• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Vācijas federālo zemju izteiktais brīdinājums Briselei". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.05.2000., Nr. 193/196 https://www.vestnesis.lv/ta/id/7347

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Zviedru valoda Eiropas Savienībā jūtas labi"

Vēl šajā numurā

31.05.2000., Nr. 193/196

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Vācijas federālo zemju izteiktais brīdinājums Briselei"

Vācijas federālo zemju valdību vadītāji tikšanās laikā Berlīnē ar ES Komisijas prezidentu Romano Prodi brīdināja vēlmē panākt precīzu kompetenču sadalījumu un skaidrus subsīdiju piešķiršanas noteikumus, neatstājot ārpus uzmanības valsts uzņēmumus. Pretējā gadījumā federālās zemes ar veto palīdzību Bundesrātā apturēšot ES institūciju reformas un Savienības paplašināšanu.

Vācijas 16 pavalstu ministru prezidenti ceturtdien izteica atbalstu ES Komisijas prezidentam Romano Prodi un pievērsa uzmanību tam, ka ES struktūrreformas un līdz ar tām arī paplašināšana var ciest neveiksmi votuma trūkuma dēļ Vācijas Bundesrātā, ja ES neizrādīs pretimnākšanu jautājumos par kompetenču sadalījumu un tradicionālo sociālo politiku.

Arī Prodi, tāpat kā pavalstu vadītāji, iestājas par skaidru kompetenču sadalījumu starp Eiropas, nacionālo un reģionālo līmeni. Taču piesardzīgāk viņš izteicās par izredzēm panākt saprašanos jautājumā par "sociālās eksistences nodrošināšanu" un subsīdijām valsts uzņēmumiem.

Kas attiecas uz kompetenču sadalījumu, tad ministru prezidenti aicināja precīzāk definēt un ierakstīt arī jaunajā vienošanās subsidiaritātes principu.

Prodi bija pārliecināts, ka ir iespējama skaidra kompetenču definēšana, lai gan līdz šim vēl nav formulēts precīzs līguma teksts.

Otrs, komplicētākais konflikts, attiecas uz spriedzi starp Eiropas konkurences politiku un Vācijas kā "sociālās valsts izturēšanos". Runa jau sen vairs neesot tikai par privilēģijām valsts krājkasēm un bankām. Kā tādas, uz kurām vairs nevar attiecināt Briseles konkurences tiesības, tika nosauktas arī "eksistences nodrošināšana", skolas, slimnīcas un personu satiksme.

Bavārijas ministru prezidents Štoibers Vācijas Bundesrātu uzskata par Eiropas reģionu interešu pārstāvi Reģionu komitejā Briselē. Bundesrāts esot vienīgā šāda institūcija, kurai ir līdzspriešanas tiesības Eiropas jautājumos, un tādējādi var aizkavēt Eiropas līgumu ratificēšanu.

"Neue Zūrcher Zeitung"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!