Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 11. marta noteikumi Nr. 111 "Adopcijas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.03.2003., Nr. 45 (2810) https://www.vestnesis.lv/ta/id/72987-adopcijas-kartiba

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.111

Par J.Lujāna komandējumu

Vēl šajā numurā

21.03.2003., Nr. 45 (2810)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 111

Pieņemts: 11.03.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.111

Rīgā 2003.gada 11.martā (prot. Nr.14, 24.§)

Adopcijas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” 41.pantu un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā adoptējami bērni un pilngadīgas personas.

2. Adopcijas uzdevums ir:

2.1. radīt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem apstākļus audzināšanai ģimenē, nodrošinot stabilu un harmonisku dzīves vidi;

2.2. nodrošināt pilngadīgas personas iekļaušanos ģimenē kā ģimenes loceklim, ja starp adoptētāju un adoptējamo, pirms viņš sasniedzis pilngadību, jau bija izveidojušās faktiskās vecāku un bērnu attiecības.

3. Bez vecāku gādības palikušo bērnu un to personu uzskaite, kuras vēlas adoptēt (turpmāk — adoptētājs), veicama adopcijas reģistrā (turpmāk — reģistrs). Reģistrā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss. Reģistra vienīgā īpašniece ir Latvijas valsts. Reģistra turētājs ir Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts (turpmāk — sekretariāts).

4. Bērnu var adoptēt, ja ir pamats uzskatīt, ka pēc adopcijas izveidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības. Nepieciešams, lai savu piekrišanu adopcijai dod visi tās dalībnieki. Šo noteikumu 6.punktā minētajos gadījumos bērnu var adoptēt bez vecāku piekrišanas.

5. Bērna adopcijai piekrišanu nepieciešams saņemt no:

5.1. vecākiem, neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo kopā ar adoptējamo vai atsevišķi, vai arī adoptējamais pastāvīgi atrodas bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē vai bērnu izglītības un audzināšanas iestādē (turpmāk — audzināšanas iestāde), vai citā ģimenē;

5.2. aizbildņa, ja bērnam ir nodibināta aizbildnība;

5.3. adoptējamā, ja viņš sasniedzis 12 gadu vecumu.

6. Vecāku piekrišana adopcijai nav nepieciešama:

6.1. ja vecākiem likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības;

6.2. ja vecāki ir miruši;

6.3. ja tiesa konstatējusi, ka vecāku dzīvesvieta nav zināma;

6.4. ja tiesa konstatējusi, ka pēc faktiskajiem apstākļiem vecāku piekrišana nav iespējama kāda pastāvīga šķēršļa (piemēram, vecāki nezināmi) dēļ.

7. Pilngadīgie adopcijas dalībnieki piekrišanu adopcijai izsaka savas dzīvesvietas bāriņtiesā vai pagasttiesā (turpmāk — bāriņtiesa).

8. Nepilngadīga adoptējamā vecāku vai aizbildņa piekrišanu adopcijai noformē atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

9. Adoptējamā bērna piekrišanu adopcijai, ja bērns sasniedzis 12 gadu vecumu, noformē atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.

10. Ja adoptējamais bērns ir jaunāks par 12 gadiem, viņa viedokli bāriņtiesa noskaidro, uzklausot bērnu viņa atrašanās vietā.

11. Adopcijas dalībnieki piekrišanu adopcijai bāriņtiesai izsaka personīgi vai arī iesniedz publiski pie notāra vai pagasttiesā apliecinātu piekrišanu.

12. Adopcijas pieteikumu adoptētājs iesniedz savas dzīvesvietas bāriņtiesā.

13. Adoptētājs bāriņtiesā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

13.1. pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir;

13.2. laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulībā;

13.3. dokumentu, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;

13.4. izziņu par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;

13.5. dzīves aprakstu (CV);

13.6. izziņu par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.

14. Ja adoptētājs ir viens no laulātajiem un otrs laulātais ir atzīts par rīcības nespējīgu vai pazudušu (bezvēsts promesošu), adoptētājs papildus šo noteikumu 13.punktā minētajiem dokumentiem bāriņtiesā iesniedz tiesas sprieduma izrakstu vai noraksta kopiju (uzrādot oriģinālu) par otra laulātā atzīšanu par rīcības nespējīgu vai pazudušu (bezvēsts promesošu).

15. Ja bērns dzīvo adoptētāja ģimenē, bāriņtiesa adoptētāju var atbrīvot no nepieciešamības iesniegt šo noteikumu 13.punktā minētos dokumentus, izņemot 13.1., 13.2. un 13.3.apakšpunktā minētos dokumentus. Ja bāriņtiesa adoptētāju atbrīvo no dokumentu iesniegšanas, to norāda lēmumā.

16. Ja adoptē otra laulātā bērnu, adoptētājs pieteikumam pievieno adoptējamā dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), izziņu par adoptējamā veselības stāvokli, bērna bioloģisko vecāku piekrišanu adopcijai vai dokumentu, kas apliecina, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem:

16.1. otrs vecāks ir miris;

16.2. otra vecāka dzīvesvieta nav zināma;

16.3. otram vecākam likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības.

17. Ja adoptē pilngadīgu personu, adoptētājs un pilngadīgais adoptējamais uzrāda personu apliecinošus dokumentus un iesniedz šādus dokumentus:

17.1. adoptētāja un adoptējamā kopīgu pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi;

17.2. adoptējamā dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

17.3. laulības apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), ja adoptētājs ir laulībā.

18. Pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un veic ģimenes izpēti, to skaitā:

18.1. izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu;

18.2. noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;

18.3. pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju.

19. Bāriņtiesa vismaz sešus mēnešus veic adoptētāja ģimenes izpēti, ja nepieciešams, lūdzot speciālistu konsultāciju. Izņēmuma gadījumā bāriņtiesa ģimenes izpēti var veikt īsākā laikā, to īpaši motivējot lēmumā.

20. Bāriņtiesas lēmums ir derīgs 12 mēnešus. Ja adoptētājs 12 mēnešu laikā nav izvēlējies adoptējamo bērnu, bāriņtiesa atkārtoti veic adoptētāja ģimenes izpēti un lemj pēc būtības.

21. Adoptētājs, uzrādot bāriņtiesas lēmumu, informāciju par adoptējamiem bērniem var saņemt sekretariātā. Ja adoptētājs, pamatojoties uz saņemto informāciju, ir izvēlējies bērnu, sekretariāts izsniedz adoptētājam norīkojumu, lai adoptētājs varētu personīgi iepazīties ar bērnu.

22. Audzināšanas iestādes vadītājs par katru audzināšanas iestādē esošu adoptējamu bērnu nekavējoties informē bāriņtiesu, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, un sekretariātu.

23. Adoptētājs iesniedz audzināšanas iestādes vadītājam sekretariāta izsniegto norīkojumu un uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Audzināšanas iestādes vadītājs iepazīstina adoptētāju ar adoptējamo bērnu (atbilstoši norīkojumam) un viņa dokumentiem.

24. Adoptētājs 10 dienu laikā pēc iepazīšanās ar adoptējamo bērnu un viņa dokumentiem pieņem lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā (turpmāk — aprūpe).

25. Ja adoptētājs ņem bērnu aprūpē, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa nekavējoties lemj par bērna aprūpes kārtību. Bērnu adoptētāja aprūpē var nodot uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

26. Audzināšanas iestādes vadītājs bērna personas lietā izdara atzīmi par bērna nodošanu adoptētāja aprūpē. Adoptētājs parakstās par bērna saņemšanu.

