Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Muitas galvenais uzdevums ir sabiedrības aizsardzība. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.04.2003., Nr. 62 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74127

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.165

Noteikumi par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par sadarbību Daugavas/Zapadnajas Dvinas baseina ūdens resursu izmantošanā un aizsardzībā

Vēl šajā numurā

24.04.2003., Nr. 62

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Muitas galvenais uzdevums ir sabiedrības aizsardzība

Galvenās muitas pārvaldes direktors Mārtiņš Tols intervijā Latvijas Radio vakar

Intervija Latvijas Radio 23.aprīļa raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

TOLS.JPG (18661 bytes)
Foto: A.F.I.

— Iepriekšējais muitas priekšnieks Kalvis Vītoliņš par disciplinārpārkāpumiem tika pazemināts amatā par Valsts ieņēmumu dienesta Kurzemes rajona nodaļas vadītāju uz trim gadiem. Viņš nesen izteicās, ka jaunajam muitas vadītājam būs jābūt vai nu pašnāvniekam, vai pārcilvēkam, jo muitā vismaz trīs mēnešus nekas nav darīts ar Eiropas Savienības prasību izpildi saistītos jautājumos un nodokļu iekasēšanā. Finanšu ministrs savukārt saka, ka Vītoliņa laikā nodokļu iekasēšana un muitas presti?s sabiedrībā neuzlabojās — muita joprojām tiek uzskatīta par samērā korumpētu iestādi. Un nu pēc vairāk nekā trim mēnešiem Vītoliņa vietā iecelts jaunais Galvenās muitas pārvaldes direktors Mārtiņš Tols.

Pagājušā gada nogalē Eiropas Komisija savā ziņojumā kā vienu no galvenajiem Latvijas nepadarītajiem darbiem minēja tieši kavēšanos ar informācijas tehnoloģiju sistēmu ieviešanu muitā un to savietojamības nodrošināšanu ar Eiropas Savienību. Nepieņemot steidzamus lēmumus, neatvēlot nepieciešamos cilvēku un finanšu resursus, līdz nākamā gada janvārim Latvija varētu to arī nepaspēt, un jāņem vērā arī: muitas datori darbotos šajā tīklā, ir nepieciešamas noteiktas sakaru platformas, kuru izveidošana, pārbaude un pieslēgšana prasa laiku, nepieciešama arī cilvēku apmācība. Vai, jūsuprāt, to visu būs iespējams izdarīt?

Mārtiņš Tols: — To ir iespējams izdarīt. Mēs esam izveidojuši speciālu projektu, patiesību sakot – programmu. Programmā ir vairāki apakšprojekti, un, realizējot tos noteiktajos termiņos, darbus iespējams paveikt līdz iestājai Eiropas Savienībā.

— Iepriekšējā muitas vadība pagājušā gada rudenī solīja, ka cer šos projektus ieviest līdz šim rudenim. Ko solāt jūs?

M.Tols: — Es nepārsteigšos ar konkrētiem datumiem, bet katrā ziņā es solu līdz iestājai Eiropas Savienībā darīt visu, lai šīs programmas darbotos. Mums ir nepieciešams faktiski nodrošināt gan programmnodrošinājumu, gan arī datorprogrammu un datu bāzu savietojamību. Kā konkrētākie darbi šeit jāmin muitas maksājumu uzskaites sistēmas izveidošana un vienotais Eiropas tarifs. Tie ir divi galvenie darbi, kuriem pakārtoti ir tikai informācijas tehnoloģiju jautājumi.

— Kādā stadijā šobrīd atrodas projekts, kas tika izstrādāts gada sākumā par muitas iespējamo nošķiršanu no Valsts ieņēmumu dienesta? Darba grupa, cik saprotu, bija izveidota, bet tā arī palika.

M.Tols: — Starpziņojums tika iesniegts, tagad mēs atsāksim darbu pie galaziņojuma sagatavošanas, rīt es tikšos ar Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju, lai runātu par šo jautājumu. Domāju, ka tuvākajā laikā, tātad rīt, parīt varētu tikt izdots rīkojums, kas nosaka jaunu termiņu galaziņojuma iesniegšanai, kā arī precizē darba grupas sastāvu sakarā ar šīm izmaiņām.

— Vītoliņa kungs saka, ka šīs izmaiņas neko nemainīs, turklāt pēkšņā pārstrukturizācija būs apgrūtinājums pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Jums tā nešķiet?

M.Tols: — Nekas nenotiks pēkšņi, mēs neizveidosim jauno struktūru ar vienu konkrētu datumu, jo tas būtu, kā jūs sakāt – pārāk pēkšņi. Mums ir svarīgāk nodrošināt visu procesu savlaicīgumu, visu procesu darbību, un līdz ar to projekts par muitas reorganizāciju nodrošinās pakāpenisku ieviešanu. Sāksim ar visaktuālākajām jomām un pamazām aiziesim līdz pat reģioniem, līdz pat robežkontroles punktiem un katram konkrētam muitniekam.

— Cik ilgā laikā tas varētu notikt?

M.Tols: — Nu, galvenie darbi ir jāpadara šī gada laikā, mums ir Eiropas Komisijai jāparāda, ka mēs esam apguvuši…

— Eiropas Komisijai jāparāda vai mums ir tas nepieciešams?

M.Tols: — Neķeriet mani pie vārda! Protams, tas ir nepieciešams mums pašiem, bet katrā ziņā viņi seko tam līdzi. Un līdz ar to — es nepārteicos – mums arī viņiem būs jāparāda, ko esam paguvuši izdarīt. Arī viņiem nav noslēpums, kas mums ir noticis līdz šim ar muitas vadību, ar personālu, ar šiem projekta virzīšanas jautājumiem. Protams, ka viņi rūpīgi sekos tam, ko mēs darām.

— Jūs domājat tikai amatpersonu atlaišanu vai ko vairāk, runājot par vadību?

M.Tols: — Te es runāju par visu organizāciju, jo nav noslēpums, ka sakarā ar šo ilgo vadības trūkumu ir diezgan liela dezorientācija darbiniekos, viņi nezina, ko sagaidīt, viņi nezina, kas notiks, un šī neziņa ir faktiski jebkuram, arī muitniekam uz robežas.

— Šajos trijos mēnešos muitā ir noticis neliels haoss, jūs gribat teikt?

M.Tols: — Ja nav pietiekami skaidras orientācijas, pietiekami skaidras virzības, ko mēs darām, uz kurieni ejam, tad pamazām darbinieki dezorientējas, un to es novēroju arī manis vadītajā daļā, cilvēki nāca un jautāja, bija neziņā, kas notiek.

— Runājot par jūsu izteiktajiem priekšlikumiem, kas pirmais būtu jādara, — jūsu pirmais veicamais darbs būšot sakārtot muitas maksājumu uzskaites sistēmu, kas nolaista tā, ka zemāk vairs nav kur. Kāpēc tā ir noticis, jūs jau iepriekš to minējāt.

M.Tols: — Grūti pateikt, kādēļ Vītoliņam neizdevās sakārtot muitas maksājumu uzskaites sistēmu, bet es atbildēšu vairāk par savu rīcību. Tuvākais darbs man ir tikties ar visiem iesaistītajiem cilvēkiem un izrunāt iespējamos variantus rīcībai, to jau esmu sācis darīt. Un ir nepieciešams sagatavot konkrētu koncepciju par to, kādā veidā būtu jābūt sadalītiem darbiem šo muitas maksājumu uzskaites sistēmas sakārtošanā.

— Vai šo nepadarīto darbu dēļ valstij radušies zaudējumi iepriekš?

M.Tols: — Man nav ziņu par tiešiem zaudējumiem, bet ir skaidrs: ja mēs nevaram identificēt konkrētus maksājumus attiecībā pret konkrēto muitas deklarāciju, un tas šad tad notiek, tad iespējams, ka tādā veidā arī kaut kas ir gājis garām budžetam.

— Tāpat jūs paredzat prasīt līdzekļus, lai muitas dienestam būtu atbilstošs tehniskais nodrošinājums, jo pašlaik dažos muitas punktos tas ir sliktāks, nekā to varēja sagaidīt. Situācijas raksturošanai varbūt nosauciet konkrētus piemērus un kāpēc tas ir tā.

M.Tols: — Te jārunā vispār par robežkontroles punktu attīstību, kopš tos vispār sāka būvēt. Sākās jau ar to, ka tika būvēti robežkontroles punkti, piemēram, Grenctāle, Meitene, Ainaži, bez konkrētas koncepcijas. Arī pārējos robežkontroles punktos uz nākamajām iekšējām robežām joprojām cilvēki atrodas vagoniņos neatbilstošos darba apstākļos.

— Un šobrīd koncepcija ir?

M.Tols: — Jā, tāda koncepcija tika izstrādāta manā vadībā jau 1997.gadā, bet tā bija robežkontroles punktu attīstības koncepcija, tātad faktiski krietni vēlāk, nekā vajadzēja, vispār tika radīts konceptuāls dokuments par to, uz kurieni vajadzētu attīstīties un kādā veidā. Cita lieta kā to izdevies ieviest, jo bieži vien mēs pieprasām resursus, bet tos neiedod, un te es varu uzskaitīt daudzas jomas, kurām nav iedots tik resursu, cik mēs esam prasījuši. Tā nav tikai robežkontroles punktos, tā ir arī citās jomās.

— Jūs plānojat arī izveidot divus lielus muitas kontroles kompleksus ostā un uz dzelzceļa, kas būtu aprīkoti ar rentgeniekārtām un citu kontrolei nepieciešamo aprīkojumu. Cik tas varētu izmaksāt, un kad tas varētu notikt?

M.Tols: — Izmaksas ir lēšamas miljonos, un tieši šiem lielajiem kontroles kompleksiem es nevaru šobrīd katram nosaukt konkrētas izmaksas, bet es varu pateikt, ka to ieviešana ir plānota, budžetā, palīdzības programmas līdzekļi ir pieprasīti un to ieviešana garantētu nosegt kontroles trūkumu šobrīd. Tātad izdarot šo, gan rentgeni tiktu uzstādīti, gan svaru kompleksi, gan padziļinātās kontroles angāri, gan darba vietas iekārtotas.

