Par jaunu kārtību valsts un pašvaldību kapitāla pārvaldē

Vakar, 26. septembrī, Saeima trešajā — galīgajā — lasījumā pieņēma likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kas neoficiāli tiek dēvēts arī par valsts pilnvarnieku institūcijas likvidācijas likumu. Likumā, kas stāsies spēkā 2003. gada 1. janvārī, noteikta Komerclikumam atbilstoša valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību (sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību) dibināšanas, darbības, likvidācijas un reorganizācijas kārtība, kā arī valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldes kārtība. Likums regulē arī valsts un pašvaldību kapitāla daļu atsavināšanas kārtību pēc Privatizācijas aģentūras likvidācijas.

Vakar deputātu atbalstīto likumu Ministru kabinets Saeimā iesniedza teju pirms gada — 2001.gada 1.oktobrī, un tā autore ir Ekonomikas ministrija. Sākotnēji likuma spēkā stāšanās tika paredzēta jau no šā gada 1.janvāra, bet likumprojekta sagatavošana katram nākamajam lasījumam prasīja aptuveni piecus mēnešus (likumprojekta pirmais lasījums atbalstīts Saeimā 2001.gada 1.novembrī, otrais lasījums — 2002.gada 18.aprīlī, trešais lasījums — 2002.gada 26.septembrī). Valstī pastāvošā likumdošanas sistēma paredz, ka vakar Saeimā atbalstu guvušais likums Valsts prezidentei jāizsludina triju nedēļu laikā. Līdz ar jaunpieņemtā likuma stāšanos spēkā spēku zaudēs likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”.

Kas stāsies valsts pilnvarnieku vietā

Likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” noteikts, ka valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā var būt: 1) institūcija, kuru par tādu iecēlis Ministru kabinets (vairumā gadījumu tās ir ministrijas), 2) institūcija, kura saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta rīkojumu veic valsts kapitāla daļu atsavināšanu noteiktos gadījumos, 3) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra gadījumos, ja valsts kapitāla daļas nodotas valsts pensiju speciālajam budžetam.

Pašvaldību kapitāla daļu turētājs turpmāk varēs būt: 1) pašvaldība, kurai pieder šīs kapitāla daļas, vai 2) institūcija, kuru par sev piederošo kapitāla daļu turētāju iecēlusi pašvaldība.

Tajos gadījumos, kad valsts kapitāla daļu turētāja ir ministrija, tiesības pieņemt kapitāla daļu turētāja kompetencē esošos lēmumus konkrētā kapitālsabiedrībā ir ministrijas valsts sekretāram vai viņa vietniekam valsts sekretāra ilgstošas prombūtnes (komandējuma, atvaļinājuma, slimības) laikā. Ministrijas valsts sekretārs ir tiesīgs gan pilnvarot savu vietnieku pārstāvēt ministriju kā kapitāla daļu turētāju dalībnieku vai akcionāru sapulcē, gan no ministrijas ierēdņu vidus iecelt atbildīgo darbinieku, kas sniedz nepieciešamās ziņas un sagatavo vajadzīgos dokumentus valsts sekretāram, lai tas varētu realizēt savas kapitāla daļu turētāja funkcijas privātā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku sapulces lēmumus valsts kapitālsabiedrībā. Atsevišķos ar likumu noteiktos gadījumos kapitāla daļu turētāja pārstāvis var būt arī ministrs.

Ja kapitāla daļu turētāja ir pašvaldība, tad kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes vai padomes priekšsēdētājs. Kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesības ar pilsētas domes lēmumu var tikt nodotas domes izveidotas pašvaldības institūcijas vadītājam, pašvaldības vadītājs ir tiesīgs kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas deleģēt arī savam vietniekam. Līdzīgi kā ministrijās, arī pašvaldībās vai pašvaldības institūcijās var tikt nozīmēts atbildīgais darbinieks, kas sniedz kapitāla daļu turētāja pārstāvim ziņas un sagatavo dokumentus nepieciešamo pilnvaru realizācijai.

Kas kuram un cik maksās

Atlīdzību valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvjiem — ministriju valsts sekretāriem, viņu vietniekiem, atbildīgajām amatpersonām — maksā attiecīgā ministrija. Atlīdzība tiks noteikta, balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem, kas regulēs atlīdzības apmēru atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem, un vadoties no katras ministrijas gadskārtējā budžetā šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem no valsts budžeta. Arī pašvaldības kapitāla daļu turētāju un atbildīgo darbinieku atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē atlīdzības lielumu samērā ar kapitālsabiedrību raksturojošiem kritērijiem, un pašvaldībai tieši kapitāla daļu turētāju pārstāvju atalgošanai piešķirto līdzekļu apjomu.

Atlīdzība gan valsts, gan pašvaldību kapitāla daļu turētāju pārstāvjiem un atbildīgajām amatpersonām netiek maksāta kā alga, bet gan kā konkrēta atlīdzība par konkrētu pienākumu veikšanu. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, kas gan veikti pirms gada, iesniedzot attiecīgo likumprojektu Saeimā, gadu pēc likuma stāšanās spēkā varētu palielināties valsts budžeta ieņēmumi no maksas par valsts kapitāla izmantošanu, jo “valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām nebūs jāmaksā atalgojums valsts pilnvarniekiem”, teikts likumprojekta anotācijā. Turpat norādīts, ka 2000.gadā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības izmaksājušas valsts pilnvarniekiem kopsummā 630 tūkstošus latu.

Norādot uz izmaiņām valsts budžeta izdevumos, Ekonomikas ministrija likumprojekta anotācijā raksta, ka būs nepieciešams darbaspēka tirgus nosacījumiem atbilstošs atalgojums valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem, kas būs saistīti ar valsts kapitāla daļu pārvaldi. Šis atalgojums jānodrošina no valsts budžeta. 2002.gadā, kas sākotnēji bija iecerēts kā likuma darbības pirmais gads, šim mērķim bija plānoti 220 tūkstoši latu papildu izdevumi no valsts budžeta.

Likuma reālās darbības priekšdarbi

Lai nodrošinātu likuma izpildes iespējas, citi papildu likumi nav jāizdod, daži likumi ir jāgroza, taču līdz gada beigām jāpaspēj arī izstrādāt un apstiprināt virkni Ministru kabineta noteikumu — gan par atlīdzību valsts sekretāriem un citiem valsts un pašvaldību atbildīgajiem darbiniekiem, gan par valsts un pašvaldību tipveida statūtiem (likums paredz, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību tipveida statūti valdībai jāizstrādā un jāpublicē “Latvijas Vēstnesī” līdz 31.decembrim), gan par valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu un atalgojumu u.c.

Likuma pārejas noteikumos teikts, ka sešu mēnešu laikā kopš likuma spēkā stāšanās — tātad līdz 2003.gada 1.jūlijam — Ministru kabinetam ar rīkojumu (pašvaldības domei vai padomei ar lēmumu) jāieceļ likuma prasībām atbilstošs kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībās, kas izveidojušās pirms likuma spēkā stāšanās. Izskatot likumu galīgajā lasījumā, vienīgais neatbalstītais priekšlikums bija ekonomikas ministra Aigara Kalvīša ieteikums, kas paredzēja pašreizējiem valsts un pašvaldību pilnvarniekiem līdz 2003.gada 6.janvārim iesniegt kapitāla daļu turētājiem pārskatus par savu darbību un ar to saistītos dokumentus.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore