Par neiznīdējamajām “aploksnēm”

Foto: A.F.I.

SIA “Latvijas energoceltnieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Kols:

Kāpēc šī problēma uztrauc mani, uzņēmēju, kurš ik gadu ar darbu nodrošina aptuveni 500 cilvēku?

Pirmkārt, man kā darba devējam ir svarīgi, lai mūsu uzņēmuma darbinieki saņemtu visas tās sociālās garantijas, kuras viņiem garantē valsts. Pensija, apmaksāts slimošanas laiks, atvaļinājums utt. Protams, kā uzņēmējam man ir jārēķinās ar visai prāviem papildu izdevumiem, taču sirdsapziņa un manas kompānijas reputācija, līdz ar to arī nākotne, atsver tos.

Otrkārt, manuprāt, darba devēji, kuri daļu algas izmaksā oficiāli, bet daļu - aploksnēs, vēl ir puse bēdas. Daudz nopietnāka uzmanība tieši būvniecības nozarē jāpievērš nelegālā darbaspēka izmantošanai, kur visbiežāk grēko tā saucamās mazās būvniecības firmas.

Jāpiemin, ka nelegālais darbaspēks ne vienmēr nozīmē daudz lētākā kaimiņvalstu darbaspēka izmantošanu, bet arī cilvēku piesaistīšanu konkrētu darbu veikšanai (tā saucamās “melnās brigādes”), nenoslēdzot ar viņiem darba līgumus vispār. Šiem cilvēkiem sociālo garantiju nav nekādu, tai pašā laikā šī ir nozare, kur neviens strādnieks nav pasargāts no nelaimes gadījumiem, tāpēc parasti darbinieki tiek apdrošināti. Nelegālā darbaspēka piesaistīšanas gadījumā jēdzienu “apdrošināšana” lietot ir lieki.

Treškārt, man kā uzņēmējam, kura kompānija regulāri startē dažādos konkursos, ir neizdevīgi, ja tai pašā konkursā piedalās firma, kur darba apmaksā pielieto “aplokšņu” sistēmu. Loģiski - par summu, kas ieekonomēta šādā veidā, tiek samazināta piedāvājuma cena.

No šī secinājuma izriet jautājums - vai valstij vienmēr konkursos ir izdevīgi piedāvājumi par zemāko cenu? Manuprāt, loģiskāk būtu runāt par izdevīgāko cenu piedāvājumu, kurā ierēķinātas algas ar visu nodokļu nomaksu darbiniekiem, kvalitatīvi celtniecības materiāli, apraksts par firmas pieredzi utt.

Kā panākt, lai uzņēmējiem būtu izdevīgi saviem darbiniekiem legāli maksāt darba algu, nomaksājot nodokļus? Jā, tieši izdevīgi. Jo man ir saprotama arī to uzņēmēju rīcība, kuri izvēlas šādu darbinieku darba apmaksas principu - nodokļu slogs ir tik smags, ka dažs izvēlas ne visai legālus ceļus, lai uzņēmums izdzīvotu.

Viens no veidiem, kā cīnīties pret samaksu “aploksnēs”, manuprāt, būtu prasība konkursos uzrādīt firmas štata darbinieku skaitu un cik liela summa valstij tiek nomaksāta sociālajā nodoklī.

Otrs veids - būtiski paaugstināt sodu par nelegālā darbaspēka izmantošanu, jo vēl joprojām tas ir tik niecīgs, ka būvuzņēmumiem ir pat izdevīgi izmantot nelegālo darbaspēku.

Un galvenokārt - valstij jādara viss iespējamais, lai maksimāli atbalstītu uzņēmēju un novērstu situāciju, kad no uzņēmēja tiek prasīts maksimāli daudz, savukārt pretim labākajā gadījumā tiek saņemti solījumi. Pašlaik, maksājot valstij nodokļus, atdeve un palīdzība no valsts puses nav jūtama. Pasaulē jau ir bijis piemērs, kad, veicinot uzņēmējdarbības attīstību, ir samazināts nodokļu slogs, kas kopējos budžeta ieņēmumus nevis samazināja, bet pat palielināja.

Man nereti uzdod jautājumu - kā vērtēju būvniecības nozares attīstību Latvijā? Optimistiski - ar nosacījumu, ka valdība iegulda savu artavu cīņā pret nelegālā darbaspēka izmantošanu un nodokļu nemaksāšanu.

“DIENAS BIZNESS”; pēc J. Kola raksta “Nesekmīgā cīņa ar “aploksnēm””