Kad tauta kārtoja eksāmenu vēstures priekšā

Vakar Lietuva atzīmēja Brīvības aizstāvju dienu

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" Vakar, 13.janvārī, Latvijas Universitātē Lietuvas vēstnieks Petrs Vaitiekūns

Lietuvas vēstnieks Petrs Vaitiekūns:

Runa Rīgā, Latvijas Universitātē, 2003.gada 13.janvārī

…Mēs nenovirzījāmies no nevardarbīga brīvības un valsts atjaunošanas ceļa. Laikā, kad draudēja nāves briesmas, visi bijām vienoti, visi Lietuvas pilsoņi, visas partijas, visi līderi. Tāpēc esmu pārliecināts, ka 13.janvāris ir mūsu attapības un vienotības diena.

Svarīgi, ka, laikam ejot, 13.janvāra nozīme nedziest. Tas mums palīdz atcerēties un aizvien no jauna atbildēt uz jautājumu, kā vārdā gāja bojā cilvēki, kā vārdā mēs toreiz pavisam citādi, īpaši atsveicinājāmies, iziedami no mājām. Tajās dienās, šķiet, mēs visi vienādi sapratām, ko nozīmē būt Lietuvas patriotam un par ko mēs cīnāmies. Šodien, ikdienas rūpju nospiesti, grūti meklējam atbildi uz līdzīgu jautājumu: ko nozīmē būt 21.gadsimta Lietuvas vai Latvijas patriotam ikdienā? Tad atgriezīsimies tajā dzīvajā un neizsīkstošajā patriotisma avotā – 13.janvārī. Mūsu varoņi gāja bojā, aizstāvot šeit dzīvojošo cilvēku tiesības uz Eiropas civilizāciju, mūsu tiesības brīvi izvēlēties un piederēt pie drošas un plaukstošas eiroatlantiskās savienības. Tādēļ ir tik svarīgi saglabāt un vēl neatlaidīgāk iedzīvināt visas tās vērtības, kuras deklarējām 11.martā un izcīnījām 13.janvārī. (..)

Ir liels gods un atbildība runāt tādā dienā kā šī. 1991.gada 13.janvārī Lietuva, tās ļaudis un valdība kārtoja pašu grūtāko eksāmenu – eksāmenu vēstures priekšā. Šo eksāmenu ar godu izturējām. Un šodien pirmo reizi savas valsts vēsturē pieminam janvāra cīņas jau pēc uzaicinājuma iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Tāpēc uzskatu, ka šī diena vispirms jau ir diena, kas stiprina mūsu optimismu un ticību nākotnei.

Šodien vēl gribu atgādināt, ka 13.janvāris asociējas arī ar patīkamākām atmiņām. 1983.gada 13.janvārī Eiropas Parlaments, atbildot uz 1979.gada 45 Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņu memorandu, pieņēma rezolūciju “Par situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā”. Eiropas Parlaments bija vienīgā starptautiskā institūcija, kas atsaucās Baltijas valstu pilsoņu izteiktajai pozīcijai un pievērsa pasaules uzmanību toreizējai situācijai mūsu zemēs. Eiropas Parlamenta rezolūcija nostiprināja mūsu cerības, ka atnāks tāda diena, kad Lietuva, Latvija un Igaunija vēlreiz atgriezīsies demokrātiskajā Eiropā.

Lūkojoties pagātnē, redzu janvāra dienu traģiskos notikumus, kad gāja bojā un tika savainoti cilvēki, tūkstošiem cilvēku. Bet svarīgi ir saprast, ka tie nebija bezjēdzīgi un pasīvi Lietuvai uzbrukušas nelaimes upuri. Tieši otrādi – tie bija patrioti, kurus vadīja ideāli – brīva izvēle un ticība savai valstij. Lietuva cīnījās, precīzāk, turpināja savu brīvības cīņu un cīnījās nevardarbīgi, bet tieši tādēļ šī cīņa bija tik neatlaidīga. Mēs bijām uz katastrofas sliekšņa, bet guvām uzvaru. Mēs neprovocējām un nepadevāmies provokācijai. Mēs nenovirzījāmies no nevardarbīga brīvības un valsts atjaunošanas ceļa. Laikā, kad draudēja nāves briesmas, visi bijām vienoti, visi Lietuvas pilsoņi, visas partijas, visi līderi. Tāpēc esmu pārliecināts, ka 13.janvāris ir mūsu attapības un vienotības diena.

Vakar Lietuvas vēstniecības rīkotajā pasākumā Latvijas Universitātes Lielajā aulā: Dānijas vēstnieks Ole Haralds Lisborgs, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris brigādes ģenerālis Raimonds Graube, Kanādas vēstnieks Roberts Andrigo, Izraēlas vēstnieks Avrahams Benjamins; Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis, Slovākijas vēstnieks Jozefs Draveckis un Polijas vēstnieks Tadeušs Fišbahs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Svarīgi, ka, laikam ejot, 13.janvāra nozīme nedziest. Tas mums palīdz atcerēties un aizvien no jauna atbildēt uz jautājumu, kā vārdā gāja bojā cilvēki, kā vārdā mēs toreiz pavisam citādi, īpaši atsveicinājāmies, iziedami no mājām. Tajās dienās, šķiet, mēs visi vienādi sapratām, ko nozīmē būt Lietuvas patriotam un par ko mēs cīnāmies. Šodien, ikdienas rūpju nospiesti, grūti meklējam atbildi uz līdzīgu jautājumu: ko nozīmē būt 21.gadsimta Lietuvas vai Latvijas patriotam ikdienā? Tad atgriezīsimies tajā dzīvajā un neizsīkstošajā patriotisma avotā – 13.janvārī. Mūsu varoņi gāja bojā, aizstāvot šeit dzīvojošo cilvēku tiesības uz Eiropas civilizāciju, mūsu tiesības brīvi izvēlēties un piederēt pie drošas un plaukstošas eiroatlantiskās savienības. Tādēļ ir tik svarīgi saglabāt un vēl neatlaidīgāk iedzīvināt visas tās vērtības, kuras deklarējām 11.martā un izcīnījām 13.janvārī.

Tajās janvāra dienās agresijas apturēšanā Baltijā nozīmīga bija pasaules sabiedrības reakcija un demokrātiskās Krievijas pozīcija. Tad īpaši nostiprinājās un jaunu impulsu ieguva arī triju Baltijas valstu – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas – politiskā sadarbība, kas veiksmīgi attīstās arī pašlaik. Latvijas Radio un Televīzija, pateicoties to vadītāju un lietuviešu biedrības pūlēm, veidoja regulāras pārraides par notikumiem Lietuvā. Trīs Baltijas kaimiņienes – Lietuva, Latvija un Igaunija – aizvien vēl uzskata viena otru ne tikai par svarīgām, bet par īpaši labvēlīgām partnerēm. Vienas valsts panākumi nozīmē mūsu visu panākumus.

Lietuva ārpolitikā un iekšpolitikā konsekventi iedzīvina vairāk nekā pirms desmit gadiem izvēlētos nozīmīgos principus. Starp visām varas institūcijām, visām parlamenta partijām valda saskaņa iekšpolitikas un ārpolitikas pamatjautājumos. Grūti būtu šodien pārvērtēt to pozitīvo lomu, kuru, uzturot trauslo reģiona ģeopolitisko līdzsvaru, veic stabilā, līdzsvarotā Lietuvas politika, kas, no vienas puses, ir vērsta uz Lietuvas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, bet, no otras puses, uz labu un konstruktīvu attiecību uzturēšanu ar visiem saviem kaimiņiem, sevišķi ar Krieviju.

Šodien Lietuvā redzu drošus priekšnosacījumus, ka arī nākotnē konsekventi tiks turpināta pašreizējā iekšpolitika un ārpolitika. Šī politikas nepārtrauktība ir vienīgais drošais garants, kas spēj novērst paša 13.janvāra atkārtošanās cēloņus. Esmu pavisam drošs, ka tas ir pietiekams iemesls piesardzīgam un nedziestošam optimismam.

Uzrunājot svinīgā pasākuma dalībniekus, vēstnieks atgādināja arī vēsturiskos 1991. gada 13. janvāra notikumus un uzsvēra Eiropas parlamenta 1983.gada rezolūcijas nozīmīgumu Baltijas valstu brīvības cīņā (rezolūcijas teksts zemāk). Lietuvas vēstnieks arī akcentēja Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vienotības permanento aktualitāti. “Trīs Baltijas kaimiņienes – Lietuva, Latvija un Igaunija – aizvien vēl uzskata viena otru ne tikai par svarīgām, bet par īpaši labvēlīgām partnerēm. Vienas valsts panākumi nozīmē mūsu visu panākumus,” savā runā uzsvēra Lietuvas Republikas vēstnieks. (P. Vaitiekūna runu skat. blakus)

Pasākumā piedalījās Saeimas deputāti, Latvijas politiķi, lietuviešu kopienas Latvijā pārstāvji, Dānijas, Igaunijas, Izraēlas, Kanādas, Ķīnas, Polijas un Slovākijas vēstnieki, ASV vēstniecības vadītāja vietniece, kā arī diplomāti no vairāku citu ārvalstu vēstniecībām. Koncertā Aļģirda Martinaiša un Mindauga Urbaiša skaņdarbus atskaņoja kameransamblis “Vilniaus arsenalas”, dziedāja Skaidra Jančaite.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Divdesmit gadi kopš Eiropas Parlamenta vēsturiskās rezolūcijas pieņemšanas

Vakar,13. janvārī, pagāja tieši divdesmit gadi kopš vēsturiska notikuma trīs Baltijas tautu cīņā pret padomju okupācijas režīmu, par savu pašnoteikšanos.

1983. gada 13. janvārī Eiropas Parlaments, atsaucoties uz 45 igauņu, latviešu un lietuviešu brīvības cīnītāju kopīgo paziņojumu par Baltijas valstu okupāciju, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā īstenoto kolonizāciju un rusifikāciju, pieņēma rezolūciju “Par situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā”. Šajā dokumentā, atsaucoties uz Padomju Krievijas 1920. gadā noslēgtajiem miera līgumiem ar Latviju, Lietuvu un Igauniju, Helsinku Drošības un sadarbības konferences Noslēguma aktu un citiem autoritatīviem starptautiskiem dokumentiem, kā arī atgādinot, ka vairums Eiropas valstu, ASV, Kanāda, Austrālija un vēl daudzas citas valstis nav atzinušas Baltijas valstu aneksiju, Eiropas Parlaments izvirzīja konkrētus uzdevumus trīs okupēto Baltijas valstu atbalstam. Īpašu dramatismu Eiropas Parlamenta rezolūcijai piešķīra atgādinājums par baltiešu varonīgo astoņus gadus ilgo brīvības cīņu, kā arī 665 tūkstošu igauņu, latviešu un lietuviešu deportāciju un ieslodzīšanu Sibīrijas vergu darba nometnēs. (Eiropas Parlamenta rezolūcija — šā “Latvijas Vēstneša” laidiena 5.lpp.)

Šodien no divu gadu desmitu attāluma, kad ne vien Latvija, Lietuva un Igaunija atguvušas brīvību un atjaunojušas savu valstisko neatkarību, bet kad sabrukusi arī pati ļaunuma impērija un aukstais karš jau pieder šķietami tālai pagātnei, jo reljefāk izgaismojas Eiropas Parlamenta 1983. gada 13. janvāra rezolūcijas nozīme vēsturiskā perspektīvā.

Vakar, 13. janvārī, Brīvības aizstāvju dienas zīmē Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns bija aicinājis Latvijas un starptautiskās sabiedrības pārstāvjus uz Lietuvas mūsdienu mūzikas koncertu Latvijas Universitātes aulā.