Lai tiesību un tieslietu sistēma mūsu valstī ir sakārtota

Gunārs Kūtris, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, — speciāli “Latvijas Vēstnesim”, pēc stāšanās amatā

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Kopš 25. marta jūs ar Ministru kabineta lēmumu esat iecelts par Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāru. Kādēļ jūs nolēmāt piedalīties konkursā uz šo reizē tik atbildīgo un sarežģīto amatu?

— Jebkuram ir skaidrs, ka, karjerā virzoties uz augšu, pieaug ne tikai pienākumu, bet arī atbildības apjoms. Manī ir iekšēja apņēmība, ka ar katru darbu jāmēģina tikt galā. Var, protams, neizdoties. Tomēr, izvērtējot visus argumentus par un pret, es domāju, ka šis ir darbs, kuru varu paveikt.

Šis amats tomēr ir ne vien karjeras izaugsmes iespēja, bet arī veids, kā nodrošināt jau iepriekš uzsākto darbu pabeigšanu. Man ir svarīgi arī tas, ka varu turpināt strādāt kopā ar ministrijas kolektīvu, kura stabilitāti jau sāka ietekmēt dažus mēnešus ilgusī neskaidrība ar iestādes administratīvo vadību.

Cik plašs ir ministrijas darba lauks

— Vai jūsu stāšanās šajā amatā nozīmēs kādas radikālas pārmaiņas ministrijas darbā — jūs esat kļuvis par tās administratīvo vadītāju.

— Protams, ar vecām metodēm un veciem kadriem ne vienmēr visus darbus var izdarīt pa jaunam. Tomēr mums ir jādomā, kā atvēlēto līdzekļu robežās un ar esošo cilvēku skaitu paveikt visas ministrijai uzticētās funkcijas. Lai to izdarītu, būs jāveic zināmas izmaiņas. Pirmkārt, ministrijas struktūrā — organizēt darbu sadali un vadīšanu tā, lai valsts sekretāram būtu sava komanda, kas menedžē ministrijas darbu, un būtu konkrēti noteikts, kurš par ko ir atbildīgs. Līdz šim diemžēl ministrijas kompetencē ir bijuši daudzi jautājumi, par kuriem neviens reāli neatbild un rezultātā atbildība gulstas uz vienu pašu valsts sekretāru.

Lai turpmāk to nepieļautu, ministrijas struktūra tiks mainīta. Esam iecerējuši, ka šo valsts sekretāra komandu kopumā veidos deviņi cilvēki (to skaitā trīs valsts sekretāra vietnieki un vairāku departamentu vadītāji), no kuriem katrs atbildēs par savu noteiktu ministrijas funkciju daļu. Tiks nodalītas valsts sekretāra vietnieku atbildības jomas. Piemēram, vienam no viņiem tiks nodoti visi jautājumi saistībā ar tiesību sistēmas sakārtošanu. Savukārt tieši šim valsts sekretāram būs pakļautas tās ministrijas nodaļas, kuru darbs aptver šo jomu, ieskaitot Eiropas Savienības un starptautiskās tiesības, tiesību normu kodifikāciju, gan arī, protams, atzinumu sniegšanu par dažādiem tiesību aktu projektiem.

— Nesen sarunā ar “LV” tieslietu ministrs Aivars Aksenoks atzina, ka viens no ministrijas darba efektivitātes paaugstināšanas ceļiem būtu funkciju pārskatīšana, salīdzinot tās ar citu valsts iestāžu kompetenci — lai konstatētu, vai atbildība kaut kur nepārklājas. Viņš minēja, ka šādu situāciju, iespējams, varētu konstatēt, ja rūpīgi izsvērtu un salīdzinātu TM un Valsts kancelejas kompetenci.

— Gan Valsts kancelejai, gan Saeimas Juridiskajam birojam tomēr ir sava, nenoliedzami svarīga “juri-disko filtru” loma to tiesību aktu projektu apstrādē, kas Ministru kabinetā tiek pieņemti vai akceptēti tālākai virzīšanai uz Saeimu. Mēs darām līdzīgu darbu, tomēr atbildību katra iestāde uzņemas dažādos projektu virzības posmos. Tādēļ, izvērtējot situāciju, mēs tomēr nonācām pie secinājuma, ka funkciju dublēšanās šobrīd nav. Protams, es gribētu, lai Tieslietu ministrijas vārdam būtu noteicošāka loma tiesību aktu izvērtēšanas procesā, taču to mēs varam panākt arī ar asāku nostāju, vērtējot projektus vēl pirms iesniegšanas Ministru kabineta Komitejā, gan izskatīšanas laikā pašā Ministru kabinetā.

Par pārmaiņām un funkciju pārskatīšanu, manuprāt, vairāk būtu jādomā citā jomā — sakarā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību pārņemšanu un šī darba koordinēšanu. Ja Latvija iestāsies ES, tad šīs tiesības kļūs par mūsu valsts tiesību sistēmas daļu. Tādēļ, ja Tieslietu ministrija atbild par Latvijā spēkā esošās tiesību sistēmas sakārtotību — par topošo normu atbilstību jau spēkā esošajām, robu aizpildīšanu utt., tad mūs pārziņā ir jābūt arī jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības tiesībām, ko pašlaik koordinē Eiropas integrācijas birojs (EIB). Šobrīd šāda funkciju sadale vēl ir saprotama, jo Latvija pagaidām nepiedalās Eiropas tiesību aktu projektu izstrādē un apspriešanā. Tomēr, līdzko mēs būsim ES dalībvalsts, tas prasīs nopietnu darbu.

Šai sakarā ir risināms jautājums arī par Tulkošanas un terminoloģijas centra padotību. Tiesību aktu tulkošana vienlaikus nozīmē arī, piemēram, juridiskās terminoloģijas veidošanu latviešu valodā, jaunās terminoloģijas saskaņošanu ar jau lietošanā esošo. Domāju, ka arī šim darbam ir jānorit Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

Šobrīd situācija ar tiesību aktu tulkošanu ir nesakārtota vēl vienā ziņā. Kāpēc, piemēram, līgums ar ASV latviešu valodā tiek nodots tulkošanai privātā tulkošanas birojā, maksājot par to milzīgu naudu, bet Eiropas Savienības tiesību aktu tulkošana tomēr tiek nodrošināta šajā centrā? Kāpēc tikai Eiropas tiesību aktus tulko valsts iestāde? Es uzskatu, ka šajā jomā valsts finanses varētu ievērojami ietaupīt.

— Vai jūsu teiktais varētu nozīmēt, ka pēc Latvijas iestāšanās ES Tieslietu ministrija cer pārņemt zināmu daļu no Eiropas integrācijas biroja funkcijām un darbiniekiem savā ziņā?

— Pārņemot funkcijas un finansējumu, darbinieki, protams, mums būs nepieciešami. Es nevaru galvot, ka tie būs tieši EIB pašreizējie darbinieki, jo, kā tas šobrīd izskatās, daudzi no viņiem varētu turpināt karjeru ES institūcijās, tomēr profesionāļiem darbu mēs, protams, piedāvāsim.

Šajā sakarā gan ir vēl cits aktuāls jautājums — mums ir jāatrod veids, kā TM darbiniekiem nodrošināt analogu samaksu. Nav loģiski, ka šobrīd dažādās valsts iestādēs vienāda ranga ierēdņiem ir ārkārtīgi atšķirīgas algas. Tas, ka dažādās valsts struktūrās ir dažādas iespējas samaksāt algu vai algu papildināt ar ievērojamām piemaksām, kaut arī tiek darīts vienāda apjoma vai līdzīga rakstura darbs, ir principā nepareizi. Šeit kļūda acīmredzot ir pašā pamatnē — valsts budžeta plānošanā.

Mēs ar ministru jau esam apsprieduši šo problēmu un rūpīgi gatavojamies nākamā gada budžeta pieprasījumiem. Aiz katra lata mums būs stingrs pamatojums, un mēs prasīsim vienādi vērtēt Tieslietu ministrijas un citu ministriju darbu.

Kas strādā ministrijā, un kas tur strādās rīt

— Vai lielāka darba samaksa, jūsuprāt, spētu mazināt kadru mainību Tieslietu ministrijā?

