Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par topošajiem valsts dokumentiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.03.2003., Nr. 37 https://www.vestnesis.lv/ta/id/72189

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.40/260-1843

Par Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu uz jūras

Vēl šajā numurā

07.03.2003., Nr. 37

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 6.marta sanāksmē

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2003.gadam”.

Saskaņā ar Lauksaimniecības likumu valsts atbalsts lauksaimniecībai subsīdiju veidā nedrīkst būt mazāks par trim procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem. Lauksaimniecības subsīdiju programmai saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2003.gadam” plānoto pasākumu izpildei piešķirts finansējums Ls 27 466 915.

Lauksaimniecības subsīdiju valsts programma 2003.gadam izstrādāta, pamatojoties uz “Zemkopības ministrijas darbības stratēģiju 2003.–2005.gadam.” Pēc likuma “Par valsts budžetu 2003.gadam” spēkā stāšanās Zemkopības ministrijai mēneša laikā jāizstrādā attiecīgas instrukcijas lauksaimniecības attīstības subsīdiju programmas realizēšanai.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ekonomikas, Vides ministrijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsagatavo līdz 13.martam.

 

Vides ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””.

Likumprojektā iekļautas būtiskākās trokšņa terminu definīcijas, noteiktas atbildīgās institūcijas par trokšņa kartēšanu un rīcības plānu izstrādāšanu, kā arī dots deleģējums Ministru kabinetam pārņemt pārējās direktīvas 2002/49/EK prasības. Direktīva paredz, ka attiecīgajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri ieviestu direktīvas prasības, jāstājas spēkā līdz 2004.gada 18.jūlijam. Tādēļ likuma Pārejas noteikumi satur atrunu par direktīvas ieviešanas prasību spēkā stāšanās termiņu.

 

Lai novērstu iespēju, mākslīgi sadalot piesārņojošu darbību vairākos uzņēmumos, izvairīties no piesārņojošai darbībai atbilstošas kategorijas atļaujas pieprasīšanas, tiek papildināts 19. pants. Visā likumā tiek mainīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums uz “Vides ministriju”.

Precizētas likuma normas, ņemot vērā Administratīvā procesa likuma terminus un prasības, tai skaitā precizētas sabiedrības tiesības lūgt pārskatīt amatpersonas lēmumu arī par piesārņojošo vietu izpēti un sanāciju.

Likumā iestrādāts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus par piesārņojošām darbībām, kurām nepieciešams noteikt īpašas vides prasības.

Ņemot vērā pastāvošo situāciju un izpildes iespējamību, pašvaldībām tiek pagarināts termiņš ziņu iesniegšanai par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām līdz 2003.gada 31.decembrim.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

Veselības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Tiesu psihiatrisko ekspertīžu veikšanas kārtība”, kas noteiks kārtību, kādā tiek veikta tiesu psihiatriskā ekspertīze.”

Tiesu psihiatriskā ekspertīze ir procesuāla darbība, kuru veic tiesu psihiatrijas eksperts saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu krimināllietā vai civillietā vai tiesa pēc puses lūguma civillietā un pēc kuras saskaņā ar speciālajām zināšanām tiek sniegts eksperta atzinums par krimināllietā vai civillietā noskaidrojamajiem apstākļiem.

Šobrīd tiesu psihiatri, veicot tiesu psihiatrisko ekspertīzi, vadās no Latvijas Kriminālprocesa kodeksa un Civilprocesa likuma normām, jo patlaban neviens normatīvais akts neregulē tiesu psihiatriskās ekspertīzes veikšanas kārtību.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Iekšlietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Administratīvā procesa likumā”.

Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās paredzēta ar 2003.gada 1.jūliju, Ministru kabinets, izskatot ikgadējo valsts budžeta likumu, ir daļēji akceptējis Tieslietu ministrijas iesniegto finansējuma aprēķinu Administratīvā procesa likuma ieviešanai (finansējums piešķirts tikai 35 tiesnešu apmācībai un 2 Tieslietu ministrijas centrālā aparāta darbiniekiem iekšējo normatīvo aktu saskaņošanai). Atlikusī finansējuma daļa – tiesnešu darba algas, telpu izmaksas u.c. izmaksas — tiks iekļauta nākamā gada budžetā. Tāpat papildu finansējums būs nepieciešams virknei citu ar Administratīvā procesa likuma ieviešanu saistīto likumprojektu – Administratīvo sodu procesa likumam (aptuveni 2 miljoni latu, taču saskaņošanas gaitā skaitlis var samazināties), kā arī likumprojektam “Par valsts pārvaldes iestāžu darbības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” (sākotnējās prognozes — Ls 80 000).

