Foto: Alma Edžiņa — “Latvijas Vēstnesim” LZA īstenie locekļi ķīmiķis Arnolds Alksnis un biologs Rihards Kondratovičs (augšējā attēlā); LZA goda loceklis kinorežisors Jānis Streičs (apakšējā attēlā)

Un skaistuma radošie sapņi atdzimst gleznā un filmā

Zinātņu akadēmijā tika atklāta LZA īstenā locekļa ķīmiķa Arnolda Alkšņa akvareļu izstāde un demonstrēta LZA goda locekļa režisora Jāņa Streiča filma

Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) ir izveidojusies īpaša tradīcija — akadēmiķi, LZA goda locekļi zinātnieku sabiedrību ne vien iepazīstina ar saviem pētījumu rezultātiem, bet arī ar paveikto radošajā darbā.

12. novembrī LZA izstāžu telpā tika atklāta akadēmiķa Dr.habil.sc. ing. Arnolda Alkšņa akvareļu un pasteļu izstāde “Rīga — Babīte” un kinozālē tika demonstrēta LZA goda locekļa Jāņa Streiča pēc L. Stumbres lugas “Ipolits” motīviem uzņemtā filma.

Ļoti jaukus un trāpīgus sveiciena vārdus abiem kolēģiem atsūtīja LZA goda locekle Džemma Skulme. “Es izjūtu visdziļāko cieņu pret cilvēkiem, kuri, sasnieguši savas profesionālās karjeras virsotnes, nav aizmirsuši savus radošos sapņus” — tas par vienu no dienas varoņiem — Arnoldu Alksni, un par otro — “Jānis Streičs jau glezno ar savām filmām”.

Akadēmiķa Arnolda Alkšņa, pazīstama polimēru ķīmijas speciālista, darbu kontā jāmin līdzdarbība efektīva siltuma un skaņas izolācijas materiāla RIPORS izveidē. No koksnes pārstrādes produktiem veidotais materiāls ir izmantojams celtniecībā, kuģu būvē, cauruļvadu izolācijai u.c. Tas iztur temperatūras svārstības plašā diapazonā — no +140 oC līdz — 252 oC. Savulaik to lietoja arī kosmosa retūrkuģu

“Enerģija – Buran” un kosmisko lidaparātu uz Marsu konstruēšanā. Bet pie akadēmiķa Arnolda Alkšņa “radošo sapņu” īstenošanas pieder nu jau otrās personālizstādes atklāšana akadēmijā. Pirmā ar nosaukumu “Mežmalu meti”, krāsainos akvareļos atainojot mums visiem tik labi zināmo un mīļo Latvijas dabu, notika tieši pirms gada.

Šogad autors, sava skolas biedra akadēmiķa Riharda Kondratoviča, slavenā rododendru selekcionāra un selekcijas stacijas “Babīte” izveidotāja, ietekmēts, savu uzmanību bija veltījis tieši šiem krāšņajiem ziediem. Ikviens, kuram ir nācies būt rododendru ziedēšanas laikā Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā “Babīte”, būs pārliecinājies par neticamo krāsu bagātību un ziedu daudzveidību krāšņajos mūžzaļajos krūmos. Kā tādu bagātību attēlot akvarelī? LZA prezidents profesors Jānis Stradiņš, sirsnīgi sveicot izstādes autoru un viesus, šo tēmas izvēli novērtēja kā divu akadēmijas locekļu sadarbības paraugu — viens veidojis šo krāšņumu, otrs atainojis gleznās. Visu gadu ziedēšanas laiks, ne tikai dabas atvēlētajos pāris mēnešos! Tas izskaidro izstādes nosaukumā minēto vārdu “Babīte”. Bet Rīga? Arī tā minēta turpat. Vai tikai kā radošā ceļa sākumpunkts? “Man patīk daba,” sacīja autors, “bet pilsēta – tās ir namu “kastes”, ielu stūri...” Un tomēr – no pilsētas sižetiem autors bija izvēlējies attēlot pilsētu naktī, lietū, kad slapjajā asfaltā ņirbinās reklāmu uguņu krāsainie atspulgi.

LZA goda loceklis Jānis Streičs, piedaloties LNT pilotprojetā — filmēt izcilākos latviešu dramaturgu darbus, rekordīsā laikā — četrās dienās un ar rekordnelielu finansējumu — uzņēmis filmu pēc Leldes Stumbres lugas “Ipolits” motīviem, pats pielāgojot lugas materiālu scenārijam. Katrīne Pasternaka, Juris Kalniņš, Viktorija Streiča, Artis Robežnieks — spožs, augsti profesionāls aktieru ansamblis, kurš iemieso divas ģimenes, “jauno” un “veco”. Tās sastopas visnotaļ jaukā savrupmājā Jūrmalā bagāti servētās “ģimenes pusdienās”. Un atklājas situācijas dramatisms, kurā sievasmāte mēģina “iekustināt” jauno, visādi jauko, bet gļēvo, it kā bālasinīgo meitas vīru, un savijas divu sieviešu dzīves uzskati, mātes un meitas, bet ar tik pretējiem credo, ka vairākkārt skan mātes jautājums “vai tiešām tāda ir mana meita” un meitas atzīšanās “māmiņ, es mīlu tevi tādu, kāda tu esi”. Režisors atzīst, ka mazais finansējums iespaidojis arī uzņemšanas vietas izvēli, liekot aprobežoties ar māju un dārzu. Tiesa, ir arī jūra. Bet kā ar Dž. Skulmes paredzētajiem “gleznošanas efektiem” Jāņa Streiča filmās? Bija vai nebija? Bija gan… bez nelielā finansējuma ietekmes. Filma ceļu pie visplašākā skatītāju loka sāks valsts svētkos — 18. novembrī. Katram vērtējama. Bet akadēmijas kolēģi no sirds vēlēja režisoram turpmākus panākumus latviešu dramaturģijas labāko darbu ekranizācijā.

Ilga Tālberga — “Latvijas Vēstnesim”