— Noteikti. Ja mēs varētu maksāt vairāk, cilvēki prom neietu. Diemžēl šobrīd mēs zinām, ka no Tieslietu ministrijas darbinieki tiek pārvilināti uz citām ministrijām vai citām valsts pārvaldes iestādēm tādēļ, ka tur var samaksāt vairāk. Tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar šo iestāžu budžetu. Algu sistēma būtībā it kā visur ir vienāda un skaitās sakārtota. Acīmredzot citur ir iespējas samaksāt darbiniekiem, atrodot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām. Tādēļ mēs, plānojot nākamā gada budžetu, gribam runāt atklātu valodu — kā vispār tiek veidoti ministriju budžeti. Šobrīd diemžēl viss ir atkarīgs no tā, cik liels bija kaut kad deviņdesmitajos gados iegūtais finansējums, no tā joprojām ir atkarīgs iestādes budžets. Ik gadu līdzekļi tiek palielināti tikai par inflācijas tiesu vai konkrētām atsevišķām vajadzībām. Bet šis bāzes finansējums netiek kontrolēts, pārbaudīts, pamatots — kam tas tiek lietots. Tādēļ Tieslietu ministrija ir izvirzījusi mērķi šo kārtību pārskatīt un sagatavot stingru pamatojumu savam nākamā gada budžetam, vienlaikus prasot, lai tā rīkotos arī citas valsts pārvaldes iestādes.

— Vai jūs pieļaujat iespēju, ka, sakārtojot darba samaksas sistēmu un ministrijas struktūru, varētu rasties situācija, ka darbs Tieslietu ministrijā kļūst par jurista prestiža lietu? Šķiet, ka šobrīd Juridiskās fakultātes studenti vairāk sapņo par citiem amatiem — darbu advokatūrā, tiesu sistēmā. Tādējādi spilgti jaunie talanti valsts pārvaldes iestādēm bieži vien laikam aiziet secen.

— Es pat negribētu teikt, ka mums ir vajadzīgi jauni iesācēji. Mums ir nepieciešami pieredzējuši juristi. Starp citu, mēs vairs neņemam darbā studentus.

Salīdzinot darbu citās sfērās ar darbu ministrijā, es teiktu, ka šeit ir lielas priekšrocības. Parasti jurists, piemēram, advokāts, specializējas vienā konkrētā, šaurā nozarē. Turpretī Tieslietu ministrijā, ja cilvēks domā par savu profesionālo izaugsmi, redzesloku, iespēju ir daudz vairāk. Mūsu darbinieki strādā ar ļoti plaša spektra normatīvajiem aktiem, turklāt tā nav virspusēja saskarsme, bet iedziļināšanās, jo par šiem projektiem mēs sniedzam atzinumus. Tādēļ pieredze darbā pie mums var būt ļoti vērtīga jebkuram juristam. Mūsu ierēdņi var kļūt un arī kļūst par ļoti labiem praktiķiem.

Kadru sastāva ziņā mums ir arī svarīgs jaunums. Lai stiprinātu mūsu darba kvalitāti, būs noderīgi nesen tiesu varas likumā izdarītie grozījumi, kas ļauj darbā uz Tieslietu ministriju uz laiku — gadu vai diviem — pārcelt arī tiesnesi. Šajā laikā persona apturēs savu tiesneša darbu un, saņemot savu iepriekšējo algu, uz kādu laiku pārnāks darbā uz ministriju. Tas būs ļoti vērtīgi, ka pieredzējis praktiķis, kurš saskāries ar tiesību normu piemērošanu, varēs šīs savas zināšanas izmantot tiesību politikas veidošanā ministrijā. Vienlaikus praktiķi varēs arī gūt pieredzi par to, kā un cik ātri praksē konstatētās problēmas valsts pārvalde spēj novērst. Tātad arī tiesnesis nebūs zaudētājs — viņš būs ieguldījis savas zināšanas valsts pārvaldes darbā un arī varējis smelties zināšanas, kas tālāk noderēs praksē. Tieši tādēļ to nevajadzētu saukt par rotāciju, bet gan par iespēju stažēties, celt kvalifikāciju.

Mēs jau esam sākuši sarunas ar dažiem tiesnešiem par šādu iespēju. Mums gan ir jāņem vērā arī tiesu noslogotība — lai nebūtu tā, ka līdz ar tiesneša pārnākšanu uz kādu laiku strādāt ministrijā tiek paralizēts tiesas darbs.

— Vai Tieslietu ministrijas darbinieku skaitam būtu jāpieaug?

— Domāju, ka vajadzētu pieaugt to darbinieku skaitam, kas strādā ar tiesību aktu projektiem, ar tiesību sistēmas sakārtošanu. Ir skaidrs — tiesību sistēma neatkarīgi no valsts lieluma ir gandrīz vienāda gan mazā, gan ļoti lielā valstī. Dzīves sfēras, kas jāregulē ar normatīvo aktu palīdzību, visur ir vienādi plašas. Piemēram, jautājums par ielas šķērsošanu ir jāregulē gan Latvijā, gan ASV, kriminālprocess pie mums ir jāregulē tikpat smalki, cik tas tiek darīts Vācijā, Francijā vai citur. Tas nozīmē, ka kopējais tiesību sistēmas apjoms ir līdzīgs. Tādēļ arī pie šīs sistēmas sakārtošanas vajadzētu strādāt līdzīgam cilvēku skaitam. Piemēram, Zviedrijā ar likumdošanas jautājumiem Tieslietu ministrijā nodarbojas sešas struktūrvienības, katrā no tām strādā aptuveni 20 darbinieki. Mums šādu cilvēku ir sešas reizes mazāk.

Tādēļ, lai darītu ne tikai steidzīgus darbus, bet domātu par sistēmas kvalitātes uzlabošanu, mums vajadzētu vairāk darbinieku. Tomēr, apzinoties valsts finansiālās iespējas, mēs to varam plānot tikai nākotnē.

Tiesu varas un Tieslietu ministrijas attiecības

— Par tiesu un Tieslietu ministrijas attiecībām. Jau kādu laiku tiek diskutēts par iespēju tiesu administrācijas funkcijas no Tieslietu ministrijas nodot pašu tiesu ziņā, lai tādējādi nodrošinātu lielāku tiesu varas neatkarību un neietekmējamību. Vai atbalstāt šo ideju?

— Pret šādas neatkarīgas tiesu administrācijas veidošanu, man šķiet, ministrijā neviens neiebilst. Turpinās diskusijas tikai par to, kā to organizatoriski un cik ilgā laikā paveikt. Pieļauju, ka šajā neatkarīgas tiesu varas administrācijas izveides koncepcijā būs paredzēti divi posmi: sākumā, iespējams, šī tiesu administrācija būs tieslietu ministra pārraudzībā esoša patstāvīga iestāde, kam ļoti drīz vajadzētu sekot nākamajam posmam, kad pēc grozījumiem Satversmē un jauna tiesu varas likuma pieņemšanas tiks izveidota Tieslietu padome kā tiesu varas augstākā lēmējinstitūcija, kurai tad arī būs pakļauta tiesu varas administrācija. Tiesu administrācija būs institūcija, kas nodrošinās tiesu apkalpošanu, tiesu darba organizatorisko vadību, tiesu materiāli saimniecisko nodrošinājumu, darbu ar kadriem, apmācību organizēšanu utt.

Cik kvalitatīva ir un būs Latvijas tiesību sistēma

— Savā līdzšinējā — valsts sekretāra vietnieka — amatā jūs bijāt aktīvs dažādu likumprojektu sagatavošanas darbā. Mūsu lasītājiem visvairāk laikam zināmas diskusijas Kriminālprocesa likuma projekta sagatavošanas sakarā. Jūs bijāt viens no aktīvākajiem jaunu institūtu ieviešanas atbalstītājiem kriminālprocesā. Vai turpināsit strādāt pie tiesību aktu tapšanas?

— Pašlaik strādāju pie vairākiem tiesību aktu projektiem — pie apbalvojumu likuma, kam būs jāsakārto apbalvojumu sistēma valstī, pabeigts darbs pie jaunā tiesu varas likuma. Ir vēl citi projekti. Tomēr nozīmīgākais tiešām bija un joprojām ir Kriminālprocesa likums, kurš šobrīd, valdības atbalstīts, jau nodots Saeimas izskatīšanai.

Ceru lielāko pienākumu daļu saistībā ar jaunu tiesību aktu izstrādi nodot par likumdošanas sakārtošanu atbildīgajam valsts sekretāra vietniekam. Tomēr katram juristam ir vismaz kāda joma, kurā uzkrāts vairāk zināšanu, man tās ir krimināltiesības. Esmu strādājis pie Kriminālprocesa likuma projekta, arī praksē pielietojis līdzšinējo Kriminālprocesa kodeksu. Tādēļ domāju, ka arī turpmāk šīs tiesību nozares tiesību aktiem pievērsīšu īpašu uzmanību. Jo ar šiem, es gribētu teikt, pašiem nozīmīgākajiem tiesību aktiem — Civillikumu un Civilprocesa likumu, Administratīvo sodu likumu un Administratīvā procesa likumu, Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu — vajadzētu strādāt tikai lietpratējiem, zinātniekiem un praktiķiem. Jebkuri grozījumi šajos visas tiesību sistēmas pamatā esošajos tiesību aktos rada rezonansi visā tiesību sistēmā.

— Pirms kāda laika ir izskanējusi arī ideja par īpaša tiesību izpētes institūta izveidošanu Latvijā. Lai jebkurus tiesību sistēmas papildinājumus vispirms izvērtētu lietpratēji, tiesību zinātnieki. Tādējādi uzlabotos tiesību aktu un visas sistēmas kvalitāte. Vai šī ideja vēl ir spēkā?

— Parasti šādi institūti pēta tiesību sistēmas attīstību, sniedz priekšlikumus tās sakārtošanai, sniedz atzinumus par gataviem projektiem un raksta jaunus projektus. Ja mēs šādu institūtu veidotu līdzīgi citām valstīm, tas acīmredzot tomēr prasītu pārāk lielus valsts budžeta līdzekļus. Tādēļ šobrīd šī ideja vairs netiek skatīta.

Esam izvirzījuši citu iespēju. Varam formāli šādu institūtu dibināt vai nedibināt, tam nav principiālas nozīmes. Tieslietu ministrijā ir jābūt cilvēkiem, kas koordinē un aizrauj zinātniekus un ekspertus jaunu tiesību aktu tapšanas procesā. Praktiski tas izpaustos šādi: mūsu darbinieki sagatavo pasūtījumu, kādā jomā kāds pētījums vai projekts ir nepieciešams, sameklē tā izstrādei vajadzīgo naudu, vai nu budžeta dotācijas vai kādus citus finanšu avotus, pasūta darbu konkrētiem zinātniekiem vai lietpratējiem. Tātad atšķirībā no iepriekšējās idejas par īpašas pētniecības institūcijas dibināšanu šobrīd mēs varētu veidot koordinējošu centru, kurš ekspertus piesaistītu katram atsevišķam projektam.

— Nesen Juristu biedrības kongresā pavīdēja doma, ka, lai nodrošinātu sistēmisku pieeju, Tieslietu ministrijai būtu jāvērtē pilnīgi visi tiesību aktu projekti, arī tie, kurus Saeimā iesniedz nevis Ministru kabinets, bet citi subjekti, kam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības.

— Šādu tiesību aktu projektu nav daudz. Tomēr, ja tādi ir, — jāatzīst, ka mums ir izveidojies labs kontakts ar Saeimas komisijām, kuras izskata šos projektus un vienmēr cenšas noskaidrot Tieslietu ministrijas viedokli par tādiem tiesību aktiem, kas varētu ietekmēt tiesību sistēmu. Arī mūsu parlamentārais sekretārs uztur šos kontaktus.

Protams, ja mums atzinums netiek lūgts, mēs ar savu viedokli nevaram iejaukties. Tomēr tur ir kāds cits “juridiskais filtrs” — tas ir Saeimas Juridiskais birojs, kurš nepieļauj likumam neatbilstošu normu pieņemšanu. Turklāt jāatzīst, ka arī situācijā, kad mūsu eksperti uz Saeimu tiek aicināti, viņu viedoklis tur nav obligāts. Saeima ir likumdevējs, un deputāti drīkst pieņemt arī tādas normas, kuras, iespējams, ir pretrunā ar citām. Šādā situācijā mēs caur valdību gatavojam un uz Saeimu virzām labojumus likumā, lai situāciju sakārtotu. Kā piemēru varu minēt to, ka ļoti bieži gadās situācijas, kad, pieņemot jaunu tiesību aktu, vairāki citi zaudē spēku un projekta autori nav domājuši par jaunas regulācijas nepieciešamību. Tad mūsu tiesību aktu sistematizācijas un kodifikācijas nodaļa to konstatē un mēs vēršam uzmanību uz šo faktu. Bieži vien šādus “baltos plankumus” pieļauj arī valsts pārvaldes iestādes, kas izstrādājušas kādu projektu.

Par četriem svarīgākajiem uzdevumiem

— Pabeidzot mūsu sarunu, nosauciet, lūdzu, svarīgākās sava tikko sāktā darba prioritātes!

— Pats svarīgākais šobrīd ir stabilizēt Tieslietu ministrijas kolektīvu, novērst labu darbinieku aiziešanu. To var izdarīt, arī sakārtojot struktūru, skaidri nosakot, kādi būs darba apstākļi un uzdevumi. No veiksmes šī uzdevuma izpildē tiešā veidā būs atkarīgs mūsu ministrijas pats svarīgākais darbs — tiesību sistēmas sakārtošana.

Otrs uzdevums. Sākot ar aprīli, mums ir nopietni jāpiedalās Eiropas Savienības dokumentu projektu izstrādē tieslietu un iekšlietu jomā. Tālākā nākotnē, kā jau es minēju, mums būtu jāpārņem Eiropas un Latvijas tiesību koordinācija visās nozarēs. Lai veiktu šo uzdevumu, mums ir jāsagatavo cilvēki, jāizstrādā procedūra, lai Briselē topošo projektu izstrādē tiktu ņemtas vērā Latvijas intereses. Šis darbs būs ļoti apjomīgs — jau tagad mēs gandrīz ik dienu saņemam aptuveni 30 — 40 dokumentu projektus, kas ir sākuši apriti ES institūcijās.

— Vai mūsu ierēdņi ir gatavi šādam darbam ar ES dokumentu projektiem?

— Profesionālā ziņā noteikti. Mūsu juristiem ir tikpat plašs redzējums kā ārvalstu kolēģiem. Dažkārt problēmas varētu sagādāt valodas jautājums. Tomēr es vienmēr esmu uzsvēris, ka mums ir jānodrošina saviem darbiniekiem iespējas strādāt ar dokumentiem valsts valodā. Lai, pieņemot darbā, noteicošais būtu nevis svešvalodu zināšanas, bet gan profesionalitāte. Valstij ir jānodrošina tulkojums. Jebkurā gadījumā taču tos vajadzēs tulkot — arī citiem Latvijas iedzīvotājiem tiem ir jābūt pieejamiem valsts valodā. Pretējā gadījumā mēs varam pārvilkt svītru valsts valodas pastāvēšanai un beigu beigās — arī valsts neatkarībai.

Atgriežoties pie darba prioritātēm, jāmin vēl svarīgi uzdevumi tiesu sistēmas sakārtošanā: administratīvo tiesu izveide, neatkarīgas tiesu administrācijas un Tieslietu padomes dibināšana.

Ceturtais svarīgais darbības virziens — sodu sistēmas sakārtošana un probācijas dienesta darbības sākšana. Šī dienesta galvenie uzdevumi būs: darbs ar apsūdzētajiem pirms soda noteikšanas, lai pēc iespējas samazinātu ieslodzīto skaitu un palielinātu brīvības atņemšanai alternatīvu sodu īpatsvaru; kā arī darbs ar ieslodzītajiem pēc atbrīvošanas, lai pēc iespējas palīdzētu resocializācijas procesā un novērstu atkārtotu noziegumu izdarīšanu.

Dina Gailīte, “LV” tieslietu redaktore