Ņemot vērā iepriekšminētos faktorus, ir izstrādāts grozījums, ar kuru Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās tiks pārcelta uz 2004.gada 1.februāri (ar šo datumu ir prognozējama jaunā budžeta apstiprināšana).

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā”.

Likumprojekts paredz, ka tā spēkā stāšanās noteikta ar 2004.gada 1.februāri.

Likumprojekts paredz papildināt Pārejas noteikumus ar 2.1 punktu, nosakot, ka no 2004.gada 1.februāra līdz 2005.gada 31.decembrim: administratīvo lietu kā pirmā instances tiesa izskata Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa. Rajona (pilsētas) tiesa pabeidz izskatīt pēc būtības tādu administratīvo lietu, kuru pieņēmusi savā tiesvedībā pirms 2004.gada 1.februāra; administratīvo lietu pēc administratīvā procesa dalībnieka sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas kārtībā izskata Rīgas apgabaltiesas Administratīvo lietu kolēģija. Administratīvo lietu, kuru apgabaltiesa kā otrās instances tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā pirms 2004.gada 1.februāra, ja nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, nosūta izskatīšanai Rīgas apgabaltiesas Administratīvo lietu kolēģijai.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 23. janvāra noteikumos Nr.28 “Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā””.

2002. gada 24. oktobra likuma “Grozījumi Notariāta likumā” pārejas noteikumu 2. punkts nosaka, ka valsts nodeva par notariālā akta taisīšanu un akta apliecināšanu uzrādījuma kārtībā ir viens lats. Šajos gadījumos valsts nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā iekasējama pirms šo tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmēros.

Ministru kabineta 2001. gada 23. janvāra noteikumi Nr. 28 “Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” paredz, ka zvērinātiem notāriem, taisot nekustamā īpašuma atsavināšanas, dāvināšanas, ķīlas un pārējo vērtējamo darījumu aktus, valsts nodeva jāiekasē pēc procentuālām likmēm, par jūras protesta akta taisīšanu iekasējama valsts nodeva Ls 10, par čeka protesta un vekseļu protesta akta taisīšanu — Ls 5, testamenta akta taisīšanu — Ls 0,50. Šādi noteikumi ir pretrunā ar likuma “Grozījumi Notariāta likumā” pārejas noteikumu 2. punkta prasībām.

No likuma “Grozījumi Notariāta likumā” izslēgta aktu apliecināšana uzrādījuma kārtībā, bet MK noteikumos paredzēta valsts nodeva Ls 0,25 par akta, lūguma, pilnvarojuma un citu dokumentu apliecināšanu uzrādījuma kārtībā.

Lai novērstu iepriekš minēto noteikumu neatbilstību likuma prasībām, ir sagatavots noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 23. janvāra noteikumos Nr. 28 “Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā””.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.184 “Ēku kadastrālās vērtēšanas noteikumi””.

Ēku kadastrālās vērtēšanas noteikumi nosaka vienotu kārtību, kādā veicama vērtēšanai nepieciešamo ēku datu un nekustamā īpašuma tirgus informācijas iegūšana un uzkrāšana, ēku kadastrālo vērtību bāzes noteikšana un konkrētas ēkas kadastrālās vērtības aprēķins.

Grozījumi noteikumos tika izstrādāti, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta ēku kadastrālās vērtēšanas prakses atziņām un saskaņā ar Latvijas Pašvaldību savienības izveidotās Nekustamā īpašuma nodokļa darba grupas ierosinājumiem par ēku datu un nekustamā īpašuma tirgus informācijas iegūšanas un uzkrāšanas kārtību, kā arī par papildinājumiem ēku kadastrālo vērtību bāzes noteikšanas kārtībā.

Grozījumi papildina pašreiz spēkā esošo ēku kadastrālās vērtēšanas kārtību un precizē procesā iesaistīto institūciju, īpaši pašvaldību, kompetenci vērtēšanai nepieciešamo ēku datu aktualizācijā un ēku kadastrālo vērtību bāzes noteikšanā. Neraugoties uz grozījumu kopējo apmēru, tie nemaina ēku kadastrālās vērtēšanas pamatprincipus un tos nebūtu lietderīgi virzīt izskatīšanai kā jaunu noteikumu projektu, kas var radīt maldinošu priekšstatu par ēku kadastrālās vērtēšanas pamatprincipu pārskatīšanu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas, Satiksmes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

Lai sekmētu stabilu tiesnešu korpusa pastāvēšanu, likumprojektā paredzēts, ka katra tiesneša mēneša darba samaksa attiecīgā līmeņa tiesā ir atkarīga no tiesnesim piešķirtās kvalifikācijas klases. Kvalifikācijas klašu piešķiršana ir paredzēta pēc noteikta laika perioda, un tās saņemšanai ir jākārto kvalifikācijas eksāmens vai atestācija. Kvalifikācijas eksāmena un atestācijas kārtošanas kārtība tiks noteikta ar Ministru kabineta noteikumiem.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.213 “Noteikumi par valsts pārvaldes iestāžu un prokuratūras darbinieku darba samaksu””.

Ar Ministru kabineta 2002.gada 19.decembra rīkojumu Nr.706 apstiprināta “Tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepcija”. Koncepcija paredz izstrādāt noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.213 “Noteikumi par valsts pārvaldes iestāžu un prokuratūras darbinieku darba samaksu””. Pašreiz valstī izveidojusies situācija, kad tiesās strādājošo darbinieku darba samaksa neatbilst viņu veicamajiem darba pienākumiem un atbildībai par paveikto. Zemā darba samaksa tiesas darbiniekiem ir par pamatu tam, ka nepastāv nopietna konkurence uz tiesu darbinieku amatiem, līdz ar to ir neiespējami nodrošināt augsti kvalificētu juristu iesaisti darbam tiesās. Zemais atalgojums izraisa biežu kadru mainību, kas negatīvi ietekmē kopējo tiesu darbu.

Noteikumu projekts paredz paaugstināt darba samaksu tiesas darbiniekiem, tādējādi nodrošinot kvalificētāku darbinieku piesaisti.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, Valsts kancelejā.

 

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 17.jūlija noteikumos Nr.316 “Kārtība, kādā sastādāms administratīvā pārkāpuma protokols par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, noformējams paziņojums un nosūtāma informācija par uzlikto naudas sodu, kā arī iekasējams naudas sods””.

Noteikumu projekts precizē Administratīvā pārkāpuma protokola un paziņojuma saturu. Precizētajā protokolā būs jānorāda konkrēta institūcija un kontakttālrunis, kurā varēs iesniegt sūdzību (iegūt informāciju) par pieņemto lēmumu, kas atvieglos personām izmantot likumā noteiktās tiesības pārsūdzēt lēmumu, ja tās uzskata, ka lēmums ir pieņemts nepamatoti.

Administratīvā pārkāpuma protokola saturs tiek precizēts arī atbilstoši Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” prasībām.

Projekts tiek saskaņots ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu jautājumā par lēmuma nodošanu piespiedu izpildei zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Lielākā daļa grozījumu ir tehniska rakstura labojumi.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Iekšlietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Darba atļauju noteikumi”.

Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi noteikt kārtību, kādā izsniedzama darba atļauja ārzemniekam, kurš vēlas uzturēties Latvijas Republikā sakarā ar savu komercdarbību, nodarbinātību vai kā pašnodarbināta persona, un kādā ārzemnieks par darba atļaujas saņemšanu maksā valsts nodevu, kā arī nosaka šīs nodevas apmēru.

Projekts paredz atvieglotus noteikumus darba devējiem, kuri nodarbinās projekta 24.punktā minētās personas, paredzēts vienkāršota procedūra darba atļaujas saņemšanai.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Veselības, Vides, Aizsardzības, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

Kultūras ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā”.

Izpildot Elektronisko dokumentu likuma 6.panta piektajā daļā iekļauto uzdevumu Ministru kabinetam noteikt elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu un termiņu, kādā tie nododami valsts arhīvam glabāšanā, sagatavots noteikumu projekts “Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā”.

Projekts nosaka elektronisko dokumentu izvērtēšanas vispārīgās prasības, kā arī izvērtēšanas veidus elektronisko dokumentu visa “dzīves cikla” laikā: sistēmu plānošanas, projektēšanas, ieviešanas, lietošanas un uzturēšanas stadijā, nododot elektroniskos dokumentus iestādes arhīvā, glabāšanas procesā un nododot tos glabāšanā valsts arhīvā.

