• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Jebkurš novads, arī Aizkraukle, ir daļa no mūsu dzimtenes - Latvijas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.11.2002., Nr. 164 https://www.vestnesis.lv/ta/id/68226

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai iekšlietu sistēmā notiktu filozofijas maiņa

Vēl šajā numurā

12.11.2002., Nr. 164

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Jebkurš novads, arī Aizkraukle, ir daļa no mūsu dzimtenes — Latvijas

8. – 9.novembrī Valsts prezidente Aizkraukles novadā tikās ar novada vadību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem

VIKE02.JPG (14614 bytes)
Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Aizkraukles ev. luteriskajā baznīcā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 8.novembrī apmeklēja Aizkraukles rajonu un, interesējoties par reģionu attīstību, apmeklēja Pļaviņu HES.

Sarunā ar HES vadību un pašvaldību pārstāvjiem prezidente runāja par valsts nozīmes uzņēmumu klātbūtni rajonā, kas ietekmē gan nodarbinātību, gan risku plūdu situācijās. Tika pārrunāta enerģētikas nākotne Eiropas Savienības kontekstā, kā arī Latvijas likumdošana, kas nosaka enerģētikas jomu darbību un Latvijas enerģētikas tālāku integrāciju reģionālajā energosistēmā. Prezidente interesējās, kā HES, pašvaldības un valsts sadarbībā tiek risināts jautājums par ledus sastrēgumiem, kas ir bieža parādība ap HES esošajās pašvaldībās. Kā problēma šajā nozarē tika minēta krāsaino metālu zādzību īpatsvara palielināšanās, tika uzsvērts, ka šādas tendences pieaugums rada nopietnu apdraudējumu energotīklu darbībai un drošībai. Atzīmēta arī tā dēvētās zaļās enerģijas nozīme un tās attīstības nepieciešamība.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga arī piedalījās Aizkraukles ģimnāzijas karoga masta iesvētīšanas ceremonijā.

Uzrunājot skolēnus un pilsētas iedzīvotājus, prezidente aicināja skolēnus atcerēties, ka viņi mācās zem Latvijas karoga un viņi būs tā paaudzeA, kas aug brīvajai Latvijai. Prezidente uzsvēra, ka par Latvijas karogu savulaik ir samaksāts ar asinīm un ka daudzus gadu desmitus tas bija aizliegts. “Līdz ar brīvību tagad ir nākusi arī atbildība, mums ir radušās iespējas darīt visu, lai veidotu savu valsti tādu, kādu mēs to vēlamies, un valstij vairāk par visu ir vajadzīgi izglītoti pilsoņi.” Viņa uzsvēra, ka ikvienam bērnam Latvijā ir jāsajūt, ka viņš ir vajadzīgs valstij ar visiem saviem talantiem. “Es vēlu jums pilnveidoties un atrast sevi šajā valstī, iegūt tādas zināšanas, kuras dos jums drošu pamatu, uz kura būvēt savas dzīves ēku. Jūsu gods ir Latvijas gods, un jūs katrs to veidosiet ar savu godaprātu un savu rīcību,” beidzot uzrunu, sacīja Vaira Vīķe-Freiberga.

Tiekoties ar Aizkraukles ģimnāzijas skolēniem, skolotājiem un pilsētas iedzīvotājiem, prezidente runāja par to, ka Aizkraukle ir teiku zeme un tajā saglabājušās senču laiku zināšanas. Viņa, atgādinot seno teiku, izcēla Spīdolas tēlu, kas ir zināšanu un gara gaismas nesēja. Prezidente aicināja saglabāt mūsdienīgi dzīvu šo Aizkraukles mantojumu un novēlēja, lai Aizkrauklē būtu daudz jaunu un izglītotu cilvēku.

Prezidente arī uzsvēra, ka laikā pirms valsts svētkiem viņai ir būtiski apmainīties ar viedokļiem par situāciju valstī un tās nākotnes izredzēm. Pieminot Latvijas izredzes tikt uzaicinātai dalībai Eiropas Savienībā un arī NATO šā gada beigās, viņa rezumēja, ka tas ir nepieciešams pašas valsts attīstībai.

Vaira Vīķe-Freiberga iepazinās ar Aizkraukles uzņēmējdarbību, apmeklējot piena un pārtikas pārstrādes uzņēmumus.

VIKE01.JPG (18760 bytes)Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Aizkraukles rajona apmeklējuma laikā 8.novembra vakarā tikās ar aptuveni 50 rajona zemniekiem, pārrunājot lauksaimniecības nākotni Latvijā.

Sarunā ar prezidenti zemnieki vērtēja šībrīža situāciju lauksaimniecībā, atzīmējot, ka uzņēmējdarbības vide valstī laukos būtu veicināma. Zemnieki arī norādīja, ka nepietiek investīciju attīstībai, jo lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenas ir zemas, nestabilas un norēķināšanās par precēm nenotiek regulāri. Runājot par kredītu politiku, tika atzīmēts, ka tā pamazām uzlabojas, taču iepriekšējo gadu “smagie” kredīti tiek maksāti un tas apgrūtina iespējas piesaistīt SAPARD naudu. Tika pārrunāts arī valsts subsīdiju piešķiršanas jautājums lauksaimniekiem, uzsverot atbalsta nepieciešamību ražošanas attīstīšanai. Kā nopietns trūkums uzņēmējdarbības vides uzlabošanai laukos tika minēts nepietiekamās infrastruktūras stāvoklis. Prezidente bija vienisprātis ar zemniekiem, ka, tikai uzlabojot dažāda veida infrastruktūru, tostarp arī sakarus, energoapgādi un ceļus, ir iespējams veicināt interesi par uzņēmējdarbību, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas. Kā nopietns stimuls uzņēmējdarbības vides attīstīšanai tika minēta arī tālākizglītības loma lauksaimnieku darbībā Latvijā. Par to prezidenti informēja Latvijas lauksaimniecības konsultāciju izglītības centra Aizkraukles filiāles pārstāvji.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 9.novembrī tikās ar Aizkraukles deju kolektīvu un pašvaldības pārstāvjiem, pārrunājot lauku grupu piedalīšanos nākamajā gadā gaidāmajos dziesmu un deju svētkos Rīgā.

VIKE17.JPG (21922 bytes) VIKE16.JPG (19984 bytes)

Valsts prezidente Aizkraukles apmeklējuma laikā kopā ar Aizkraukles novada padomes priekšsēdētāju Vilni Plūmi, Seces pagasta izpilddirektoru Mārtiņu Bravacki un Pļaviņu domes priekšsēdētāju Helmutu Banderu

Sarunā ar prezidenti tika paustas bažas par to, kāds būs finansējums lauku pašdarbnieku dalībai dziesmu un deju svētkos, kā arī tika uzsvērts, ka pašdarbnieku kolektīvu dalība dziesmu un deju svētkos tiek dalīta atbilstoši administratīvajam Latvijas dalījumam. Prezidente uzsvēra, ka arī viņa piekrīt tam, ka cilvēkiem ir jāpārstāv savs novads nevis pēc administratīvā dalījuma, bet gan pēc etnogrāfiskās būtības, kā, piemēram, Aizkraukle sevi vairāk uzskata par Vidzemes sastāvdaļu, nevis Zemgali. Vairai Vīķei-Freibergai tika stāstīts arī par deju svētku filozofisko pamatojumu, un tika pausts satraukums par folkloras rituālu un tās vienkāršotu izmantošanu lieluzvedumā iekļautajos pasākumos. Prezidente ar jauniešiem runāja par latviskās dzīvesziņas filozofisko pamatojumu un pauda gandarījumu, ka jaunieši regulāri sanāk savā klubā, lai dejotu. Viņa arī uzsvēra, ka dziesmu un deju svētki ir tas pasākums, kam joprojām ir jānes tautas vienotības apzināšanās, un tas ir pats svarīgākais šo svētku gaisotnē.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 9.novembrī, tiekoties ar Aizkraukles rajona izglītības darbiniekiem Vecbebru profesionālajā vidusskolā, uzsvēra, ka izglītības kvalitāte laukos ir atkarīga no sociālās vides attīstības. Viņa atzina, ka, tikai vairojot darba vietas, uzlabojot uzņēmējdarbības klimatu, cīnoties pret alkoholismu, būs iespējams veidot tādu sociālo vidi, kas būs labvēlīga arī bērnu apmeklējumam skolās un vispārējai vērtību sistēmai. Prezidente aicināja arī skolotājus izmantot savu skolotāja autoritāti, lai ieaudzinātu bērnos šo vērtību izpratni un vēlmi pēc zināšanām, kas būs viņu turpmāko dzīves iespēju bāze. Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra informācijas tehnoloģiju milzīgo nozīmi nākotnē,

VIKE10.JPG (21010 bytes) VIKE21.JPG (23078 bytes)

Vaira Vīķe–Freiberga pirms darba pusdienām kompānijā “Daugava”; Valsts prezidente, tiekoties ar Kokneses uzņēmējiem

VIKE08.JPG (21562 bytes) VIKE11.JPG (22346 bytes)

Valsts prezidente, iepazīstoties ar daudznozaru kompānijas “Daugava” maizes ceptuvi un piena pārstrādes kompleksu

radot jaunas darba vietas laukos.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās arī ar Seces pagasta, Pļaviņu un Skrīveru iedzīvotājiem. Viņa sveica iedzīvotājus 11.novembra un valsts svētku priekšvakarā, novēlot, lai svētki nes gandarījumu par savu valsti, kas šobrīd ir neatkarīga un pašu rokām tālāk veidojama. Prezidente pauda cerību, ka cilvēki dziļi izprot, ka nepietiek vien mīlēt savu zemi, ka jāmīl arī valsts, jo zeme ir viena no valsts sastāvdaļām.

Prezidente uzsvēra: “Visu pagastu, pilsētu iedzīvotāji kopā veido valsti. Mēs esam pie šīs zemes piesieti, un katram pasaules centrs ir viņa mājas, arī jums tās ir katram savs pagasts un pilsēta. Tomēr mūsu kopīgās mājas ir Latvija, un, ja tai kāda lieta nesīs godu, tad tā nesīs godu arī jums, bet arī no jums ir atkarīgs, vai Latvijas attīstība ies gludi vai ne tik gludi.”

Prezidente arī stāstīja par Latvijas vietu jaunajā Eiropā, uzsverot — nav tā, ka Latvija ir nabaga Pelnrušķīte, kas dodas uz balli. Vēl prezidente uzsvēra, ka Latvijai šodien ir visas iespējas kā līdzvērtīgai partnerei iesaistīties jaunās Eiropas procesos, jo, piemēram, lauku problēmas Latvijā lielā mērā ir līdzīgas tām, ar kurām šobrīd saskaras Eiropas un citas pasaules valstis. Prezidente aicināja visus veidot savu pagastu, savu pilsētu tādu, kādu viņi to vēlas, un tad arī visa Latvija būs sakopta.

Uzrunājot jauniešus, prezidente uzsvēra, ka bez izglītības Latvijas attīstība nav iespējama, tāpēc viņi ir tie, uz kuriem prezidente šodien paļaujas, domājot par valsts attīstību.

Valsts prezidenta preses dienests

 

 

 

VIKE19.JPG (20936 bytes) VIKE05.JPG (20651 bytes)
Vaira Vīķe–Freiberga sarunā ar Vecbebru profesionālās vidusskolas audzēkņiem un mācību spēkiem
VIKE15.JPG (20433 bytes)

VIKE18.JPG (19568 bytes)

VIKE07.JPG (17665 bytes) VIKE20.JPG (22194 bytes)

Iepazīstoties ar Pļaviņu HES un kopā ar “Latvenergo” padomes locekli Leonīdu Ribicki un padomes priekšsēdētāju Kārli Miķelsonu

Ciemos pie lauksaimnieka Jāņa Dzeņa ģimenes   un aplūkojot Daces Nebēdnieces bišu dravu

 
VIKE22.JPG (25348 bytes)
Valsts prezidente, iepazīstoties ar Kokneses uzņēmēju ražojumiem
VIKE14.JPG (23981 bytes)
Vaira Vīķe–Freiberga un Aizkraukles ģimnāzijas direktors Leons Līdums (centrā) kopā ar ģimnāzijas skolotājiem
VIKE23.JPG (24073 bytes)
Valsts prezidente un Aizkraukles jauniešu deju kolektīvs Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!