Lai visu zinām par Eiropas Savienību

Vakar Ministru prezidents piedalījās sabiedriski konsultatīvās padomes sēdē

Vakar, 6.martā, Ministru kabinetā, tiekoties pirmsreferenduma informēšanas sabiedriski konsultatīvās padomes sēdē: Ministru prezidents Einars Repše, Jānis Peters un Imants Freibergs Foto: A.F.I.

Pēc aptuveni piecu nedēļu darba valdības izveidotā pirmsreferenduma sabiedrības informēšanas vadības grupa izstrādājusi informēšanas kampaņas stratēģiju. Šis dokuments būs par pamatu valdības iniciēto sabiedrības informēšanas pasākumu plānošanai atlikušajos mēnešos līdz 20. septembrī paredzētajam referendumam par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES).

Otrdien, 4. martā, vēl pirms šī projekta oficiālas publiskošanas informēšanas pasākumu organizēšanas vadības grupas pārstāvji iepazīstināja žurnālistus ar plānotās kampaņas pamatprincipiem un iecerēto pasākumu plānu. Vadības grupas pārstāvis, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Gūtmanis pastāstīja, ka informēšanas pasākumos plānoti trīs posmi.

Pirmajā posmā “Informācija” paredzēts iekļaut četras programmas – iespiedmateriālu gatavošana un izplatīšana, informācijas izvietošana interneta mājaslapās, informācijas publicēšana preses izdevumu pielikumos, kā arī 100 lektoru programma, kuras ietvaros īpaši sagatavoti eksperti ES jautājumos, sākot ar maiju, dosies pie iedzīvotājiem ar lekcijām.

Otrajā posmā “Diskusija”, paredzēts rīkot domu apmaiņu. Notiks reģionālie informēšanas pasākumi Latvijas pilsētās, “par un pret” diskusijas televīzijā, diskusija radio, centrālajos preses izdevumos un reģionālajos laikrakstos. Daļu līdzekļu paredzēts atvēlēt arī žurnālistu braucieniem uz citām kandidātvalstīm, lai atspoguļotu iestāšanās referendumu norisi (kā zināms, Latvijas tautas nobalsošana 20. septembrī būs pēdējā no referendumiem, kas šogad risināsies kandidātvalstīs).

Trešajā informēšanas posmā “Aicinājums” iedzīvotāji tiks aicināti doties uz referendumu un paust savu viedokli par Latvijas iespējamo dalību Savienībā.

Vadības grupas pārstāvji vairākkārt uzsvēra, ka informēšanas kampaņa nav plānota kā iedzīvotāju “smadzeņu skalošana”, lai tikai nobalsotu “par”. Kampaņas stratēģijā norādīts, ka kampaņas tonis paredzēts draudzīgs un atšķirībā no vēlēšanu kampaņas tas nebūs agresīvs. “Tautas kampaņa “iet” pie cilvēkiem un runā ikvienam saprotamā valodā. Saruna sabiedrībā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā ir rosinoša un lietišķa. Tautas kampaņa sniedz objektīvu informāciju un patiesas zināšanas. Tā izraisa asu un argumentētu diskusiju par ieguvumiem, riskiem un grūtībām,” teikts kampaņas stratēģijā.

Vadības grupas pārstāvis, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis preses konferencē uzsvēra, ka pirms informēšanas kampaņas sākšanas ir būtiski noskaidrot faktorus un vadmotīvus, kas nosaka Latvijas iedzīvotāju nostāju pret ES. Lai to noskaidrotu, veikti divi plaši pētījumi un analizētas “Latvijas faktu” veiktās aptaujas par iedzīvotāju attieksmi pret mūsu valsts dalību ES.

R. Ķīlis atzina, ka pētījumos gūti vairāki vērtīgi atzinumi turpmākai informēšanas kampaņas izstrādei. Taču dati liecina arī par to, ka nav vērojamas stingras sakarības starp iedzīvotāju informētību un viņu izvēli attiecībā uz balsojumu referendumā.

R. Ķīlis arī norādīja, ka plānotajās diskusijās paredzēts skart ļoti daudzus un dažādus jautājumus, lai iedzīvotāji iespējami pilnīgāk izanalizētu iespējamo situāciju pēc Latvijas iestājas ES. Tajā pašā laikā viņš pauda viedokli, ka būtiskie jautājumi, kuri būtu jāskar sabiedriskajās diskusijās, ir valstiskā suverenitāte, alternatīvas ES, kā dzīvos Latvijas iedzīvotāju bērni un mazbērni ES, kā arī ekonomiskā situācija.

Vakar, 6. martā, sabiedrības informēšanas stratēģiskais dokuments tika apspriests jaunizveidotajā sabiedriski konsultatīvajā padomē, kuras uzdevums būs izvērtēt kampaņas gaitu un dot savus padomus vadības grupai. Ar nelielām korekcijām konsultatīvā padome akceptēja stratēģijas koncepciju, un tā tika publiskota arī plašākai sabiedrībai.

Vadības grupas piedāvātajai koncepcijai ir nosaukums “Tautas kampaņa”, jo lielākā informēšanas pasākumiem piešķirto līdzekļu daļa tiks novirzīta sabiedrisko debašu rīkošanai.

Vadības grupas loceklis, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Gūtmanis vakar preses konferencē atzina, ka diskusiju un viedokļu apmaiņa sabiedrībā jau ir sākusies, tomēr to vajadzētu paplašināt un aktivizēt, tādēļ vadības grupa vēlas informēšanā iesaistīt iespējami vairāk ekspertu un viedokļu veidotāju. Savukārt sabiedriski konsultatīvās padomes līdzpriekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa norādīja, ka šajā dokumenta stratēģijā izvirzīti galvenie uzdevumi, formulētas galvenās mērķa grupas, kā arī kampaņas galvenie principi. Informēšanas pasākumi paredzēti kā tautas kampaņa, kurā “katrs ir līdzatbildīgs, katrs darbojas, piedalās un palīdz informāciju gan iegūt, gan izplatīt, gan pārrunāt ar savu tuvāko”.

Konsultatīvās padomes locekļi uzsvēra, ka tautas kampaņas uzdevums ir panākt iespējami lielāku vēlētāju līdzdalību referendumā ikvienā vēlēšanu apgabalā. Konsultatīvā padome atbalstīja vadības grupas priekšlikumu, ka tautas kampaņā galvenās mērķa grupas būs cilvēki vecumā virs 55 gadiem, lauku iedzīvotāji, darba ņēmēji, jaunieši un uzņēmēji. Šādas mērķa grupas izvēlētas, izanalizējot pēdējos gados veikto sabiedriskās domas aptauju datus, kas rāda, ka šajās sabiedrības grupās ir vislielākais neizlēmušo un svārstīgo iedzīvotāju īpatsvars.

Sabiedriski konsultatīvās sēdes noslēgumā tika izveidota sabiedriskā redkolēģija vadības grupas gatavoto informatīvo materiālu vērtēšanai. Darbam redkolēģijā jau pieteikušies padomes līdzpriekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa, Liepājas rajona Skolēnu interešu centra un Pieaugušo izglītības centra direktore Tamāra Štrausa, Eiropas kustības Latvijā biedrs Oļģerts Pavlovskis, sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Vita Tērauda un Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Jānis Porietis.

Pēc koncepcijas apstiprināšanas informēšanas pasākumu vadības grupa sāks aktīvu koncepcijas īstenošanu. Jau nākamnedēļ paredzēts izsludināt konkursu par līdzekļu piešķiršanu nevalstiskajām, sabiedriskajām un pašvaldību organizācijām.

(Plašāku materiālu/komentārus par valdības un nevalstisko organizāciju darbības stratēģiju laikā līdz gaidāmajai tautas nobalsošanai lasiet šīsdienas “Latvijas Vēstneša” tematiskajā pielikumā “Eiropas Vēstis” – red.)

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors