Vairāk nekā 20 miljonu latu pieaugums valsts autoceļiem šā gada budžetā bijis iespējams galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tiek īstenoti divi ISPA projekti: Rīgas – Ainažu ceļa rekonstrukcija Baltezera posmā un lidostas “Rīga” pievedceļa izbūve. Abiem šiem projektiem paredzēta gan valsts budžeta nauda, gan ES līdzekļi, kas dod ievērojamu ceļiem kopumā atvēlēto līdzekļu pieaugumu. Otrkārt, palielināta lauku ceļu programmai atvēlētā finanšu daļa.

Tāpat ieņēmumi no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas, kas ir otrs Valsts autoceļu fonda ienākumu avots, gada pirmajos mēnešos ir pārsnieguši Latvijas Autoceļu direkcijas prognozi – janvārī par 39, februārī par 20 procentiem. Tas, pēc V.Millera domām, lielā mērā ir jaunās likuma normas nopelns, kas paredz, ka transportlīdzekļu ikgadējā nodeva ir jāmaksā ne vien par kārtējo gadu, bet arī par iepriekšējo, ja tā nav bijusi samaksāta un nemaksāšanai nav bijuši likumīgi iemesli. Šogad kā transportlīdzekļa ikgadējās nodevas parāds par 2002.gadu jau iekasēti 118 000 latu.

Līdzekļi ceļu uzturēšanai no Valsts autoceļu fonda tiek piešķirti ne tikai valsts autoceļu tīkla uzturēšanai, bet arī pašvaldībām. Kā preses konferencē informēja Latvijas Autoceļu direkcijas Audita daļas vadītāja Māra Kalpaka, Latvijas Autoceļu direkcija ir veikusi izlases veida auditu piecu Latvijas rajonu pašvaldībās Cēsu, Ogres, Limbažu, Talsu un Tukuma rajonā, lai pārbaudītu pašvaldību autoceļiem atvēlēto mērķdotāciju izlietojumu atbilstoši mērķim un normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Veicot pārbaudes, Latvijas Autoceļu direkcija konstatējusi, ka pašvaldībās ir tendence veidot ceļiem domātās mērķdotācijas atlikuma uzkrājumu. Ministru kabineta 2000.gada 20.jūnija noteikumos Nr. 202 “Valsts autoceļu fonda un pašvaldību autoceļu (ielu) fondu izveidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība” paredzēts, ka pašvaldības no mērķdotāciju līdzekļiem drīkst veidot 10 līdz 20 procentus uzkrājumu neparedzētiem gadījumiem un dažādu avāriju seku likvidēšanai. Taču reāli pašvaldības uzkrāj mērķdotācijas atlikumu trīsdesmit, pat vairāk nekā piecdesmit procentu apjomā. Konstatēts, ka bieži vien mērķdotācijas netiek izlietotas ceļu uzturēšanai, bet gan izmantotas kā apgrozāmie līdzekļi, kas ir izlietojuma likumības pārkāpums. Ceļiem domāto naudu pašvaldības izmaksā algās, iegādājas dzīvokļus, apkures katlus, izlieto remontam un citiem saimnieciskiem izdevumiem. Likums paredz, ka nepareizi izlietotā nauda jāatmaksā atpakaļ, pretējā gadījumā par noteikto summu tiek aizturēta mērķdotācijas izmaksa no Valsts autoceļu fonda. Šobrīd piecu auditēto rajonu pašvaldību nepareizi izlietotās mērķdotācijas neatmaksātā summa ir 33 000 latu.

Auditu laikā pārkāpumi konstatēti arī mērķdotāciju izlietošanas kārtībā, neievērojot valsts likumdošanu un nerīkojot konkursus par lielu projektu īstenošanu. Kā piemēru M.Kalpaka minēja kādu Cēsu rajona pašvaldību, kas 90 000 latu vērtu projektu īstenoja, veicot cenu aptauju, nevis izvēloties pretendentu konkursa kārtībā, kā tas bija jādara pēc likuma.

Gan Latvijas Autoceļu direkcijas Audita daļas vadītāja M.Kalpaka, gan Valsts autoceļu fonda vadītājs V.Millers skaidroja, ka autoceļu uzturēšanai paredzēto mērķdotāciju pilnvērtīgu izmantošanu varētu panākt, uzlabojot līdzekļu sadales sistēmu rajonu pašvaldībās. Patlaban Latvijā darbojas divi mērķdotāciju sadales principi. Pirmais paredz, ka rajona padome saņem līdzekļus no Valsts autoceļu fonda un tad šos līdzekļus sadala tālāk pašvaldībām. Otrs variants — rajona padome pašvaldībām maksā par jau paveiktajiem darbiem, liedzot iespēju izmantot līdzekļus ar autoceļu uzturēšanu nesaistītiem projektiem. M.Kalpaka norādīja, ka par pašvaldībās konstatētajiem pārkāpumiem Latvijas Autoceļu direkcija informēs Iepirkumu uzraudzības biroju. Pakāpeniski līdzīgi auditi tiks veikti visās Latvijas pašvaldībās.