— Un kurā vietā Latvijā tas varētu notikt?

M.Tols: — Liels kontroles komplekss ir ostā – Uriekstes ielā, tad ir dzelzceļa kontroles kompleksi arī Daugavpilī, Rēzeknē un Šķirotavā.

— Jūs vēlaties arī paplašināt muitas dienesta darbinieku pilnvaras, lai viņiem būtu tiesības aizturēt automašīnas pārbaudei ne tikai uz robežas, bet arī uz visiem valsts ceļiem. No kura laika tas varētu notikt, un kad jūs šādu priekšlikumu varētu iesniegt?

M.Tols: — Šādu priekšlikumu mēs sagatavosim tuvāko nedēļu laikā un iesniegsim. Vai likumdevējs to akceptēs, to mēs nezinām šobrīd. Bet katrā ziņā muitā šādas tiesības ir nepieciešamas, un par to nevajadzētu būt debatēm.

— Jūs jau teicāt, ka bieži vien daudz kas ir prasīts, bet daudzām lietām nauda nav iedota. Šiem visiem darbiem, ko jūs minējāt, nepieciešams arī konkrēts finansējums, vai šobrīd tas ir pietiekams, un vai muita varētu prasīt piešķirt papildu līdzekļus?

M.Tols: — Jā, mēs prasīsim piešķirt papildu līdzekļus. Kaut vai viens piemērs. Muita jau nav tikai valsts fiskālais instruments, tātad instruments, ar kuru iekasēt nodokļus, muitai pasaulē galvenā funkcija ir sabiedrības aizsardzība pret dažādām, teiksim, precēm, kuras apdraud sabiedrības drošību, veselību un tā tālāk. Konkrēti varu minēt kaut vai narkotikas. Tātad līdz šim muita ir hroniski cietusi no līdzekļu trūkuma tieši narkotiku apkarošanai.

— Pagājušajā gadā atklāja 14 narkotiku ievešanas gadījumus, tas bija līdz decembrim.

M.Tols: — Pagājušajā gadā to izdarīja divi cilvēki. Sākot ar 2000.gadu, pat pirms tam, mēs prasījām, lai mums dod resursus personālam, līdz pat pagājušajam gadam bija tikai divi cilvēki, šogad ir jau četri, īstenībā tas normāli valstij ir stipri par maz. Cilvēkiem, kas iesaistīti narkotiku apkarošanā, vajadzētu būt simtos.

— Pēc policistu un mediķu aprēķiniem, Latvijā narkotiku tirgus apgrozījums ir līdz pat 153 miljoniem latu. Jūs no 1995.gada jau strādājat muitā, kāpēc tikai divi cilvēki, jūsuprāt?

M.Tols: — Tādēļ, ka iepriekšējām valdībām ir bijis izdevīgi uzturēt vāju muitas dienestu, un te atkal nav runa tikai par narkotikām, daudzas citas jomas mums ir krietni novārtā pamestas.

— Kāpēc izdevīgi, kam ir izdevīgi?

M.Tols: — Nu, spriediet paši, ja līdzekļu piešķiršana ir atkarīga no valdības, tātad valdībai ir savas prioritātes. Ja līdzekļus narkotiku apkarošanai nepiešķir, tātad piešķir kaut kam citam. Tātad kaut kas cits ir prioritārāks nekā sabiedrības aizsardzība pret narkotikām.

— Muitas spēju cīnīties labi raksturo arī pagājušā gada beigās muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas vadītāja izteikums: “Ja no muitas viedokļa, tad tas notiek apmierinoši, ja runāju kā pilsonis, tad liksies, ka tas nav nekas.” Tātad muitniekiem pašiem arī ir skaidrs, ka tur nekas nenotiek.

Galvenajiem cīnītājiem pret narkotikām būtu jābūt muitai, bet muita jau trīs gadus nav atklājusi arī ne grama heroīna. Vai plānots arī piešķirt, piemēram, suņus, vai citas prasības izvirzīt?

M.Tols: — Vairākus gadus plānos tiek prasīti vismaz 20 suņi, un vairākus gadus mēs prasām, lai mums dod papildu personālu. Vajadzētu katrā reģionā vismaz pa kādiem 3 — 4 cilvēkiem, kas nodarbotos tikai ar narkotiku kontroli. Tāpat būtu nepieciešams, lai tieši 20 suņiem, 20 suņu vadītājiem tiktu štata vietas piešķirtas. Tāpat mums ir nepieciešami analītiķi, mums nav pietiekami analītiķu, it īpaši reģionos, kas nodarbotos ar riska analīzi. Un kopējais skaits, kas, pēc manām aptuvenām aplēsēm, būtu vajadzīgs, ir vismaz 40 cilvēki muitai, kas nodarbotos tikai ar narkotiku jautājumiem. Cik es zinu, citās valstīs Eiropas Savienībā, pieņemsim, Nīderlandē ar narkotiku lietām nodarbojas jau simtos, tātad varat salīdzināt – šobrīd mums četri.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!