Par jaunu vienlatnieka monētu

Latvijas Banka laiž apgrozībā jaunu 1 lata monētu ar skudras attēlu

Monētas aizmugure (reverss) Augšpusē attēlota skudra. Apakšpusē – skaitlis 1, zem tā puslokā uzraksts LATS.	Monētas priekšpuse (averss) Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2003. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.
Monētas josta Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Izmēri: diametrs – 21,75 mm, svars – 4,80 g; Materiāls: vara un niķeļa sakausējums; Kalta: Rahapaja Oy (Somija); Mākslinieki: Māris Putns, Artis Zvirgzdiņš, Dāvids Rubins (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)

Par godu Latvijas Republikas nacionālās valūtas – lata – atjaunošanas desmit gadu jubilejai Latvijas Banka laiž apgrozībā jaunu 1 lata apgrozības monētu ar skudras attēlu reversā. Tātad turpmāk varēsim lietot trīs veidu vienlatniekus – ar laša, stārķa un skudras attēlu.

Kādēļ nokaltas jaunas 1 lata monētas

Jaunās monētas nokaltas divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt — lai atzīmētu lata desmit gadu jubileju. Martā pirms desmit gadiem naudas apgrozībā sākās pāreja no Latvijas rubļa uz latu, un 1993. gada 25. martā apgrozībā nonāca 1 lata monēta ar laša attēlu.

Otrkārt — lai dažādotu apgrozībā esošās naudas klāstu. Nauda nav tikai ekonomiska kategorija. Tā ne tikai kalpo norēķiniem un uzkrāšanai, bet ar savu dizainu liecina par valsti un cilvēkiem, kas to lieto. Latvijas naudu rotā tās kultūrai, dzīvesziņai un eksistencei būtiski simboli un vērtības. 2001. gadā tiem pievienojās stārķis, šogad — skudra.

Skudras jau kopš seniem laikiem latviešiem ir bijušas čakluma un strādīguma simbols. Acīmredzot tieši šīs īpašības, kā arī skudru dzīves augstā organizētības pakāpe liek mums tās apbrīnot un iemūžināt mākslas darbos, tai skaitā naudaszīmēs.

Pasaulē līdz šim aprakstīti vairāk nekā 6 tūkstoši skudru sugu, un tikai 42 no tām ir sastopamas Latvijā. Vispopulārākā pie mums ir rūsganā mežskudra Formica rufa, kas no skujām un sīkiem zariņiem veido skudrupūžņus, kuru diametrs nereti sasniedz 1,5 m, bet augstums — 1m. Rūsgano mežskudru naudas dizaina veidotāji arī attēlojuši uz jaunās 1 lata monētas.

Kā tika izvēlēts monētas dizains

2002. gada martā un aprīlī Latvijas Banka rīkoja monētas reversa grafiskā dizaina atklātu konkursu. Tajā bija aicināti piedalīties profesionāli mākslinieki un mākslas studenti. Konkurss bija veiksmīgs — tika iesniegti 252 darbi, un žūrija no tiem izraudzījās vienu, kurš ir izmantots monētas aizmugures puses jeb reversa izveidei. Uzvarēja darbs ar devīzi “Skudra”, ko iesniedza autoru grupa: Māris Putns, Artis Zvirgzdiņš un Dāvids Rubīns. Pēc konkursa Latvijas Banka kopā ar konkursa uzvarētājiem turpināja projekta izstrādi, lai sagatavotu dizainu monētas kalšanai.

Ar ko atšķiras jaunā 1 lata monēta no 1992. un 2001. gadā kaltās

Jaunajai 1 lata monētai ir atšķirīgs reverss — tajā attēlota skudra. Aversā zem Latvijas ģerboņa redzams jaunās monētas kalšanas gads — 2003. Citu atšķirību — monētas jostas, izmēra, izmantotā metāla un svara ziņā — starp jauno monētu un abām pārējām viena lata apgrozības monētām nav.

Vai iepriekšējo laidienu vienlatnieki jāmaina pret jaunajiem

Apgrozībā turpmāk atradīsies kā jaunā, tā iepriekšējo laidienu vienlatnieki. Gan jaunā monēta ar skudras attēlu, gan iepriekš kaltās ar laša un stārķa attēlu ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Cilvēkiem nav nepieciešamības mainīt vecās monētas pret jaunajām.

Cik jauno monētu nokalts

Nokalti 250 tūkstoši eksemplāru. Šī — līdzīgi kā monēta ar stārķa attēlu — ir īpaša apgrozības monēta, un tās tirāža netiks papildināta, kā tas notiek ar citām dažādu nominālu apgrozības monētām. Gan pētot kaimiņvalstu pieredzi šādu īpašu monētu izlaišanā, gan ieviešot apgrozībā stārķa vienlatnieku, esam pārliecinājušies, ka ceturtdaļmiljons ir pietiekams skaits, lai monētu pietiktu cilvēkiem, kuri to vēlēsies uzglabāt, taču apgrozībā (maksājumos) tā parādītos reti. Sabiedrība iepriekšējo — stārķa monētas — projektu ir novērtējusi atzinīgi: monētas Latvijas Bankā bija ļoti pieprasītas, un visa tirāža drīz pēc monētas klajā laišanas nonāca komercbankās un tālāk iedzīvotāju glabāšanā vai lietošanā.

Kad jaunās monētas nonāks cilvēku rokās

Lēmums par šo naudaszīmju laišanu apgrozībā ir pieņemts, tā ka varētu šo monētu bankās saņemt jau šodien. Latvijas Banka emitē naudu ar banku starpniecību. Bankas izvēlas to nominālu naudaszīmes, kuras vēlas to klienti — noguldītāji, firmas un valsts iestādes (algu izmaksām) u.c. Tātad cilvēkiem, saņemot naudu bankās, veikalos, pastā un citur, var gadīties kā vecā, tā jaunā laidiena vienlatnieki.

Kur kalti jaunie vienlatnieki

Jaunās 1 lata monētas kaltas Somijas monētu kaltuvē Rahapaja Oy. Tur darinātas arī daudzas citas Latvijas monētas — 1 lata monēta ar stārķa attēlu, 100 latu zelta apgrozības monētas un vairākas jubilejas monētas, tostarp pirmā nacionālā monētu programma, kas veltīta Latvijas valsts 75 gadu jubilejai, jaunās nacionālās monētu programmas “Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības” monētas “Zeme”, “Debess” un “Liktenis”, monēta “Latvijas Nacionālā bibliotēka”, nesen klajā laistā Atēnu olimpiādei veltītā monēta “Grieķu — romiešu cīņa”.

Ko darīt, ja, veicot maksājumu, jauno monētu atsakās pieņemt

Tagad trīs veidu 1 lata monētas ir oficiāls maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Par atteikšanos pieņemt Latvijas naudaszīmes samaksai par precēm un pakalpojumiem ir paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šādu pārkāpumu lietas izskata un naudas sodu piemēro Valsts ieņēmumu dienests.

Edžus Vējiņš, Latvijas Bankas preses sekretārsa