Mūsu valstīm ir līdzīgi izaicinājumi un iespējas

Vakar sākās Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas divu dienu valsts vizīte Polijā

Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim” Vakar, 26.februārī, valsts vizītes pirmajā dienā Varšavā: Imants Freibergs, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Polijas Republikas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis un Jolanta Kvasņevska

Par valsts vizītes pirmo dienu

Varšava Latvijas Valsts prezidenti sagaidīja ar sauli un četrus grādus stipru salu. Oficiālā sagaidīšanas ceremonija notika pusvienpadsmitos priekšpusdienā Polijas prezidenta pilī. Pie Polijas un Latvijas karogiem rotātās pils bija nostādīta Polijas bruņoto spēku godasardze. Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu un Imantu Freiberga kungu pils priekšā sagaidīja Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis un Jolanta Kvasņevskas kundze. Orķestris atskaņoja Latvijas un Polijas valsts himnas. Vaira Vīķe–Freiberga Aleksandra Kvasņevska pavadībā nogāja gar godasardzes ierindu un sveica karavīrus, kā arī godināja militāro karogu. Pirms iepazīšanās ar sagaidītājiem — Varšavas diplomātisko korpusu un Polijas oficiālajām amatpersonām — Vaira Vīķe–Freiberga un Aleksandrs Kvasņevskis pienāca pie žurnālistiem un Polijas prezidents sveica masu melaindiju pārstāvjus poļu un latviešu valodā. Ceremoniju noslēdza godasardzes rotas parāde.

Pēc tam pils Baltajā zālē notika Vairas Vīķes–Freibergas un Aleksandra Kvasņevska, kā arī prezidentu dzīvesbiedru tikšanās.

Sarunā abas puses atzīmēja, ka valstu attiecības ir ļoti labas, politiskais dialogs ir visai intensīvs gan prezidentu līmenī, gan starp valdībām un parlamentiem. Runājot par pēdējiem svarīgākajiem notikumiem abām valstīm, V.Vīķe–Freiberga un A.Kvasņevskis atzīmēja, ka decembris, kad Latvija un Polija saņēma uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā, ir vēsturisks Eiropas atkalapvienošanās brīdis, kas paver nozīmīgas perspektīvas attīstībai ne tikai politiskajā jaunās Eiropas arhitektūrā, bet arī ekonomiskajā sadarbībā.

Runājot par Latvijas uzaicinājumu pievienoties NATO, prezidente uzsvēra, ka Latvija ir pateicīga Polijai un īpaši prezidentam A.Kvasņevskim par sniegto politisko atbalstu šī uzaicinājuma īstenošanā.

Pārrunājot ekonomisko sadarbību, abu valstu prezidenti uzsvēra, ka tās potenciāls nav pilnīgi izmantots, ir jāpanāk jauns stimuls ekonomisko attiecību attīstībā un kā viena no konkrētām nozarēm varētu būt dažādi infrastruktūras projekti, kas vienotu abas valstis arī kā Baltijas jūras reģiona pārstāvjus gan dzelzceļa, gan autoceļu pilnveidošanā. “Via Baltica” un citi infrastruktūras projekti ir Polijas prioritāšu lokā, un tuvākajos gados Polija pievērsīs īpaši nopietnu uzmanību šo projektu īstenošanai ar cerību panākt ne tikai Baltijas jūras reģiona strauju attīstību, bet arī sniegt to kā ieguldījumu kopējā Eiropas konkurētspējas paaugstināšanā. Prezidente atzīmēja, ka Ziemeļu dimensijas nākotne, vienojot Eiropas ziemeļus ar dienvidiem, var sniegt daudzas iespējas gan valstīm, gan valstu uzņēmējiem.

Runājot par turpmāko sadarbību militārajā jomā, abas puses atzīmēja, ka vakar parakstītais līgums “Par Klasificētās informācijas aizsardzību” ir apliecinājums ciešākai abu valstu sadarbībai NATO integrācijas pasākumos, tika pausta arī cerība, ka turpināsies studentu apmaiņa un Latvijas studenti turpinās studijas Polijas Jūras akadēmijā.

Lūgti izteikties preses konferencē par abu valstu nostāju Irākas atbruņošanās jautājumā, abi prezidenti atzīmēja, ka Latvijas un Polijas pozīcija ir vienota — Irākai ir jāatbruņojas un ir jāpanāk ANO 1441. rezolūcijas respektēšana. Prezidente pauda cerību, ka būs iespējams panākt visiem vēlamo mērķi, saglabāt ANO autoritāti un ciešas transatlantiskās saites.

Abas puses runāja arī par šā gada sadarbības iespējām ES integrācijas jautājumos. Puses vienojās apmainīties ar informāciju valstu darbā līdz nākamajam ES Komisijas ziņojumam par Latvijas un Polijas gatavību dalībai ES, kā nozīmīgs tiks uzsvērts abu valstu intelektuālais ieguldījums, strādājot Eiropas Konventā pie ES konstitucionālā pamatdokumenta radīšanas. Prezidente uzsvēra, ka Latvija pievienojas ES valstu saimei, kurā līdzvērtīgām tiesībām jābūt gan lielām, gan mazām, gan vidējām valstīm, gan jau esošajām dalībvalstīm, gan tām, kas pievienojas šai saimei.

Runājot par sadarbību kultūrā, prezidente kā ļoti pozitīvu atzīmēja poļu diasporas darbību Latvijā, uzsverot poļu diasporas ļoti aktīvo sabiedrisko darbību, augsto naturalizācijas līmeni, kā arī poļu kultūras devumu valsts un sabiedrības dzīvē.

Vienlaikus turpat Polijas prezidenta pils Bruņinieku zālē sākās abu valstu delegāciju oficiālās sarunas. Prezidentu sarunai beidzoties, Aleksandrs Kvasņevskis pasniedza Latvijas Valsts prezidentei Polijas Baltā Ērgļa ordeni. Pēc tam Bruņinieku zālē turpinājās abu valstu prezidentu sarunas kopā ar oficiālajām delegācijām.

Pēc sarunām prezidentu klātbūtnē tika parakstīts Latvijas un Polijas līgums par klasificēto informāciju. No Latvijas puses līgumu parakstīja aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, no Polijas puses — iekšlietu un administrācijas viceministrs Ježi Mazureks. Pēc tam notika Vairas Vīķes–Freibergas un Aleksandra Kvasņevska preses konference.

Pēc preses konferences Latvijas Valsts prezidente piedalījās Latvijas un Polijas ekonomikas foruma atklāšanā Polijas Tirdzniecības kamerā.

No ekonomikas foruma Latvijas Valsts prezidente devās uz Pilsudska laukumu, kur nolika vainagu pie Nezināmā kareivja kapa. Ceremonijā piedalījās Varšavas garnizona komandants, laukumā bija nostādīta godasardze. Ceremonijas ievadā tika atskaņota Latvijas valsts himna, bet pēc vainaga nolikšanas – Polijas himna. Valsts prezidente noklausījās Nezināmā kareivja kapa vēsturi un parakstījās Piemiņas grāmatā. Pēc tam Vaira Vīķe–Freiberga pieņēma godasardzes rotas parādi.

Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim” Vakar, 26.februārī, Varšavā: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Polijas Republikas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis (apakšējā attēlā pa kreisi); Vaira Vīķe–Freiberga un Polijas Senāta prezidents Logins Hieronims Pastusjaks (augšējā attēlā); Polijas apbalvojuma Baltā Ērgļa ordeņa pasniegšanas brīdī Vaira Vīķei–Freibergai: Imants Freibergs, Jolanta Kvasņevska, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, tulks un Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis

Vakar pēcpudienā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar Varšavā tikās ar Polijas Seima priekšsēdētāju Mareku Borovski.

Tiekoties ar Polijas Seima priekšsēdētāju, tika runāts par plašāku Latvijas un Polijas parlamentāriešu sadarbību. Polijas Seima pārstāvji izrādīja interesi sadarboties ar Latvijas parlamentu konkrētās jomās, tostarp cīņā ar korupciju, kas gan Latvijā, gan Polijā ir uzrādīta kā viens no valsts attīstības kavēkļiem. Valsts prezidente uzsvēra, ka juridiskais ietvars cīņai ar korupciju ir pamatu pamats un tieši šo juridisko ietvaru rada valstu parlamenti, tāpēc parlamentiem jābūt ļoti radošiem, lai sekotu līdzi, kā tiek apiets likums un kā šo likumu ir iespējams mainīt un uzlabot, lai kavētu šādas likuma apiešanas iespējas un garantētu atklātumu.

Abas puses pārrunāja Latvijā un Polijā gaidāmos referendumus par iestāju ES. Seima priekšsēdētājs pauda cerību, ka Polijā nebūs nekādu problēmu ar pozitīvu referenduma iznākumu, jo vairāk nekā 60 procenti iedzīvotāju atbalsta Polijas dalību ES. Savukārt Latvijas prezidente sacīja, ka Polijas iedzīvotāju pozitīvais balsojums referendumā iedvesmotu un vairotu uzticību arī Latvijas iedzīvotājos, septembrī balsojot par Latvijas dalību ES.

Runāts arī par jaunās Eiropas arhitektūras veidošanās procesu un abu valstu dalību tajā. Prezidente uzsvēra, ka Latvijas parlaments ir smagi strādājis, lai pieņemtu acquis communautaire jeb ES likumdošanas kopumu, un tagad ir atlicis pārliecināt iedzīvotājus par dalības lietderību Latvijas attīstībai. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka nākotnes Eiropā svarīga vieta būs kompromisa un vienota viedokļa panākšanai starp visām valstīm, gan tām, kas atkal pievienojušās Eiropai, gan tām, kas tajā jau bijušas gadu desmitiem. Polijas Seima priekšsēdētājs arī uzsvēra Latvijas prezidentes perspektīvo lomu Eiropas un Ziemeļamerikas saišu stiprināšanā un transatlantiskā dialoga nodrošināšanā.

Valsts prezidente vakar Varšavā tikās ar Polijas Senāta prezidentu Loginu Hieronimu Pastusjaku.

Tikšanās laikā pārrunāta Senāta darbība un pienākumi, ko tam paredz valsts likumdošana. Prezidente sacīja, ka zināmā mērā Polijas Senāta funkcijas Latvijā pilda Valsts prezidents, kam likumdošanā paredzētas veto tiesības kāda likuma parakstīšanā vai neparakstīšanā. Runāts arī par tiem pienākumiem, kurus Senāts pašlaik uzskata par ļoti būtiskiem, tajā skaitā ir arī sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.

Vaira Vīķe–Freiberga tikās ar Varšavas mēru Lehu Kačinski.

Sarunā apspriestas iespējas padarīt vēl ciešākas Rīgas un Varšavas attiecības. Varšavas mērs izteica prieku, ka maijā Rīgā būs Varšavas dienas, kuru laikā varētu runāt ne tikai par kultūras sakaru paplašināšanu, bet arī par sadarbību komunikāciju un investīciju jomā, kā arī ceļu satiksmes un ceļu drošības jautājumos. Mērs bija pārliecināts, ka abām pilsētām būtu pieredze, ar ko apmainīties, lai panāktu risinājumus šajos jautājumos. Valsts prezidente atzīmēja arī tūrisma attīstības nepieciešamību starp abu valstu galvaspilsētām, izsakot cerību, ka arvien vairāk iedzīvotāju izmantos iespēju pavadīt nedēļas nogali otras valsts galvaspilsētā.

Varšavas mērs arī pateicās par atbalstu poļu diasporai un bija gandarīts, ka poļu tautības cilvēki ļoti harmoniski iekļaujas valsts dzīvē. Viņš pauda savu gandarījumu arī par to, ka Rīgā darbojas Itas Kozakēvičas vidusskola, kurā poļu diasporas bērni var izglītoties poļu valodā. L.Kačinskis sacīja: “Latvija turpina tās labās tradīcijas, kas veidojušās pirms Otrā pasaules kara, un rāda cieņu pret citu tautību cilvēkiem Latvijā, kā arī bagātina Latviju.”

Pievakarē Vaira Vīķe–Freiberga ieradās Varšavas universitātē, kur viņai bija īsa tikšanās ar augstskolas rektoru Pjotru Vengelski. Pēc tam Latvijas Valsts prezidente Varšavas universitātes Zelta zālē studentiem un mācību spēkiem nolasīja lekciju par Latvijas un Polijas sadarbības iespējām jaunajos apstākļos, pēc ES un NATO valstu vadītāju Kopenhāgenas un Prāgas apspriedēm.

Valsts prezidente Varšavas universitātē nolasīja lekciju “Polija un Latvija: perspektīvas reģionālai un transatlantiskai partnerībai pēc Prāgas un Kopenhāgenas”.

Pēc lekcijas prezidente tikās ar studentiem, kas studē latviešu valodu Polijā, kā arī ar Latvijas studentiem, kas pašlaik studē Polijā. Studenti viņai stāstīja, ka galvenās studiju vietas, kas saistās ar latviešu valodas un kultūras studijām Polijā, ir Poznaņa un Varšava, Latvijā savukārt poļu valodas un kultūras studijas iespējamas Latvijas Kultūras akadēmijā un Daugavpils universitātē. Studenti paši pauda pārliecību, ka šīs latviešu-poļu studijas padara plašākas saites starp abām valstīm un ka viņu nākotnes darbs būtu īstenot ciešas Latvijas un Polijas attiecības.

Valsts prezidente pauda prieku, ka var redzēt Varšavā tik kuplu studentu saimi, kurus saista latviešu studijas, un sacīja, ka šie studenti ir dzīvā saite starp Latviju un Poliju. V.Vīķe–Freiberga apliecināja, ka valodas un kultūras zināšanas vislabāk spēj atvērt durvis uz otru tautu un tās neapšaubāmi būs nepieciešamas gan praksē, gan akadēmiskajās studijās.

Pirms gada studenti ir izveidojuši Latvijas un Polijas draudzības biedrību, kuras mērķis ir vairot Polijā informāciju par Latviju, kā arī akadēmiskos un neformālos pasākumos veicināt izpratni par Latviju, tās tautas kultūru, mentalitāti un tradīcijām. Tā, piemēram, šā gada maijā ir plānota konference, kurā studenti runās par Latvijas iekļaušanos ES, savukārt nesen ir noticis pasākums ar nosaukumu “Latvija — nenopietni”, kur klātesošie tika iepazīstināti gan ar dziesmām, gan ar latviešu gastronomijas mākslu.

Studenti arī uzdeva jautājumus V. Vīķei–Freibergai par izglītības sistēmu Latvijā un tās perspektīvu. Prezidente atzīmēja, ka viņu nebeidz pārsteigt fakts, ka, par spīti dažādām nepilnībām, caur kurām kopā ar visu valsti savā attīstībā iziet arī izglītības sistēma, Latvijas studenti vienmēr ir bijuši labā līmenī sagatavoti un spējīgi iekļauties citu valstu izglītības sistēmās. Prezidentei tika uzdots arī jautājums, vai viņa brīvības vārdā otro reizi kļūs par Latvijas Valsts prezidenti pēc šī termiņa beigām Prezidente atbildēja, ka tas, protams, ir atkarīgs no Saeimas deputātiem un viņu gribas īstenošanās.

Valsts prezidentes dzīvesbiedrs Imants Freibergs vakar Varšavā tikās ar Polijas zinātnes un informācijas tehnoloģiju ministru Mihalu Klaideru. Tika pārrunāta informācijas tehnoloģiju nozares attīstība Latvijā un Polijā, kā arī zinātnes un izpētes projektu finansēšanas sistēma. M.Klaiders informēja I.Freibergu par Polijas pieredzi lielu valsts pasūtījumu īstenošanā, kuru nosacījums ir pasūtījuma ieguvējam investēt arī Polijas zinātnes un izpētes projektos. Pārrunāti arī augstākās izglītības jautājumi un veidi, kā iesaistīt privāto sektoru augstākās izglītības sistēmā, zinātnes un izpētes projektu finansēšanā. Abas puses bija vienisprātis, ka veiksmīga rezultāta gadījumā abas puses — gan privātais sektors, gan augstākā izglītība — būtu ieguvējas. Vēlāk Vaira Vīķe–Freiberga sniedza interviju izdevumam “Reczpospolitas”.

Imants Freiberga kungs vakar kopīgi ar Jolantu Kvasņevskas kundzi apmeklēja izstādi “Varšavas 19.gadsimta sudrabs”, kā arī iepazinās ar Varšavas Nacionālās operas 170 gadu jubilejas izstādi. Savukārt Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers vakar tikās ar Polijas ekonomikas, darba un sociālo lietu ministru Ježi Hansneru.

Vizītes pirmo dienu noslēdza Polijas Republikas prezidenta Aleksandra Kvasņevska un Jolantas Kvasņevskas kundzes rīkotās vakariņas par godu Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freiberga kungam.

Valsts prezidenta preses dienests Jānis Ūdris, “LV” speciālkorespondents Polijā