• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par tekstilrūpnieku konkurētspēju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.11.2002., Nr. 175 https://www.vestnesis.lv/ta/id/68900

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par vienotāju Konstantīnu Čaksti

Vēl šajā numurā

29.11.2002., Nr. 175

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par tekstilrūpnieku konkurētspēju

Tekstilrūpniecībai no Latvijas iestājas Eiropas Savienībā nav jābaidās, bet galvenās pūles jāpieliek konkurētspējas celšanai – te liela loma ir arī valstij. Šādu pārliecību sarunā ar DB pauda Ekonomikas ministrijas speciālisti.

Kā pastāstīja EM Kvalitātes struktūrpolitikas un iekšējā tirgus departamenta direktora vietnieks Ingars Pilmanis, obligātās ES prasības tekstilizstrādājumu kvalitātes jomā Latvijā jau ieviestas. Valdībā apstiprināti noteikumi, saskaņā ar kuriem marķējumā jānorāda tekstila šķiedru sastāvs – vai tā ir vilna, zīds vai kas cits. Akceptēts arī to vielu saraksts, ko nedrīkst izmantot ražošanā. Pēc viņa domām, tekstilrūpniekiem šīs pārmaiņas nav bijušas finansiāli īpaši sāpīgas.

Taču ir arī prasības, ko uzņēmēji var ieviest brīvprātīgi, apliecinot augstāku produkta kvalitāti un tādējādi kļūstot konkurētspējīgākiem, norādīja I. Pilmanis. EM Rūpniecības politikas departamenta direktora vietniece Astrīda Burka piebilda, ka ar Dānijas valdības finansiālu atbalstu tiek īstenots divgadīgs apmācības projekts, paredzot vieglās rūpniecības uzņēmumiem ieviest vides pārvaldības sistēmas un orientējoties uz tīrāku tehnoloģiju ieviešanu. Divas kompānijas – “Lauma” un “Mežroze” – ar šī projekta palīdzību ar to būs tikušas galā, viņa uzsvēra.

Tirdzniecībā ar ES valstīm nekādu šķēršļu nav un nebūs arī nākotnē, uzskata EM Ārējās tirdzniecības departamenta direktora vietnieks Aivars Gulbis. Proti, Latvijai ar ES ir spēkā Asociācijas līgums, kas paredz brīvu tirdzniecību arī ar tekstilprecēm, atceļot ievedmuitas. Vienīgais ieguvums abām pusēm būtu muitas procedūru atcelšana uz ES iekšējām robežām, viņš norādīja.

Taču, kā atzīmēja I. Pilmanis, Latvijas uzņēmējiem pēc iestājas ES nebūs vieglāk tikt ES tirgū, jo konkurētspēja ir nepietiekama – tekstila industrijā liela loma ir vārdam. Šobrīd daudzi Latvijas tekstiluzņēmumi neražo produkciju ar savu vārdu, uzsvēra A. Burka. Valstij būtu jāpalīdz iekarot tirgus nišu, bet tam trūkst līdzekļu – vienīgais, kam tie šajā sakarā tiek tērēti, ir uzņēmēju dalība starptautiskās izstādēs, pastāstīja A. Gulbis. A. Burka gan piebilda, ka valsts strādā pie biznesa vides sakārtošanas, kas netieši samazina uzņēmēju izmaksas un ļauj vairāk līdzekļus atvēlēt konkurētspējas celšanai. Ar valsts atbalstu nu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem ir pieejami kredītresursi, kas arī dod līdzīgu efektu, viņš piebilda.

Vienīgais – ES ir līgumi ar vairākām trešajām valstīm par tekstila izejvielu un citu preču importu, kas pēc iestājas būs jāievēro arī Latvijai, informēja A. Gulbis. Tajā skaitā – būs jānodrošina dubultā kontrole caur Latviju importētajām precēm – informācija no valsts, kas attiecīgās preces eksportē, būs jāsalīdzina ar datiem par preču importu. Taču Latvijai ir zināma pieredze šādas sistēmas darbībā – agrāk tā tika piemērota arī attiecībā uz Latviju, viņš atgādināja. Turklāt šī sistēma darbosies tikai līdz 2005. gadam, kad arī tirdzniecība ar tekstila izstrādājumiem tiks iekļauta vispārīgajā tirdzniecībā ar precēm (atbilstīgi nosacījumiem Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros). Pēc A. Gulbja domām, Latvijai šie ierobežojumi problēmas neradīs, jo vairums izejvielu tiek iepirktas ES, turklāt Latvijas un ES tekstila rūpniecības struktūras ir līdzīgas, tātad arī intereses saskan. Tekstila izstrādājumu eksports uz trešajām valstīm ES netiek ierobežots, viņš papildināja.

Latvijā, tajā skaitā – tekstila izstrādājumu tirdzniecībā, pēc iestājas ES varētu pieaugt konkurence, bet tas, pēc A. Gulbja domām, ir saistīts ne tikai ar robežu likvidēšanu, bet arī ar iedzīvotāju pirktspējas celšanos. Tomēr A. Burka nedomā, ka vietējiem tekstiluzņēmumiem būtu jāsatraucas par tirgus nišas zaudēšanu, jo pircēji iecienījuši viņu ražojumus. Turklāt Rietumu tekstila kompānijām varētu būt lielāka interese te izvietot savas ražotnes, jo Latvija ir ļoti tuvu plašajam Krievijas tirgum un te joprojām ir salīdzinoši lēts un pietiekoši kvalificēts darbaspēks, viņa piebilda.

“DIENAS BIZNESS”; pēc M. Rībeles raksta “Ministrija: galvenais tekstilrūpniecībā – konkurētspējas celšana”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!