Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad uzmanības centrā lauksaimnieks. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.01.2003., Nr. 13 https://www.vestnesis.lv/ta/id/70609

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai mēs nemelojam pasaulei un sev

Vēl šajā numurā

24.01.2003., Nr. 13

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad uzmanības centrā lauksaimnieks

Zaļajā nedēļā Berlīnē, kas ir pasaulē lielākais lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus, bija dzirdami dažādi priekšstati par ES lauksaimniecības politiku – pie kam dažos punktos pozīcijas ir jūtami tuvinājušās. Praktiski vienprātība valda par to, ka jau šogad ir jāpieņem lēmums par lauksaimniecības politiku nākošajiem desmit gadiem. Proti, divu iemeslu dēļ: ja lēmums netiks pieņemts līdz gadu mijai, visi punkti ar desmit kandidātvalstīm būs jāapspriež no jauna. Bez tam arī decembrī pieņemtajā ES budžeta ietvarā periodam līdz 2013. gadam ir iespējami ātrāk jāiekļauj lauksaimniecības politika, lai zemnieki un pārtikas līdzekļu ražotāji varētu droši sastādīt plānus.

ES lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers ir izdarījis izmaiņas vasarā izteiktajos reformu priekšlikumos. Pirmkārt, ES paplašināšanas procesā nosprausto finansiālo vadlīniju dēļ, bet, otrkārt, tāpēc, ka daudzas ES dalībvalstis spēcīgi protestē, arī Austrija. Oficiāli ar priekšlikumiem Fišlers iepazīstinās tikai trešdien, taču viņš ļāva tajos ieskatīties. Tajos ir paredzēta tiešo maksājumu samazināšana un šo līdzekļu pārstrukturēšana par labu lauku attīstības programmām. No vecā plāna nekas daudz vairs nav palicis: ja sākumā visas subsīdijas bija paredzēts samazināt vairāk nekā par 5 000 eiro, tad tagad tas būs atkarīgs no uzņēmumu lieluma. “No lielajiem uzņēmumiem mēs prasīsim lielākas iemaksas lauku attīstībai un reformām,” teica Fišers.

Atkritīs arī ieplānotā subsīdiju apjoma sasaiste ar saimniecībā nodarbināto personu skaitu. “Tas ārkārtīgi sarežģītu sistēmu,” uzskata Fišlers. Katrā gadījumā reformēti tiks visi sektori ar lielu pārpalikumu, galvenokārt graudu, piena un liellopu. Tie joprojām prasa apmēram piekto daļu no ES lauksaimniecības budžeta.

Piena nozarē jau ir pieņemts iepriekšējais lēmums: piena kvotu sistēma, kas zemniekiem garantē noteikta produkcijas daudzuma noietu, tiks saglabāta vismaz līdz 2015. gadam. Turpretī radikāli samazinātas tiks intervences cenas par kādām ES uzpērk pārpalikumu. Pret to asi protestē Vācijas un Austrijas zemnieki. Fišlers gan domā, ka, lai gan daži piena produkti līdz ar to kļūs lētāki, taču pieaugs arī pieprasījums – un līdz ar to apgrozījums.

Turpretī pilnīgs vienprātības trūkums valda reformu priekšlikuma galvenajā punktā: par subsīdiju atsaistīšanu no saražotās produkcijas daudzuma. Fišlers Berlīnē pamatdomu formulēja kodolīgi: “Mēs uzmanības centrā novietosim zemnieku, nevis liellopu skaitu.” Tas nozīmē, ka subsīdiju apjoms vairs nebūs atkarīgs no saražotās produkcijas daudzuma, bet no sabiedrībai vēlamā ieguldījuma, ko zemnieks dos tādās jomās kā efektivitāte, dzīvnieku aizsardzība vai ainavas kvalitāte. Konkrēti tas nozīmēs, ka zemniekam, kas ražos graudus, kritērijs subsīdiju saņemšanai būs tas, ka viņam labības lauki būs jāapsaimnieko vismaz līdz ziediem. Šī noteikuma izpildi kontrolēs attiecīgās iestādes. Līdz ar subsīdiju sistēmas reformēšanu tiks panākta lielāka zemnieku orientēšanās uz tirgu, jo tad vairāk ražos to, ko prasa tirgus, nevis to par ko lauksaimnieki saņem lielākas subsīdijas.

Pēc “Die Presse”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!