27. Audzināšanas iestādes vadītājs nekavējoties nosūta adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesai bērna dzimšanas apliecības kopiju, izrakstu no bērna medicīniskajiem dokumentiem un dokumentu, kas apliecina vecāku piekrišanu adopcijai vai to, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem:

27.1. vecākiem likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības;

27.2. vecāki ir miruši;

27.3. vecāku dzīvesvieta nav zināma.

28. Adoptētājam izmaksā audzināšanas iestādei, aizbildnim vai audžuģimenei piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas adoptētāja aprūpē.

29. Audzināšanas iestādes vadītājs par aprūpē nodoto bērnu nekavējoties informē bāriņtiesu, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, kā arī adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesu un sekretariātu.

30. Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa pēc informācijas saņemšanas no audzināšanas iestādes par aprūpē nodoto bērnu regulāri veic ģimenes izpēti, lai konstatētu, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo veidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības.

31. Bāriņtiesa, aprūpes laikā veicot ģimenes izpēti, cita starpā noskaidro adoptētāja un bērna reliģisko pārliecību (ja tāda ir) un izvērtē:

31.1. adoptētāja un bērna personību;

31.2. adoptētāja mājokļa un saimniecības īpatnības;

31.3. adoptētāja spēju izaudzināt bērnu;

31.4. adoptētāja un adoptējamā savstarpējo piemērotību, norādot laikposmu, kurā bērns atradies adoptētāja aprūpē.

32. Bāriņtiesa aprūpes termiņa beigās apkopo ģimenes izpētes rezultātus, sagatavo atzinumu par to, vai adopcija adoptētāja ģimenē ir bērna interesēs, un pieņem atbilstošu lēmumu.

33. Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija nav bērna interesēs, tā nekavējoties nodrošina bērnam atbilstošu ārpusģimenes aprūpi.

34. Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija ir bērna interesēs, tā vienlaikus ar lēmumu izsniedz adoptētājam bērna dokumentus iesniegšanai tiesā.

35. Adoptētājs var lūgt savas dzīvesvietas bāriņtiesu pagarināt aprūpes termiņu līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā.

36. Adopciju apstiprina tiesa. Adoptētājs tiesas sprieduma norakstu iesniedz audzināšanas iestādes vadītājam.

37. Audzināšanas iestādes vadītājs izsniedz adoptētājam bērna dzimšanas apliecību.

38. Audzināšanas iestādes vadītājs pēc tam, kad bērns nodots adoptētāja ģimenē, nekavējoties nosūta paziņojumu par adopciju:

38.1. adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesai;

38.2. bāriņtiesai, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē;

38.3. sekretariātam.

39. Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas regulāri novērtē bērna aprūpi un uzraudzību ģimenē.

40. Bērna adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē un bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Par lēmumu bāriņtiesa nekavējoties informē sekretariātu.

41. Ārvalstnieki vai ārvalstīs dzīvojošas personas (turpmāk — ārvalsts adoptētājs) var adoptēt:

41.1. otra laulātā bērnu;

41.2. bērnu no aizbildņa ģimenes, ja adoptē adoptējamā radinieki;

41.3. bērnu, kas atrodas audžuģimenē vai audzināšanas iestādē, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt pienācīgu adoptējamā audzināšanu un aprūpi ģimenē.

42. Ārvalsts adoptētājs papildus šo noteikumu 13.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz sekretariātā attiecīgās valsts kompetentās iestādes sagatavotus adoptētāja ģimenes izpētes materiālus.

43. Dokumentus sekretariātā iesniedz divos eksemplāros, pievienojot to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem jābūt legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

44. Ja ģimenes izpētes materiālos nav norādīts to derīguma termiņš, pieņemams, ka to derīguma termiņš ir viens gads.

45. Sekretariāts izvērtē iesniegto dokumentu atbilstību normatīvajiem aktiem.

46. Ārvalsts adoptētājs informāciju par adoptējamiem bērniem var saņemt sekretariātā.

47. Ja iesniegtie dokumenti atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ārvalsts adoptētājs sekretariātā saņem informāciju par adoptējamiem bērniem. Ja ārvalsts adoptētājs, pamatojoties uz saņemto informāciju, ir izvēlējies bērnu, sekretariāts izsniedz ārvalsts adoptētājam norīkojumu, lai ārvalsts adoptētājs varētu personīgi iepazīties ar bērnu.

48. Ārvalsts adoptētājs iesniedz audzināšanas iestādes vadītājam sekretariāta izsniegto norīkojumu un uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Audzināšanas iestādes vadītājs iepazīstina ārvalsts adoptētāju ar adoptējamo bērnu (atbilstoši norīkojumam) un viņa dokumentiem.

49. Ārvalsts adoptētājs 10 dienu laikā pēc iepazīšanās ar adoptējamo bērnu un viņa dokumentiem pieņem lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē.

50. Ja ārvalsts adoptētājs ņem bērnu aprūpē, bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, pamatojoties uz sekretariāta norīkojumu, nekavējoties lemj par bērna aprūpes kārtību un pagaidu uzturēšanās vietu Latvijā.

51. Audzināšanas iestādes vadītājs bērna personas lietā izdara atzīmi par bērna nodošanu ārvalsts adoptētāja aprūpē. Ārvalsts adoptētājs parakstās par bērna saņemšanu.

52. Audzināšanas iestādes vadītājs par aprūpē nodoto bērnu nekavējoties informē sekretariātu un bāriņtiesu, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē.

53. Audzināšanas iestādes vadītājs nosūta bāriņtiesai, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, bērna dzimšanas apliecības kopiju, izrakstu no bērna medicīniskajiem dokumentiem un dokumentu, kas apliecina vecāku piekrišanu adopcijai vai to, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem:

53.1. vecākiem likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības;

53.2. vecāki ir miruši;

53.3. vecāku dzīvesvieta nav zināma.

54. Sekretariāts nosūta bāriņtiesai, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, ārvalsts adoptētāja iesniegto dokumentu vienu eksemplāru.

55. Lai konstatētu, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo veidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības, bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, regulāri novērtē bērna aprūpi un uzraudzību, cita starpā noskaidrojot ārvalsts adoptētāja un bērna reliģisko pārliecību (ja tāda ir) un izvērtējot ārvalsts adoptētāja un adoptējamā savstarpējo piemērotību.

56. Bāriņtiesa aprūpes termiņa beigās sagatavo atzinumu par to, vai adopcija ārvalsts adoptētāja ģimenē ir bērna interesēs, un pieņem atbilstošu lēmumu. Bāriņtiesa ārvalsts adoptētājam kopā ar lēmumu izsniedz adopcijas dokumentus, atstājot lietā to apliecinātas kopijas. Bāriņtiesa lēmumu nekavējoties nosūta sekretariātam.

57. Ārvalsts adoptētājs var lūgt bāriņtiesu pagarināt aprūpes termiņu līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā.

58. Sekretariāts triju darbdienu laikā pēc bāriņtiesas lēmuma saņemšanas sagatavo juridiski pamatotu adopcijas atļaujas vai motivēta atteikuma projektu. Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās minēto projektu iesniedz tieslietu ministram.

59. Tieslietu ministra izsniegto adopcijas atļauju kopā ar pārējiem adopcijas dokumentiem iesniedz tiesā. Atļauja derīga trīs mēnešus.

60. Adopciju apstiprina tiesa. Pēc tam kad tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā, tiesa tā kopiju nosūta sekretariātam zināšanai.

61. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1996.gada 6.augusta noteikumus Nr.315 “Adopcijas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 136.nr.).

Ministru prezidents E.Repše

Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās A.Baštiks

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 22.martu.

1.PIEL.NOT.111 COPY.GIF (73309 bytes)

2.PIEL.NOT.111 COPY.GIF (66261 bytes)

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!