Lai izdevīgi būtu valstij un sabiedrībai

Latvijas Hipotēku un zemes bankai — 10

Bankas dibināšanas desmitgades pasākumā: ekonomikas ministrs Juris Lujāns, Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” prezidents Inesis Feiferis; Hipotēku bankas pirmais prezidents Arnis Kalniņš un tagadējais prezidents Inesis Feiferis; Finanšu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrejeva un finanšu ministrs Valdis Dombrovskis Foto: A.F.I.

1993. gada 19. martā Latvijas Republikas Ministru padome pieņēma lēmumu dibināt valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, nosakot, ka tās vienīgais akcionārs ir valsts.

Bankas dibināšanas mērķis bija sekmēt Latvijas tautsaimniecības atjaunotni, vakar, 19.martā, Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) dibināšanas desmitgades svinībās atgādināja tās prezidents Inesis Feiferis.

Izvērtējot paveikto, ar gandarījumu var secināt, ka banka sekmīgi strādājusi atbilstoši valdības apstiprinātajai koncepcijai un sasniegusi sākotnēji izvirzītos mērķus. Par izpratni un palīdzību vajadzīgā brīdī LHZB prezidents pateicās bankas saimniekam – valstij.

Katru gadu banka paplašina valsts mērķprogrammu skaitu un apjomu. Iepriekšējos gados uzsākto Mājokļu attīstības, Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības un Lauku attīstības kreditēšanas programmu piedāvātās iespējas pērn tika izvērstas un papildinātas ar jaunām, ko nodrošina Ministru kabineta akceptētās Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju, Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes un Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības kreditēšanas programmas. Šādu kreditēšanas programmu īpatsvars LHZB turpinās pieaugt, apliecināja I. Feiferis, piebilstot, ka 17. martā Berlīnē viņš parakstījis līgumu ar Vācijas Attīstības banku par aizņēmumu mājokļu siltināšanas programmas uzsākšanai Latvijā.

Tādējādi LHZB pakāpeniski tuvinās attīstības bankas modelim: konsekventi tiek attīstīta hipotekārās kreditēšanas sistēma un veikta hipotekāro ķīlu zīmju emisija.

Valsts kā bankas īpašniece ir nolēmusi paturēt banku savā īpašumā, lai ar tās palīdzību realizētu ekonomisko politiku valsts iedzīvotāju interesēs. LHZB ir vienīgā valstij pilnībā piederošā komercbanka ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā, atgādināja I. Feiferis. “Tas uzliek īpašu atbildību uz mūsu pleciem, jo kritiķu un nelabvēļu nav maz. Mums ar savu darbību ir jāpierāda, ka valsts īpašumā esoša komercbanka spēj strādāt tikpat efektīvi kā privātās bankas. Galvenais kritērijs mūsu darbībā ir šāds: pareizs ir tas, kas ir labs valstij un sabiedrībai,” uzsvēra bankas prezidents.

I. Feiferis pateicās tiem teju simt tūkstošiem bankas klientu, kas ir uzticējušies LHZB, piebilstot, ka klientu uzticība ir galvenais bankas darba kvalitātes rādītājs. Pateicības piepildītus vārdus bankas prezidents veltīja arī visiem tās dibinātājiem, vadītājiem un kolektīvam.

Sveicot bankas vadību un pārējos tās darbiniekus svētkos, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis atzina, ka LHZB loma Latvijas tautsaimniecības attīstībā ir ļoti nozīmīga. Banka konsekventi īsteno valdības apstiprināto attīstības koncepciju, kas izstrādāta laikam līdz 2005. gadam. Tautsaimniecības attīstības izstrāde un realizācija kļūst par aizvien nopietnāku bankas darbības sastāvdaļu.

Ir vairākas lietas, ar ko LHZB atjaunotās Latvijas Republikas finanšu sistēmas vēsturē paliks kā procesa aizsācēja, kurai sekoja pārējās komercbankas, norādīja finanšu ministrs. Pirmkārt, LHZB bija pirmā kredītiestāde, kas Latvijā uzsāka hipotekāro kreditēšanu tās klasiskajā izpratnē, tas ir, ilgtermiņa aizdevumu izsniegšanu pret nekustamā īpašuma ķīlu. Šī ir pirmā un joprojām vienīgā banka, kas emitē ķīlu zīmes, tādā veidā vietējā kapitāla uzkrāšanai izdevīgi piesaistot vietējos investorus. Tāpat LHZB ir piedalījusies hipotekārās kreditēšanas sistēmas izveidē Latvijā, iesaistoties attiecīgo normatīvo aktu izstrādē.

