• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Eiropas Savienības paplašināšanās var samazināt algas". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.05.2000., Nr. 193/196 https://www.vestnesis.lv/ta/id/7340

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"ERAB mudina lūkoties uz austrumiem"

Vēl šajā numurā

31.05.2000., Nr. 193/196

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Eiropas Savienības paplašināšanās var samazināt algas"

Viens no ES uzdevumā veiktajiem pētījumiem paredz negatīvu efektu noteiktās nozarēs un mazāk kvalificētajiem darba ņēmējiem. Tomēr no tās būs arī liels ieguvums.

Ar negatīvu ES paplašināšanas efektu galvenokārt ir jārēķinās rūpniecībā strādājošajiem un mazāk kvalificētajam darbaspēkam pakalpojumu sektorā. Turpretī kalpotāji – pārsvarā augstas tehnoloģijas nozarēs – gūs labumu no iekšējā tirgus paplašināšanās. Tāds ir neseā pētījuma rezultāts par to, kādu ietekmi ES paplašināšana atstās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs.

Cik pētījums ir optimistisks par personu brīvu pārvietošanos, tikpat pesimistisks tas ir par algu pielīdzināšanu. Pašreiz kandidātvalstu algu līmenis, salīdzinot pēc attiecīgā valūtu maiņas kursa, ir sasniedzis tieši desmito daļu, bet, salīdzinot pēc pirktspējas, — apmēram piekto daļu ES vidējā līmeņa. Tā paliks vēl daudzus gadus. Tas nozīmē: "Pamatojoties uz konverģences koeficientiem, kādi šodienas ES dalībvalstīs bija vērojami pēckara laikā, ienākumu diferences pussabrukšanas laiks varētu būt vairāk nekā 30 gadu."

Tā kā algu pielīdzināšana būs grūta, lētā darbaspēka ieplūšana no kandidātvalstīm dažās nozarēs varētu izraisīt negatīvu efektu algās. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem Vācijā un Austrijā ārzemnieku daļas pieaugums kādā atsevišķā nozarē varētu izraisīt algu pazemināšanos par 0,26% Austrijā un par 0,6% Vācijā. Taču paaugstināsies individuālais darba uzteikšanas risks – Vācijā par 0,2%, bet Austrijā par 0,8%. Šī attīstība visvairāk skars celtniecību. Turpretī tādas nozares, kas piedāvā augstvērtīgus pakalpojumus vai arī ir pieskaitāmas pie eksporta saimniecības, piemēram, telekomunikāciju sektors, gūs labumu. Uz labklājību darbaspēka migrācija pozitīvu efektu atstāja jau iepriekšējos gados – gan mērķa valstīs, gan arī izcelsmes valstīs. Šis efekts līdz ar ES paplašināšanu vēl pastiprināsies. Tomēr, kā teikts pētījumā, ieguvumi un zaudējumi nebūs sadalīti vienmērīgi. Būs arī lielas atšķirības starp reģioniem. Kamēr Vīnes pakalpojumu sektors būs ieguvējs, pierobežas reģionos būs jārēķinās ar vērā ņemamiem zaudējumiem.

"Die Presse"

Volfgangs Bēms

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!