Projekta sagatavošanā izmantotas Zviedrijas Nacionālā arhīva rekomendācijas, Francijas un Lielbritānijas arhīvu pieredze darbā ar elektroniskajiem dokumentiem, Starptautiskā projekta “Interpares” ziņojums. Projekts apspriests Latvijas Arhīvistu biedrības sanāksmē.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Ministru prezidenta biedra birojā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem un īpaši svarīgiem objektiem”.

Noteikumu projekts nosaka kritērijus, pēc kādiem objekts atzīstams par sprādzienbīstamu, ugunsbīstamu vai īpaši svarīgu, kā arī nosaka šo objektu sarakstu.

Par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem vai īpaši svarīgiem objektiem atzīstami: objekti, kuros atrodas sprādzienbīstamas un ugunsbīstamas ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti tādā daudzumā, kas pārsniedz noteikto lielāko kvalificējošo daudzumu; dzelzceļa stacijas un dzelzceļa infrastruktūras objekti, kuros tiek pārvadātas bīstamas kravas un kuru teritorijā ugunsbīstamo vielu daudzums vienlaikus pārsniedz noteikto mazāko kvalificējošo daudzumu. Ja šajos objektos ir apgrūtināta ugunsdzēsības automobiļu piekļūšana, objekta ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcībā ir jābūt ugunsdzēsības vilcienam.

Paredzēts noteikt, ka objekti, kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir atzīti par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem vai īpaši svarīgiem, iekļaujami sprādzienbīstamu, ugunsbīstamu vai īpaši svarīgu objektu sarakstā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Satiksmes, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par maksātnespējīgās likvidējamās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jensena porcelāns” darbinieku prasījumu apmierināšanu”.

Rīkojuma projekts sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 16.jūlija noteikumiem Nr.310 “Maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība”, lai nodrošinātu šīs sabiedrības bijušo darbinieku, ar kuriem darba tiesiskās attiecības izbeigtas maksātnespējas periodā, prasījumus 2893,56 latu apmērā par darba samaksu par pirmajiem trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad pārtraukta darba algas izmaksa. Rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz Privatizācijas aģentūras valdes lēmumu par naudas līdzekļu piešķiršanu minēto prasījumu apmierināšanai.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu un Finanšu ministrijā.

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par SIA “Kokvilna” nokavēto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksas termiņa pagarināšanu”.

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” pārejas noteikumu 45.punktu Ministru kabinetam ir tiesības pagarināt samaksas termiņus līdz septiņiem gadiem tiem valsts budžetā un pašvaldību budžetos ieskaitāmo nokavēto nodokļu maksājumiem, kuri privatizētajiem un privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) izveidojušies līdz 2000.gada 31.decembrim, neaprēķinot noteikto nokavējuma naudu, un dzēst šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu.

SIA “Kokvilna” ir iesniegusi Finanšu ministrijā iesniegumu pagarināt samaksas termiņu līdz 2010.gada 15.janvārim valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pamatparādam Ls 42 959,25 un ar to saistītajai pamatparāda palielinājuma naudai Ls 2 362,62, dzēšot attiecīgo nokavējuma naudu Ls 12 230,48.

Atbilstoši likuma prasībām uzņēmums ir izpildījis visus nosacījumus: no 2002.gada 1.janvāra veicis pilnā apmērā visus kārtējos nodokļu maksājumus; pēc bilances uz 2002.gada 31.decembri uzņēmuma parādu saistības nepārsniedza tā aktīvus; nodokļa maksājuma parāds izveidojies līdz 2000.gada 31.decembrim; saskaņā ar 1997.gada 23.jūlija nomaksas pirkuma līgumu SIA “Kokvilna” ir privatizējusi iznomātās valsts fabrikas “Kokvilna” valsts mantu. Privatizācija pabeigta 2000.gada decembrī.

Uzņēmumam nodokļa parāds izveidojies no tā neatkarīgu apstākļu dēļ, t.i., Krievijas nestabilās finansiālās situācijas ietekmē, kā arī Rīgas komercbankas maksātnespējas dēļ. Nodokļu maksātājs SIA “Kokvilna” ir tekstilnozares uzņēmums, kurā nodarbināti ap 180 strādājošo. Nodokļa parāda samaksas termiņa pagarināšana pozitīvi ietekmēs uzņēmuma tālāku attīstību.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, saskaņojumi jāsagatavo līdz 14.martam.

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā izmaksājama atlīdzība ekspertam, speciālistam un tulkam par savu pienākumu izpildīšanu pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai lēmuma”.

Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā izmaksājama atlīdzība ekspertam, speciālistam un tulkam par savu pienākumu izpildīšanu pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai lēmuma, izņemot gadījumus, kad šos pienākumus viņi veic kā dienesta uzdevumu. Ekspertu, speciālistu un tulku izvēlas, piemērojot likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktās iepirkuma procedūras, un atlīdzības apmēru nosaka saskaņā ar noslēgto līgumu.

Paredzēts, ka eksperts, speciālists un tulks atlīdzības saņemšanai iesniedz procesa virzītājam saskaņošanai atskaiti par padarīto darbu. Atlīdzību aprēķina un izmaksā izziņas iestāde, prokuratūra vai tiesa, pamatojoties uz šādiem dokumentiem: ar procesa virzītāju saskaņotu eksperta, speciālista un tulka atskaiti par padarīto darbu; uzziņu par eksperta, speciālista un tulka piedalīšanos kriminālprocesā.

Atlīdzība tiek izmaksāta no izziņas iestādei, prokuratūrai vai tiesai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Vides ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību”.

Noteikumu projekts sagatavots atbilstoši 2002. gada 31. oktobra likumam “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, kura spēkā stāšanās rezultātā mainījies Ministru kabineta 2001. gada 12. jūnija noteikumu Nr. 254 “Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību” izdošanas pamatojums, jo Valsts fondēto pensiju likuma 10.panta pirmās daļas 5.punktā, 11.panta trešajā un sestajā daļā tika veikti grozījumi, turklāt arī likuma 13.panta sestā un septītā daļa papildināta ar noteikumu projekta izdošanas pamatojumu.

Noteikumu projekts ir sagatavots uz 2001. gada 12. jūnija noteikumu Nr. 254 “Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību” pamata, tajā veicot izmaiņas, kur ņemti vērā: grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, tajā skaitā pamatojoties uz likumu “Par valsts pensijām”, Valsts fondēto pensiju likumā noteiktais, ka shēmas dalībniekiem ir tiesības izvēlēties, vai fondētās pensijas kapitālu saņemt uzreiz ar likumā “Par valsts pensijām” noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanu un pensijas pieprasīšanu vai vēlāk. Tas nozīmē, ka dalība valsts fondēto pensiju shēmā var turpināties arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas un nefondētās pensijas izmaksas pieprasīšanas. Dalība valsts fondēto pensiju shēmā beigsies ar brīdi, kad vecuma pensijas apmēra noteikšanā tiks pieprasīts ņemt vērā uzkrāto fondētās pensijas kapitālu. Vairs netiek paredzēti valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumi nekustamajā īpašumā. Vairs netiek paredzēta ieguldījumu sabiedrībai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtās licences valsts fondēto pensiju shēmas pārvaldīšanai apturēšana, valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka tiesības mainīt izvēlēto ieguldījumu plānu un/vai pārvaldītāju, ja pārvaldītājs shēmas dalībnieka izraudzīto ieguldījumu plānu apvieno ar citu ieguldījumu plānu (plāniem).

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Labklājības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 12.martam.

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par Valsts kases darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā”.

Noteikumu projekts sagatavots atbilstoši 2002. gada 31. oktobra likumam “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, kura spēkā stāšanās rezultātā mainījies 2001. gada 12. jūnija noteikumu Nr. 253 “Noteikumi par Valsts kases darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā” izdošanas pamatojums, jo Valsts fondēto pensiju likuma 11.panta pirmajā daļā un otrās daļas 1.punktā tika veikti grozījumi.

Projekts sagatavots uz 2001. gada 12. jūnija noteikumu Nr. 253 “Noteikumi par Valsts kases darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā” pamata, tajā veiktas izmaiņas, kurās ņemts vērā: likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, ar kuru spēku zaudējis likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”, Valsts fondēto pensiju likums, kas nepieļauj ieguldījumiem noteikto ierobežojumu pārkāpumus, t.sk. no valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja (Valsts kases) neatkarīgu apstākļu dēļ, Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā – pārejas noteikumu 1.punktā, kur paplašināts finanšu instrumentu loks, kuros Valsts kasei ir tiesības ieguldīt tai pārvaldīšanā nodotos valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus. Jaunie valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu izvietošanas instrumenti ir hipotekārās ķīlu zīmes un noguldījumu sertifikāti, Valsts kasei pārvaldīšanā nodoto valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu turētājbankas izvēles nosacījumi.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Labklājības ministrijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 12.martam.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!