Otrkārt, LHZB ir pirmā banka, kas uzsākusi dzīvokļu īpašnieku sabiedrību un kooperatīvu kreditēšanu. Tādā veidā tā pilda valdībā pieņemto Mājokļu attīstības kreditēšanas programmu. Pārējās bankas pagaidām kreditē tikai privātos dzīvokļu īpašniekus.

Treškārt, pārņemot VAS “Laukkredīts” pieredzi, LHZB uzsāka mazo un vidējo uzņēmēju kreditēšanas sistēmas izveidi. Šo ieguldījumu un veiksmīgo darbību novērtējusi arī valdība, piešķirot LHZB divdesmit miljonu latu valsts galvojumu mazo un vidējo uzņēmēju kreditēšanas programmas otrā posma īstenošanai. Tādējādi banka kopā ar valsti atbalsta tos uzņēmumus, kuriem ir attīstības potenciāls, bet kuri nevar saņemt aizņēmumu no privātajām komercbankām vai nu kredīta nodrošinājuma trūkuma, vai pārāk augsto kredītprocentu likmju dēļ.

Kā atzina finanšu ministrs, LHZB būtībā jau ir kļuvusi par starptautiskajā praksē plaši pielietotu valdības finanšu instrumentu – attīstības banku.

Ekonomikas ministrs Juris Lujāns norādīja, ka pirmie desmit gadi bankai ir bijuši pašapliecināšanās laiks, jo ļoti bieži ir bijis jāpierāda pat savam saimniekam, ka tas, ko banka dara, ir noderīgi un svarīgi. Tagad banka ir sasniegusi to briedumu, lai turpmākie desmit gadi būtu pašrealizācijas laiks. Kā norādīja J. Lujāns, valdība vēlas panākt, lai tuvākajos piecos gados Latvijā dubultotos aktīvo uzņēmumu skaits un darbavietu skaits palielinātos vismaz par piecdesmit tūkstošiem. Šo mērķu sasniegšanā ļoti nozīmīga loma būs tieši LHZB.

Zemkopības ministrijas (ZM) vārdā tās valsts sekretāre Laimdota Straujuma pateicās LHZB par lauku uzņēmējiem sniegto atbalstu. Viņa pauda gandarījumu par to, ka pēdējos gados ZM sadarbībā ar LHZB izstrādājusi un valdībā aizstāvējusi trīs kredītprogrammas, kas pašlaik tiek sekmīgi īstenotas. L. Straujuma atzina, ka zemniekiem un lauku uzņēmējiem mīļākā ir “pašu mājas banka” - LHZB.

Atmiņās par bankas dibināšanu un tās pakāpenisko izaugsmi dalījās kādreizējais Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis un finanšu ministrs Elmārs Siliņš, bijušais Agrorūpnieciskās komitejas Finanšu pārvaldes priekšnieks Aleksandrs Trizna, kā arī pirmais LHZB prezidents Arnis Kalniņš un bijušais viceprezidents Jānis Janovs.

Ar LHZB priekšvēsturi, tapšanu un attīstību iespējams iepazīties Jāņa Kučinska veidotajā grāmatā “Hipotēku banka vakar, šodien, rīt”, kuras atvēršanas svētki noritēja bankas dibināšanas desmitgades svinību ietvaros.

Kā tika vēstīts bankas videovizītkartē, uzsākt darbību 1993. gadā nebija viegli, jo šajā laikā Latvijā darbojās jau sešdesmit piecas komercbankas. Šobrīd to skaits sarucis līdz divdesmit trim. Patlaban bankas pamatkapitāls ir sasniedzis 22,8 miljonus latu, pēc šī rādītāja ierindojot LHZB 6. vietā. Šā gada februāra beigās kopējais bankas bruto aktīvu apjoms sasniedza 176 miljonus latu, bet kredītportfelis – 140 miljoni latu. Pērnā gada nogalē LHZB kredītportfelis bija ceturtais lielākais Latvijas komercbanku vidū, nodrošinot bankai 6,3% tirgus daļu. LHZB turpina investēt nozīmīgus resursus klientu apkalpošanas uzlabošanā un jaunu bankas produktu izstrādē un ieviešanā, tādējādi kļūstot aizvien pieejamāka klientiem un nostiprinot konkurētspēju banku sektorā.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore