Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.432

Rīgā 2003.gada 4.aprīlī

Grozījumi ar Valsts ieņēmumu dienesta 2000.gada 11.februāra rīkojumu Nr.111 apstiprinātajos “Metodiskajos norādījumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību”

1. Sakarā ar Ministru kabineta 2003.gada 4.marta noteikumiem Nr.100 “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumos Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”” un Ministru kabineta 2003.gada 4.marta noteikumiem Nr.103 “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumos Nr.336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”” apstiprinu grozījumus ar Valsts ieņēmumu dienesta 2000.gada 11.februāra rīkojumu Nr.111 apstiprinātajos “Metodiskajos norādījumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību”.

2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos metodisko norādījumu grozījumus publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Ar šo rīkojumu apstiprināto grozījumu 2., 3., 6., 7., 8., 9., 10., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21. un 22.punkts piemērojams 2002.gada un turpmāko gadu apliekamā ienākuma noteikšanai, grozījumu 1. un 4.punkts piemērojams ar 2003.gada 1.janvāri.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors K.Ketners

 

Grozījumi “Metodiskajos norādījumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību”

1. Aizstāt pirmās daļas 12.punktā un otrās daļas pirmās nodaļas 23.punktā minēto nosaukumu “Ministru kabineta 1997.gada 30.decembra noteikumi Nr.441 “Noteikumi par darbā gūtā kaitējuma atlīdzināšanu”” ar nosaukumu “Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumi Nr.378 “Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtība””.

2. Izteikt pirmās daļas 15.1punkta pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“ — kompensācijas, kas noteiktas Valsts civildienesta likumā vai Valsts kontroles likumā (ierēdnim, Valsts kontroles amatpersonai vai darbiniekam segtā mācību maksas daļa un ierēdņa, valsts kontroliera, Valsts kontroles padomes locekļa, Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekļa vai Valsts kontroles revidenta ģimenei izmaksātais pabalsts, ja viņš gājis bojā, pildot amata pienākumus);”.

3. Izteikt pirmās daļas 15.2.apakšpunktu kā 15.2punktu šādā redakcijā:

“15.2 Kompensāciju izmaksas Ministru kabineta noteikto normu ietvaros ir arī summas, kas izmaksātas fiziskajām personām (neatkarīgi no tā, vai fiziskā persona ir darba attiecībās ar institūciju, kas sūta to komandējumā), lai atlīdzinātu komandējuma izdevumus, ja personas komandējums saistīts ar tādu mērķu sasniegšanu un uzdevumu veikšanu, kuri paredzēti attiecīgās institūcijas statūtos (nolikumā). Ja komandējuma laikā izmaksātā dienas nauda pārsniedz Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi” noteiktās normas, ar nodokli ir apliekama tā dienas naudas daļa, kas ir lielāka par noteikto normu.

 

Piemērs.

A — Bankas uzdevumā nekustamo īpašumu vērtētājs, kas nav minētās bankas darbinieks, devās komandējumā, lai novērtētu nekustamo īpašumu — kredīta ķīlu. Ar komandējumu saistītos izdevumus sedza banka.

Komandējuma izdevumi noteikto normu ietvaros nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

B — Sabiedriskas organizācijas statūtos ir paredzēta Latvijas sportistu iesaistīšana sporta sacensībās. Šī sabiedriskā organizācija apmaksāja Latvijas sportista, kas nav minētās sabiedriskās organizācijas darbinieks, piedalīšanos sporta sacensībās ārzemēs.

Dienas nauda noteikto normu ietvaros nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

C — SIA “A” un budžeta iestāde “B” sūtīja savus darbiniekus komandējumā uz piecu dienu ilgu mācību semināru Sanktpēterburgā. Semināra dalībnieki dzīvoja viesnīcā, par kuru samaksāja USD 1 000 (diennakts norma ir USD 160), turklāt tika atlīdzināta dienas nauda USD 250 (diennakts norma ir USD 40).

SIA “A” un budžeta iestādes “B” darbinieki uz semināru devās ar vilcienu — biļete turp un atpakaļ maksāja 25 lati.

Visus ar semināru saistītos izdevumus atlīdzināja darba devēji.

SIA “A” darbiniekam ar nodokli nav apliekami šādi komandējuma izdevumi:

— ceļa izdevumi pilnā apmērā;

— viesnīcas izdevumi pilnā apmērā;

— dienas nauda noteikto normu apmērā (t.i., USD 40 x 5 = USD 200);

SIA “A” darbiniekam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir apliekami un sociālās iemaksas veicamas par šādiem komandējuma izdevumiem:

— virs noteiktās normas izmaksātā dienas nauda 250 – 200 = 50 (USD) (faktiski izmaksātā dienas naudas un Ministru kabineta noteiktās normas starpība);

Latvijas Bankas noteiktais valūtas kurss norēķina dienā bija 0,616, tātad apliekamais ienākums ir 50 x 0,616 = 30,80 (Ls) (apliekamā ienākuma USD un Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa reizinājums). Iegūto summu pieskaita darbinieka mēneša ienākumam, no kura tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un veiktas sociālās iemaksas.

Budžeta iestādes “B” darbiniekam ar nodokli nav apliekami šādi komandējuma izdevumi:

— ceļa izdevumi pilnā apmērā;

— viesnīcas izdevumi noteikto normu apmērā (t.i., USD 160 x 5 = USD 800);

— dienas nauda noteikto normu apmērā (t.i., USD 40 x 5 = USD 200).

Budžeta iestādes “B” darbiniekam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir apliekami un sociālās iemaksas veicamas par šādiem komandējuma izdevumiem:

— par viesnīcas izdevumiem virs noteiktās normas 1000 – 800 = 200 (USD) (faktiski samaksātās naudas un Ministru kabineta normas starpība);

— virs noteiktās normas izmaksātā dienas nauda 250 – 200 = 50 (USD) (faktiski izmaksātās dienas naudas un Ministru kabineta noteiktās normas starpība);

Latvijas Bankas noteiktais valūtas kurss norēķina dienā bija 0,616, tātad apliekamais ienākums ir (USD 200 + USD 50) x 0,616 = 154 (Ls) (apliekamā ienākuma USD un Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa reizinājums). Iegūto summu pieskaita darbinieka mēneša ienākumam, no kura tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un veiktas sociālās iemaksas”.

4. Izteikt otrās daļas pirmās nodaļas 6.punkta piemēru šādā redakcijā:

“Piemērs.

Ja darba devējs darbiniekam uzdāvina dāvanu (naudu vai mantu) Ls 80 vērtībā, darbiniekam pie viņa ar nodokli apliekamā ienākuma ir jāpieskaita 10 lati (minimālā mēnešalga — Ls 70)”.

5. Aizstāt otrās daļas pirmās nodaļas 7.punkta piemērā un otrās daļas astotās nodaļas 1.3) apakšpunktā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

6. Papildināt otrās daļas pirmo nodaļu ar jaunu 29.punktu šādā redakcijā:

“29. Pirms darbinieka mēneša darba ienākuma aplikšanas ar algas nodokli darba devējs ir tiesīgs atskaitīt no darbinieka mēneša darba ienākuma arī tos darbinieka paša veiktos dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus un iemaksas privātajos pensiju fondos, kuras veiktas uz kolektīvā vai individuālā līguma pamata un kuras:

29.1.  kopā ar darba devēja darbinieka labā veiktajiem maksājumiem nepārsniedz noteikto ierobežojuma apmēru 10% no darbinieka mēneša bruto darba samaksas;

29.2.  uz darbinieka iesnieguma pamata veicis darba devējs, ieturot tās no darbinieka darba ienākuma”.

7. Aizstāt otrās daļas otrās nodaļas 2.2punktā vārdu “nestrādājošs” ar vārdiem “fiziskās personas”.

8. Svītrot otrās daļas otrās nodaļas 2.5punktā vārdus “paša maksātāja vai viņa ģimenes locekļu noslēgtu”.

9. Svītrot otrās daļas otrās nodaļas 2.9punkta ceturto rindkopu.

10. Papildināt otrās daļas otro nodaļu ar jaunu 2.10punktu šādā redakcijā:

“2.10 Ja maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par plānveida operāciju vai zobārstniecības pakalpojumiem summu, kura pēc citu likumā maksātājam paredzēto summu atskaitīšanas pārsniedz atlikušo maksātāja apliekamā ienākuma apmēru, tad attaisnotajos izdevumos taksācijas gadā neiekļautā summa nav atskaitāma no nākamo taksācijas gadu apliekamā ienākuma.

Maksātāja izdevumus par plānveida operāciju vai zobārstniecības pakalpojumiem, kuri pēc citu maksātājam likumā paredzēto summu atskaitīšanas pārsniedz atlikušo maksātāja apliekamā ienākuma apmēru, var sadalīt starp maksātāja ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par maksātāju, bet attiecībā uz maksātāja ģimenes locekli šo izdevumu pārsnieguma summu var sadalīt starp maksātāju un citām personām, kurām ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par maksātāja ģimenes locekli.

 

Piemērs.

Fiziskā persona par 2002.gadā gūtajiem ienākumiem taksācijas gada laikā ir samaksājusi iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 300 (ienākums, no kura aprēķināts nodoklis bija Ls 1200 = Ls 300 x 4). Minētai personai ir bijuši attaisnotie izdevumi par plānveida operāciju Ls 2000. Savā gada ienākumu deklarācijā par 2002.gadu persona var iekļaut tikai daļu no minētajiem izdevumiem, t.i., Ls 1200, jo atmaksājamā summa nedrīkst pārsniegt taksācijas gadā samaksāto nodokļa summu (Ls 300). Atlikušo summu Ls 800 šī persona drīkst sadalīt starp saviem ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par maksātāju”.

11. Aizstāt otrās daļas otrās nodaļas 3.punkta piemērā vārdu “Finansu” ar vārdu “Finanšu”.

12. Izteikt otrās daļas otrās nodaļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6. No gada apliekamā ienākuma apjoma pirms tā aplikšanas ar nodokli tiek atskaitīti apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, ievērojot Likuma 8.panta piektās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus, un kopā ar iemaksām privātajos pensiju fondos nepārsniedz 10% no personas gada apliekamā ienākuma. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumus veic pati fiziskā persona, tad tie tiek atskaitīti no gada apliekamā ienākuma, sastādot gada ienākumu deklarāciju”.

13. Izteikt otrās daļas septītās nodaļas 2.7.apakšpunkta 01, 02 un 09 rindas aizpildīšanas kārtību šādā redakcijā:

“01 — bruto ieņēmumi — visu fiziskajām personām aprēķināto izmaksu kopsumma — gan ar nodokli neapliekamie, gan ar nodokli apliekamie (naudā, natūrā vai pakalpojumu veidā, arī apdrošināšanas prēmiju maksājumi un iemaksas privātajos pensiju fondos);

02 — neapliekamie ienākumi, kas minēti Likuma 9.pantā un Likuma normu ietvaros iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas;

09 — privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas, iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā nepārsniedz 10% no bruto darba samaksas;”.

14. Izteikt otrās daļas devītās nodaļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1. Nosakot ar algas nodokli apliekamo ienākumu, ja darba devējs par darba ņēmēju no saviem līdzekļiem veic iemaksas privātajos pensiju fondos vai veic apdrošināšanas prēmiju maksājumus par dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanu, jāņem vērā šādi nosacījumi:”.

15. Svītrot otrās daļas devītās nodaļas 1.5.apakšpunktā otro teikumu.

16. Papildināt otrās daļas devīto nodaļu ar jaunu 2.1punktu šādā redakcijā:

“2.1 Darba devēja darbinieka labā veiktās iemaksas privātajā pensiju fondā un apdrošināšanas prēmiju maksājumu summas ir darbinieka ienākuma daļa, kas gūta uz darba attiecību pamata un par kuru veicami algas nodokļa maksājumi. Minētās iemaksas ir ieskaitāmas darbinieka darba ienākumos. Nosakot darbinieka apliekamo ienākumu, minētās iemaksas tiek atskaitītas no darbinieka darba ienākuma, ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus.

 

Piemērs.

Bruto darba samaksa mēnesī	01	Ls 300
Darba devēja darbinieka labā veiktās iemaksas privātajā pensiju fondā	02	Ls 40
Darbinieka darba ienākumi (bruto ieņēmumi) (01. + 02.)	03	Ls 340
Privātajā pensiju fondā veikto iemaksu summa, kura saskaņā ar likuma 8.panta 5.daļu ir atskaitāma no darbinieka darba ienākuma (10 % no 01.)	04	Ls 30
Darbinieka ar algas nodokli apliekamais ienākums (03. – 04.)	05	Ls 310”

17. Izteikt otrās daļas devītās nodaļas 3.punktu un apakšpunktus jaunā redakcijā:

“3. Darba devējam, aprēķinot algas nodokli un nosakot 10% no darbinieku bruto darba samaksas attiecīgajā gadā, ir jāņem vērā šādi principi:

3.1. ja par vienu darba ņēmēju darba devējs izdara gan iemaksas privātajos pensiju fondos, gan apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus, tad šo abu veidu maksājumi kopā nedrīkst pārsniegt 10% no konkrētā darbinieka kārtējā kalendārā gada bruto darba samaksas.

 

Piemērs.

Darbinieka gada bruto darba samaksa ir Ls 3000. Darba devējs izdara iemaksas privātajā pensiju fondā Ls 180 gadā, kā arī dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus Ls 180 gadā. Tā kā 10% no darbinieka gada bruto darba samaksas ir Ls 300, bet iemaksas privātajā pensiju fondā, kā arī apdrošināšanas prēmiju maksājumi kopā ir Ls 360, tad Ls 60 būs ar algas nodokli apliekams ienākums;

3.2. ja darba devēja saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības apdrošināšanas vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu darbinieka labā veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu kopsumma par taksācijas gadu pārsniedz 10 % no fiziskās personas — darbinieka — bruto darba samaksas taksācijas gadā, minēto maksājumu kopsummas pārsniegumu, ievērojot arī Likumā noteikto ierobežojumu 180 latu apmērā, darba devējs ietver darbinieka apliekamajā ienākumā taksācijas gada pēdējā mēnesī un Likumā noteiktajā kārtībā aprēķina un ietur no tā algas nodokli.

 

Piemērs.

Darba devējs martā samaksājis veselības apdrošināšanas prēmiju par darbinieku 170 latu saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts par laika posmu no marta līdz nākamā gada februārim. Darbinieka darba samaksas apmērs taksācijas gada visos mēnešos kopā ir 1600 latu.

Darba devēja samaksātā veselības apdrošināšanas prēmija	01	170,00
Darbinieka bruto darba samaksa taksācijas gadā	02	1600,00
Likumā noteiktais ierobežojums (10 % no 02.)	03	160,00
Apdrošināšanas prēmijas daļa, par kuru tiek palielināts
decembra apliekamais ienākums (01. – 03.)	04	10,00;

3.3. ja darba devēja veikto dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības apdrošināšanas vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju maksājumu kopsumma nav pārsniegusi 10 % no darbinieka bruto darba samaksas, bet ir lielāka par 180 latiem gadā, darbinieka apliekamajā ienākumā ir iekļaujama summa, kas pārsniedz 180 latus.

 

Piemērs.

Darba devējs jūnijā samaksājis nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju par darbinieku 200 latus saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts par laika posmu no jūnija līdz nākamā gada maijam. Darbinieka darba samaksas apmērs taksācijas gada visos mēnešos kopā ir 3500 lati.

Darba devēja samaksātā nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmija	01	200,00
Darbinieka bruto darba samaksa taksācijas gadā	02	3500,00
Likumā noteiktais ierobežojums (10 % no 02., bet ne vairāk par 180 latiem)	03	180,00
Apdrošināšanas prēmijas daļa, par kuru tiek palielināts decembra apliekamais ienākums (01. – 03.)	04	20,00;

3.4. darba devēja darbinieka labā veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ja darba līgums starp darba devēju un darbinieku tiek pārtraukts, bet apdrošināšanas līgums tiek pārjaunots uz attiecīgā darbinieka jauno darba devēju vai citu tā paša darba devēja darbinieku, vai attiecīgais darbinieks pats to pārņem, uz darba līguma pārtraukšanas dienu tiek noteikta par darbinieku veikto maksājumu attiecība pret darbinieka bruto darba samaksas kopsummu darba līguma pārtraukšanas gadā. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumu summa pārsniedz noteikto 10 % ierobežojumu, pārsnieguma summa tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja darbinieka labā apdrošināšanas prēmiju maksājumi veikti saskaņā ar dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu un kopējā apdrošināšanas prēmiju maksājumu summa ir pārsniegusi gadam noteikto 180 latu ierobežojumu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aplikta pārsnieguma summa.

 

Piemērs.

Darba devējs janvārī darbinieka J.Kociņa labā veica veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumu Ls 210 apmērā saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts par laika posmu no janvāra līdz decembrim. Martā darbinieks J.Kociņš lauza darba līgumu un darba devējs apdrošināšanas līgumu pārjaunoja uz darbinieku A.Strazdu. Darbinieka J.Kociņa bruto darba samaksa taksācijas gada trijos mēnešos ir 450 lati.

Uz darbinieku J.Kociņu attiecināmā apdrošināšanas prēmijas daļa (210/12 x 3)	01	52,50
Darbinieka J.Kociņa bruto darba samaksa taksācijas gada trijos mēnešos	02	450,00
Likumā noteiktais ierobežojums (10 % no 02.)	03	45,00
Apdrošināšanas prēmijas daļa, par kuru tiek palielināts marta apliekamais ienākums (01. – 03.)	04	7,50

3.5. darbinieka labā, uz kuru pāriet apdrošināšanas līgums, kuru darba devējs noslēdzis, pirms darbinieks stājies darba attiecībās ar viņu, darba devēja veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu attiecība nedrīkst pārsniegt 10 % no šī darbinieka bruto darba samaksas laika periodā, kurā viņš ir kļuvis par apdrošināmo personu. Attiecībā uz darba devēju noslēgto dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu jāievēro, ka apdrošināšanas prēmiju summai noteiktais ierobežojums Ls 180 apmērā ir piemērojams proporcionāli laika periodam, kurā uz minēto darbinieku ir pārjaunots dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgums.

 

Piemērs.

Darba devējs janvārī darbinieka A.Upīša labā veica veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumu Ls 210 apmērā saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts par laika posmu no janvāra līdz decembrim. Martā darbinieks A.Upītis lauza darba līgumu un darba devējs apdrošināšanas līgumu pārjaunoja uz darbinieku B.Kļavu. Darbinieka B.Kļavas darba samaksa taksācijas gadā ir 1400 latu.

Uz darbinieku B.Kļavu attiecināmā apdrošināšanas prēmijas daļa (210/12 x 9)	01	157,50
Darbinieka B.Kļavas bruto darba samaksa taksācijas gadā	02	1 400,00
Likumā noteiktais ierobežojums (10 % no 02., bet ne vairāk par 135 latiem (180/12 x 9 = 135))	03	135,00
Apdrošināšanas prēmijas daļa, par kuru tiek palielināts decembra apliekamais ienākums (01. – 03.)	04	22,50”

18. Papildināt otrās daļas devītās nodaļas 4.punktu ar jaunu 4.3. un 4.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

“4.3. Ja darba devējs dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus vai iemaksas privātajos pensiju fondos ir veicis par taksācijas gadu un pēctaksācijas gadu, taksācijas gadā, nosakot izdarīto maksājumu attiecību pret darbinieka bruto darba samaksu taksācijas gadā, ņem vērā tikai to maksājumu daļu, kas attiecas uz taksācijas gadu. Ja maksājumu summa pārsniedz 10 % no darbinieka bruto darba samaksas taksācijas gadā, pārsnieguma summa tiek iekļauta darbinieka gada apliekamajā ienākumā taksācijas gada pēdējā mēnesī un no tās ieturēts nodoklis.

 

Piemērs.

Darba devējs 2002.gada septembrī veicis iemaksas privātajā pensiju fondā par darbinieku par šī gada septembri, oktobri, novembri, decembri un nākamā (2003.gada) gada astoņiem mēnešiem. Samaksātā kopējā prēmijas summa ir 360 lati. Apdrošināšanas līgums stājies spēkā ar 2002.gada septembri. Darbinieka bruto darba samaksa 2002.gadā ir 3500 latu.

360/12 x 4 = 120 lati	360/12 x 8 = 240 lati
Sep. Okt. Nov. Dec.	Jan. Feb. Marts Apr. Maijs Jūn. Jūl. Aug.
2002.gads	2003.gads
Darba devēja veikto iemaksu daļa, kura ir attiecināma uz 2002.gadu		01	120,00
Darbinieka bruto darba samaksa taksācijas gadā		02	3 500,00
Likumā noteiktais ierobežojums (10 % no 02.)		03	350,00
Apdrošināšanas prēmijas daļa, kura tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (01. – 03.)		04	0,00

4.4. Ja darba devējs veicis maksājumus par pirmstaksācijas gadu un taksācijas gadu, nosakot izdarīto maksājumu attiecību pret darbinieka bruto darba samaksu taksācijas gadā, taksācijas gadā ņem vērā visu maksājumu. Ja maksājumu summa pārsniedz 10 % no darbinieka bruto darba samaksas taksācijas gadā, pārsnieguma summa tiek iekļauta darbinieka gada apliekamajā ienākumā taksācijas gada pēdējā mēnesī un no tās ieturēts nodoklis.

 

Piemērs.

Darba devējs 2003.gada janvārī samaksājis dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmijas par darbinieku par trijiem mēnešiem — iepriekšējā gada novembri un decembri un šī gada janvāri. Samaksātā prēmijas summa ir 90 lati. Par nākamajiem trijiem mēnešiem minētie maksājumi veikti aprīlī (90 lati). Nākamais maksājums izdarīts jūlijā (90 lati) un pēdējais maksājums taksācijas gadā izdarīts oktobrī (90 lati). Darbinieka bruto darba samaksa 2003.gadā ir 3360 latu.

			90 lati	90 lati		90 lati		90 lati
Nov. Dec.		Jan. Feb. Marts Apr. Maijs Jūn. Jūl. Aug. Sep. Okt.
	2002.gads				2003.gads
Darba devēja veikto iemaksu daļa, kura ir attiecināma
uz taksācijas gadu							01	360,00
Darbinieka bruto darba samaksa taksācijas gadā							02	3360,00
Likumā noteiktais ierobežojums (10 % no 02.)							03	336,00
Apdrošināšanas prēmijas daļa, par kuru tiek palielināts
decembra apliekamais ienākums (01. – 03.)							04	24,00”

19. Izteikt trešās daļas otro rindkopu šādā redakcijā:

“Aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu saimnieciskās darbības veicējiem, ir jāņem vērā, ka saimnieciskā darbība ir jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, individuālā komersanta darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) darbību. Profesionālā darbība ir jebkura neatkarīga profesionālu pakalpojumu sniegšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām, arī zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība.”

20. Papildināt trešās daļas pirmo nodaļu ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Individuālo komersantu reģistrēšanas kārtība Komercreģistrā notiek atbilstoši Komerclikumā noteiktajai kārtībai. Fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi (saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 17.pantu — līdz 2004.gada 31.decembrim) ierakstīšanai Komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu vai arī tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst šādām pazīmēm:

1) gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20 000 latu;

2) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai vienlaikus nodarbina vairāk nekā piecus darbiniekus.

Fiziskā persona var pieteikt sevi ierakstīšanai Komercreģistrā kā komersantu arī tad, ja nepastāv minētie apstākļi.”

21. Papildināt trešās daļas ceturtās nodaļas 10.2.apakšpunktu ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā:

“— ja ēkām un būvēm inventarizācijas vērtība no 1997.gada līdz 2000.gadam nav aktualizēta, nolietojuma aprēķināšanai izmanto pēdējo inventarizācijas vērtību, kas noteikta līdz 1997.gadam. Ja tā nav noteikta, izmanto pieņemšanas un nodošanas aktā norādīto vērtību. Minētais nosacījums neattiecas uz ēkām un būvēm, kuru izmantošana saimnieciskajā darbībā sākta pēc 2001.gada 1.janvāra.”

22. Papildināt trešās daļas ceturto nodaļu ar jaunu 11.1punktu šādā redakcijā:

“11.1 Saimnieciskās darbības izdevumos ir iekļaujams taksācijas gadā samaksātais pievienotās vērtības nodoklis, kas saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta devīto un desmito daļu nav atskaitīts kā priekšnodoklis.”