir mazskaitlīgi. No vairāk nekā 4000 apmeklējumiem, kurus veica SIA “Baltkom TV SIA” tehniskie darbinieki, iespējamie pieci nepatiesas informācijas sniegšanas gadījumi (no kuriem trīs abonenti Konkurences padomei informāciju apliecinājuši rakstiski), pēc Konkurences padomes domām, ir nesamērojami mazs skaitlis, lai Konkurences padome šajā lietas daļā varētu konstatēt negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu SIA “Baltkom TV SIA” darbībās. Konkurences padome pieļauj, ka, iespējams, arī daļa abonentu, ievērojot izveidojušos sarežģīto situāciju Ziepniekkalna mikrorajonā, varēja kļūdīties. Turklāt jebkuras šaubas lietā Konkurences padome tulko par labu iespējamam pārkāpējam SIA “Baltkom TV SIA”. Konkurences padome ņem vērā apstākli, ka būtisku zaudējumu nodarīšana SIA “Livas” minētā pārkāpuma sakarā nav konstatējama, jo SIA “Livas” nav iesniegusi pierādījumus par iespējamo zaudējumu apmēriem. Turklāt papildus citus pierādījumus, kuri ļautu Konkurences padomei konstatēt negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu SIA “Baltkom TV SIA” darbībās, nav iespējams iegūt.

18. Konstatējot 18.06.1997. Konkurences likuma 22.panta trešās daļas 3.punkta pārkāpumu, Konkurences padomei vienlaikus ir jāpierāda, ka konkrētajā tirgū ir notikusi konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana, jo 18.06.1997. Konkurences likuma 22.panta otrā daļa nosaka: “Par negodīgu konkurenci uzskatāmas darbības, kuru rezultātā tiek pārkāpti normatīvie akti vai saimnieciskās darbības godīga prakse un ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.” Ņemot vērā lēmumā iepriekš minētos apstākļus, Konkurences padome secina, ka lietas daļā par iespējamo nepatiesas informācijas izplatīšanu par SIA “Livas” bankrotu SIA “Baltkom TV SIA” darbībās nevar tikt konstatēta konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana, jo, ievērojot samērīguma principu un lietderības apsvērumus (13.06.1995. Ministru kabineta noteikumu Nr.154 “Administratīvo aktu procesa noteikumi” 62., 62.1., 62.2., 62.3. punkts), nav konstatēts, ka būtiski būtu mainījusies tirgus struktūra vai kāds tirgus dalībnieks būtu izgājis no konkrētā tirgus.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz 04.10.2001. Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktu, 13.panta pirmo daļu, 13.panta pirmās daļas 2.punktu, 13.panta pirmās daļas 4.punktu, 18.06.1997. Konkurences likuma 22.panta otro daļu, 22.panta trešās daļas 3.punktu, 13.06.1995. Ministru kabineta noteikumu Nr.154 “Administratīvo aktu procesa noteikumi” 62., 62.1., 62.2., 62.3. punktu un 29.04.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” 16.punktu, Konkurences padome

 

nolēma:

Izbeigt lietas Nr.157/02/06/8 “Par SIA “Livas” 27.03.2002. iesniegumu Nr.30/2" izpēti, jo 04.10.2001. Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas, 13.panta pirmās daļas 2.punkta, 13.panta pirmās daļas 4.punkta, 18.06.1997. Konkurences likuma 22.panta otrās daļas, 22.panta trešās daļas 3.punkta pārkāpumi SIA “Baltkom TV SIA” darbībās nav notikuši.

Konkurences padomes lēmums ir pārsūdzams Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto lēmumu saskaņā ar 04.10.2001. Konkurences likuma 8.panta otro daļu, LR Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 1.punktu un Civilprocesa kodeksa 24–A nodaļu.

Konkurences padomes priekšsēdētāja v.i. U. Danga

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!