Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad, stāvot uz vietas, kāpjamies atpakaļ. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.03.2003., Nr. 43 https://www.vestnesis.lv/ta/id/72781

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ceturtdiena, 20.03.2003.

Laidiena Nr. 44, OP 2003/44

Vēl šajā numurā

19.03.2003., Nr. 43

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad, stāvot uz vietas, kāpjamies atpakaļ

Par diskusiju “Finansējuma piesaistīšana IT & T nozarei Latvijā”

Par valsts atbalstu informācijas tehnoloģiju nozarei

Lai izvērtētu pašreizējo un spriestu par vēlamo valsts atbalstu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un elektronikas nozarei, Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija (LITTA) sadarbībā ar ziņu aģentūru BNS 13. martā rīkoja diskusiju, kurā piedalījās gan nozares vadošie speciālisti, gan valsts pārvaldes institūciju pārstāvji.

Kā sarunas sākumā atzina LITTA prezidents Imants Freibergs, informācijas tehnoloģiju (IT) nozare gan prasa lielus līdzekļus, bet daudz vairāk atdod atpakaļ. Lai mūsu valstī tiešām izveidotos informācijas sabiedrība, ir jāveic nozīmīgas investīcijas izglītībā un infrastruktūrā. Tomēr šie ieguldījumi atmaksāsies, ja valstī tiks sagatavots pietiekami daudz speciālistu, kuri varēs attīstīt informācijas tehnoloģiju industriju, kas savukārt dos iespēju radīt produkciju ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Attīstot IT industriju, tiks nodrošināts straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums, kā arī panākts eksporta apjomu kāpums. Jau tagad šajā ziņā Latvijai ir labas iestrādes – programmproduktu izstrādes nozarē vien eksporta apjomi sasniedz gandrīz divdesmit piecus miljonus dolāru gadā.

A/s “Dati” prezidents Valdis Lokenbahs pauda nožēlu, ka Latvija šobrīd ir zaudējusi kādreizējo līderpozīciju IT nozares attīstības ziņā. Latvija jau sāk saņemt aizrādījumus no Eiropas Savienības (ES) par to, ka IT sistēmas neatbilst savienības izvirzītajām prasībām. Piemēram, Eiropas Komisijas pērnā gada nogalē publicētajā progresa ziņojumā kā viens no galvenajiem Latvijas nepaveiktajiem darbiem, gatavojoties pievienoties ES, minēta kavēšanās ar muitas IT sistēmu savienošanu vienotā tīklā. Tātad valdība pienācīgi nav novērtējusi tās prasības, kas valstij bija jāizpilda, lai varētu iestāties ES. Tāpat Latvijā vairākus gadus tiek atrasti iemesli, kāpēc neapstiprināt elektronisko parakstu, atgādināja V. Lokenbahs.

Salīdzinājumā ar Latviju Igaunijas valdība ir rīkojusies daudz operatīvāk un ieviesusi tādas sistēmas, kas visvairāk nepieciešamas tieši sabiedrībai.

Darāmā IT nozares attīstības veicināšanai Latvijā ir ļoti daudz. Tomēr, kā norādīja V. Lokenbahs, valdība un prezidente vienmēr ir centusies atbalstīt nozari, informējot sabiedrību par informācijas tehnoloģiju nozīmīgo lomu mūsu valsts attīstībā gan valstiska, gan starptautiska mēroga pasākumos. Valsts tēla, brenda mērķtiecīga veidošana ārvalstīs ir valdības uzdevums. Tiekoties ar citu valstu pārstāvjiem, valdības pārstāvjiem vajadzētu uzsvērt to, ka mūsu valstī ir ļoti daudz spēcīgu IT nozares profesionāļu. “Mūsu valstī šajā ziņā ir ļoti laba situācija, mēs tikai vēl nemākam to pietiekami pārliecinoši pastāstīt pasaulei,” sacīja V. Lokenbahs. Viņš informēja, ka pērn Zviedrijas augstskolās bija aizpildīti tikai 20% informācijas tehnoloģiju studiju vietu, turpretī Latvijas augstskolās bija ļoti liels konkurss uz šīs specialitātes studiju vietām. Tātad sabiedrībai mūsu valstī ir nopietna interese par IT, kas ir priekšnoteikums jaunas IT speciālistu paaudzes veidošanai.

Runājot par valsts finansiālā atbalsta nesamērību, V. Lokenbahs kā piemēru minēja cukurbiešu audzētājus, kuriem no valsts budžeta ir atvēlēti prāvi līdzekļi – 5000 latu gadā uz katru nozares pārstāvi. Turpretī finansiāla atbalsta IT speciālistiem nav.

Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) ģenerāldirektors Māris Ēlerts norādīja, ka valdības atbalsts ir, bet tas nav pietiekams. Finansējums tiek novirzīts trīs virzienos. IT infrastruktūrai pērn no valsts budžeta tikuši atvēlēti apmēram 17 miljoni latu. Tas ļāvis attīstīt Latvijas iekšējo tirgu, kā arī palielināt konkurētspēju ārējā tirgū. Latvijas informācijas sistēmu klastera kompāniju produkcijas eksports pērn pieaudzis par 35%.

Šogad investīcijas IT nozarei ir krietni mazākas.

Otrs atbalsta virziens ir investīcijas izglītībā. IT specialitātes studentu skaits Latvijas augstskolās pēdējos piecos gados ir trīskāršojies. Šāds speciālistu skaita pieaugums atbilst LITTA izstrādātajai koncepcijai par nepieciešamo nozares profesionāļu skaitu Latvijā, lai tā tiešām varētu strādāt kā programmnodrošinājuma nozīmīgs eksportētājs. Protams, nebūt ne visas studiju vietas ir valsts finansētas, tomēr tendence ir pozitīva.

Trešais virziens ir atbalsts programmnodrošinājuma eksportam. Jau divus trīs gadus valdības ir izpratušas IT nozīmi tautsaimniecībā, un vismaz morālais atbalsts tika sniegts. Nozare tika minēta gan premjeru, gan citu valsts vadošo amatpersonu runās dažādās starptautiskās sanāksmēs un tikšanās reizēs. Diemžēl finansējums ekonomikas un mārketinga atbalstam pēdējos gados ir bijis ļoti mazs. Uz kopējā fona caur Ekonomikas ministriju novirzītais atbalsts IT uzņēmumu produkcijas eksportam, līdzdalībai starptautiskos forumos un izstādēs, mācību semināru rīkošanai un citiem pasākumiem tieši šai nozarei bijis viens no lielākajiem.

Arī M.Ēlerts norādīja uz nesamērīgumu starp valsts atbalsta apjomiem lauksaimniecībai un IT nozarei. Pirmajai tiek atvēlēti vairāki desmiti miljonu, otrajai – vairāki desmiti tūkstošu, kaut gan IT nozares ekonomiskā atdeve ir piecas sešas reizes lielāka, salīdzinot ar lauksaimniecību. Pērn informācijas sistēmu klastera dalībnieces – deviņas vadošās uz eksportu orientētās IT kompānijas - nodokļos nomaksāja apmēram desmit miljonus latu, pretī saņemot 57 000 latu kā valsts budžeta finansējumu nozares attīstībai.

Rīgas Informācijas tehnoloģiju institūta (RITI) direktors Juris Borzovs uzsvēra, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un elektronikas nozare no valsts prasa tikai divas lietas: daudz labi izglītotu jauno speciālistu ik gadu un pozitīvu valsts tēlu pasaulē. Augstu J. Borzovs vērtē Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas nopelnus Latvijas atpazīstamības vairošanā pasaulē.

Satiksmes ministrijas Informātikas departamenta direktors Vilis Zvidriņš uzsvēra, ka dokumentos, kas izstrādāti līdz šim, – programmās “Informātika”, “e- Latvija” u.c. – runa ir nevis par IT nozares, bet gan par informācijas sabiedrības veidošanu Latvijā. Visi līdzšinējie ieguldījumi, kas mērāmi miljonos latu, ar IT nozari saistīti pastarpināti. Latvijā trūkst IT nozares attīstības stratēģiskā dokumenta, bet Informātikas departaments pašlaik to izstrādā, informēja V.Zvidriņš. Viņš pauda cerību, ka pēc pusgada tas būs sagatavots.

Koncerna “MicroLink” tirdzniecības un biznesa attīstības vadītājs Latvijā Jānis Rancāns atzina, ka valsts atbalsts nozarei ir impulsīvs un fragmentārs. Viņš uzskata, ka minimālajam valsts atbalstam būtu jābūt pastāvīgam un nepārtrauktam. Ļoti grūti izstrādāt nozares attīstības plānus, ja valsts budžeta prioritātes katru gadu mainās, norādīja J. Rancāns.

Finanšu ministrijas Budžeta departamenta referente Ligita Otto pastāstīja, ka katru gadu no kopējām investīcijām 17% līdzekļu tiek atvēlēti informatizācijas projektiem. 2003. gadā no valsts budžeta dažādu informatizācijas projektu īstenošanai novirzīti 17,5 miljoni latu.

Par Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas projekta nozīmību

Valdības lēmums šogad nepiešķirt budžeta līdzekļus Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) projekta turpināšanai ne vien apturēs attīstību, bet sagraus līdz šim projekta īstenošanas rezultātā sasniegto, uzskata RITI direktors J.Borzovs. Viņš atgādināja, ka kopš 1997. gada visas valdības piešķīra ik gadu divus līdz trīs miljonus latu Latvijas izglītības sistēmas informatizācijai. Nauda izlietota trim mērķiem: datorklašu izveidošanai vispārizglītojošajās skolās, skolotāju apmācībai un dažādu elektronizētu mācību kursu izstrādei. Lai gan Igaunijas īstenotais “tīģera lēciens” ir plaši izdaudzināts pasaulē, Latvijā paveikto J.Borzovs vērtē daudz augstāk, jo kaimiņvalsts ir veikusi tikai skolu datorizāciju, bet mūsu valstī līdztekus veikta arī pedagogu apmācība un izstrādāti metodiskie un mācību līdzekļi.

LIIS projekta īstenošanas gaitā visās Latvijas vidusskolās un lielākajā daļā pamatskolu ir izveidotas datorklases, gandrīz pusē skolu ir interneta pieslēgums, apmācīti vairāk nekā 15 000 skolotāju.

Šogad bija iecerēts pielikt punktu skolu datorizācijai, kā arī no 2003. gada 1. septembra 4. klasē sākt mācīt datoru lietošanu. Pilnā apjomā šo programmu plānots īstenot 2004. gadā, kad datoru lietošanas pamatus apgūtu 4., 5. un 6. klašu skolēni, savukārt 10. klašu skolēniem tiktu dota iespēja padziļināt zināšanas datoru lietošanā tādā līmenī, lai viņi varētu iegūt starptautiski atzītu kvalificēta datorlietotāja dokumentu – Eiropas datorprasmes sertifikātu. 11. un 12. klasēs paredzēts piedāvāt izvēles kursu – programmēšanu. Šādi tiktu sagatavota IT speciālistu bāze. Šāda koncepcija bija izstrādāta, bet finansējuma trūkuma dēļ tās īstenošana ir apdraudēta.

Tā kā LIIS programma tiek īstenota jau piecus gadus un dators savas funkcijas normāli pilda trīs līdz piecus gadus, ir pienācis laiks nomainīt pirmos skolās iegādātos datorus. Skolu datortehnikas nomaiņai gadā būtu nepieciešami apmēram 1,5 miljoni latu. “Pusotrs miljons latu ir vajadzīgs tikai tādēļ, lai saglabātu sasniegto līmeni, lai stāvētu uz vietas. Lai nedaudz virzītos arī uz priekšu – izveidotu datorklases pamatskolās, kur to vēl nav, vajadzēja kopumā divus miljonus latu. Šobrīd budžetā LIIS projektam ir apaļa nulle, un tas nozīmē, ka mēs nevis stāvēsim uz vietas, bet kāpsimies atpakaļ, jo daļa tehnikas ir novecojusi,” sacīja J. Borzovs.

Neattīstot IT pamata izglītības sistēmu, nebūs iespējams sagatavot arī pietiekami daudz nozares speciālistu, kuri ar savu darbu un zināšanām tieši sekmē valsts ekonomikas attīstību. IT nozarē strādā mazāk par vienu procentu no visiem nodarbinātajiem, taču šīs nozares ieguldījums iekšzemes kopprodukta struktūrā ir 4,6%, norādīja diskusijas dalībnieki.

Par Latvijas izredzēm kļūt par nozīmīgu spēlētāju IT arēnā

Kā pastāstīja V. Lokenbahs, Indijas valdība pēdējos piecos gados ir atvēlējusi vairākus miljardus IT nozares attīstībai un izveidojusi pasaulē lielāko IT industriju. Ļoti daudz līdzekļu tiek atvēlēts tieši mārketinga pasākumiem, turklāt nozares konkurētspēju palielina elastīgā nodokļu sistēma. Pērn IT nozare pasaulē piedzīvoja strauju kritumu, turpretī Indijā tās pieaugums sasniedza 38%.

Taču, neraugoties uz nozīmīgo valsts atbalstu un Indijas kā IT lielvalsts statusu, Latvijas programmētāji vairākos lielos projektos Eiropā konkurences cīņā ir uzvarējuši Indijas kolēģus. Baltijas valstu IT nozares speciālistiem Eiropā ir ļoti nozīmīga loma. Mūsu valsts speciālistu konkurētspēju paaugstina salīdzinoši labās svešvalodu zināšanas, augstā atbildības sajūta, pastāvība un noturība, kā arī spēja strādāt komandā. Vienīgais aspekts, kurā Baltija zaudē Indijai, ir tas, ka viņu darbaspēks ir lētāks nozarei piešķirto nodokļu atvieglojumu dēļ.

J. Rancāns piebilda, ka ik gadu Indijā tiek sagatavots simtiem tūkstošu IT speciālistu, kas ir gatavi strādāt dažādos projektos Eiropā. Atšķirībā no Indijas, kas nodarbojas ar tā dēvēto cilvēku izīrēšanu darbam dažādos Eiropas projektos, Latvijas IT kompānijas cīnās par projektu vai to daļu īstenošanu pašu mājās, tās cenšas iesaistīties lielajos projektos kā pasūtījuma izpildītāji, strādājot Latvijā.

M. Ēlerts norādīja, ka programmnodrošinājuma ražotājiem būtu jāpievērš vairāk uzmanības savu oriģinālproduktu izstrādei un pārdošanai, jo tas dod iespējas vairāk nopelnīt. Viņš pastāstīja, ka pozitīvas iestrādes šai virzienā jau ir sāktas un LAA pašlaik palīdz vairākām kompānijām atrast potenciālus partnerus, kas būtu ar mieru kā riska kapitāla investori ieguldīt savu naudu jaunā produkta tālākai attīstībai.

IT nozares attīstības veicināšana ir viena no LAA darbības prioritātēm, apliecināja M. Ēlerts. 2002. gadā LAA sāka sniegt atbalstu informācijas sistēmu klastera, zinātnisko pētījumu un augsto tehnoloģiju klastera un inženiernozaru klastera attīstības veicināšanai. Sadarbībā ar IT klasteri ir izveidots informatīvais materiāls par nozari Latvijā, kā arī sarīkoti vairāki pasākumi speciālistiem un potenciālajiem klientiem. LAA ir sākusi vienkāršot projektu īstenošanai nepieciešamo ārvalstu speciālistu iebraukšanas procedūru. Lai veicinātu IT nozares speciālistu sagatavošanu, būtu jāpanāk, ka uzņēmumu veiktie maksājumi par darbinieku izglītošanu netiktu aplikti ar nodokli, bet privātpersonām, kas ieguldījušas savus līdzekļus šīs specialitātes apgūšanai, vajadzētu palielināt attaisnojamo izdevumu apjomu, uzskata LAA vadītājs. Tas gan īstermiņā samazinās nodokļu ieņēmumus valstī, taču ilgtermiņā šāda diferencēta pieeja atmaksāsies, jo IT speciālisti rada produktu ar lielu pievienoto vērtību, līdz ar to nodrošinot lielākus ieņēmumus valstī.

Finanšu ministrijas Informātikas departamenta direktors Jānis Šlihte, komentējot rosinājumu piemērot nodokļu atlaides IT nozares uzņēmumiem, atteica, ka šāda diferenciācija tomēr nebūs iespējama un nodokļu slogs visiem būs vienlīdz smags vai viegls.

I. Freibergs atzina, ka Latvijā ir labi speciālisti, bet nav izveidots brends, līdz ar to potenciālajam pakalpojuma pasūtītājam nav skaidrs, kas īsti tiek piedāvāts. Tāpēc viņš aicināja IT nozares uzņēmējsabiedrības koncentrēties uz kādu noteiktu darbības virzienu, specializēties, tādējādi palielinot konkurētspēju Eiropā.

Runājot par brenda veidošanu, M. Ēlerts uzsvēra, ka ir jāveido vienots Baltijas brends, kas nozarei ļautu sekmīgāk konkurēt pasaulē.

Lai sekmētu IT nozares izaugsmi valstī, V. Zvidriņš aicināja vadošos speciālistus uz sadarbību attīstības dokumenta izstrādē. Runājot par informācijas sabiedrības attīstību, viņš atgādināja, ka visas Eiropas Savienības valstis ir definējušas to kā prioritāti, jo uzskata, ka tādējādi Eiropa kļūs par visattīstītāko ekonomisko reģionu pasaulē. Savukārt Latvijā informācijas sabiedrības izveidi valdība nav izvirzījusi par prioritāti, kaut gan tas ir priekšnoteikums zināšanās balstītas ekonomikas attīstībai mūsu valstī.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!