Par nepieciešamo finansējumu autoceļiem

Tā kā Finanšu ministrija, jaunajai valdībai sākot izskatīt jautājumus par nākamā gada valsts budžetu, priekšlikuma veidā ir paredzējusi noraidīt iepriekšējās valdības plānoto Valsts autoceļu fondā ieskaitāmā degvielas akcīzes nodokļa daļas palielinājumu 2003.gadā līdz 85 procentiem, paredzot to līdzšinējā — 60 procentu — līmenī, Satiksmes ministrija piektdien, 22.novembrī, ir iesniegusi valdībā normatīvo aktu projektu, kas paredz pakāpenisku Valsts autoceļu fondā ieskaitāmās degvielas akcīzes nodokļa daļas palielinājumu. Saskaņā ar šo projektu 85 procentu robeža tiks sasniegta 2005.gadā, nākamgad Valsts autoceļu fondā ieskaitāmo degvielas akcīzes nodokļa daļu palielinot līdz 70 procentiem, 2004.gadā līdz 75 procentiem, vakar, 25.novembrī, preses konferencē žurnālistus informēja satiksmes ministrs Roberts Zīle.

Tam, ka Satiksmes ministrija prasa arvien pieaugošu līdzekļu palielinājumu Valsts autoceļu fondam, ir vairāki būtiski iemesli, skaidroja R.Zīle. Pirmais un galvenais — Latvijas autoceļu kritiskais stāvoklis. Daži piemēri. Nepieciešamo, bet finansējuma trūkuma dēļ atlikto darbu kopējās izmaksas 2002.gadā sākumā bija 327,4 miljoni latu. Ikdienas un periodiskās uzturēšanas darbiem vien valsts autoceļu tīklam būtu nepieciešams 109,1 miljons latu gadā, bet šogad šīm vajadzībām atvēlēti vien 35,9 miljoni latu. Katru gadu būtu jāatjauno vismaz 1110 kilometri melnā seguma, pērn atjaunoti vien 128 kilometri asfaltēto ceļu, šogad naudas pietiks 117 kilometriem. Līdzīga ir situācija ar Latvijas tiltiem — katru gadu būtu jāremontē un jārekonstruē vismaz 65 tilti, bet naudas pēdējos trīs gados pieticis mazāk nekā desmit tiltu remontiem gadā. Kā skaidroja R.Zīle, plānotā degvielas akcīzes nodokļa ieskaitījuma daļa līdz 85 procentiem Valsts autoceļu fondā nevarēs glābt katastrofālo situāciju uz Latvijas ceļiem, naudas tik un tā nepietiks, nākamgad plānotais desmit procentu pieaugums naudas izteiksmē nozīmētu vien papildus aptuveni 10 miljonus latu. Taču, kā jau vairākkārt atzinuši Satiksmes ministrijas speciālisti, papildu nauda vismaz ļautu apturēt tālāku autoceļu sabrukšanu. R.Zīle savukārt norādīja, ka ar Latvijas finansējumu vien valsts autoceļu radikāla uzlabošana nebūs iespējama, ir jāpiesaista arī Eiropas Savienības līdzekļi. Tāpēc valsts līdzekļu palielināšana ir būtiska arī tādā aspektā, ka dos iespēju Latvijai ar savu līdzfinansējumu piedalīties projektos, kas tiek finansēti tieši no ES strukturālajiem fondiem.

Tam, ka Satiksmes ministrija pieļauj pakāpenisku autoceļu fondā ieskaitāmā degvielas akcīzes nodokļa daļas palielinājumu, arī ir savi iemesli — galvenais, reāla izpratne par to, ka nauda vajadzīga arī citām nozarēm, ne autoceļiem vien. Kā pastāstīja Latvijas Autoceļu direkcijas Ceļu uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis, ļoti straujam līdzekļu palielinājumam ir arī savas ēnas puses — var rasties objektīvas grūtības ar naudas apgūšanu, jo projektu izstrādes, dokumentācijas noformēšanas un pasūtījumu izpildītāju atrašana ir laikietilpīgs process, ko regulē likumdošana.

Satiksmes ministrs arī uzsvēra, ka neizdevīga un līdz ar to nepieļaujama ir kredītu izmantošana autoceļu remontam. Pēc viņa domām, kredīti būtu izmantojami tikai jaunu ceļu būvniecībā. Ministrs arī atzīmēja, ka bez Valsts autoceļu fonda ieņēmumu palielināšanas svarīga nozīme ir arī tam, kā tiek iekasēts degvielas akcīzes nodoklis vispār. Salīdzinot šā gada Valsts autoceļu fonda plānotos ieņēmumus no degvielas akcīzes nodokļa ar reālajiem ienākumiem, statistika rāda, ka oktobrī vērojams 1,4 miljonus latu liels mīnuss, pašlaik novembra ieņēmumi atpaliek no plānotajiem jau par aptuveni 2 miljoniem latu. Dīvaini, ka akcīzes nodokļa ieskaitījumi kritušies tūlīt pēc vēlēšanām, jo vasaras mēnešos un pavasarī tie gandrīz precīzi atbilduši prognozēm. Satiksmes ministrs pagaidām atteicās komentēt jebkādus cēloņus šādai sakritībai, bet atzina, ka ministrija jau ir uzdevusi jautājumus par šo lietu Finanšu ministrijai un tās pakļautībā esošajām struktūrvienībām.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore