Vakar, 21. janvārī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts rīkojums “Par J.Zaščirinski”, saskaņā ar likuma “Par policiju” 21.panta pirmo daļu, kā arī ievērojot iekšlietu ministra Māra Gulbja ieteikumu, policijas pulkvedis Jānis Zaščirinskis iecelts Valsts policijas priekšnieka amatā.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 20.aprīļa noteikumos Nr.146 “Noteikumi par muitas iestāžu pakalpojumu valsts nodevu””, kuri paredz noteikt šādas nodevas par muitas iestāžu pakalpojumiem (latos): par katru muitas amatpersonas darba stundu, muitojot preces ārpus muitas iestādes atrašanās vietas (nepilna darba stunda uzskatāma par pilnu) vai darba laika, — 20; par muitas dokumentu norakstu, izrakstu no Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes muitas deklarāciju datu bāzes un kopiju pareizības apliecināšanu (par lappusi) – 1; par preces izcelsmes noteikšanu saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem un preču paraugiem – 10; par preces izcelsmes vai preces atbilstības Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam noteikšanu, ja tiek izmantoti Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes Muitas laboratorijas pakalpojumi, – 50.

Grozījumi paredz ieviest arī jaunas nodevas par muitas deklarācijas noformēšanu, izmantojot personas iesniegto uz magnētiskajiem nesējiem ierakstītu muitas deklarācijas informāciju, — 6 lati.

Akceptēts rīkojums “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 11.oktobra rīkojumā Nr.499 “Par Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomi””, kuri paredz izdarīt izmaiņas padomes sastāvā.

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” 15.panta otro daļu ir izveidota Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padome, kuras sastāvs ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2001.gada 11.oktobra rīkojumu Nr.499 “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomi”. Ņemot vērā to, ka Saeimas deleģētais pārstāvis Jānis Lāčplēsis vairs nav Saeimas deputāts, Saeima 2002.gada 5.decembra sēdē darbam padomē apstiprinājusi 8.Saeimas deputātu Vilni Edvīnu Bresi, un to, ka Finanšu ministrijas deleģētā pārstāve Ilze Strautniece vairs nestrādā Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbībās uzraudzības nodaļā, Finanšu ministrija darbam padomē deleģē Baibu Tisenkopfu, Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības nodaļas vadītāju, par Finanšu ministrijas pārstāvi padomē.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 1997.gada 25.marta noteikumos Nr.110 “Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” statūti””, kurš paredz noteikt, ka padomes sastāvā ir desmit locekļi — pa vienam katras Saeimas frakcijas ieteiktam pārstāvim, Ministru prezidenta ieteiktas personas un ministrs, kurš pārrauga valsts īpašuma objektu privatizāciju.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumos Nr.590 “Noteikumi par valsts uzņēmuma direktora, valsts (pašvaldību) statūtsabiedrības valdes priekšsēdētāja un valdes priekšsēdētāja vietnieka darba samaksu un valsts (pašvaldību) statūtsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši valsts uzņēmumu un valsts (pašvaldību) statūtsabiedrību iedalījumam””.

Grozījums paredz noteikt, ka valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” padomē ir desmit personas.

Akceptēts rīkojums “Par A.Priekuļa apstiprināšanu Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra amatā”.

Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 11.panta trešo daļu un ievērojot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2002.gada 26.februāra spriedumu lietā Nr. CA-307/2, Andris Priekulis apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra amatā.

Akceptēts rīkojums “Par lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2003.gada 1.ceturksnim”, kurš paredz apstiprināt Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2003.gada 1.ceturksnim 4 325 205 latu vērtībā.

Zemkopības ministram pēc likuma “Par valsts budžetu 2003.gadam” spēkā stāšanās jāiesniedz Ministru kabinetā Lauksaimniecības subsīdiju valsts programma 2003.gadam. Saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 7.panta trešo daļu zemkopības ministram uzdots noteikt un apstiprināt Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmas 2003.gada 1.ceturksnim detalizētas ieviešanas procedūras.

Zemkopības ministram uzdots iesniegt atkārtotai apstiprināšanai Ministru kabinetā lauksaimniecības subsīdiju programmu 2003.gadam, ja programmā paredzētais līdzekļu sadalījums gada laikā tiek grozīts. Noteikts, ka par programmas īstenošanu atbildīgā institūcija ir Zemkopības ministrija. Informācija par programmas īstenošanu iekļaujama Zemkopības ministrijas 2003.gada publiskajā pārskatā.

Valsts programmas finansējuma sadalījums 2003.gada 1.ceturksnī paredzēts vairākiem mērķiem. Lauksaimniecības zemes ielabošana – Ls 181 316, šīs programmas mērķis – nodrošināt kultūraugu augšanai un attīstībai nepieciešamo augsnes skābumu un mitruma režīmu, veicinot meliorācijas sistēmu renovācijas un rekonstrukcijas pasākumus. Valsts līdzfinansējums ir līdz 75% procentiem no kopējiem skābo augšņu kaļķošanas, meliorācijas sistēmu renovācijas un rekonstrukcijas izdevumiem, ievērtējot zemes kadastrālo vērtību. Programmas ietvaros tiek paredzētas subsīdijas augšņu agroķīmisko analīžu veikšanai. Lopkopības attīstība — Ls 1 000 000, šī programma paredzēta lopkopības nozares attīstībai, lai veicinātu lopkopības produkcijas konkurētspēju. Saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām un apstiprinātajiem normatīvajiem dokumentiem no valsts budžeta paredzēts finansēt dzīvnieku un ganāmpulku reģistra uzturēšanu un dažādu sugu mājlopu ciltsdarba programmu realizēšanu. No subsīdijām paredzēts maksājums Ls 5,50 mēnesī par katru pārraudzībā esošu govi reģistrētos ganāmpulkos, kam uzsākta pārraudzība līdz 2002.gada 1.oktobrim. Tiks realizēta pārraudzības programma cūku, liellopu, zirgu, aitu un kazu ganāmpulkos. Augkopības attīstība — Ls 1 000 000, šīs programmas mērķis — augkopības saimniecības virzīšana uz ražošanas potenciāla palielināšanu, tādu apstākļu radīšanu, lai īsā laikā izveidotos specializētas saimniecības noteikta produkcijas veida ražošanai. Piemērotu šķirņu izvēle, augstas kvalitātes sēklas materiāla un šķirnei atbilstošas agrotehnikas izmantošana rada iespēju ievērojami samazināt ražošanas izmaksas augkopībā. Šim mērķim ir pakārtoti pasākumi sertificētas sēklas realizācijas, genofonda saglabāšanas, sākotnējās sēklkopības, cietes kartupeļu, dārzeņu subsidēšanai. Graudu tirgus stabilizācijai paredzētas subsīdijas intervences graudu glabāšanai. Lai veicinātu pārstrādātāju savlaicīgu norēķināšanos ar piegādātājiem, paredzētas subsīdijas graudu un kartupeļu iepirkšanai ņemtā kredīta procentu daļējai dzēšanai. Ieviesti kompensācijas maksājulainmi par graudaugu, pākšaugu, eļļas augu sējplatībām, kuru kopplatība ir ne mazāka par 1,0 ha: izmaksāt Ls 16,5 par vienu ar sertificētu sēklu apsētu hektāru un Ls 8 par vienu ar nesertificētu sēklu apsētu hektāru. Lai saņemtu kompensācijas maksājumus par sējplatību, ikvienam labības ražotājam līdz katra gada 1.oktobrim jāiesniedz Lauku atbalsta dienesta attiecīgajai reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei deklarācija par realizācijai piedāvāto pārtikas un lopbarības graudu daudzumu. Uzsākta siltumnīcu platību pieteikumu pieņemšana. Izglītība, zinātne un informācijas izplatīšana – Ls 6510, lauksaimniecības potenciālo iespēju izmantošanā izšķiroša nozīme ir ražotāju intelektuālajam potenciālam un profesionālās sagatavotības līmenim. Sākot ar 1999.gadu, subsīdiju saņēmējiem ir nepieciešama vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimnieciskā izglītība, tādēļ izglītības programmā tiek subsidēta: zemnieku izglītošana; informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana; pēcdiploma studijas ārvalstu augstskolās, izglītojošos kursos; lauksaimniecībā pielietojamie zinātnes projekti; atbalsts lauksaimniecības prakšu saimniecībām. Lauksaimnieciskās ražošanas modernizācija — Ls 300 000, šī programma paredzēta efektīvas lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai un konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas ražošanas paplašināšanai pasākumiem, kuriem nav iespējams saņemt SAPARD līdzekļus. Nodrošināt no lauksaimniecības subsīdiju budžeta Latvijas Hipotēku un zemes bankai to kredītprocentu likmju starpības kompensāciju, kas rodas starp lauksaimniekiem izsniegto kredītu un ar savstarpējo līgumu atrunāto bankas izmaksu gada procentu likmi. Latvijas un ārvalstu kopprojektu līdzfinansējums — Ls 10 000, Latvijas lauksaimniecības produkcijas konkurētspējas paaugstināšanā ievērojama nozīme ir ārvalstu sadarbības partneru palīdzībai. Ievērojot to, ka Latvijas lauksaimnieki un produkcijas ražotāju organizācijas ir vairāku starptautisku organizāciju dalībnieki, sadarbības projektu skaits pieaug, tomēr visos gadījumos saglabājas nosacījums, ka Latvijai jāpiedalās kopprojekta realizēšanā ar noteiktu finansējuma daļu. Šajā programmā paredzētais finansējums nodrošinās starptautisko kopprojektu realizēšanu, piesaistot ārzemju investīcijas lauksaimniecības nozarē. Tirgus veicināšana — Ls 41 000, programmā paredzēta tirgus cenu informācijas apkopošana, analīze un izplatīšana lietotājiem. Paredzēti līdzekļi kvalitatīvas vietējas izcelsmes produkcijas pozīciju nostiprināšanai tirgū. Līdzfinansējums SAPARD programmai – Ls 1 786 379, Eiropas Savienības kandidātvalstīm dalībai SAPARD programmā, kurai finansējums piešķirts 2001.gada decembrī, jānodrošina valsts līdzfinansējums vismaz 25% apmērā no kopējā sabiedriskā finansējuma apjoma.

Akceptēts rīkojums “Par Ministru kabineta atzinības raksta piešķiršanu”, saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 22.aprīļa noteikumu Nr.116 “Ministru kabineta Atzinības raksta nolikums” 5.punktu pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts: Latvijas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā Andrim Piebalgam par iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu veiksmīgu vadīšanu un noslēgumu; Latvijas Republikas ārkārtējai un pilnvarotajai vēstniecei Čehijas Republikā Ivetai Šulcai par ieguldījumu Latvijas dalības Prāgas NATO sammita nodrošināšanā un organizēšanā; Ārlietu ministrijas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu delegācijas sekretariāta vadītājam, departamenta direktoram Eduardam Stiprajam par veiksmīgu darba koordināciju starp Latvijas Republikas un Eiropas Savienības institūcijām; Latvijas Republikas ārkārtējai un pilnvarotajai vēstniecei Austrijas Republikā Elitai Kuzmai par sniegto atbalstu Latvijas uzaicināšanai Eiropas Savienībā un dalībai NATO; Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesorei Valdai Kalniņai par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas izglītības attīstībā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu A.Piebalgam, I.Šulcai, E.Stiprajam un E.Kuzmai pasniedz ārlietu ministre Sandra Kalniete, bet V.Kalniņai — kultūras ministre Inguna Rībena.

Akceptēts rīkojums “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” padomi”, saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 9.pantu un Ministru kabineta 1997.gada 25.marta noteikumu Nr.110 “Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” statūti” 46.3 apakšpunktu, kā arī ievērojot ekonomikas ministra priekšlikumu, nolemts iecelt Privatizācijas aģentūras padomi šādā sastāvā: A.Bethers – Ministru prezidenta ieteikta persona; A. Dātavs — Saeimas Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas pārstāvis; I.Forands — Saeimas frakcijas “Tautas partija” pārstāvis; R.Inķis — Ministru prezidenta ieteikta persona; A.Kļaviņš — Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas pārstāvis; M.Lasmanis — Saeimas frakcijas “Jaunais laiks” pārstāvis; J.Lujāns — Saeimas Latvijas Pirmās partijas frakcijas pārstāvis; G.Rācenājs — Ministru prezidenta ieteikta persona; V.Vītols — Ministru prezidenta ieteikta persona.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumos Nr.329 “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi””.

Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumi Nr.329 “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi” izdoti saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmo un trešo daļu, bet 2002.gada 9.oktobrī tika izdarīti grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.pantā, paredzot aizstāt vārdus “juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa vai grupas pārstāvji” ar vārdiem “nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas”, kā arī vārdus “kuģu aģentēšanas” ar vārdiem “kuģu aģentēšanas un gaisa kuģu aģentēšanas”, tādējādi nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai saskaņotu tos ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem””.

Grozījumi paredz noteikt, ka šajos noteikumos paredzētā kārtība piemērojama studējošajiem, kuri saskaņā ar līgumu starp augstskolu un studējošo studē par maksu, bet šo noteikumu 13., 16.1, 28.1, 28.2, 29. un 48.punkts, kā arī VII un IX nodaļa piemērojama arī doktora studiju programmas pilna laika studējošajiem, kuriem piešķirta kredītam pielīdzinātā stipendija zinātniskā grāda ieguvei un kuri pārtraukuši studijas personisku iemeslu dēļ vai nav izpildījuši citas ar augstskolu noslēgtā līguma saistības.

Noteikumi papildināti ar normu, kurā noteikts, ka kredītam pielīdzinātās stipendijas procentus sāk aprēķināt ar trešo mēnesi pēc eksmatrikulācijas par līguma saistību neizpildi vai ar trešo mēnesi pēc termiņa, līdz kuram pēc imatrikulācijas doktorantūrā pretendents nav ieguvis zinātnisko grādu. Kredīta procentus aprēķina katru mēnesi no kopējās kredīta summas atlikuma, piemērojot piecu procentu likmi gadā.

Noteikts, ka augstskola reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz 1.novembrim aizpilda Studiju fonda izstrādāto veidlapu par doktora studiju programmas pilna laika studējošajiem, kuri noslēguši ar augstskolu līgumu par kredītam pielīdzinātās stipendijas zinātniskā grāda ieguvei saņemšanu, un iesniedz aizpildīto veidlapu Studiju fondā.

Mēneša laikā pēc eksmatrikulācijas vai pēc līgumā noteiktā termiņa zinātniskā grāda ieguvei augstskola iesniedz Studiju fondā sarakstu, kurā norādīti tie doktora studiju programmas pilna laika studējošie, kuri eksmatrikulēti no augstskolas līguma saistību neizpildes vai personisku iemeslu dēļ vai kuri līgumā noteiktajā termiņā pēc imatrikulācijas doktorantūrā nav ieguvuši zinātnisko grādu. Šādā gadījumā augstskola iesniedz Studiju fondā arī apliecinātas attiecīgo līgumu kopijas. Kredītu sāk atmaksāt ne vēlāk kā: ar trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas; ar divpadsmito mēnesi pēc studiju beigšanas; ar trešo mēnesi pēc līgumā noteiktā termiņa zinātniskā grāda ieguvei, ja doktorants nav ieguvis zinātnisko grādu.

Kredīta pamatsummas un procentu atmaksu administrē Studiju fonds, un tā notiek saskaņā ar vienošanos par kredīta atmaksas grafiku, ko pirms kredīta atmaksas sākuma kredīta ņēmējs noslēdz ar Studiju fondu. Vienošanās nepieciešamība noteikta līgumā, ko doktorants noslēdzis ar augstskolu.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments