• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par latviešu valodu Latvijas Televīzijas raidījumos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.12.2002., Nr. 187 https://www.vestnesis.lv/ta/id/69574

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas deputāta vēstule:
Par Satversmes 34. panta un deputāta svinīgā solījuma pārkāpumu

Vēl šajā numurā

20.12.2002., Nr. 187

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par latviešu valodu Latvijas Televīzijas raidījumos

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere nosūtījusi Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoram Uldim Gravam vēstuli, kurā izteikti priekšlikumi par valodas jautājumiem:

Pirmkārt. Pēdējā no LTV saņemtā informācija liecina, ka, sākot ar janvāri, mainīsies ārzemju filmu demonstrēšanas principi: vienā kanālā būs oriģinālvalodā, otrā — dublētais variants. Manuprāt, daudz vērtīgāk (arī ekonomiskāk, jo netiktu noslogots otrs kanāls) būtu filmu rādīt vienā kanālā — oriģinālvalodā, bet ar subtitriem latviešu valodā. Tieši pateicoties šim principam, savulaik vairākas latviešu paaudzes apguva krievu valodu, bet zviedri un dāņi joprojām pilnveido angļu valodas zināšanas. Līdz ar to nākamo paaudžu valodu bagāžas vārdā šāds LTV ieguldījums būtu ļoti apsveicams. Ievērojot šo principu, LTV pozitīvi atšķirtos arī no komerckanāliem, kur oriģinālvalodai pa virsu vēl skan krieviskais dublējums. Iepriekšējā pieredze liecina, ka indiešu, ķīniešu vai arābu filmas LTV demonstrē maz, tomēr arī tad būtu vēlams šo principu saglabāt.

Otrkārt. “Panorāmā” un arī citos raidījumos, kur tiek atspoguļota “tautas balss”, runātāji pie mikrofona lieto krievu valodu, kas kadrā tiek tulkota latviski. No sabiedrības integrācijas viedokļa nebūtu jāpopularizē cilvēki, kas arī pēc divpadsmit neatkarības gadiem nav iemācījušies latviešu valodu un to nemaz nevēlas darīt, bet gan tie, kuri ir apguvuši valsts valodu. Tas nekas, ka viņi runā ar akcentu, ka vārdu klāsts nav tik bagāts kā dzimtajā valodā, toties ir skaidri redzama vēlme integrēties Latvijā uz latviešu valodas bāzes. Ja cilvēks atsakās runāt latviski — paldies, meklējam citu! Tādu, kas arī latviski savu viedokli var izteikt, netrūkst. Varbūt piecas minūtes ilgāks laiks paies darbā, taču daļā sabiedrības netiks uzturēta ilūzija, ka Latvijā agri vai vēlu varēs integrēties arī uz krievu valodas bāzes.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!