• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par bezdarbnieka maizi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.01.2003., Nr. 10 https://www.vestnesis.lv/ta/id/70375

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.40/53-368

Par papildprotokola spēkā stāšanos

Vēl šajā numurā

21.01.2003., Nr. 10

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par bezdarbnieka maizi

Vakar, 20.janvārī, valdības ārkārtas sēdē akceptēta jauna bezdarbnieka statusa piešķiršanas kārtība, kas atbilst Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma prasībām

Likums Saeimā tika apstiprināts jau pērnā gada maijā un stājās spēkā 2002.gada 1.jūlijā. Likuma Pārejas noteikumu 4.punktā teikts, ka Ministru kabinetam jau līdz 2002.gada 30.septembrim bija jāizdod noteikumi par bezdarbnieka statusa piešķiršanas kārtību, diemžēl šie noteikumi tika apstiprināti tikai vakar. Līdz šim bezdarbnieka statuss tika piešķirts, vadoties pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr. 407 „Noteikumi par bezdarbnieka statusu”, ciktāl tie nebija pretrunā ar likumu.

Bezdarbnieka statusa jaunā piešķiršanas kārtība būtiski samazina Nodarbinātības valsts dienestā iesniedzamo dokumentu skaitu bezdarbnieka statusa saņemšanai. Persona tiek reģistrēta bezdarbnieka statusa piešķiršanai, ja Nodarbinātības valsts dienesta nodaļā atbilstoši personas dzīvesvietai tiek iesniegti šādi dokumenti: pase vai dzimšanas apliecība (ja persona jaunāka par 16 gadiem), dzīvesvietu apliecinošs dokuments, algas nodokļa grāmatiņa un pēdējā darba devēja izziņa par darbu, ja persona ir bijusi darba tiesiskajās attiecībās. Personām, kas valstī uzturas ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, jāuzrāda šis dokuments vai arī termiņuzturēšanās atļauja un laulības apliecība, kas apstiprina to, ka persona ir Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa vai arī pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušās personas laulātais.

Reģistrējoties bezdarbnieka statusa saņemšanai, personai ar savu parakstu jāapliecina, ka tā nav darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, ka tā ir gatava nekavējoties stāties darba attiecībās, ir darbspējīga (tai nav noteikts 100 procentu darbspēju zaudējums). Ar parakstu jāapliecina arī tas, ka persona nesaņem valsts speciālo vai izdienas pensiju, nemācās vispārējās vidējās vai profesionālās izglītības iestādē, nav pilna laika studējošais augstskolā, neatrodas pilnā valsts apgādībā (valsts vai pašvaldības sociālās aprūpes iestādē).

Lēmumu par bezdarbnieka statusa piešķiršanu Nodarbinātības valsts dienests pieņem vienas darbdienas laikā. Bezdarbniekam tiek izsniegta izziņa, ko iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, lai izskatītu jautājumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.

Darba grāmatiņa, izglītību un valsts valodas prasmi apliecinošie dokumenti bezdarbnieka statusa iegūšanai vairs nav nepieciešami. Šie un citi dokumenti, ja tādi ir, gan jāuzrāda vēlāk, lai Nodarbinātības valsts dienestam būtu maksimāla informācija par bezdarbnieka iespējām iesaistīties nodarbinātības pasākumos un atgriešanos darba tirgū, taču tas vairs nav obligāts priekšnosacījums paša statusa iegūšanai.

Vakar Ministru kabineta sēdē akceptēti arī noteikumi par kārtību, kādā bezdarbniekiem profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas laikā tiek piešķirta stipendija, un īres un transporta izdevumu kompensācijas. Stipendijas apmērs par pilnu apmācības mēnesi ir 25 lati. Īres izdevumi tiek kompensēti 50 procentu apmērā no īres izdevumu summas mēnesī, bet ne vairāk kā viens lats par katru kalendāra dienu. 50 procentu apmērā tiek kompensēti arī transporta izdevumi, bet arī ne vairāk par vienu latu dienā, turklāt mācību, ne kalendāra dienā.

Ministru kabinets vakar akceptēja vēl vienus noteikumus, kuru nepieciešamību paredz Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums – kārtību, kādā tiek licencētas un uzraudzītas juridiskās personas, kas sniedz darbā iekārtošanas pakalpojumus par maksu. Turpmāk ar šāda veida uzņēmējdarbību drīkstēs nodarboties tikai tās juridiskās personas, kas saņēmušas Nodarbinātības valsts dienesta izsniegtu licenci. Ja uzņēmums vēlas sniegt darbā iekārtošanas pakalpojumus ārvalstīs, tad tam ir jābūt atsevišķai licencei šo pakalpojumu sniegšanai katrā valstī. Licences derīguma termiņš ir viens gads, par tās izsniegšanu jāmaksā valsts nodeva 100 latu. Ministru kabineta noteikumu anotācijā prognozēts, ka, nosakot licencēšanas kārtību, pieaugs darbā iekārtošanas pakalpojumu kvalitāte un samazināsies bezdarba līmenis – vidēji par gandrīz diviem tūkstošiem cilvēku gadā. Nodarbinātības valsts dienests šogad plāno izsniegt vismaz 40 licences.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!