Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Arī 100 priekšstāvji skaita savus darbus. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.10.2002., Nr. 150 (2725) https://www.vestnesis.lv/ta/id/67417

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Dienu ritumā

Vēl šajā numurā

17.10.2002., Nr. 150 (2725)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Arī 100 priekšstāvji skaita savus darbus

“Latvijas Vēstnesis” jautā 7. Saeimas deputātiem

Rudens allaž mūsu zemē bijis ražas laiks, kas pilda klētis, apcirkņus un pagrabus. Tagad, kad jau iezīmējas 8. Saeimas aprises, ir arī īstais brīdis, lai pašu paveikto izvērtētu 100 tautas priekšstāvji — 7. Saeimas deputāti. “Latvijas Vēstnesis” visiem valsts augstākajiem likumlēmējiem lūdza atbildēt uz trim jautājumiem.

 

1. Kāds ir tieši jūsu ievērojamākais sasniegums 7. Saeimas darbā?

2. Ko no savām iecerēm nav izdevies īstenot un kāpēc?

3. Kura jūsu uzstāšanās Saeimas tribīnē vēl arvien šķiet visspilgtākā un vajadzīgākā?

Jānis Čevers

CEVERS.JPG (16881 bytes)1. Man ir liels gandarījums, ka mēs kopīgi — pozīcija un opozīcija gandrīz vienprātīgi pieņēmām vairākus bruņoto spēku likumus — Militārā dienesta likumu, Nacionālās drošības likumu. Šajos likumos ir ietverti arī mani priekšlikumi. Bez tam izdevās panākt grozījumus Krimināllikumā par soda mēriem sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā. Esmu līdz šim vienīgais Latvijas Saeimā ievēlētais profesionālais ugunsdzēsības darbinieks un ceru, ka mēs vēl paspēsim pēdējā lasījumā pieņemt jauno Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu. Šajā likumprojektā ir ietverti arī vairāki mani priekšlikumi.

2. Esmu pārliecināts, ka jauno Kriminālprocesa likumu vajadzēja pieņemt 7. Saeimai, diemžēl tas nav noticis.

3. Es nepiederu pie lielajiem runātājiem. Pamatā viss galvenais darbs notiek komisijās. Viena no manām pirmajām runām, kam nopietni gatavojos, bija par grozījumiem esošajā likumā “Par ugunsdrošību”. Otra nozīmīgākā, manuprāt, bija par Saeimas izmeklēšanas komisijas galaziņojumu jautājumā par amatpersonu saistību ar pedofilijas lietu.

 

Imants Stirāns

STIRANS.JPG (17691 bytes)1. Mūsu frakcijas nopelns ir “Latvenergo” privatizācijas nepieļaušana. Piedalījos “Lattelekom” trīs miljonu lietas izmeklēšanas komisijas darbā. Un šo uzskatu par nozīmīgākajiem saviem veikumiem šīs Saeimas darbā.

2. Neizdevās panākt to, ka Latvijā neatceļ nāvessoda izpildīšanu. Manuprāt, mūsu sabiedrība šādam radikālam solim vēl nav nobriedusi.

3. Nekas tik nozīmīgs, lai to izceltu, atmiņā nav palicis.

 

Vanda Kezika

KEZIKA.JPG (12986 bytes)1. 2001. gada decembrī pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”.

2. Nav izdevies atrisināt jautājumu par otra līmeņa pašvaldību izveidošanu — reģionālajām pašvaldībām un to vietu nostiprināšanu likumdošanā, jo pat koalīcijas deputātiem nav vienota viedokļa šajā jautājumā.

3.

 

Jānis Lagzdiņš

LAGZDINS.JPG (17177 bytes)1. 7. Saeimā man bija iespēja trīs gadus vadīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Kā viena no likumdošanas komisijām tā ir rūpējusies, lai tiktu sakārtota mūsu pašvaldību un valsts pārvaldes sistēma. To veicot, divus gadus ilga darbs pie ļoti apjomīga un, manuprāt, ļoti nozīmīga likumprojekta “Valsts pārvaldes iekārtas likums”, kas tika būtiski uzlabots, salīdzinot ar to, kas tika izstrādāts un iesniegts valdībā. Šī lielā darba rezultātā šovasar tika pieņemts un 2003. gada 1. janvārī spēkā stāsies Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas faktiski uzliek pienākumu veikt visaptverošu mūsu valsts pārvaldes sistēmas reformu, kā arī izveidot daudz atklātāku un mazāk birokrātisku valsts pārvaldi. Tas ir pats galvenais darbs, ko ir veikusi mūsu komisija.

Tāpat mēs esam būtiski uzlabojuši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu, ievērojami palielinot atklātumu partiju saimnieciskajā finansiālajā darbībā. Vēl ir pieņemts Publisko aģentūru likums, kas arī sistematizē un sakārto mūsu valsts pārvaldi. It īpaši esmu gandarīts par to, ka manis nosauktie likumi ievieš kārtību ļoti svarīgā jomā – tie nodrošina publiskās naudas izlietošanas caurskatāmību un nepieļauj valsts un pašvaldību naudas nelietderīgu un nelikumīgu izlietošanu, protams, ja likumi tiks realizēti un to izpilde tiks pienācīgi kontrolēta un uzraudzīta. Bet par to jau būs jārūpējas jaunajai – 8. Saeimai.

Svarīgi ir arī tas, ka Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija pēc savas iniciatīvas uzņēmās veikt tādu smagu uzdevumu kā dzīvokļu likumdošanas sakārtošana. Ar mūsu komisijas deputātu darbu ir tapis jauns likums “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”, kas, manuprāt, daudz taisnīgāk risina mājokļu jautājumus mūsu valstī, un izdarīti arī diezgan būtiski grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Daudzkārt pamatoti un nepamatoti kritizēts, bet viens plats solis mājokļu likumdošanas sakārtošanā ir sperts.

2. Mazāk aizvadītajos gados Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādājusi, lai precizētu un uzlabotu likumus, kas reglamentē pašvaldību darbu. Esmu visus gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas strādājis šajā komisijā un septiņus gadus to vadījis, tāpēc varu apgalvot, ka šobrīd, manuprāt, ir ļoti novecojis un kļuvis arhaisks mūsu pašvaldību likums – jumta likums, kas reglamentē pašvaldību darbības pamatnoteikumus. Viens no nākamās Saeimas pamatuzdevumiem ir precizēt un varbūt pat izstrādāt jaunu likumu par pašvaldībām.

3. Grūti tā precīzi atbildēt uz šo jautājumu, jo manu, tāpat kā daudzu parlamenta deputātu, uzstāšanos mērķis ir bijis nevis radīt spilgtu vai lielu rezonansi sabiedrībā, bet lietišķi un uzskatāmi kolēģiem apliecināt viena vai otra likuma vai priekšlikuma pieņemšanas nepieciešamību. Tāpēc es nevaru lepoties ar sevišķi spilgtu uzstāšanos no Saeimas tribīnes.

Atmiņā gan ir palikusi mana pirmā uzstāšanās, 7. Saeimai uzsākot darbu. Tā varbūt nebija spilgta, bet tā bija viena no nedaudzajām politiskām runām. Tas bija pirms četriem gadiem, kad tika apstiprināta Viļa Krištopana valdība un kad Tautas partija bija spiesta darboties opozīcijā V. Krištopana un viņa kolēģu ambīciju dēļ. Tolaik savā runā es dažos teikumos centos iezīmēt, kādi būs labējas konstruktīvas opozīcijas darbības principi, proti, pozitīvai konstruktīvai opozīcijai ir jāatbalsta viss valstiski noderīgais un no valstiskās lietderības viedokļa jākritizē viss, ko mēs uzskatām par nepieņemamu. Es jutu, ka to atbalsta kolēģi arī no citām frakcijām.

Antons Seiksts

SEIKSTS.JPG (17642 bytes)1. Vienā teikumā atbildēt nav iespējams, bet es pateikšu konceptuāli. Pirmkārt, ir radīts Eiropai pieņemams cilvēktiesību aizsardzības mehānisms. Ar visām struktūrām un institūcijām. Otrkārt, ir radīts demokrātisks un Eiropai pieņemams valsts un baznīcas attiecību modelis. Domāju, ka šeit visai valstij ir zināma jūsu padevīgā kalpa klātbūtne. Treškārt, mēs esam izdarījuši visu, lai eirointegrācijas procesa kontekstā cilvēktiesību jautājumi nebūtu šķērslis mūsu iestājai Eiropas Savienībā (ES). Mums ir problēmas sociālajā jomā, mūsu cilvēkiem ir grūti izdzīvot. Bet likumdošanas līmenī mēs, manuprāt, esam izdarījuši, ļoti daudz.

2. Man nav izdevies īstenot vienu jautājumu, pie kura Cilvēktiesību komisija strādāja ārkārtīgi nopietni un daudz izdarīja, bet tomēr ne visu. Proti, tā ir sabiedrības integrācija. Šis jautājums ir ļoti labi atrisināts teorētiskā līmenī, bet diemžēl tikai teorētiskā. Jo dialogs starp kopienām Latvijā nav izveidojies, ko parādīja arī vēlēšanas - neviena nosacīti latviskā partija nebauda masveida uzticēšanos cittautiešu vidū. Man ir pilnīga pārliecība, ka vairākums cittautiešu nesirgst ar nostalģiju pēc Padomju Savienības. Mēs vienkārši neesam pratuši nosargāt tās vērtības, kas bija Tautas frontei. Es biju pie pašiem Tautas frontes sākumiem, un tad mēs bijām par dialogu, par draudzību, par atklātību starp dažādām nacionālajām kopienām. Tas mums ir lielā mērā zaudēts, un to mums būs ļoti grūti atgūt. Man ļoti žēl, ļoti, ka PCTVL ir spējusi gandrīz visu cittautiešu masu savākt savā paspārnē.

3. Šī uzstāšanās ilga pusminūti, un tās saturs bija šāds: “Es, Antons Seiksts, Cilvēktiesību komisijas sekretārs, necietīšu un savu iespēju robežās nepieļaušu, ka tiek aizskartas citas tautības.”

Dzintars Rasnačs

RASNACS.JPG (17019 bytes)1. Administratīvā procesa likuma pieņemšana.

2. Politisko partiju finansēšanas reformu, jo tā neguva Saeimas vairākuma atbalstu.

3. Manuprāt, tās daudzās publiskās runas, kurās es pamatoju un aizstāvēju Komerclikuma spēkā stāšanās nepieciešamību.

 

Valdis Lauskis

LAUSKIS.JPG (16923 bytes)1. Pieņemot likumu “Par augstskolām” Saeima atbalstīja manu priekšlikumu, neieviest šajās mācību iestādēs valsts kanclerus. Bija paredzēts, ka šo amatpersonu uzdevums būs pārvaldīt augstskolu finanses. Manuprāt, tiktu ierobežota augstskolu autonomija, un rektori tādējādi kļūtu labākajā gadījumā par piedēkli šim kancleram. Gandarījumu sagādā arī tas, ka pašā 7. Saeimas darba nobeigumā tika nodots komisijām izskatīšanai jautājums par otrā līmeņa pašvaldību ievēlēšanu 2005.gadā. Un notiktu tas kopā ar vietējo pašvaldību vēlēšanām. Atbildība par šā svarīgā lēmuma pieņemšanu būs 8. Saeimai. Es biju viens no šā darba ierosinātājiem.

2. Kā nepabeigtu varētu minēt likumprojekta par reģionālajām pašvaldībām vienu apakšpunktu. Tajā ir runa par latgaliešu valodas nostiprināšanu Satversmē. Strādājot komisijā, es šobrīd redzu, ka kolēģi ir gatavi runāt par reģionālajām pašvaldībām, bet ne par latgaliešu valodas valstisko nostiprinājumu. Tas man ir sarūgtinājums. Latgalē latvisko apzinās caur latgalisko. Ja valstij ir svarīgi patriotiski noskaņoti cilvēki, tad ir jādomā ne tikai par dažādo, kas ir latviešiem, bet arī par patriotisko.

3. Man nozīmīga ir uzstāšanās sociāldemokrātu iniciētajā Saeimas ārkārtas plenārsēdē jautājumā par demisijas pieprasīšana Ministru prezidentam Andrim Bērziņam. Svarīgas bija arī runas jautājumā par autoceļiem, par reģionālās politikas jautājumiem.

Oskars Grīgs

GRIGS.JPG (28530 bytes)1. Uz šo jautājumu varētu atbildēt daļēji vēlamības formā. Man šķiet, ievērojamākais sasniegums Saeimas darbā varētu būt bijis, ja man būtu laimējies strādāt visu laiku pozīcijā. Un kopā ar politisko spēku, kuru es pārstāvu, mums būtu izdevies realizēt agrāro reformu Latvijas valstī tā, kā tas bija Latvijas valsts laikā no 1920. līdz 1940. gadam. Tāds bija mans mērķis, nākot politikā. Tomēr tas nav izdevies.

Pie lietām, kas kaut daļēji izdevās, varu minēt ceļu nodokļa samazinājumu lauksaimniecībā strādājošiem.

2. Man ļoti sāp, ka neizdevās jautājumā par spirta ražošanu, iekļaut normas, kas būtu pavērušas iespējas zemniekiem nodarboties ar graudkopību un realizēt tos spirta rūpniecībā. Arī Daiņa Peimaņa slepkavība zināmā mērā ir sekmējusi mūsu valsts spirta ražošanas iznīcināšanu.

3. Tā varētu būt uzstāšanās par valsts zemes privatizāciju lauku apvidos. Runāju reti, vienkārši vairāk ieklausījos citu teiktajā.

Osvalds Zvejsalnieks

ZVEJSALNIEKS.JPG (20821 bytes)1.un 2. Tā kā liktenis bija lēmis šīs Saeimas darbā strādāt opozīcijā, manas iespējas realizēt ko no savām vēlmēm vai mūsu partijas programmas bija ārkārtēji ierobežotas, lai neteiktu vairāk. Varbūt uz vispārējā fona neievērojami, tomēr pēc mana priekšlikuma tika saglabāti speciālie bankas konti skolām. Par darbu Saeimā man nav ne sev, ne mūsu frakcijai ko pārmest. Saeimā visu situāciju tomēr nosaka varas partijas.

3. Uzstāšanos bija daudz, tāpēc kādu no tām izcelt, manuprāt, ir grūti.

Marika Līdaka, Zaida Kalniņa, Jānis Ūdris

“LV” nozaru redaktori; Foto: A.F.I.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!