Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 19.septembra Saeimas sēdi.

Ir saņemti daži priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no trešās sadaļas “Lēmuma projektu izskatīšana” 19.punktu — lēmuma projektu “Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Lazdonas pagasta pašvaldībai”. Komisija lūdz iekļaut šo lēmuma projektu 26.septembra sēdes darba kārtībā. Iebildumu nav.

Tautsaimniecības komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par valsts meža zemes gabalu maiņu pret Ernai Āboliņai piederošo zemes gabalu”. Iebildumu nav. Iekļauts pēc darba kārtības 18.jautājuma.

Sākam izskatīt darba kārtību. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Rastopirkina, Sokolovska, Maksimova un Golubova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Labrīt, cienītie kolēģi! Un jāsaka tā: tikko te atnāc uz Saeimu, jāiepazīstas ar jauniem jociņiem. Nē, nu es jau saprotu, ka PCTVL ir ļoti jautra komanda un vēlas šad tad padzīt jokus, pie reizes arī iesniedzot tādu projektu, kur reizēm arī gribas asaras noslaucīt. Es speciāli paņēmu tīru mutautiņu, ar ko man slaucīt asaras, lasot šo anotāciju.

Un tagad paskatieties, kas tur ir rakstīts! Palasām uzmanīgāk šo iesniegto likumprojektu. Lūk, un tad mēs ieraugām vienu spalvainu āža kāju, kas lien gandrīz no katras rindiņas ārā. Un it kā ir lielas rūpes par mazākuma tautībām. Un tagad mēs paskatāmies kaut vai divus teikumus: “Likumprojekts noņems sociālo spriedzi ģimenēs, kurām ikdienas valoda ir krievu valoda.” Tātad pārējās mazākumtautības kaut kā ir aizmirsušās. To vairs nav. Ir tikai krievi. Vienīgā mazākumtautība Latvijā, kuru Rīgā ir krietni vairāk nekā latviešu, nerunājot nemaz par Daugavpili un citām vietām mūsu valstī.

Paņemam vēl vienu teikumu no šī ģeniālā projekta. Sestais, romiešu sestais. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu. Veiktas konsultācijas ar kaut kādu briesmīgu nosaukumu “LAŠOR”. Kas tad tas tāds ir? Latvijas asociācija skolām ar krievu valodas apmācību. Tātad vienā teikumā ir mazākumtautības, citā teikumā ir krievi. Nu ko tad jūs te tā ampelējaties, piedošanu.

Un tad es atceros Rīgas domes varoņdarbus, kas ir iecēlusi Centra rajonā kā izpilddirektoru ļoti varenu vīru ar uzvārdu Starostins. Šis cilvēks pārstāv Krievu partiju. Un vakar Vidzemes šosejā 70 km garumā tika izkaisītas brīnišķīgas lapiņas, protams, krievu valodā ar nelieliem latviešu valodas burtu pielikumiem. Un kas tad tur ir teikts? Tur ir pateikts ģeniāls sauklis: “Uz priekšu, slāvi!”

Saraksts numur četri! Tātad īsi pirms vēlēšanām parādās ārkārtīgi interesanta sadarbība. It kā rūpes, it kā runa par to, ka Latvijā te ir jādod lielas iespējas visām tautībām. Pēc tam parādās pašā likumprojektā jau tāda doma, ka ne jau nu visas mazākumtautības mūs vairs interesē. Mūs neinteresē poļi, mūs neinteresē ukraiņi, mūs neinteresē... ne jau, kur tad — par lietuviešiem un igauņiem mēs pat nerunāsim, mūs interesē tie, kam ir tā krievu valoda. Ne jau velti savā laikā interfrontieši ievazāja Latvijā to jēdzienu krievvalodīgie, aizmirstot, ka Latvijā ir vairāki desmiti citu tautību pārstāvji ar savu valodu.

Nupat mums te Rīgā arī bija viesi no tālās Armēnijas, un mēs arī runājām par jautājumiem, kas varētu skart tos cilvēkus, kam ir armēņu tautība. Līdz ar to, nu ko nu teikt... malači jau jūs esat... briesmīgi vareni ņematies. Bet “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir tieši priekš tam šeit Saeimā, un ne velti mums ir saraksts numur viens, un jums ir saraksts tikai numur divi, ka mēs esam tie, kas jūs sistemātiski noliks pie vietas. To mēs darīsim arī šodien un aicinām šo te priekšlikumu neatbalstīt. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners runās “par”.

J.Pliners (PCTVL). Cāļus skaita rudenī. Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Nesen Latvijas Republikas Ārlietu ministrija Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai sniegusi ziņojumu, ka Latvijā no 2004.gada 1.septembra visas valsts un pašvaldību izglītības iestādes neplāno pilnībā pāriet uz latviešu mācību valodu, lai gan Izglītības likumā 9.pants un šī likuma pārejas noteikumu 9.punkta otrais apakšpunkts apgalvo pretējo.

Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgi ierēdņi šo pretrunu skaidro ar to, ka attiecīgas Izglītības likuma normas neatbilstot Vispārējās izglītības likumam, kur ir paredzēts, ka vispārējās vidējās izglītības programmu var savienot ar minoritāšu izglītības programmu. Tādēļ konkrētajā gadījumā jāvadās no Vispārējās izglītības likuma, kurš esot speciālais likums. Norādīto pretrunu konstatē arī Baltijas sociālo zinātņu institūts.

PCTVL frakcija piedāvā novērst šo pretrunu likumos, izdarot attiecīgus grozījumus Izglītības likuma 9.pantā un pārejas noteikumu 9.punktā, kas ļautu vispārējās vidējās izglītības iestādēm ar mazākumtautību mācību valodu saglabāt mazākumtautību izglītības ieguves valodu pēc saskaņošanas ar pašvaldībām.

Piedāvātie grozījumi atbilst Eiropas Padomes vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kā arī 1996.gada Hāgas rekomendācijām, kas ir minoritāšu tiesību izglītībā kvintesence un ir saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma nostādnēm.

Arī pēdējie Baltijas sociālo zinātņu institūta pētījumi nepārprotami liecina, ka mazākumtautību skolas nav gatavas pārejai uz apmācību latviešu valodā. Savu gatavību apliecina tikai 16% skolu.

Starp citu, brīvi runā latviski tikai 18% minoritāšu skolu skolotāju, raksta 16% un lasa brīvi 53%. Pēc tiem pašiem pētījumiem 57% vecāki, 48% skolu direktoru un 41% skolotāju uzskata, ka bērni nevarēs mācīties vidusskolā latviešu valodā. Jau vardarbīgi ievesta bilingvālā izglītība — bez zinātnes, bez metodikas, bez mācību grāmatām, bez labi sagatavotiem skolotājiem... Starp citu, šis termins — “bilingvālā izglītība” — nav minēts ne Izglītības likumā, ne Vispārējās izglītības likumā. Pēc 64% skolu direktoru un 51% skolotāju domām, pazemina skolēnu zināšanu kvalitāti mācību priekšmetos. 72% skolu direktoru un 62% skolotāju uzskata, ka bilingvālā izglītība negatīvi iespaido bērnu psiholoģisko pašsajūtu. Laiks pierādīja, ka mūsu valsts izglītības politika attiecībā uz mazākumtautībām ir tuvredzīga un neprofesionāla, rezultāti — graujoši. Latviešu valodu minoritāšu bērni pārzina sliktāk, nekā mums gribētos, skolotāji arī. Varbūt kāds no deputātiem var paskaidrot, kāpēc pa 12 gadiem minoritāšu skolām nav sagatavoti latviešu valodas skolotāji? Kur ir notērēti tie 4,5 miljoni latu, kurus Latvija saņēma, sākot no 1996.gada, no starptautiskajiem fondiem, un 880 000 latu, kuri, sākot ar 2000.gadu, budžetā bija paredzēti valsts valodas mācīšanai? Atbildi, zinu, nesagaidīšu. Jebkurai izglītības reformai jākalpo bērnam, cilvēkam, valstij, bet ne otrādi. Pedagoģijai un ekonomikai jānosaka politika, ne otrādi.

Sēdes vadītājs. Laiks!

J.Pliners. Nedrīkst ratus likt pirms zirga, kā mēs to parasti darām. Lūdzu atbalstīt mūsu sagatavoto likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis pret, viens — par. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 49, atturas — 18. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Salkazanova, Burvja, Lejas un Labanovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (SDS). Godājamie Saeimas deputāti! Sociāldemokrātu savienības frakcija ierosina grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Mēs piedāvājam uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides visiem uzņēmējiem, kuri nodarbina invalīdus.

Mūsuprāt, šis priekšlikums ir visnotaļ atbalstāms, jo daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs tieši tādā situācijā arī ir gan invalīdi, gan uzņēmēji, kad uzņēmējiem par to, ka viņi nodarbina invalīdus, nāk pretim, jo parasti šo darba vietu radīšana, uzturēšana invalīdiem ir dārgāka.

Un, no otras puses, tas nozīmē sekojošo, ka invalīdi var pakāpeniski daudz veiksmīgāk integrēties Latvijas sabiedrībā un mēs šos cilvēkus ar specifiskajām vajadzībām nenošķiram no pārējās sabiedrības, kā nereti tas ir šobrīd.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka pašreiz diemžēl Latvijas Republikā nav tādas nopietnas programmas, kas reāli integrētu invalīdus Latvijas sabiedrībā. Mēs apsveicam to, ka Latvijā ir invalīdu biedrību uzņēmumi, un tajos arī tiek nodarbināta daļa invalīdu. Diemžēl šiem uzņēmumiem iet pietiekami smagi, un rezultātā mums ir jāatzīst, ka tie var nodarbināt tikai nelielu daļu no invalīdiem, tātad tos, kas ir darbspējīgi, un, protams, attiecīgi šie invalīdi var par savu darbu saņemt tik nepieciešamo cilvēka cienīgu atalgojumu.

Un tāpēc mēs uzskatām, ka šeit šinī gadījumā būtu nepieciešams, lai visiem uzņēmējiem, kas nodarbina savos uzņēmumos invalīdus, būtu šī valsts pretimnākšana. Un šāda prakse ir katrā civilizētā valstī. Es atgādināšu to, ka uzņēmēji, kuri nodarbina ieslodzītos cietumniekus, arī saņem nodokļu atlaides. Es domāju, ka tas ir ļoti pareizi, bet vajadzētu šinī gadījumā izdarīt arī Saeimai šo pretimnākšanu attiecīgi invalīdiem. Kā tas ir darīts ieslodzītajiem un cietumniekiem. Es domāju, ka tas katrā ziņā parādītu to, ka mēs invalīdus vērtējam kā sabiedrības daļu, kuru nepieciešams integrēt Latvijas Republikas sabiedrībā. Un šeit nav nekādas, teiksim, tādas situācijas, kas liktu pārdomāt par to, vai būtu kādi lieli zaudējumi. Es domāju, ka mēs ne velti piedāvājam visu šo budžeta jautājumu arī pie reizes attiecināt uz nākamo gadu. Un aprēķini rāda, ka tuvāko piecu gadu laikā uz šā faktora rēķina varētu, no vienas puses, samazināties ienākumi 4–6 miljonu latu apmērā, jo būtu šīs uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides. Bet, no otras puses, ļaujot invalīdiem strādāt un saņemt darba algu, samazināsies budžeta izdevumi viņu sociālajām vajadzībām un būs papildu ienākumi budžetā no darba algām.

Mēs uzskatām, ka šis jautājums tik tiešām ir jautājums par sabiedrības humānu attieksmi pret invalīdiem, un jautājums ir par to, vai mēs gribam vai negribam cilvēkus ar specifiskajām vajadzībām, kuri ir darbspējīgi, integrēt Latvijas sabiedrībā.

Es gribētu uzsvērt vēl sekojošo, ka Sociāldemokrātu savienībai ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Invalīdu biedrību. Latvijas Invalīdu biedrība pilnībā atbalsta šādus likumprojekta grozījumus, tāpat arī konsultācijas ar Latvijas iedzīvotājiem. Un šāds likumprojekts katrā ziņā atbilst Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

Aicinu Saeimas deputātus izšķirties un atbalstīt Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamais valdošais vairākums! Es ceru, ka jūs kārtējo reizi noraidīsiet šos visus Sociāldemokrātu savienības kārtējos priekšlikumus. Visus trīs likumus, jo, es domāju, kāpēc šinī brīdī jums būtu jāatbalsta gan invalīdu jautājumu risināšana, gan arī uzņēmēju nodokļu dažāda veida samazināšana, jo patiešām, ja jūs, pieņemsim, netiksiet nākamajā Saeimā, tad tās jau vairs nebūs jūsu galvassāpes. Tās būs mūsu galvassāpes.

Tāpat arī jūs nekad īstenībā neesat rūpējušies par invalīdiem. Pat arī pagājušogad budžeta laikā balsojumā, man liekas, jūs neiedalījāt nevienu santīmu invalīdu centriem. Jeb iedevāt tomēr? Jā, nu patīkami dzirdēt, ka Tautas partija var pacelt pirkstu un teikt, ka esot tomēr kaut kas iedots.

Bet, protams, proporcionāli tam, kas ir nepieciešams šai grupai, nu tas ir minimāli. Tā ir drīzāk tā lāpīšanās, kā pagājušā gada budžeta laikā “Latvijas ceļš” kvēli aizstāvēja mazmājiņu celtniecību reģionos, kas, protams, ir ļoti patīkami.

Tāpat arī šodien patiešām Tautas partija var rādīt reklāmu rullīšus un stāstīt par lielo, ciešo sadarbību starp Saeimu un vietējām pašvaldībām. Ja tas saucas sadarbība, tad vienkāršāk tas ir saucams “roku izgriešana” un savu interešu klaja un nekaunīga lobēšana.

Varbūt patiešām tad pievērsīsimies kādai atsevišķai grupai. Bet es domāju, ka šis jautājums diez vai būs šīs Saeimas laika jautājums. Un, protams, ja jums nav kaut kāda klusa vienošanās ar Baldzēna kungu, tad diez vai šis likumprojekts — visi trīs — izies Saeimā. Un diez vai tie izies trijos lasījumos, kas nav jāaizmirst, ka vēl ir jāveic. Un ir jābūt Finansu ministrijas pozitīvam slēdzienam. Es domāju, jebkurā no šiem līmeņiem šie likumprojekti diemžēl nogrims. Un pēc būtības tas ir tikai nākamās Saeimas jautājums.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es gaidu, ka valdošais vairākums savu pozīciju nemainīs un balsos kā vienmēr. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 2, atturas — 50. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Salkazanova, Baldzēna, Burvja, Lejas un Labanovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” runās deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Labdien, augsti godātais Prezidij! Labdien, cienījamie deputāti! Likumprojekts, ko piedāvā Sociāldemokrātu savienība, kārtējo reizi ir saistīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa … progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, un būtība kārtējo reizi ir sekojoša. Valstī ir noteikts iztikas minimums. Iztikas minimums tiek aplikts vai minimālā alga pašlaik tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Galarezultātā iedzīvotāji, saņemot uz rokas darba algu, ja arī tā ir iztikas... ja arī tā ir minimālās algas līmenī, viņu alga par 25%, gandrīz par 25% vēl tiek samazināta. Tādējādi viņa reālie ienākumi stipri attālinās no tiem ienākumiem, kāds ir iztikas minimums valstī.

Mūsu piedāvājums ir 80 latu ienākumus neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Un jāsaka, ka lielākajā daļā arī Eiropas Savienības valstu, ne tikai kandidātvalstu, bet arī to valstu, kas pašlaik ir Eiropas Savienībā, iztikas minimums... neapliekamais minimums katrā gadījumā ir daudz augstāks. Mums tas ir kaut kur gandrīz 400 latu gadā, Vācijā tas ir 3568 lati gadā, Francijā 11 000 latu gadā. Tā ir tā nauda, kas netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tā varētu nosaukt arī veselu rindu citu valstu. Es zinu, ka sarunās ar Eiropas Savienību mums, nenoliedzami, agri vai vēlu būs jāiet uz to, ka neapliekamais minimums būs jāceļ uz augšu. Un jo ātrāk mēs to izdarīsim, jo labāk tiem iedzīvotājiem, kas šodien saņem minimālo algu. Un šādu iedzīvotāju Latvijā ir ļoti daudz. Un arī to iedzīvotāju, kuru alga ir zem 80 latiem, arī Latvijā ir ļoti daudz.

Progresīvais ienākuma nodoklis paredz to, ka tiem iedzīvotājiem, kam alga mēnesī ir virs 400 latiem, šis ienākuma nodoklis tiek paaugstināts. Un pakāpeniski šis paaugstinājums virzās uz augšu, un, ja ienākumi ir virs 800 latiem, tad, dabīgi, šis ienākuma nodoklis ir ļoti liels. Tādējādi tā iedzīvotāju daļa, kas saņem lielu algu, maksā arī lielu nodokli valstij. Ļoti normāla situācija. Un no tās neciestu lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa, bet cietēji varbūt būtu tie, kas šodien saņem lielas algas, strādājot dažādos pilnvarnieku amatos, jo vienotā darba samaksas sistēma valsts iestādēs strādājošajiem, lai arī likums “Par civildienestu” ir pieņemts, kurā Ministru kabinetam bija uzdots sagatavot grozījumus... sagatavot noteikumus par vienoto darba samaksas sistēmu, līdz šai dienai vēl šādu dokumentu Finansu ministrija Ministru kabinetā nav iesniegusi. Tādējādi tiktu aizstāvētas mazturīgo iedzīvotāju intereses, viņu reālie ienākumi palielinātos, un to cilvēku daļa, kas saņem lielus ienākumus, samazinātos.

Un vēlreiz gribu atgādināt, ka, vairākkārt izskatot šo jautājumu šeit, plenārsēžu zālē, es atceros Godmaņa kunga teikto no šīs pašas tribīnes: “Jā, agri vai vēlu Latvijai tas būs jāizdara!” Izdarīsim labāk to ātrāk, lai mūsu iedzīvotājiem, lielākajai iedzīvotāju daļai, kas saņem mazos ienākumus — zem 80 latiem, paliktu vieglāka dzīve, būtu vieglāk samaksāt sadārdzinājumu pievienotās vērtības nodoklim komunālajiem maksājumiem un citām lietām, kas varētu tuvākajā laikā radīt problēmas — sadārdzinājums elektroenerģijai, sadārdzinājums gāzei, sadārdzinājums telefonpakalpojumiem. Tādējādi lūdzu atbalstīt, cienījamie kolēģi, piedāvātos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Sēdes vadītājs. Deputāts Vents Balodis runās “pret”.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Aicinu nenodot šos grozījumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, jo tā jau ir septītā reize 7.Saeimas laikā, kad šie cilvēki iesniedz Progresīvā ienākuma nodokļa likumu. Bet mani pārsteidz tas, ka vēl arī šoreiz, 7. reizē, viņi raksta, kādas konsultācijas notikušas. Konsultācijas nav notikušas! Vai tiešām jūs neuztrauc tas, ka tas ir ļoti svarīgi pašvaldību budžetiem, ar Pašvaldību savienību jūs neesat runājuši, jo 71,6% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nonāk pašvaldību budžetos un 28,4% — medicīnas speciālajā budžetā. Vai tiešām jūs gribat izjaukt medicīnas finansēšanas sistēmu, jo, tikai elementāri apskatoties pēc Statistikas pārvaldes datiem, pieņemot jūsu grozījumus, valsts budžets nākamajā gadā zaudēs 15 miljonus latu.

Aicinu neatbalstīt tādus grozījumus, kas nav izsvērti!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens — “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 40, atturas — 14. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Salkazanova, Burvja, Leiškalna, Labanovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (SDS). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi!

Sociāldemokrātu savienība ierosina grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. To būtība ir sekojoša: pilnā laika studējošie ir pakļauti invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes apdrošināšanai un slimības apdrošināšanai. Un no valsts budžeta tiek veiktas valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas par minētajām personām.

Par ko ir jautājums? Jautājums ir par 27 600 Latvijas studentiem no 60 000, kuri ir dienas nodaļas studenti. Tātad pilnā laika studējošie, kuriem nav nekādas darba attiecības ar kādu no darba devējiem. Pašreiz Satversmē katram ir paredzētas sociālās garantijas, bet mēs redzam, kā viņas tiek realizētas. Bērnam, tas ir, cilvēkam līdz 18 gadiem, un pēc tam tiek realizēts darba ņēmējiem, bet netiek attiecināts uz dienas nodaļu studentiem, kuri nav darba attiecībās.

Es domāju, ka, cienot Latvijas Republikas Satversmi, mēs, neapšaubāmi, izdarīsim šo kļūdas labojumu, kāda ir iezagusies nevis Satversmē, bet mūsu likumdošanā.

Un 27 600 studentu arī saņems gan valdības, gan opozīcijas partiju atbalstu, un viņi slimības gadījumā saņems no valsts pienākošo finansiālo atbalstu. Tāpat, ja būs kāda nelaime, ja kāds kļūs par invalīdu vai kāda studente, piemēram, kļūs par jauno māmiņu, viņa saņems šo maternitātes pabalstu.

Godājamie kolēģi! Mēs ierosinām šo likuma grozījumu no nākamā gada 1.janvāra, mēs to neattiecinām uz šā gada budžetu, lai valdības partijām būtu vieglāk arī attiecīgi atbalstīt Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu.

Ko es gribētu uzsvērt īpaši, jo Vents Balodis no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK arī interesējas par to, kas ir tas, ar ko ir saskaņots, kas ir arī attiecīgi konsultējis mūs šinī gadījumā. Es viņam varu mierīgi arī apliecināt, ka Latvijas studentu apvienība ir tā, kas nosūtīja visām Saeimas frakcijām šo priekšlikumu un lūgumu tomēr atrisināt studentu sociālās garantijas. Arī šajā likumdošanā, ne tikai sludināt to Satversmē, ka tādas tik tiešām visiem ir, bet reāli ar valstiskiem līdzekļiem tās arī īstenot. Lai slimības gadījumā students nebūtu diskriminēta persona, ja viņš ir dienas nodaļas students un nav darba attiecībās, jo daudziem tomēr šī studēšana ir tāda, kas viņiem prasa pietiekami daudz laika, lai viņi varētu atrast vēl kādu nopietnu darbu, kur papildināt savus līdzekļus.

Un tādu studentu, kā es minēju, ir 27 600. Aicinu ievērot Latvijas Republikas Satversmi mūsu likumdošanā!

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — nav, atturas — 54. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Seiles, Dobeļa, Požarnova un Tabūna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nesen apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK centās uzsākt sarunu par iespēju meklēšanu vēl 7.Saeimā palīdzēt politiski represētajām personām. Un es tā ceru, ka šodien mūsu argumenti varbūt būs pārliecinošāki. Jo manās rokās ir vēstule, kuru ir parakstījusi varenas ministrijas — Finansu ministrijas — ļoti nopietna kundze — Andrējevas kundze, tātad valsts sekretāre.

Par ko runā šī vēstule? Tā runā tieši par to, kas ir skarts mūsu priekšlikumā. Tātad par likumu, kas paredzētu politiski represētajām personām tiesības saņemt kompensāciju, dzēšot par atņemto mantu piešķirtos īpašuma kompensācijas sertifikātus. Ministrija neatsakās no iespējām atbalstīt šo ideju, ko diemžēl pagājušās sēdes laikā neatbalstīja kolēģi. Un ko saka, lūk, izpildītājs? Ko viņš saka? Tātad, piedaloties veselai virknei konsultantu, radās ideja — “šobrīd nepieciešams izdarīt grozījumus likumā, paredzot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanas kārtību”.

Tātad, godātā koalīcija, mūsu valdības nopietnas ministrijas — Finansu ministrijas — augsta līmeņa amatpersona pasaka, ka ir nepieciešami grozījumi likumā, un tad būs viss kārtībā.

Tālāk ir vēl spēcīgāks teikums, ka Finansu ministrija ir nosūtījusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai vēstuli, tiesa gan, krietni pasen — aprīļa mēnesī. Un tur atkal ir teikts: “Ierosināt grozījumus likumā, paredzot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kompensāciju izmaksas kārtību, dzēšot īpašuma kompensācijas sertifikātus par politiski represētajām personām atņemto mantu.”

Nu kādi tad te ir jautājumi? Kādi te ir sarežģījumi? Vai tiešām mums ir grūti izdarīt šo svēto darbu? Es tomēr aicinātu kolēģus šoreiz... nu, šoreiz nav runas par kaut kādu vienu vai otru spārnu vai par kaut ko citu...

Es ierosinu, un varbūt pat vēlāk mēs varētu runāt par pieņemšanu steidzamības kārtā, ar kaut kādiem labiem darbiem arī vajag ieiet vēsturē... Un šis būtu, nu, viens tāds darbs, kas ir ļoti svētīgs arī tajā ziņā, ka... es tikai atkārtošu... man liekas, ka ir skaidrs, kas ir politiski represētās personas, un tās ir visvairāk cietušas no tās nolādētās okupācijas varas, kurš tad gan cits!

Tā ka es ļoti aicinātu kolēģus no visām pozīcijām, opozīcijām, prepozīcijām, apakšpozīcijām un vēl visādām citām, kas te sēž, vienbalsīgi šoreiz atbalstīt šo ierosinājumu!

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Nav nepieciešams balsot, nav iebildumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 4. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lauska, Soldatjonokas, Čevera, Lāzo un Zvejsalnieka iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Apsaimniekojot dzīvojamo fondu, pašvaldības saskaras ar daudziem gadījumiem, kad vai nu diskusijās starp īrniekiem un izīrētājiem ir ļoti daudz subjektīva, vai arī ļaunprātības gan no vienas, gan otras puses. Protams, mēs esam pieņēmuši likumu, kurš darbojas un maksimāli mēģina šo jautājumu sakārtot un iespējamās ļaunprātības novērst. Bet tomēr pati dzīve parāda, ka ik pēc laika kaut kāds jautājums parādās, kaut kāda sprauga priekš ļaunprātības var būt. Un tādējādi pašvaldības lūdza mums, lai mēs reaģētu uz šo situāciju un nāktu viņiem palīgā.

Šoreiz jautājums par likumu “Par dzīvojamo telpu īri”. Un šeit ir sekojošais. Tad, kad saistībā ar likumu “Par denacionalizāciju” daudziem cilvēkiem ir atgrieztas mājas, īpašumi, tad bijušie īpašnieki, saņemot šos namus, noslēdza līgumus ar īrniekiem, un tādā veidā viss ir sakārtots. Ja arī kāda no telpām ir nepieciešama īpašniekam, tādā gadījumā īrniekam tiek piešķirts līdzvērtīgs dzīvojamais mājoklis, tiek noslēgts līgums, savlaicīgi brīdina, un viss ir kārtībā. Bet dzīve parāda, ka tomēr lielākā tiesa no šīm atgrieztajām mājām pēc tam ir jau pārpirktas, tiek uzdāvinātas. Un tas jau vairākums ir no šīm telpām, kas ir pašvaldību teritorijā. Un tādā gadījumā jaunajam īpašniekam nav nepieciešamības un pienākuma gan savlaicīgi brīdināt par to, ka viņam pašam telpas būs vajadzīgas un viņš nepagarinās līgumu, gan arī līguma izbeigšanās gadījumā viņam nav pienākuma nodrošināt šo īrnieku savā mājā ar jaunu līdzvērtīgu dzīvojamo platību citās telpās. Un līdz ar to mēs uzskatījām par pareizu atbalstīt pašvaldību viedokli un izdarīt nepieciešamo labojumu 28.pantā, papildināt to ar 28.7.1 punktu, kurā arī šīs normas ir iestrādātas. Gan tās, ka, ja arī jaunajam īpašniekam ir vajadzīgas kaut kādas dzīvojamās platības savā mājā, tad viņam ir jādod iespēja cilvēkam, kas tur dzīvoja līdz šim, citā telpā dzīvot līdzvērtīgos apstākļos un savlaicīgi par to visu brīdināt. Tāda norma, papildinājums, ir nepieciešams. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt nevienas nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 21. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lauska, Soldatjonokas, Čevera, Lāzo un Zvejsalnieka iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Paldies jums par atbalstu saistībā ar iepriekšējo likumu. Es domāju, ka šis balsojums palīdzēs vismaz kādu no tām ļaunprātībām novērst iepriekšējā jomā.

Bet līdzīga situācija izveidojusies arī tajā pašā māju apsaimniekošanā, bet šoreiz caur citu likumu — “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”. Un arī šeit ir nepieciešami atsevišķi grozījumi, kuri, mūsuprāt, arī ļautu sakārtot šo jomu vēl labāk, nekā tas ir pašreiz. Un šoreiz ir situācija sekojoša: tas ir, arī dzīve ienesa savas korekcijas, un tas parādās. Skaidrs, ka likums paredz, ja īpašnieks savā mājā, varbūt arī mājas apsaimniekošanai, varbūt arī savu ģimenes locekļu vajadzībām, saņem telpas, dzīvokli, tad likums paredzēja, ka pašvaldībai ir jāatrod iespēja dzīvokli atbrīvot, cilvēkus izmitināt līdzvērtīgā platībā, bet īpašnieks ieiet šajā dzīvoklī un veic visas tās nepieciešamās funkcijas gan lai māja būtu kārtībā, gan lai arī viņa ģimenes locekļi dzīvotu labi. Bet ir arī gadījumi, ka jau ir šajā dzīvojamajā mājā atsevišķi dzīvokļi brīvi, un tādos apstākļos pašvaldībai nav iespējams atteikt īpašniekam, ja viņš grib vēl papildu telpu un saka, ka viņam atkal ir vajadzīgs. Un no tāda viedokļa, protams, mūsuprāt, ir vērts pašvaldībām nākt palīgā un sakārtot šos jautājumus. Un pašvaldība uzņemas atbildību par īpašniekiem, namīpašniekiem, bet tikai tajos apstākļos, kad viņiem patiešām ir objektīvi nepieciešams šis viens dzīvoklis savā mājā un ja citi dzīvokļi ir aizņemti, un tādā veidā arī šeit mēs varam novērst to subjektīvo, kas var parādīties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ir priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — nav, atturas — 52. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Ir priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

“Pret” vēlas runāt deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šī likumprojekta galvenā būtība ir aizliegt pārtikas pienesumus un sūtījumus ieslodzītajiem. Es ceru, ka mēs visi labi atceramies, ka pavisam nesen šī norma tika iestrādāta resora instrukcijās un ka Satversmes tiesa atzina šo normu par neatbilstošu Satversmei. Un tagad Ministru kabinets grib iestrādāt to pašu normu jau likuma līmenī. Es domāju, ka tas vienkārši jāuzskata par mēģinājumu kaut kādā veidā apiet Satversmes tiesas lēmumu, kas manā skatījumā nav pieņemams likumdevējam. Jo tomēr mums ir jāciena Satversmes tiesas viedoklis.

Kāda ir motivācija? Ka, redz, ar šo sūtījumu un pienesumu palīdzību ieslodzītajiem tiek nodotas narkotikas, alkohols un tā tālāk. Daļēji tā tas, protams, ir. Bet tomēr no konkrētām krimināllietām ir pilnīgi skaidrs, ka tomēr galvenā vaina šajā jautājumā jāuzņemas cietuma apsardzei, uzraugiem, personālam. Un es neesmu tik nikns un tik neinformēts, un es tomēr ļoti cienu lielāko daļu Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku, bet dažs cits varētu domāt, ka tas ir nekas cits kā šī kriminālā biznesa lobēšana, konkurences samazināšana. Man gan negribētos tā domāt, bet, ja mēs to atbalstīsim, tad, ticiet man, būs ļoti daudz cilvēku, kas tieši tā arī apgalvos, ka kārtējo reizi Saeima palīdz korupcijai, palīdz kriminālajam biznesam, lai neviens netraucētu apsargiem un uzraugiem nodrošināt šo narkotiku piegādi cietumos.

Cienījamie kolēģi! Protams, ieslodzītie ir cilvēki, kas pārkāpuši likumu, kas izdarīja krimināli sodāmus nodarījumus. Bet viņi tomēr ir cilvēki. Ko mēs šobrīd varam piedāvāt? Vai jūs zināt, kāds ir normatīvs ieslodzīto ēdināšanai? Tie ir 37 santīmi dienā. Vai valsts var nodrošināt daudzmaz pilnvērtīgu eksistēšanu, es neteikšu — dzīvi, par šo naudu? Darbu nodrošināt ieslodzītajiem mēs arī nevaram. Tā ka es aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu, tomēr cienīt Satversmes tiesas viedokli un atcerēties, ka arī ieslodzītie ir cilvēki, kuriem ir savas cilvēka tiesības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Linards Muciņš vēlas runāt “par”? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Arī Juridiskajai komisijai, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikums nodot likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot kā atbildīgo Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 15, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka šī komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Seiles, Tabūna, Jurdža, Kuduma iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ir saņemts priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. “Par” vēlas runāt deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šos priekšlikumus ir sagatavojusi, atsaucoties uz politiski represēto kluba “Atauga” un Tukuma rajona pašvaldību aicinājumu. Un savu atbalstu šādiem likumprojekta grozījumiem ir izteikušas visas politiski represēto organizācijas gandrīz visā Latvijā.

Šis aicinājums ir nodots visām Saeimas frakcijām, un es ceru uz vienprātīgu atbalstu un tagad nedaudz paskaidrošu šā priekšlikuma būtību.

Tātad likumprojekts paredz novērst tās nesaskaņas, kas ir izveidojušās sakarā ar likumu “Par politiski represētas personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajām personām” un šo likumu “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”.

Un kādas ir šīs nesaskaņas? Ja viens likums nosaka ekonomiskās garantijas politiski represētajām personām, tad šajā likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” šīs garantijas ir izslēgtas. Un ir aicinājums, politiski represēto personu aicinājums, dot šīs garantijas, lai personas, kuras ir politiski represētas, ja tiek izliktas no īrētās dzīvojamās platības vai tām piederoša dzīvokļa, varētu saņemt pašvaldību palīdzību. Un tikai tajos gadījumos, ja tām īpašumā vai valdījumā nav cita dzīvojamā telpa.

Lūdzu, būsim atsaucīgi pret politiski represētajām personām!

Sēdes vadītājs. “Pret” neviens runāt nevēlas. Vai ir nepieciešams balsot? Nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Grīnblata, Kuduma, Stalta, Rasnača iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šā gada jūnijā mēs pieņēmām likumu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Tas noteica dzīvokļu īpašnieku — kooperatīvo sabiedrību biedru — lemšanas tiesības par savu īpašumu un paredzēja kopsapulcēs pārvēlēt vadību ik pēc trijiem gadiem. Un kas notika? Šis mūsu darbiņš ir krietni satraucis ļoti daudzus no seniem laikiem ietekmīgus kooperatīvu vadītājus, jo, redziet, viņus ievēlēja, šo vārdu liekot pēdiņās, krietni vecos laikos, un viņi bija krietni iesildījušies un iestrādājušies, atkal pēdiņās, ļoti ērti. Krietni ērtāk nekā augsta līmeņa amatpersonas. Un tagad... tagad nu šāds te briesmīgs likums. Krēsli trīc.

Un vairāku šo sabiedrību pārstāvji, kā, piemēram, “Bāka—Mežciems” un arī citi, ir griezušies Saeimā, jo nav varējuši panākt neviena sava jautājuma risināšanu. Pat Rīgas domē saņēmuši tādu atbildi: mēs par jums neatbildam, jums pašiem jārisina visi jautājumi.

Bet ļoti interesanti ir vēlēti tā saucamie pilnvarotie, jo bieži vien izrādās, ka neviens viņus nemaz nav vēlējis. Un kooperatīvu priekšnieki tā klusu un mierīgi noorganizē šīs tā saucamās iecelšanas. Ļoti bieži viņi ņem un ieliek par pilnvarnieku tādu, kas ir parādnieks. Nu, vai tad tāds strīdēsies un runās pretī kaut kādā jautājumā? Un šie te pilnvarnieki sanāk kopā un ievēlē vadību.

Viens piemērs. Okupācijas laikā izveidojās dzīvokļu celtniecības kooperatīvs, uz kura bāzes ir veidots šīsdienas kooperatīvs “Mežciems”, 1435 biedri, 1435, vairāk nekā daudzās Latvijas pilsētās. Simts gabali ir tikuši pilnvarotajos. Pārējie 8 gadu laikā nav saņēmuši nekādas atskaites — 8 gadu laikā! — no priekšsēdētāja ne par paveiktajiem darbiem, ne par līdzekļu izlietojumu. Bet gada apgrozījums viņiem ir 500 000 latu! Tātad tagad sākas lielā runāšana, ka nu ir ļoti sarežģīti sasaukt tās kopsapulces... Žēl, ka man nav laika, es parādītu, kā vienas dienas laikā ir iespējams sasaukt sapulci. Es ceru, ka te daudziem kolēģiem, kas ir darbojušies no Atmodas laika sākuma, ir lieliska pieredze, kā var sasaukt šīs te sapulces. Te ir vienkārši runa par negribēšanu, nevēlēšanos un tā tālāk.

Tātad, ja jau jums, draugi mīļie, tik grūti sasaukt tādiem lieliem kooperatīviem šīs kopsapulces, nu, iesim pretim! Dosim iespēju šiem te lielajiem kooperatīviem sadalīties. Lūk, par to runā viens no mūsu priekšlikumiem.

Otrs. Saprotam, ka tādā gadījumā tas nedaudz prasīs laiku, papildu laiku, un tāpēc mēs iesakām pagarināt kooperatīvās sabiedrības vadības pārvēlēšanas termiņu līdz 2003.gada 1.jūnijam. Nu tad lai nu kāds man iestāsta, ka viņš tik ilgā laika posmā nav spējīgs sasaukt lielākas sapulces! Un, lūdzu, dalieties un sasauciet mazāka mēroga sapulces!

Tā ka tas ir tāds tīri lietišķs priekšlikums, ar kuru mēs varam palīdzēt tiem kooperatīvu cilvēkiem, kurus, godīgi sakot, desmitiem gadu apceļ.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!

L.Muciņš (LC). Arī Juridiskajai, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Ir priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Juridiskajai komisijai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.

12 Saeimas deputāti ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Pasaules latgaliešu II konferences Aicinājuma īstenošanu”. Mums ir jālemj par šī lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Iekļauts darba kārtības beigās. Paldies!

Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris bezalgas atvaļinājumus šī gada 12.septembrī deputātiem Jevgenijai Stalidzānei, Aināram Šleseram un Dainim Staltam.

Izskatām Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu Gunāra Freimaņa, Arņa Kalniņa, Valda Lauska, Helēnas Soldatjonokas, Jāņa Čevera, Oskara Grīga, Violas Lāzo, Aijas Barčas, Jāņa Ādamsona un Leona Bojāra pieprasījumu zemkopības ministram Atim Slakterim “Par likuma “Lauksaimniecības likums” izpildi”.

Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu Gunāra Freimaņa, Arņa Kalniņa, Valda Lauska un pārējo pieprasījumu zemkopības ministram “Par likuma “Lauksaimniecības likums” izpildi”. Komisija izskatīja un atzina, ka pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Cienītie kolēģi, labrīt! Lauksaimniecības likums faktiski ir viens no likumiem, kurš ir kvalitatīvi sagatavots, un pēc savas būtības tam vajadzētu nodrošināt ne tikai lauksaimniecības nozares pastāvēšanu, bet arī stabilu attīstību. Un šoreiz īpatnēji bija Pieprasījumu komisijā. Ja parasti mēs uzrakstām “pieprasījums” un tur balso “pret”, tad šoreiz balsojuma “pret” nebija un arī neviens nebalsoja “pret”. Un pareizāks formulējums, manuprāt, šoreiz būtu, ka tas netika atbalstīts, jo “par” balsoja divi cilvēki un pārējie visi atturējās.

Bet tātad tagad pēc būtības. Tas nozīmē, ka arī komisijas locekļi saprata, ka Lauksaimniecības likums netiek pildīts. Pirmais jautājums par to, ka likumā ir paredzēts, ka valdībai katru gadu līdz 1.septembrim ir jāiesniedz gada programma lauksaimniecībai. 1. septembris ir pagājis, un no programmas pašreiz nav ne vēsts.

Otrais. Likums paredz to, ka Ministru kabinetam ir jāizstrādā nolikums, kas nodrošinātu cenu paritāti resursiem, pakalpojumiem, lauksaimniecības produkcijas cenām. Šāds nolikums nav bijis kopš likuma pieņemšanas laika — 1996.gadā — un nav vēl joprojām. Un tieši šis jautājums faktiski ir tas, kas nedod iespēju prognozēt zemniekiem savu darbību, jo nekad nevar zināt, vai iepirkuma cenas momentā nesamazināsies un vai šīs cenas nekļūs zemākas par ražošanas izmaksām. Lai šo jautājumu novērstu, likumā ir paredzēts tāds mehānisms kā intervence, kam pēc savas būtības ir jāgarantē, ka, ja tikko samazinās zem ražošanas izmaksām, tā valdībai jāiedarbina visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai cenas stabilizētu. Tātad principā šeit ir runa par garantētām minimālām iepirkuma cenām.

Ja mēs šo jautājumu paceļam, tad vienmēr saka: “Ko jūs gribat, atkal padomju laikus, kad viss bija noteikts, minimālās cenas, viss bija skaidrs.”

Bet otrdienas rītā, tiekoties Zemkopības ministrijā ar Fišlera kungu, viņš tieši arī uzsvēra, ka Eiropā zemniekiem ir noteiktas valdības garantētas minimālās iepirkuma cenas. Un tieši šis intervences mehānisms ir tas, ar ko valdība to arī panāk.

Tālāk. Līgumā ir paredzēts tirgus regulēšanas mehānisms tādā veidā, ka tas notiek uz līguma pamata. Tātad līgums... Likums paredz, ka līgums jāslēdz starp ražotāju, pārstrādātāju un tirdzniecības organizāciju vai valsti. Īpatnēji ir tas, ka Zemkopības ministrijas pārstāvis, kas piedalījās Pieprasījumu komisijas sēdē, traktēja šo prasību tā: “Redziet, tas ir jāpilda tikai tad, ja līgumu slēdz.” Tātad tas ir jāpilda tikai tad, ja likums tiek ievērots. Bet, ja likums netiek ievērots, tad šī norma nav obligāta.

Tālāk. Likums paredz to, ka Zemkopības ministrija un Ārlietu ministrija ir atbildīgas par visiem starptautiskajiem līgumiem, kas ir noslēgti saistībā ar zemkopību. Un tieši šeit mēs redzam, ka šī atbildība ir bijusi ļoti, ļoti maza.

Kaut vai mēs ņemam mūsu piedāvājumus Eiropas Savienības valstīm, kur mēs esam izgājuši jau ar piedāvājumiem, kuri nebūt neatbilst mūsu nacionālajām interesēm, nemaz nerunājot par mūsu ražošanas iespējām.

Noslēgtie līgumi, neviens no tiem, ne Baltijas tirdzniecības līgums, ne pievienošanās Pasaules tirdzniecības organizācijai, nav nesuši svētību Latvijas tautai, jo kopš šo līgumu noslēgšanas laika tirdzniecības bilance starp eksportu un importu Latvijai kā tādai, un sevišķi lauksaimniecības nozarei, kļuvusi arvien lielāka.

Un šeit mani nepatīkami pārsteidza tad, kad Jelgavā notika “milžu cīņas”, ka mūsu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Baloža kungs pat īsti nezināja, cik tad ir importēta pārtika. Viņš runāja par 130 miljoniem. Kaut imports pārtikai jau pārsniedz 280 miljonus latu gadā.

Tālāk. Likumā šogad pirmo gadu ir izpildīta prasība, minimālā prasība par subsīdijām lauksaimniekiem, par atbalstu tiem. Diemžēl šo subsīdiju izlietojums neveicina ne ražošanas stabilitāti, ne attīstību.

Nu kaut vai viens piemērs. Par piena lopkopību. Šie vairāk nekā 4 miljoni latu, kuri domāti piena lopkopības attīstībai, tiek izlietoti — faktiski tikai 3% zemnieku saimniecības tās saņem, un šo 3% zemnieku saimniecību īpašumā ir tikai 30% slaucamo govju. Tas nozīmē, ka 97% zemnieku saimniecību, kuriem pieder vairāk — 70% slaucamo govju, nesaņem nekādu atbalstu piena lopkopības attīstībai. Un tas jau ir novedis pie tā, ka Latvijai, salīdzinot ar visām Eiropas Savienības valstīm, ar visām kandidātvalstīm, ir vismazākais slaucamo govju blīvums uz 100 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Mums pašlaik ir tikai 8,4 govis uz 100 hektāriem. Gan Lietuvā, gan Igaunijā ir vairāk. Bet, ja mēs salīdzinām ar labākām kandidātvalstīm, kā, piemēram, Slovēniju, tad viņiem uz 100 hektāriem ir 44 slaucamās govis. Un mēs varam prognozēt to, ka, ja nesaņem atbalstu šo 70% slaucamo govju 97% īpašnieki, tad vistuvākajā laikā viņi šo ganāmpulku var vēl vairāk samazināt. Bet lielās saimniecības, kuras saņem atbalstu, nespēj kompensēt mazo saimniecību likvidēšanas ātrumu.

Un pēdējais jautājums, ko es gribu uzsvērt. Likums ir vērsts uz to, lai izlīdzinātu ienākumus lauksaimniecībā nodarbinātajiem un tautsaimniecībā nodarbinātajiem. Diemžēl pēc šī likuma stāšanās spēkā ienākumi ne tikai izlīdzinās, bet gluži pretēji — šī starpība paliek arvien lielāka.

Tādēļ mēs uzskatām, ka akcentēt šo jautājumu un panākt, lai likums tiktu izpildīts, ir ārkārtīgi svarīgi lauksaimniecības nozares saglabāšanai un arī turpmākajai attīstībai. Aicinu jūs mūsu pieprasījumu atbalstīt! Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas Republikas zemnieki! Sociāldemokrātu pieprasījums Latvijas Republikas zemkopības ministram sniegt paskaidrojumus par Lauksaimniecības likuma izpildi vai neizpildi diemžēl ir aktuāls. Mēs šodien redzam, ka zemkopības ministrs ir tik aizņemts, ka nevēlējās pat atnākt uz Saeimas sēdi, un tas vispār jau nav nekāds brīnums. Jo visi deputātu pieprasījumi, kuri bija adresēti zemkopības ministram, palika bez viņa atbildēm. Vienīgi rakstiski atsūta kādu papīru, un pats, protams, uz Saeimu neatnāk. Tā ka, redziet, kā mūsu ievēlēts ministrs, patiesībā jūsu — valdošo partiju —, ciena Saeimas deputātus. Tā ir bezkaunība!

Pirmais jautājums — Latvijas zemnieku saražotās produkcijas realizācija Latvijā un Baltijā. Diemžēl no Zemkopības ministrijas nekas netiek darīts, lai mēs aizsargātu mūsu iekšējo tirgu, lai mēs varētu realizēt savu produkciju Baltijas tirgū, Baltijas valstu tirgū vai citu zemju tirgū. Tās kripatiņas, kas tiek realizētas, tas ir ļoti maz, un tāpēc arī, ja mēs paskatāmies statistiku, es nemaz nerunāju līdz 1940.gadam, bet pat līdz 1990.gadam, tad lauksaimniecības produkcijas ražošana Latvijā ir kritusies par 60%. Latvijas iekšējā tirgus piepildīšana ar ražoto produkciju sastāda 640 miljonus latu. Diemžēl mūsu zemnieki uz šodienu spēj saražot nepilnus 200 miljonus latu. Tas ir apmērs, uz kuru saražo mūsu produkciju. Bet Latvijas iedzīvotāji taču patērē lauksaimniecības produkciju. Tātad 440 miljoni latu tiek atdoti citu valstu zemnieku rīcībā, un viņi ieved Latvijā patiesībā visus pārtikas produktus, ko vien vēlas. Jo mūsu robežas ir caurspīdīgas, tas ir viens. Otrs — mums ir neapdomāti parakstīti ārkārtīgi daudzi likumi, kuri ir atvēruši Latvijas tirgu lauksaimniecības produkcijai. Un pats galvenais ir tas, ka tagad Latvijā ieved vai importē legāli un nelegāli. Un nelegālais lauksaimniecības produkcijas daudzums droši vien pārsniedz legālo. Jo mums jau nekādas uzskaites nav. Un par to nevēlas runāt Finansu ministrija, Ekonomikas ministrija, un, protams, Zemkopības ministrija klusē. Ja nezina to, tas ir slikti, bet, ja zina un klusē, tad tas ir šausmīgi.

Labākā demonstrācija, kā Zemkopības ministrija rūpējas par importa atbalstu — zemkopības produkcijas ievešanu Latvijā, ir Jēkabpils cukura fabrikas iznīcināšana. Cukurs līdz 1995.gadam kilogramā maksāja 40—42 santīmus, šodien mēs jau maksājam 60 santīmus, un es domāju, ka tā cena pacelsies vēl augstāk — līdz kādiem 70 santīmiem.

Kāpēc vajadzēja šo cukurfabriku likvidēt, tas jāuzprasa Kalvīša kungam, kurš, apsolot zemniekiem, ka cukurfabrika netiks likvidēta, otrajā dienā parakstīja dokumentu, ka cukurfabrika netiks atbalstīta.

Vēl ir virkne lauksaimniecības produkcijas, kura Latvijā realizējas kā nezināmas izcelsmes, — cūkgaļa, liellopu gaļa, vistu gaļa, piena produkcija. Kas tad ir tā nezināmās izcelsmes produkcija? Diemžēl tā ir ievesta Latvijā, un ir ievesta lielāko tiesu nelegāli, un par to rāda visi tie brīnumi, kas notiek ar mūsu muitu, ar mūsu robežkontroli. Izrādās, ka pat ienākušās mašīnas Latvijā vienā un tajā pašā dienā robežkontrolē ir viens daudzums un muitā ir cits daudzums. Tā, redziet, strādā mūsu Finansu ministrija, Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija, un vēl jau ir jautājums, ja tā ir nezināmas izcelsmes produkcija, tad kas to kontrolē? Kur ir mūsu Pārtikas un veterinārais dienests, kurš spēj pārņemt pilnīgu kontroli pār pārtikas produktu nekaitīgumu? Diemžēl atbildes jūs nesaņemsiet un arī neizlasīsiet.

10. pantā ir norādīts par līgumiem, ko noslēdz lauksaimniecības ražotāji, tātad zemnieki ar pārstrādes uzņēmumiem vai ar tirdzniecības uzņēmumiem par produkcijas piegādi gadā, daudzumā un, protams, par cenu. Diemžēl šis ļoti nopietnais pants netiek pildīts. Kāpēc? Tāpēc, ka lielveikalu tīkls, kas tiek izveidots Latvijā un kurš jau pārsniedz visas normas, kuras vispār vajadzētu valstij regulēt, nevēlas redzēt tur Latvijas produkciju, un, lai jūs pārliecinātos, kas tur notiek, jūs aizejiet un paskatieties. Vienīgi var vēl redzēt pienu, var redzētu kādu maizi, bet pārējā visa lielākā daļa ir importētā produkcija.

Diemžēl, ja mēs paskatāmies arī pagājušos desmit gados, tad šinī jomā nekas no valdības puses netika darīts. Zemkopības ministrija noņēmās pavisam ar citām problēmām, un mūsu zemnieki bija atstāti likteņa varā. Un tas noveda pie tā, ka zemniekam nav nekādas jēgas saražot produkciju, ja to nepērk ne ražotāji, ne tirgoņi.

Un vienīgais, ko ražotāji vēl mēģina, ja arī pērk, tad nosit to cenu tik zemu, ka patiesībā saražot graudus vai citu produkciju nav izdevīgi. Tas ir zem pašizmaksas, un, vēl jo vairāk, zemnieks nekad neieliek šīs produkcijas cenā savu darbu.

10.panta 3.daļā — cenu stabilizācija. Nu kā tad var runāt par cenu stabilizāciju un kāda ir valsts politika, ja, teiksim, pienu iepērk no 3 santīmiem līdz 9 santīmiem par litru ar tauku saturu 4,4 un vairāk procentu? Toties, ja mēs pērkam pienu, mēs pērkam to ar 2,0 — 2,2% tauku saturu un maksājam 24 un 30 santīmus par litru. Jūs paskatieties, kā tiek krāpti zemnieki! Tīšuprāt krāpti! Un diemžēl mūsu Zemkopības ministrija par to neinteresējas, jo, sēžot savos augstajos stāvos Zemkopības ministrijā, vairāk rūpējas par citu valstu zemniekiem.

Un jebkurš pieprasījums, kurš iet no Eiropas Savienības, tur tieši atbalsta savus zemniekus un visniknākā kārtībā, mūsu Zemkopības ministrija piekāpjas jebkurā jautājumā un paraksta jebkuru dokumentu, un arī nesen jūs visi, cienījamie pozīcijas deputāti, nobalsojāt par vienu no dokumentiem, kurš palielina importa lauksaimniecības produkcijas ievešanu Latvijā. Tajā pašā laikā jūs neatbalstāt nevienu dokumentu, kurš atbalsta mūsu zemniekus. Protams, tagad, ejot uz Saeimas vēlēšanām, jūs visdažādākā veidā “aplidojat” zemniekus, solot viņiem visdažādākos labumus. Bet diemžēl to nav un nebūs!

Un kāpēc to nebūs? To nebūs tāpēc, ka vadošās partijas nevēlas redzēt mazos zemniekus, viņu problēmas, — tos zemniekus, kuriem ir 10—15 hektāri vai 20 hektāri zemes, tos zemniekus, kuriem ir 2—3 gotiņas. Vai viņi saņem no valsts kaut kādas subsīdijas? Neko viņi nesaņem! Viņi dzīvo tajās vecajās mājās, kas uzceltas 70—80 gadu iepriekš, vai tajās, kas uzceltas pēc Otrā pasaules kara. Un vairāk viņiem, kā saka, nekādu izredžu nav.

Un, ja mēs paskatāmies tālāk, vai Latvijas Zemkopības ministrija ir izstrādājusi lauksaimniecības attīstības plānu uz 2, 5 vai 10 gadiem, vai ir bijuši iepriekš tādi plāni? Tādu plānu nav bijis, nav un nebūs. Jo mūsu Zemkopības ministrija nav ieinteresēta strādāt mūsu zemnieku labā!

Ja paskatāmies arī uz valsts attīstības plānu, diemžēl tāda arī nav, un uz to norādīja jau Eiropas Savienība, uz kuru mēs tiecamies. Un par zemkopību mūsu Ministru kabinets un valdība ir aizmirsusi.

Un kā tad strādā Pārtikas un veterinārais dienests, robežkontrole un visi tie, kam vajag aizsargāt Latvijas iekšējo tirgu? Diemžēl strādā ļoti slikti. Jūs presē redzat tos brīnumus, kas notiek ar mūsu muitu, kas notiek ar mūsu veterināro robežkontroli un kas vispār notiek ar iekšējā tirgus aizsardzību. Iekšējais tirgus netiek aizsargāts! Tas netika aizsargāts 10 gadus, diemžēl tas netiek aizsargāts arī šodien.

Kādi ir izstrādāti valdībā perspektīvie plāni Latvijas zemkopības attīstībai? Bioetanola ražošanā, teiksim. Diemžēl tas vienīgais projekts, kas parādījās, tas visdažādākā veidā tika novilcināts. Tad nogalināja vienu no projekta autoriem, un ar to viss noklusa. Kā notiek ar biodegvielas attīstību? Vai tā saņems valsts atbalstu? Diemžēl patiesībā atbildes uz šo jautājumu nav, un klusē. Kas ir domāts par dažādu alternatīvu produkciju ražošanu laukos? Diemžēl arī te ir klusums. Un mūsu slavenā Zemkopības ministrija neko nav darījusi, nedara un nedarīs! Tas ir pilnīgais bezdarbs no šīs organizācijas. Vienīgi Zemkopības ministrija ierosināja: Latvijā esot par daudz lauksaimniecībā izmantojamās zemes un vajagot vienu vai pusotra miljona hektāru pārdot ārzemniekiem. Redziet, tas jau ir viss tāds... nenozīmīgais fakts, tas norāda uz to, ka, ja paši neprotam strādāt, paši neprotam neko darīt, nu tad mēģināsim, lai to dara mūsu vietā kaut kas cits. Kas ir domājis par to, kā dzīvos un kā attīstīsies lauki Latvijā? Diemžēl šī jautājuma risinājuma valdībā nav, nav Zemkopības ministrijā. Cienījamie kolēģi no valdību sastādošām partijām, neesat pieprasījuši savu ministru darbību, lai mēs attīstītu zemkopību. Kāpēc? Kāpēc visu laiku runā, ka mūsu lauksaimniecībā ir it kā lieki cilvēki? Bet kur tad tie cilvēki strādās, ko viņi darīs un kā viņi dzīvos, ja mēs viņus no laukiem nodzīsim nost? Jo tāda prakse jau ir. Tas ir, ar lieliem nodokļiem aplikt mūsu zemi, pirmais.

Otrais. No 2004.gada iestrādāt īpašuma nodokli, un tad tas zemnieks būs spiests maksāt pat par suņa būdu, kura viņam ir uzcelta, vai par ogu krūmu. Un, par cik zemkopības produkciju no zemniekiem neiepērk, tad cilvēks aizies bankrotā, jo nodokļu nasta paliks lielāka un mūsu zemnieki nespēs to samaksāt. Jo arī uz šodienu mūsu zemnieki nespēj samaksāt visus tos nodokļus un visdažādākos maksājumus, ko ir izdomājuši mūsu ierēdņi, un viņi ir lielās finansiālās grūtībās.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, mūsu zemkopības ministram ir jāatskaitās par savu darbību, un viņam ir uz pieprasījumu jāatbild, bet nav jānoslēpjas ne tikai no Saeimas deputātu acīm, bet arī no zemnieku acīm.

Es aicinu atbalstīt pieprasījumu!

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Dārgie sociāldemokrāti! Es ļoti uzmanīgi noklausījos jūsu iebildumus par dienas kārtības jautājumu, bet patiesībā runas jau nebija par to. Un, dārgais Leon! Starp citu, ministrs bija ieradies uz sēdi, bet jūs tur nebijāt. Līdz ar to nevajag maldināt publiku, ka ministrs nenāk aizstāvēt šos jautājumus.

Bet varbūt pavisam nedaudz. Lauksaimniecības likums ir ievērots, un Zemkopības ministrija konsekventi turpina izpildīt šo likumu, un es pat teiktu, ir ļoti labi veicies. Mēs esam nodrošinājuši 3% no valsts budžeta lauksaimniecības attīstībai. Jau otro gadu ir būtisks pieaugums kā lopkopības, tā augkopības sektorā. Lauksaimniecības subsīdijas ir palielinājušās.

Ja mēs runājam par situāciju veterinārajā sektorā, ko jums tik ļoti patīk pieminēt, arī šeit ir labs progress. Mēs esam izveidojuši vienotu kontroles dienestu. Ja jūs runājat par lauku attīstību, arī šeit ir būtisks progress. Otrdien valdība atbalstīja nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programmu 7 miljonu apmērā. Tātad papildus lauksaimniecības 22—23 miljoniem vēl nāk 7, kuri ies uz laukiem, lai sekmētu tieši nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību, lai nauda aizietu tiem, kuri nevarēja izveidot šajos 10 gados lielas, konkurētspējīgas, efektīvas saimniecības, lai būtu iespējas darīt citas lietas laukos. Tas viss ir izdarīts, Leon! Tas viss ir izdarīts, dārgie sociāldemokrāti! Un, manuprāt, šīs valdības laikā un iepriekšējās valdības laikā tiešām lauksaimniecības sektorā ir veikts ļoti būtisks solis pareizajā virzienā. Šīs lietas ir sakārtotas! Cilvēki, kas dzīvo laukos, redz šos piedāvājumus, un ir iespēja izvēlēties. Valsts ir radījusi šīs iespējas. Nevajag maldināt publiku!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu Sprindžuka kungs ļoti interesanti pateica, ka lauksaimniecības subsīdijas ir pieaugušas. Jā, tik tiešām 7.Saeimā mēs panācām, ka no budžeta 3% apmērā ir jābūt subsīdijām lauku attīstībai. Diemžēl, kā tad to naudiņu saņem, teiksim, Latgales zemnieki? Un, ja jūs sakāt, ka ir progress, lauku attīstībā nekāda progresa nav! Ja jūs nebraucat pa Latvijas laukiem, tad tas nozīmē, ka jūs arī nezināt, kas laukos notiek. Progress ir redzams, apstrādātie lauki? Jūs aizbrauciet uz Lietuvu un paskatieties! Un pārbrauciet Latviju no Liepājas līdz Zilupei. Un salīdziniet to, un tad runājiet par progresu!

Tagad par bezdarbu. Laukos bezdarbs, teiksim, Latgalē, sasniedz līdz 60%. Kāds ir progress? Nav nekāda progresa! Cilvēkiem nav kapeikas... tā santīma, par ko maizi nopirkt vai bērniem nopirkt mācību grāmatas, kuras ir ārkārtīgi dārgas. Nav nekāda progresa!

Un pēdējais. Kā tad tiek sadalītas subsīdijas? Subsīdijas saņem lielie un bagātie zemnieki. Nu, vai muižnieki viņus nosauksim. Bet kādas subsīdijas saņem mazais zemnieks? Viņš neko nesaņem! Un arī nesaņems! Tāpēc, cienījamie kolēģi, nevajag mūsu iedzīvotājus maldināt! Un, lai jūs varētu pārliecināties, kā tad ir ar tām subsīdijām, jūs vairāk pabraukājiet pa zemnieku sētām, un tad jums būs skaidra tā bilde un nevajadzēs, kā vienmēr, mēģināt kaut kādā veidā ieskaidrot, ka notiek kaut kādi brīnumi.

Kas attiecas uz Eiropas Savienības valstīm un visiem tiem solījumiem, kas no turienes it kā nāks. Jā, tie atnāk, bet diemžēl tie aiziet pavisam citā ceļā. Un Latvijas lielākā daļa sīko un mazo zemnieku to nav redzējuši desmit gadu laikā, un viņi neredzēs arī tagad.

Un vienīgais, kas gūs labumu Latvijā, es vēlreiz atkārtoju: gūs ārzemju zemnieki, kuru produkciju Latvijā realizē pāri par 400 miljonu latu apmērā. Tādā veidā mēs savu zemkopību nepacelsim. Un tāpēc 7.Saeimā diemžēl mēs panācām ļoti maz mūsu zemnieku attīstībai, jo jūs bijāt vieni no tiem, kas noraidījāt visus mūsu progresīvos priekšlikumus, un tagad jūs mēģināt solīt zemniekiem, ka viņiem maksās kādu pensiju no Eiropas Savienības, vēl kādi brīnumi atnāks. Diemžēl Eiropas Savienībai ir ļoti smagas dienas ar finansēm, un Latvija nebūs viņiem prioritāte, kurai viņi dāvinās naudu. Viņi naudu Latvijai nedāvinās! Un jūs zināt, par kādu cenu pārdod lauksaimniecības tehniku, kura tiek ražota ES valstīs vai mūsu ziemeļu kaimiņu valstīs. Ļoti dārga! Vai var mazais zemnieks to tehniku nopirkt? Nevar viņš nopirkt!

Un tagad par tām prasībām, kuras Zemkopības ministrija kopā ar veterināro dienestu izstrādā priekš mūsu zemniekiem. Tās ir briesmīgas. Cilvēkiem naudas, lai izpildītu šīs prasības, nav, un tāpēc arī tā ir mūsu zemnieku nicināšana. Un, ja jūs gribat pierādīt man, ka tā tas nav, jebkurā zemnieku sētā aizbrauciet aiz Rīgas un jūs saņemsiet to pašu atbildi, kuru... to, ko es jums stāstu. Jo, satiekoties ar zemniekiem, vienmēr paceļas jautājums — kur mums realizēt saražoto produkciju? To nevar realizēt! Pat ir izveidoti tādi noteikumi, ka vietējai skolai zemnieks nevar pārdot nedz kartupeļus, nedz bietes, es nemaz nerunāju par gaļu un par pienu. Par pienu vienmēr liek priekšā, lai iepērk no lielām firmām, jo piens tur ir ar zemu kvalitāti un apšaubāmu kvalitāti, un to jūs zināt no tām infekcijas slimībām, kuras parādījās. Tas ir viens.

Un otrkārt. Bet kāpēc zemnieks nevar savai skolai piegādāt pienu? Var viņš to piegādāt! Var viņš gaļu piegādāt. Diemžēl Zemkopības ministrija to ir liegusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Arnis Kalniņš izmantos astoņas minūtes debatēm? Lūdzu! Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tikai gribu izteikt pāris piezīmes cienījamā Sprindžuka kunga nostādnēm. Es gribētu atgādināt to, ka Zemkopības ministrija tiešām atsevišķus pozitīvus punktus ir izdarījusi, bet, ja atceramies to vēsturi un šī lauksaimniecības likuma izpildi, tad pamatā tas tika panākts, teiksim, ar divām zemnieku protesta akcijām, vairākām ārkārtas plenārsēdēm un daudzām tādām lietām. Lai mēs atceramies iekšējā tirgus aizsardzību cūkgaļas kara veidā, lai mēs atceramies šo pašu 3% sasniegšanu no valsts budžeta izdevumiem subsīdijām vai dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksas dabūšana atpakaļ no 80 litriem uz 100 litriem par hektāru, neizdevās 120 litrus par hektāru dabūt atpakaļ. Tāpat es gribu teikt, ka opozīcijas spiediena rezultātā Lauksaimniecības likumā ierakstītas tēzes par jaunu kredītlīniju labvēlīgu atvēršanu, vai tas ir būvniecībai, ražošanas būvniecībai 7% apmērā, vai zemes iepirkšanai — 4% apmērā. Tas ir šī spiediena rezultātā. Un mēs tikai varam nožēlot to, ka tam bija jānotiek vairākus gadus atpakaļ. Jo šajā sakarībā es gribu minēt to bēdīgo faktu Latvijai, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, kvotas rēķina no sasniegtā līmeņa. Sasniegtā līmeņa! Un šis sasniegtais līmenis, nu, ir bijis visai pieticīgs. Un mēs varam žēloties un diskutēt kā gribam ar Eiropas Savienības varas vīriem, bet fakti ir nepielūdzama lieta. Ja mēs būtu strādājuši šajā tautsaimniecības nozarē tā, kā izmisīgi strādāja Ungārija, piemēram, lai palielinātu graudaugu, kukurūzas sējumu platības un tā tālāk, zinot, ka par bāzi ņems faktisko sasniegto līmeni, iestājoties Eiropas Savienībā. Bet mēs to nedarījām. Mēs to nedarījām, bet mēs par vēlu esam uzsākuši šo finiša spurtu. Un es vēl gribētu teikt, ka Lauksaimniecības likumā ir virkne tādas tēzes par lauksaimniecības stratēģiju. Man izbrīnu tomēr rada tas, ka skaidrs ir viens, ka Eiropas Savienība lems par kvotētiem produkcijas veidiem. Mums būs cīņa par šiem apjomiem, bet šī stratēģija nav tā kārtīgi no Zemkopības ministrijas puses izanalizēta, diskutēta par nekvotējamiem produkcijas veidiem, kur Eiropas Savienība kvotas neuzliks, bet kur mums pašiem ir jārosās. Galu galā vairāk nekā piektdaļa lauksaimniecībā izmantojamās zemes šobrīd netiek apstrādāta. Uz tām var ražot nekvotējamo produkciju, kas ir pieņemama pasaules tirgū, un mēs varam ar to konkurēt. To parāda atsevišķi paraugi, pieredze, kas Latvijā ir. Es negribētu jūsu uzmanību aizkavēt.

Un vēl pēdējais. Es gribu pieminēt, ka vairākkārt ir runāts par to, ka ir vajadzīga lielāka rosība standartos. Ir viens standarts lauksaimniecības preču eksportam uz ārvalstīm, otrs standarts — varbūt pat kvalitatīvāks — iekšējam tirgum, lai aizsargātu arī nekvalitatīvo importu, un trešais — mēs gaidām arī... bioloģiski saražoto lauksaimniecības produktu aprites noteikumus jeb standartus, kas ir pavisam augstākā pakāpē pārtikas produkti, kas veselībai vēl labvēlīgāki... Tā kā tas, kas ir izdarīts, ir izdarīts kopēji, pateicoties lauksaimnieku organizāciju, zemnieku un arī opozīcijas spiedienam, un ir virkne burtisku ļoti nopietnu jautājumu par ilgtermiņa lauksaimniecības stratēģiju, lauksaimniecības produktiem, par standartiem, kas vēl būtu jādara.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pieprasījumu zemkopības ministram Atim Slakterim par likuma “Lauksaimniecības likums” izpildi. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 41, atturas — 16. Pieprasījums noraidīts.

Ir saņemts Ārlietu komisijas iesniegums ar lūgumu izņemt no šīsdienas sēdes darba kārtības 23. un 24.darba kārtības jautājumu, iekļaujot tos 3. oktobra sēdes darba kārtībā. Iebildumu nav?

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Reģionālās attīstības padomes locekļu apstiprināšanu”. Iebildumu nav. Iekļaujam darba kārtības beigās.

Ir saņemti deputātu, opozīcijas deputātu jautājumi Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par Rīgas Doma baznīcas tehnisko stāvokli un Izglītības un zinātnes ministram Kārlim Greiškalnam par pretrunu novēršanu vispārējo vidējo izglītību regulējošos likumos. Jautājumus nododam izglītības ministram un Ministru prezidentam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daži paziņojumi. Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Es lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju uz sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs šodien sveicam 50 gadu jubilejā deputātu Dzintaru Kudumu. (Aplausi.) Paziņojums deputātam Valdim Ģīlim.

V.Ģīlis (TP). Sociālo un darba lietu komisijas sēde tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Imants Burvis, Tadeušs Ketlers, Jevgenija Stalidzāne, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis, Andrejs Požarnovs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. ... Nākamais — lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Daiņa Ozoliņa pastāvīgā lietošanā esošo zemes gabalu”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Godātais Ābiķa kungs! Darbs ir sācies!

Šobrīd Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi parlamentam izskatīšanai un apstiprināšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto lēmuma projektu, kura numurs darba dokumentos ir 4906, un Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisija Saeimas Kārtības ruļļa 51.panta kārtībā un saskaņā ar Mežu likuma 44.panta piekto daļu ierosina jūs pieņemt lēmumu “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Daiņa Ozoliņa pastāvīgā lietošanā esošo zemes gabalu”. Atbildīgā komisija un visas atbildīgās institūcijas šai maiņai ir izteikušas piekrišanu.

Un tāpēc es aicinu deputātus nobalsot par minētā lēmuma projekta pieņemšanu!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Daiņa Ozoliņa pastāvīgā lietošanā esošo zemes gabalu”. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabalu maiņu pret Ernai Āboliņai piederošo zemes gabalu”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Visas atbildīgās institūcijas, tai skaitā Zemkopības ministrija, ir piekritušas šai maiņai, kura ir iespējama tikai un vienīgi saskaņā ar Saeimas lēmumu, kā to nosaka Mežu likuma 44.panta piektā daļa. Deputāti rūpīgi izanalizējuši sagatavoto lēmuma projektu, ir pārbaudījuši arī attiecīgi maināmo zemes gabalu vērtību, ir piekrituši šo zemes gabalu maiņas izdarīšanai.

Aicinu atbalstīt parlamentu šo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā sagatavoto lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 19. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā... Nav referenta.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisija... Nav referenta.

Nākamais — likumprojekts “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis. 22. darba kārtības jautājums...

R.Labanovskis (SDS). Paldies! Ārlietu komisija otrajam lasījumam sagatavojusi un lūdz Saeimu apstiprināt likumprojektu “Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju”... (Nerunā mikrofonā.)

Sēdes vadītājs. Likumprojekts “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas kopienu dalībvalstu starpā”.

R.Labanovskis. Otrais lasījums. Juridiskā biroja priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Labanovskis. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts, redakcionālas dabas...

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Ilmārs Geige vēlas debatēt par 2.priekšlikumu? Nevēlas... Ir atbalstīts.

R.Labanovskis. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums — redakcionālas dabas, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Ir ienācis priekšlikums izskatīt 20. un 21.darba kārtības jautājumu tūlīt. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Rišards Labanovskis. Lūdzu!

R.Labanovskis (SDS). Ārlietu komisija lūdz otrajā lasījumā atbalstīt mūsu priekšlikumu un pieņemt galīgajā lasījumā šo konvenciju, jo tās uzdevums ir nodrošināt kodolmateriālu aizsardzību, lai starptautisko pārvadājumu laikā tie neapdraudētu iedzīvotājus un vidi un nenonāktu likumpārkāpēju rokās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (SDS). Ārlietu komisija lūdz otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemt minēto likumprojektu, jo tas ir balstīts uz starptautiskajās konvencijās noteiktajiem principiem un izstrādāts saskaņā ar citiem Latvijas Republikas likumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

R.Labanovskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4834. Tie ir valdības iesniegtie grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”. Un šie grozījumi izstrādāti, ņemot vērā Eiropas Komisijas ekspertu norādījumus, kā arī lai izpildītu Eiropas Kopienu padomes direktīvas. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

V.Balodis. 28.septembris.

Sēdes vadītājs. 28.septembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4835. Hipotekāro ķīlu zīmju likums šobrīd esošajā redakcijā ir pieņemts 1998.gada 10.septembrī. Un pašreiz neatrisinātais jautājums ir saistīts ar hipotekāro ķīlu zīmju turētāju interešu aizsardzību hipotekāro ķīlu zīmju emitences, maksātnespējas vai bankrota gadījumā. Līdz ar šo likuma grozījumu galvenais uzdevums ir precizēt un sakārtot tieši jautājumus, kas saistīti ar hipotekāro ķīlu zīmju emitenci, maksātnespēju un bankrotu, un ķīlu zīmju turētāju interešu aizsardzību bankrota gadījumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šos grozījumus. Aicinu arī jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

V.Balodis. 28.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas līgumu””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Valdības iesniegtos grozījumus likumā “Par apdrošināšanas līgumu”, kas veicinās klientu interešu aizsardzību un dos iespēju precīzāk regulēt apdrošināšanas līguma pušu tiesības, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Balodis. 28.septembris.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā — deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu””. Uz likumprojekta otro lasījumu tika iesniegts viens priekšlikums no deputāta Dzintara Ābiķa, kas paredz aizstāt visā likumprojekta tekstā vārdu “ministrs” attiecīgajā locījumā ar vārdiem “aizsardzības ministrs” attiecīgajā locījumā. Līdz ar to likumprojekta ideja saskan ar sākotnēji Ministru kabinetā iesniegto Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, lai īpaši aizsardzības ministra karogs būtu šīs ministrijas un attiecīgi aizsardzības ministra rīcībā. Komisija nolēma šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tautas partijas frakcija izskatīja šo likumprojektu, un mēs secinājām, ka tāda greznība un izšķērdība, ka katram mūsu ministram vajadzēs savu īpašu standartu, vienkārši nav pieļaujama. Un, ņemot vērā to praksi, ka tiešām Eiropas valstīs un arī daudzās pasaules valstīs tieši aizsardzības ministriem ir šāds standarts, mēs nolēmām, ka tas tā varētu būt, bet visiem ministriem šādas te pārspīlētas regālijas — nu tas būtu diemžēl... tā būtu liela izšķērdība. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav. Debatēt vairāk neviens nevēlas. 1.priekšlikums ir guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to atbalstāms ir arī 2. — atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums, kas ierosina aizstāt likumprojekta 3.pantā vārdus “attiecīgais ministrs” ar vārdiem “aizsardzības ministrs”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

G.Dambergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 30.septembris.

Sēdes vadītājs. 30.septembris. Paldies!

G.Dambergs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 10.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju””, un mūsu atzinums ir pozitīvs, un lūdzam Saeimas atbalstu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 24.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija 10.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā” un novērtēja pozitīvi. Lūdzam jūsu atbalstu pirmajam lasījumam!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 24.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 10.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” ar reģistrācijas numuru 1165. Šeit es gribētu deputātu uzmanību vērst uz to, ka pavasarī Valsts prezidente izteica viedokli, ka būtu nepieciešams Krimināllikumā izdarīt izmaiņas tieši sadaļā par narkotiskajām vielām un nošķirt narkodīlerus no narkotisko vielu lietotājiem.

Komisija strādāja pie šī likumprojekta un izveidoja darba grupu, kurā piedalījās gan Augstākās tiesas pārstāvji, Tieslietu ministrija, prokuratūra, Iekšlietu ministrija, speciāli pieaicināti cilvēki — profesori no Latvijas Universitātes, kā arī no Labklājības ministrijas. Un izstrādāja šos priekšlikumus, ko mēs tālāk varēsim redzēt šeit tabulā.

1. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kur pēc būtības 190. pantu — kontrabanda — faktiski sadalām divās daļās. Mēs vēlamies, lai, teiksim, par narkotiku tranzītu būtu atsevišķs pants — 190.prim.

Lūdzu atbalstīt 1.priekšlikumu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 2.priekšlikumam — komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Tālāk lūdzam atbalstu 3. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 4. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Kā arī 5. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 7. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam arī atbalstīt 8. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Līdz ar to ir visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzam atbalstu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 1.

Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 24.septembris.

Sēdes vadītājs. 24.septembris.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Izskatām dokumentu ar numuru 4899.

Lūdzu atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu nr. 1, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 2. priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja iesniegtais tehniskais labojums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 3. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums par atstādināšanas laiku, kad netiek izmaksāta samaksa, tiek atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 4. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums ir tehnisks. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 5. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums līdzīgs. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Kiršteins. 6. priekšlikums ir tehnisks. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 7. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums par disciplinārsodiem pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 8. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums ir tehnisks. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 9. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 10. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kas regulē kārtību, kādā prokuroru var atsaukt no atvaļinājuma. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 11. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums arī par atvaļinājumiem ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Kiršteins. 12. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums par pabalstiem, piemaksām un prēmijām ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 11. un 12. priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Kiršteins. 13. priekšlikums Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā ir pieņemts un komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 13. un 14.priekšlikumu.

A.Kiršteins. 14. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

A.Kiršteins. 15. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu!

A.Kiršteins. Priekšlikumus uz trešo... Ā, labi.... nobalsosim...

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priešlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Kiršteins. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 24.septembrim.

Sēdes vadītājs. 24.septembris. Paldies!

A.Kiršteins. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Darba dokuments, ar kuru mēs pašlaik strādājam, ir numurēts ar 4821, tas ir Ministru kabineta iesniegtais un komisijas pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”.

Likumprojekts nepiedāvā būtiskus politiskus labojumus, bet mēģina saskaņot spēkā esošo likumu ar likumiem, kas ir stājušies spēkā vai kas trešajā lasījumā tiks pieņemti parlamentā, manuprāt, vēl šīs Saeimas laikā.

Tāpēc aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā minēto likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

K.Leiškalns. Ir 25.septembris šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies sēdes vadītāja kungam!

Strādājam ar dokumentu, kura numurs ir 4657, tāpat Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījums Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”. Kā jūs saprotat, arī šajā likumprojektā Ministru kabinets nav ieteicis nevienu būtisku politisku labojumu, bet aicina likumu sakārtot ar izmaiņām citos likumos, kuras izdarījis esošais parlaments.

Aicinu atbalstīt Ministru kabineta viedokli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

K.Leiškalns. Ir 25.septembris šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Minētais dokuments ir numurēts ar 4790, tieši tāpat Ministru kabineta sēdē akceptētais, parlamentā iesniegtais un atbildīgās komisijas atbalstītais likumprojekts “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu””. Šajā likumā Ministru kabinets nosaka funkcijas Latvijas Nacionālās akreditācijas birojam. Citas izmaiņas, turklāt politiskas, šajā likumā nav.

Tāpēc aicinu deputātus atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

K.Leiškalns. Pastnieks klauvē trīsreiz... 25.septembris šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Godājamās deputātes! Cienījamie deputāti!

Tātad jūsu priekšā Ministru kabineta izstrādātais un Saeimai pirmajā lasījumā nodotais likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”, kas skar Nacionālās radio un televīzijas padomes spēju uzlikt raidorganizācijām administratīvos sodus, izskatīt administratīvā pārkāpuma protokolus, administratīvo pārkāpumu lietas.

Šoreiz tiek nodots jūsu, Saeimas, vērtējumam tātad šis pirmais lasījums. Es gan pieminēšu, ka Saeimai nodotie dokumenti no Ministru kabineta, ko bija izstrādājusi Kultūras ministrija, skāra ne tikai grozījumus Radio un televīzijas likumā, bet skāra arī grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šie divi dokumenti pēc būtības būtu jāizskata kopā, bet šoreiz mums ir tikai viens — “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”.

Aicinu Saeimu balsot par šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Pirms balsojam par pirmo lasījumu, ir saņemts desmit deputātu ierosinājums atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Viens var runāt par un viens pret šo ierosinājumu. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 16, atturas — 10. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Virzot šo likumprojektu uz izskatīšanu Saeimai, Kultūras ministrija izvirzīja par galveno mērķi palielināt administratīvo kapacitāti Radio un televīzijas padomei. Es ļoti šaubos, ka ar tādiem sodīšanas paņēmieniem mēs šo kapacitāti palielināsim, jo konkrēti šajā gadījumā, kad mēs ļaujam padomei vienlaicīgi ne tikai sastādīt administratīvo protokolu, bet arī uzlikt sodu, manā skatījumā tas nepalielinās administratīvo kapacitāti. Šajā gadījumā mēs mēģinām piemērot atkāpi no pieņemtās un, es uzskatu, korektās prakses, ka par administratīvajiem pārkāpumiem soda tiesa, nevis kāds privātuzņēmums vai sabiedriska organizācija. Šī atkāpe neatbilst izsludinātajam mērķim — rūpēties par radioklausītājiem un televīzijas skatītājiem. Un mēs tādā veidā tikai vairosim neobjektivitāti no padomes puses, jo principā, kā es jau teicu, Radio un televīzijas padome ir politiska organizācija. Jo Saeima balso par savas partijas pārstāvjiem tajā.

Otrs moments. Nevaram atbalstīt arī šo likumprojektu virzīšanu kā steidzamu, jo jūs zināt un ziņotājs par to pastāstīja, ka mēs virzām kopā divus projektus, ne tikai izmaiņas Radio un televīzijas likumā, bet arī izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Un, ja mēs pieņemsim steidzamības kārtā šo likumprojektu no paketes tikai vienu, tas nepaātrinās normas ieviešanu kopumā, jo būs arī jāpieņem izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Un, ņemot vērā visus šos iebildumus, es lūdzu neatbalstīt pirmajā lasījumā piedāvāto likumprojektu un balsot “pret”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nav saprotams, kāpēc šajā mums iesniegtajā dokumentā, kuru ir parakstījis Bērziņa kungs, par normatīvā akta projekta būtību ierakstīts: “Nacionālās radio un televīzijas padomes administratīvās kapacitātes palielināšana ir arī Eiropas Komisijas prasība.”

Tātad, cienījamie kolēģi! Mēs jau — Saeima — valstī nav noteicošā. Ko pasaka kāda Eiropas Komisija, ja, tādas prasības mēs izpildām. Tagad jūs mierīgi nobalsosiet par steidzamību, ir tā vajadzīga, nav tā vajadzīga. Neviens nedomā par to, vienīgi mierīgi nobalso. Tagad jūs... Eiropas Komisija paprasa, ja? Un kas tad par būtību ir? Būtība ir tāda, ka, protams, atrodas kompānijas, kuras grib pārņemt Latvijas radio un televīziju savā pārziņā. Un, protams, tās būs ne Latvijas. Tas ir viens.

Jūs atceraties, kā latviešu valodu spieda laukā no raidījumiem, gribēja līdz 25% atstāt, un pārējo ar ko piepildīt? Un tagad jau piepildīja ar visādām apšaubāma rakstura televīzijas pārraidēm, visas tās filmas un visi tie raidījumi, kas ir.

Otrs. Droši vien, ka tās komisijas ieteikums bija arī raidījumus vidējos viļņos Latvijas radio pārtraukt. Un to arī izdarīja tā mūsu padome. Un tagad mēs sodīsim. Tiesas varas būtību mēs nododam kaut kāda administratora rokās. Viņš tagad konfiscēs mantu, uzliks naudassodu un darīs vēl kaut ko. Tad tiesa Latvijā vairāk nav vajadzīga.

Tad, cienījamie kolēģi, uz kurieni mēs ejam? Eiropas Komisijas pieprasījuma priekšā mēs nostājamies jau uz pirkstgaliem un izpildām visu, ko vien tie pasaka. Vieni diktē noteikumus zemkopībai, otri tagad — radio un televīzijai. Nākošie — kam vēl diktēs? Taču padomājiet, par ko jūs balsojat!

Sēdes vadītājs. Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Cienījamie kolēģi deputāti! Nupat mans kolēģis Leons Bojāra kungs ļoti asi uzstājās par šī likumprojekta garu, apstrīdot to, ka kaut kāda Eiropas Komisija liek veikt kaut kādus grozījumus Radio un televīzijas likumā. Gribu atgādināt, ka likumprojekts ir izstrādāts saskaņā ar Latvijas nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā pasākumu plānu un valdības apstiprināto rīcības plānu Eiropas Komisijas 2001.gada progresa ziņojumā minēto prioritāšu izpildei. Vēlreiz atkārtoju — Latvijas nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā pasākumu plānu! Tas ir pasākumu plāns, kuru faktiski visu pēdējo gadu laikā valdība ir uzskatījusi par prioritāru. Arī šeit, Saeimā, vairākkārt mēs esam apsprieduši jautājumus, kas ir ciešā saskaņā ar šo plānu, un uzskatām to par pietiekami svarīgu. Latvijas valdība, Latvijas Saeima brīvprātīgi un demokrātiski ir pieņēmusi lēmumu — sekot šiem normatīviem, spēlējot pēc vienādiem spēles noteikumiem. Un arī grozījumi Radio un televīzijas likumā izriet no šīs mūsu apņemšanās.

Es aicinātu deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un, gatavojot to otrajam lasījumam, iestrādāt visas tās normas, par kurām ir spriests Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, par ko ir spriests Juridiskajā komisijā un ko liek priekšā Nacionālā radio un televīzijas padome. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Latvija ir tiesiska valsts. Es domāju, ka neviens nedomā citādi. Mums ir Satversme, un diemžēl pirmie četri panti — es domāju, ka jums nevajag nolasīt, par ko tie runā. To mums nevajag aizmirst. Un kas attiecas uz Kultūras ministrijas centieniem, tad arī Venēcijas brauciens un visas naudas summas, kas tika izlietotas, arī, protams, ka varbūt bija Eiropas diktāts, kur simtiem tūkstošu aiziet, tajā pašā laikā lauku bibliotēkai avīzi nav par ko nopirkt.

Bet es vēlreiz uzsveru, ka mēs nevaram pārvērst kādu padomi un dot tai tiešu varu. Nevar to darīt! Viņiem ir jāizpilda savi pienākumi, kurus diemžēl viņi neizpilda līdz šim laikam un piespēlē visdažādākā veidā tās programmas, kur ir nesakārtotība. Tas ir viens.

Un, ja paskatāmies par tiem raidlaikiem un cenām, tad jūs laikam esat aizmirsuši visas tās starpnieku firmas, kuras ieņem ļoti lielus ienākumus, un diemžēl tie neaiziet ne radio un televīzijas budžetā, ne arī valsts budžetā, bet aiziet firmu budžetā. Tāpēc es aicinu šādas izmaiņas neatbalstīt. Un, ja jau mēs vēlamies kaut ko mainīt, tad tam ir jābūt labākam, lai sakārtotu radio un televīzijas darbību, bet ne tā, kā tas notiek uz šo brīdi.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi! Nevajag pirms vēlēšanām mākslīgi radīt problēmas, kuras pēc tam pašiem it kā jāpārvar.

Man ir gods, vai kā to saka, vadīt šo komisiju — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju — septiņus gadus. Runājot par to... Es negribu kliegt tā kā iepriekšējais kolēģis. Es negribu bļaustīties no tribīnes.

Sēdes vadītājs. Runājiet, lūdzu, mikrofonā!

A.Seiksts. Septiņu gadu laikā es un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ir pārliecinājušies, ka šajā daļā Radio un televīzijas likums faktiski nedarbojas. Es piekrītu kolēģim Aleksandram Bartaševičam par to, ka tiesiskā valstī konfliktus izšķir tiesa. Taču apstākļos, kad likums nedarbojas tiešā veidā, ir jāmeklē izeja. Proti, es uzskatu, ka tiešām padomei deleģēt tiesības pa tiešo uzlikt administratīvo sodu nebūs pareizais risinājums. Taču ir kompromiss, ir varianti, kā šo problēmu atrisināt. Jo tiesas ir tik pārslogotas, ka šobrīd kāds konflikta jautājuma risinājums jāgaida divi, trīs gadi. Pārkāpumi notiek ik uz soļa. Es nedomāju, ka Nacionālā radio un televīzijas padome katru reizi uzurpēs šīs tiesības un ļaunprātīgi izmantos šo varu.

Taču izlikties, ka problēma nepastāv, nevajadzētu. Kolēģim Leonam Bojāram es ļoti lūgtu, ka nevajadzētu absolūti maldināt radioklausītājus un tautu: Eiropas Savienība nevis uzspieda, bet piekrita šim risinājumam. Un tā ir pavisam cita pozīcija. Uzkāpt tribīnē un stāstīt visu, ko zina, nu... diez vai vajadzētu darīt.

Juridiskajā komisijā un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā jau ir izstrādāts variants, kā šo mehānismu iedarbināt, lai likums darbojas un tiesiskā kārtība nebūtu pārkāpta.

Es ļoti lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo projektu arī kā steidzamu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Un cienījamais Bojāra kungs! Goda vārds, es nestāvēju uz pirkstgaliem Eiropas Savienības jeb Eiropas Padomes prasībām, kad mēs šos grozījumus izstrādājām, un principā tos izstrādāja Nacionālā radio un televīzijas padome, un ne jau pirmo reizi viņi aicināja mūs šos grozījumus apstiprināt.

Bojāra kungs, pašreiz bija kādas divas iespējas Nacionālajai radio un televīzijas padomei? Izteikt brīdinājumu raidorganizācijai, kas pārkāpj likumu par raidorganizācijām, vai slēgt uz septiņām dienām, vai pēc tam nepagarināt licenci.

Ir tādas raidstacijas, kas regulāri pārkāpj savos raidījumos Valsts valodas likumu, un principā Nacionālā radio un televīzijas padome pret šiem pārkāpējiem ir bezspēcīga, jo Seiksta kungs jau teica, ka mūsu tiesu sistēma ir pārslogota, un es vēl jums varētu, Bojāra kungs, atgādināt, ja jūs pats visu laiku kritizējat pastāvošo valdību un tanī skaitā arī Saeimu, ka ir korupcija un tā tālāk... Man liekas, ka jūs pats tā visu laiku uzbrūkat tiesu sistēmai un man, atklāti runājot arī nav sevišķi liela uzticība. Es vairāk uzticos Radio un televīzijas padomes locekļiem, kurus mēs visi esam ievēlējuši un kuri principā nav sevišķi politiski atkarīgi.

Un tamdēļ... (Starpsauciens: “Par tiesnesi arī mēs esam vienisprātis...”) Bet tiesnesi mēs neievēlējām... bet Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus mēs esam ievēlējuši... nu un tiesnešus arī... jā...

Kāpēc es nācu uz šīs tribīnes pašreiz? Bojāra kungs, nu nevajadzētu maldināt Latvijas iedzīvotājus, ka mēs visu laiku dancojam Eiropas Savienības prasību priekšā. Tā gluži nav! Man ir iekšēja pārliecība, ka šos grozījumus ir jāapstiprina, un tādēļ es lūdzu arī Saeimu tos akceptēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka grozījumi un it sevišķi šis grozījums it kā ir neliels, mums tie tiek iesniegti un veidoti attiecīgajās institūcijās tādēļ, ka kaut kas nefunkcionē pietiekami labi, nav līdzsvarots, nav sakārtots. Un tiem, kas iesniedza šos iesniegumus, liekas, ka ar savu ideju viņi sakārtos šo valsti, uzlabos attiecīgu institūciju funkcionēšanu, pilsoņi kļūs likuma paklausīgi, iestādes strādās labāk, maksās nodokļus, ievēros likumus un tā tālāk.

Es domāju, ka visas šīs vēlmes ir ļoti labas, pamatotas, tiesiskas un daļēji realizējušās šajā likumprojektā. Bet tajā pašā laikā valsts iekārta un valsts pārvalde prasa ne tikai realizētu vēlmi, tātad kaut ko ātri un labi sakārtot, piespiest pilsoņiem, iestādēm, institūcijām, privātpersonām un biznesmeņiem ievērot likumus, bet arī to darīt tiesiskā vidē, tiesiskā situācijā un ievērojot to sistēmu, kura ir iedibināta mūsu valstī ar Satversmi, ar likumiem, ar to tiesisko doktrīnu, uz kuru balstās gan Satversme, gan mūsu valsts pārvalde un iekārta.

Un dzīve ir to pierādījusi, un Eiropas attīstība to ir pierādījusi, ka pēc Otrā pasaules kara ir veidojušās vesela rinda institūciju, konkrēti tās sauc par autonomām iestādēm, kuras neatrodas valdības pakļautībā, bet tai pašā laikā par tām ir pieņemti atsevišķi likumi, un tās realizē attiecīgu sabiedrības uzdevumu. Un tai pašā laikā, lai tās būtu neatkarīgas no valdības, tām ir dotas diezgan savdabīgas un plašas pilnvaras. Tāda ir Latvijas Banka, tāda ir Latvijas Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija, tāda pēc būtības ir Nacionālā radio un televīzijas padome, un tāds ir Valsts cilvēktiesību birojs.

Un kas ir raksturīgs visām šīm četrām institūcijām, par kurām divus likumus mēs jau esam sakārtojuši — par Latvijas Banku un par Finansu un kapitāla tirgus komisiju, mēs esam ierakstījuši, ka tās ir autonomas iestādes. Priekšā tas ir vēl Nacionālajai radio un televīzijas padomei un Valsts cilvēktiesību birojam. Šeit akcents ir likts uz to, ka tās nerealizē valsts varu, tātad nerealizē valsts pārvaldi, jo tad mēs nonākam pretrunā ar Satversmes 58.pantu, kurš pasaka, ka visas valsts pārvaldes iestādes atrodas zem Ministru kabineta. Bet mēs sakām, ka šīs četras institūcijas nav valsts pārvaldes iestādes. Tās sniedz savus pakalpojumus iedzīvotājiem. Latvijas Banka iespiež naudu, un mēs katrs lietojam šo viņas iespiesto naudu, mēs lietojam šo naudu. Vai tā ir administratīva vara? Nē. Bet šis pilnvarojums tai ir dots ar likumu, tikai tā var iespiest šo naudu, tikai mums ir pienākums un tirgotājiem šo naudu ņemt pretī, katru dienu valūtas mums ir jāpārrēķina nacionālos latos, un tai pašā laikā Latvijas Bankai ir dota zināma specifika viņas tiesībās, kur tā regulē šo lietošanas kārtību: nosaka komercbankām, ka visi norēķini jāveic caur vienu kontu, jāglabā kaut kādas summas Latvijas Bankā un tā tālāk.

Un tas pats ir, cienījamie deputāti, Nacionālā radio un televīzijas padomē. Šī institūcija pēc būtības ir autonoma iestāde. Tādā veidā arī šajā likumā jāizdara grozījumi un jāsakārto. Tāpēc arī Juridiskajai komisijai to nodeva kā līdzkomisijai (es nezinu, kādēļ jūs pasteidzāties to izskatīt), bet es saprotu, ka neatliekama vajadzība kaut ko prasa.

Tātad, man liekas, esmu pietiekami paskaidrojis un izskaidrojis klātesošiem, kāda daba ir Nacionālajai radio un televīzijas padomei, kāpēc tā atšķiras no valsts pārvaldes iestādēm. Kāpēc mēs Latvijas Bankas prezidentu un padomi, Finansu un kapitāla tirgus komisijas locekļus, Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus un Valsts cilvēktiesību biroja direktoru ieceļam Saeimā. Tie nav izpildvaras sastāvdaļa, kaut gan daļēji, protams, piedalās valsts pārvaldē.

Bet, lai nenokļūtu zem Satversmes 58.panta sitiena, it sevišķi mums, likumdevējiem, ir jāatturas šīm institūcijām nodot tik daudz un tādas funkcijas, ka mēs varētu teikt: “Ziniet, bet tā taču ir pārvaldes iestāde!” Autoinspekcija liek jums naudassodu, Nacionālā radio un televīzijas padome arī grib likt naudas sodus. Ja finansu tur attiecīgas institūcijas, muita liek tādus un tādus naudassodus, Latvijas Banka arī grib vai Finansu un kapitāla tirgus komisija arī grib likt naudassodus.

Tātad šeit ir jāatturas no pārlieku daudzu valsts pārvaldes elementu nodošanas šādām te atsevišķām tiesībspējīgām autonomām iestādēm.

Un tajā pašā laikā mēs arī nevaram pateikt, ka mūsu valsts ir tik liela, ka mēs varam dibināt divas institūcijas: vienu, kura uzraudzīs sabiedrisko radio un sabiedrisko televīziju, un otru, kura tad uzraudzīs privāto radio un televīziju un regulēs, un tā tālāk.

No valsts pārvaldes viedokļa lielajās valstīs acīmredzot šai iestādei jāatrodas Tieslietu ministrijas vai Kultūras ministrijas pakļautībā un ir jāpārvalda privātais radio un televīzija.

Tajā pašā laikā mēs esam maza valsts, ir bijuši tātad kādi apstākļi, ka šī pārvalde nodota Radio un televīzijas padomes rokās, un mūsu uzdevums ir izvairīties, nedot pārāk lielu varas un pārvaldes kompetenci šai padomei tādā veidā, lai mēs nenonāktu pretrunā ar Satversmes 58.pantu.

Leiškalna kungs, protams, atceras situāciju ar regulatoru. Kādā veidā mēs gribējām veidot likumu par regulatoru? Mēs gribējām, lai tas būtu neatkarīgs no valdības, mēs gribējām, lai tas nenodarbojas ar varu, mēs gribējām, lai tas regulē, lai tas spriež strīdus starp patērētāju, lietotāju, ražotāju un siltuma lietotāju.

Tajā pašā laikā, protams, šajā likumā ielikām pārlieku daudz valsts pārvaldes elementu. Un kas sekoja? Sekoja prasība Satversmes tiesā. Un tikai tad, kad zvaniņš iezvanījās, tad mēs mudīgi to nevis atbrīvojām no valsts pārvaldes elementiem, bet nolikām valsts pārvaldes sistēmā zem Ekonomikas ministrijas. Taktiski tas varbūt bija pareizi, bet no stratēģiska viedokļa mēs nevis lēmām pirmo reizi pareizi, bet labojām savas kļūdas.

Un šeit es aicinu visus pārdomāt par to, ka Nacionālajai radio un televīzijas padomei... Nav slikti, ka viņa brīdina privātās radio un televīzijas iestādes, sastāda administratīvo pārkāpumu protokolu, bet tas, ka viņa izskata šos pārkāpumus un liek sodus, es domāju, no šī momenta, nebūtu pareizi. Šie divi elementi būtu jānodod vai nu Kultūras ministrijai, vai Tieslietu ministrijai, kura veic šo lēmumu pieņemšanu. Tāpat kā pareizi būtu Finansu un kapitāla tirgus komisijas sodu uzlikšanu nodot Finansu ministrijai.

Juridiskā komisija savā laikā iesniedza labojumus Venta Baloža kunga vadītajā komisijā, taču nedzirdēja šo aicinājumu. Acīmredzot Saeimai jānonāk tajā pašā situācijā kā ar regulatoru. Ka tad, kad iesniegs prasību Satversmes tiesā, tad mēs mudīgi tūlīt skriesim labot.

Tādējādi es aicinu Seiksta kungu, kurš vada Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, uzmanīgi izvērtēt šo likumprojektu, sabalansēt, un Juridiskā komisija, es domāju, šeit sniegs visu savu plašo atbalstu, kāds mums ir, visi mūsu locekļi aktīvi iesaistīsies šajā lietā. Es redzu divas lietas: mums ir pareizi jānoformulē Radio un televīzijas padomes statuss, tātad jānofiksē arī šajā likumā, ka tā ir autonoma iestāde, un jāpadomā. Ja padome, un es domāju, var sastādīt, un viņai vajag sastādīt pārkāpumu protokolus, kura ir tā institūcija, kura tad izlems jautājumu par sodu uzlikšanu, jo sodu uzlikšana, es domāju, pārlieku pārsvērs svaru kausus par labu tam, ka šī iestāde sāk veidoties par valsts pārvaldes iestādi, kā rezultātā viņa nonāk pretrunā ar 58.pantu, kā rezultātā mēs sabojāsim savu labo likumu, pabāžot... Būsim spiesti to pabāzt zem Kultūras ministrijas. Un, ja tas notiks, tad visi mūsu Eiropas dārgie kolēģi, kuri saka, ka mums ir pareiza likumdošana, teiks: “Nuja, redziet, jūs tai ģitārai to stīgu pārvilkāt, un tā pārtrūka.”

Tā ka es aicinu tātad atbildīgo komisiju un arī savus kolēģus Juridiskajā komisijā padomāt par šo momentu. Un, lai cik daudz jums būtu enerģijas, un katrs, protams, jūs esat strādājuši tajās institūcijās un, protams, zināt labāk par juristiem visu, tomēr sabalansēt šīs tiesības un pienākumus, šīs attiecīgās metodes, sabalansēt tādējādi, lai mēs nenonāktu Satversmes tiesā ar prasību kā ar pretrunu Satversmes 58.pantam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! No tīrās juridiskās tehnikas, kā kādreiz mēdz sacīt, viedokļa Muciņa kungam ir taisnība. Bet no praktiskās dzīves, no tā, ka Radio un televīzijas padomei ir nepieciešams realizēt tai dotos uzdevumus, diemžēl nevar ievērot šos, nu, tīri juridiskos principus, un galu galā mēs taču izveidojām šo institūciju kā neatkarīgu. Un es biju viens no tiem... šeit, Saeimā, sēž vēl daži cilvēki, kuri piedalījās šī likuma veidošanā un ļoti labi zina, cik ārkārtīgi daudz mēs strīdējāmies par to, vai šai institūcijai patiešām būt neatkarīgai vai pakļaut to kādai ministrijai, Ministru kabinetam vai Saeimai, un tā tālāk, un tā joprojām. Un pēc lielām diskusijām, protams, tika izlemts, ka šai institūcijai jādod šāds neatkarīgs statuss. Un faktiski es esmu pārliecināts, ka mēs neesam kļūdījušies tādā nostādnē. Protams, Radio un televīzijas padomei ir ārkārtīgi grūti realizēt savas funkcijas. Par to mēs esam ļoti labi pārliecinājušies. Man bija tas gods vadīt izmeklēšanas komisiju 6.Saeimā radio un televīzijas lietās. Lēmums uz daudzām, daudzām, daudzām lappusēm, kas tika pieņemts pēdējā 6.Saeimas plenārsēdē, tā arī guļ, faktiski nerealizēts. Derētu tajā ieskatīties. Diemžēl diez vai kāds to paskatās. Tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka Radio un televīzijas padome diemžēl nerealizē šīs funkcijas, kas tai dotas. Bet tanī pašā laikā tā nespēj realizēt, jo tai nav dotas attiecīgās tiesības. Un tagad faktiski ar šiem grozījumiem šīs tiesības tiks dotas. Nevajadzētu baidīties, ka Radio un televīzijas padome kā neatkarīga institūcija ļaunprātīgi izmantos šīs iespējas. Es domāju, ka nē. Jo galu galā galvenā vēršanās ir pret likuma pārkāpējiem, pret Valsts valodas likuma pārkāpējiem it īpaši, pret likuma pārkāpējiem masu medijos, elektroniskajos masu medijos, vardarbības, cietsirdības, pornogrāfijas aizliegumos un to neievērošanā un tā tālāk. Kolēģi, es aicinu piekrist šim variantam! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāte Viola Lāzo.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 18, atturas — 10. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

V.Lāzo. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, cienījamās kolēģes un cienījamie kolēģi, 26.septembris, tātad nedēļa.

Sēdes vadītājs. Un otrā lasījuma datums?

V.Lāzo. Otrā lasījuma datums pēc nedēļas...

Sēdes vadītājs. 3.oktobris.

V.Lāzo. 3.oktobris.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Par Papildprotokolu, kas paredz kārtību tirdzniecībai ar noteiktām zivīm un zvejas produktiem, Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts paredz liberalizāciju tirdzniecībā ar zivīm starp Latviju un Eiropas Savienību, un šī te Eiropas līguma ietvaros abpusēji tiks veikta liberalizācija trīs gadu laikā, kas rezultēsies ar pilnīgi atvērtu tirgu pēc trijiem gadiem. Tā ka šis dokuments ir būtisks mūsu zivsaimniecības nozares attīstībai.

Tas ir Ārlietu komisijas priekšlikums, aicinu izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Ja nav radušies iebildumi, virzām uz otro lasījumu un arī akceptējam.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

G.Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Par Protokolu Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šis protokols ir Latvijas un Eiropas Savienības asociatīvā līguma sastāvdaļa. Protokola mērķis ir veicināt tirdzniecības tehnisko barjeru likvidēšanu starp Eiropas Savienību un Latviju attiecībā uz rūpniecības precēm.

Arī šo likumprojektu Ārlietu komisija aicina izskatīt kā steidzamu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Skatām otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

G.Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Par Vienošanos par nelegālu apgrozījumu pa jūru, kas īsteno Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālo apgrozījumu 17.pantu”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Faktiski šī dokumenta nosaukums arī izsaka tā saturu. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav.

G.Krasts. 25.septembris priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Pirmajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

G.Krasts. 25. septembris.

Sēdes vadītājs. 25.septembris. Paldies!

G.Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādāsim ar darba dokumentu ar numuru 4916.

1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 2. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tālāk komisija ir arī atbalstījusi 3. un 4. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

V.Balodis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī 5., 6. un 7. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Ir atbalstīts arī 8. un 9. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Ir atbalstīts arī 10. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 11. ir deputāta Linarda Muciņa priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ņēmusi vērā un iestrādājusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā ar nr.13.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11., 12. un 13.priekšlikumu.

V.Balodis. 14. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu deputātus atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Balodis. 28.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja ļoti svarīgus likumu precizējumus par likumu izsludināšanas un spēkā stāšanās kārtību.

Tieslietu ministre Labucka iesniedza 1.priekšlikumu, ko komisija atbalstīja daļēji 2. — Juridiskās komisijas redakcijā, ko mēs atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 3. — tieslietu ministres Labuckas priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 4. — Juridiskās komisijas priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas nav. Otrajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 24.septembris.

Sēdes vadītājs. 24.septembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām””. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti!

Sakarā ar pirmajā lasījumā izteiktām pārdomām un aicinājumiem Juridiskā komisija sagatavoja savu 1.priekšlikumu un papildināja likumu ar papildu pārejas noteikumu, kas precizē attiecīgo momentu iestāšanos, lai šis likums varētu darboties saskaņā ar mūsu pirmā lasījuma redakciju. 1.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Un Juridiskā komisija attiecīgi papildināja likumprojektu ar normu par šī likuma spēkā stāšanos no 1.janvāra.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 5. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

L.Muciņš. 24.septembris.

Sēdes vadītājs. 24.septembris. Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Smagākais šīsdienas likums, dokuments nr.4925. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Ērtības labad pateikšu, ka šis likumprojekts sākas ar 13.lappusi, jo tieši tajā ir 1. — Juridiskā biroja priekšlikums par izslēgumu 4.pantā, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Nākamais priekšlikums ir 18.lappusē — Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs papildina 8.pantu. Atbildīgā komisija piekrīt ministrijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies!

Nākamais priekšlikums ir 30.lappusē, priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs, aizstājums 12.panta otrajā daļā par citu personu, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 32.lappuse, 4.priekšlikums pie 13.panta. Parlamentārais sekretārs Pūķis ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 5. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums pie 14.panta septītās daļas. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 16.panta pirmo daļu. Komisija ir atbalstījusi Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Par 16.panta otro daļu 7. priekšlikums — iesniedzis Juridiskais birojs. Ir atbalstīts no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies! Pārejam pie 48.lappuses. 8.priekšlikums — Juridiskais birojs lūdz labot 22.panta pirmo daļu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Un atbalsta arī parlamentārā sekretāra ieteikumu 22.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! 10.priekšlikums no deputātu grupas Jurkāna, Urbanoviča, Deņisova, Tolmačova. Komisija nav atbalstījusi. Lūgums izslēgt 13. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies! Juridiskais birojs ir atbalstīts izslēgumam 22.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Parlamentārais sekretārs par izslēgumu 23.pantā ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies!..

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Balsosim par 12....

K.Leiškalns. Šo nē...

Sēdes vadītājs. Nav jābalso? Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies! 55.lappusē 13. priekšlikums. Parlamentārais sekretārs Pūķis papildina 23.panta otro daļu ar jauniem punktiem. Komisija sekretāru atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums. Tāpat iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis. Izsaka 24.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Komisija atbalsta arī 15. — Pūķa kunga priekšlikumu, izslēgums 24.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 16.priekšlikums. Tātad no ministrijas parlamentārā sekretāra — papildinājums pie 25. panta. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 17.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs par 25.panta ceturtās daļas redakciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 18. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir attiecīgi redakcionāli grozījumi, kurus komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 19.priekšlikums 68.lappusē — Juridiskais birojs. Par 28.panta 5.punktu. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 29.pantā 20.priekšlikums — Juridiskais birojs piedāvā grozījumus, kurus komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 21.priekšlikums par 29.panta otro daļu no Juridiskā biroja ir guvis komisijas atbalstu. Komisija redakcionāli precizējusi priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aizstājums 29.pantā — Juridiskais birojs. 22.priekšlikums — komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 23. priekšlikumā ir aizstājums 29.pantā, ko iesnieguši Jurkāns, Urbanovičs, Deņisovs un Tolmačovs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. — deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — nav, atturas — 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas precizējumu pie 29.panta, kas ir 24.priekšlikums!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt 25.priekšlikumu par 30.pantu, kura redakciju iesniedzis Juridiskais birojs!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! 26. ir par 32.pantu iesniegtais parlamentārā sekretāra priekšlikums. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 26.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Par cik izveidojas ļoti nopietns dokuments, protams, tas ir jāveido tā, lai pēc tam to nevajadzētu pārstrādāt. Par cik mēs piekrītam Eiropas Savienības dažādām rekomendācijām, tās tik tiešām nav sliktas, tad viņiem ir arī iekļautas tādas pieļaujamās transporta vadīšanas... transportlīdzekļa vadīšanas ilgums.

Cienījamie kolēģi! Par cik tomēr Eiropas valstīs transporta daudzums bija liekāks nekā Latvijā un, protams, nekā bijušajā Padomju Savienībā jau gadus 15 iepriekš, viņiem tika ieviestas speciālas reģistrēšanas ierīces, kuras noteica, cik ilgi autovadītājs ir braucis, cik kilometru nobraucis un dažādi citi parametri. Un tur tik tiešām ir arī izskatīts tas, ka kopējais transporta vadīšanas ilgums diennaktī nedrīkst pārsniegt deviņas stundas. Kāpēc tika ieviests tāds normatīvs rādītājs? Tāpēc, ka 9 stundas nepārtrauktā braukšana autovadītāju nogurdina, viņa uzmanība tiek norulināta, un pats ļaunākais tas, ka pie intensīvas transporta līdzekļu izlietošanas un tā blīvuma, kurš ir uz ceļiem, var notikt autoavārijas. Un tik tiešām tādas ir bijušas, ir un, protams, arī būs. Tāpēc izslēgt laukā pieļaujamo transporta līdzekļa vadīšanas ilgumu nekādā ziņā nevar. Agri vai vēlu tas būs jāieved šajā likumā. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikumu. Es vienīgi nevaru saprast, kāpēc viņš negrib darīt labu mūsu autovadītājiem un kāpēc viņš negrib cīnīties pret to, lai nebūtu autoavāriju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Manuprāt, Pūķa kungs, dāmas un kungi, grib cīnīties par valsts labklājību, valsts vadītāju atbildību un pilnu darbaļaužu laimi tikpat centīgi, kā to grib darīt Bojāra kungs.

Komisija izskatīja minēto priekšlikumu un noraidīja. Jo, ja mēs runājam par šofera darba tiesiskajām attiecībām, darba līgumiem un tamlīdzīgi, par lielajiem pārvadātājiem, kas ir attiecīgi apgādāti ar laika un braukšanas mērītājiem, tad mēs šādu normu varētu atbalstīt. Šeit ir runa par vispārēju likumu, un šādas normas atbalstīšana tūlīt piespiestu jebkuru automobili apgādāt ar attiecīgiem mērītājiem, kuriem vēl savukārt būtu jāfiksē konkrētais vadītājs, kas sēž pie konkrētā automobiļa stūres. Līdz ar to šī norma šobrīd nav ieviešama, attiecinot kaut vai uz autovadītājiem amatieriem. Līdz ar to mēs likumā iestrādātu normu, kuras izpildi nevarētu kontrolēt. Tā būtu tikai un vienīgi tukša skaņa.

Kas attriecas uz darba tiesiskajām attiecībām, tad šādas normas jau ir ierakstītas gan citos likumos, gan līgumos, un tiek uzstādīti arī attiecīgi automobiļu pārvietošanās laika mērītāji.

Tā ka es aicinātu pāragri neiestrādāt normas, kuru izpildi valsts nav spējīga nodrošināt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 5, atturas — 9. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. Likumprojekta pirmajā lasījumā ir iestrādāts līdzīgi par maksimālo pieļaujamo nepārtraukto transporta līdzekļu vadīšanas ilgumu, tas ir 33.pants. Valsts nespēs kontrolēt šā nosacījuma dēļ parlamentārais sekretārs ir lūdzis izslēgt attiecīgo pantu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. (Starpsauciens: “Leon, beidz muldēt!”)

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es saprotu Leiškalna kungu, ka jūs esat par to, lai darba devējs ekspluatētu cilvēku, kā vien var, un lai viņš strādā 12, 16 stundas dienā. Nu, tas Latvijā tagad notiek. Baltie vergi, tā saucamie. Bet lieta ir tā, ka autovadītājs un autotransporta līdzeklis, kad atrodas kustībā, tā nav mēbele, kura stāv dzīvoklī. Tas apdraud cilvēku dzīvību. Un arī tas, ka autovadītājam pēc 4,5 stundu brauciena ir jāatpūšas. Tā tam tik tiešām ir jābūt. Jūs atceraties, vairākus mēnešus iepriekš Francijā aizgāja bojā bērni, kad notika avārija. Un avāriju izveidoja nekas cits kā autobusa vadītājs, kurš bija noguris no brauciena.

Cienījamie kolēģi! Ja jau mēs rūpējamies tā par mūsu iedzīvotājiem, par citu valstu iedzīvotājiem, transporta līdzekļi pārvietojas ne tikai Latvijā, bet ārpus tās robežas. Tātad mums ir jāiestrādā nolikums. Un darba devējam tas ir jāizpilda. Un, ja Leiškalna kungs saka, ka Latvijā to nevar nodrošināt, tas nav tiešām tā. Vidiņa kungs tikai var apgalvot, ka tiesu varai viņš neuzticas. Tiesu vara Latvijā strādā. Ka tai ir nepilnības, tā ir pavisam cita lieta. Bet, kas attiecas uz autotransporta braukšanas ilgumu un it sevišķi autovadītāji, kad atrodas ekstremālos apstākļos, kad ir pārpildītas ielas, pēc četrarpus stundu nepārtrauktas braukšanas viņam ir jāatpūšas. Varbūt pēc trijām stundām vai kā... bet viņam ir... jo viņš nogurst. Un tas vēl atkarājas arī no tā, kāds vecums ir autovadītājam, kāda viņam ir profesionālā pieredze, iemaņas, un arī tas, cik labi viņš ir sagatavots autotransporta vadīšanai. Bet ja tas ir iesācējs? Protams, ka viņš nogurst.

Tāpēc iestrādājot likumprojektā, kas bija izstrādāts uz šī... 33.pants tika iekļauts, tam ir jābūt. Cienījamie kolēģi! Pēc tam, kad notiks avārijas un dažādi citi negadījumi, to pienāksies, vienalga, iestrādāt. Un tā kā arī tiks iestrādāts 32.pants, par kuru jūs nobalsojāt, ka to vajag izslēgt laukā, un tagad Latvijas autovadītājus ārzemju firmas varēs izmantot kā baltos vergus. Tāpēc es tagad aicinu atstāt šo 33.pantu, ka maksimālais pieļaujamais nepārtraukts transporta vadīšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 4 ar pusi stundas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

K.Leiškalns. Kā jau mēs komisijā nospriedām, dažs nogurst no braukšanas, dažs no runāšanas un sāk runāt pilnīgi nesaprotamas lietas vai braukt nepareizā virzienā.

Bojāra kungs, šeit nav runa par darbu autotransporta uzņēmumu attiecībās ar algotajiem šoferiem. Jūs mēģiniet piespiest kontrolēt, teiksim, brīvu pilsoni, kas brauc no Tallinas Rīgas virzienā, un gribat viņu piespiest pat svešas valsts jurisdikcijas teritorijā tieši pēc četrām stundām apstāties un atpūsties tieši 45 minūtes. Bojāra kungs, nu mēs taču nevaram likumā ieviest pilnīgi absurdas, nekontrolējamas lietas! Par to cilvēks ir normāla, apzinīga būtne, kas, sajūtot noguru, parasti apstājas, atpūšas... es nezinu, iedzer alu, kā jūsu gadījumā, vai iedzer limonādi, kā manā gadījumā, un dodas atkal vēl tālāk. Ko jūs te gribat? Sīki noreglamentēt likumā, neattiecinot to ar Dievpalīgu uz kaut kādām darba tiesiskām attiecībām, bet uz visiem pilsoņiem? Par kādiem baltajiem vergiem un par kādiem ārzemniekiem, kas ekspluatēs Latvijas šoferus, jūs vispār runājat? Visai Latvijai var izbraukt cauri ar 90 km ātrumu stundā, ievērojot visus satiksmes noteikumus, četrās stundās, un pusstundu jums nāksies atpūsties tur Volhovas purvos. Komisija noraidīja jūsu... tas ir, atbalstīja attiecīgo parlamentārā sekretāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates, Bojāra kungs, par šo priekšlikumu diemžēl ir slēgtas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 4. Priekšlikums guvis atbalstu.

K.Leiškalns. 28.priekšlikums ir tāpat no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa. Izriet no iepriekšējiem balsojumiem un nav debatējams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies!

29.priekšlikums. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs lūdz izteikt 40.panta 1.daļu jaunā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Papildinājumu 40.pantam ar jaunu 2. daļu, ko iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs ar priekšlikumu 30., komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tāpat atbalsta papildinājumu 40. pantam ar jaunu 3.daļu, kur komisija ir atbalstījusi Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Tāpat parlamentārais sekretārs sakārto pantu līdzšinējo daļu numerāciju, un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies!

Juridiskais birojs lūdz izslēgt 43. panta 1. daļā vārdus “šajā likumā noteiktais”, tas ir šī likuma lielais juridiskais strīds, un komisija Juridisko biroju nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 33.priekšlikumu. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jā... tiešām šis ir faktiski visa likuma atslēgas jautājums. Tas ir arī šī te likuma konceptuāls jautājums, un es atgādināšu, ka pirmajā lasījumā mēs šo likumu pieņēmām tikai tādēļ, lai ļautu sakārtot visas citas lietas.

Juridiskā komisija, kura ir otrā komisija šajā jautājumā un kura ir atbildīgā par Administratīvo pārkāpumu likumu, izskatot šo likumu kā otrā komisija, savu viedokli formulēja tieši tāpat kā Juridiskais birojs. Juridiskais birojs ar savu viedokli griezās Juridiskajā komisijā, un mēs atbalstījām Juridisko biroju.

Saskaņā ar to, kādā veidā mūsu valstī tiek veidota un sakārtota likumdošana, visādā ziņā gan tiesību teorija, gan prakse priekšroku dod kodificētai likumdošanai. Kodificētai, kur vienā likumā tiek sakārtotas visas uz šo problēmu attiecošās normas. Tātad Administratīvo pārkāpumu likumā tiek noteikti sodi par konkrētiem administratīviem pārkāpumiem, tiek noteikti vispārējā daļā vispārējie principi, kā šos sodus uzliek, kā izvēlas vienu vai otru naudas summu, kādā veidā šie jautājumi ir risināmi. Mēģinot pārveidot vai kādos citos likumos iekļaut dažādus konkrētus administratīvus sodus, mēs faktiski un arī juridiski atņemam šiem likumiem visus tos principiālos un vispārējos noteikumus, kuri ir Administratīvo pārkāpumu kodeksa ievaddaļā. Tātad visus šos principus un tā tālāk, un tā tālāk, kādā veidā tiek uzlikti sodi un šī likumdošana.

Otrām kārtām, jebkurā ziņā kodificēta likumdošana liecina par zināmu valsts jurisprudences līmeni. Sākot izmētāt šos sodus pa dažādiem likumiem, mēs atzīstamies savā nespēcībā sakārtot likumdošanu šajā jomā. Mēs faktiski nolaižamies vienu pakāpi zemāk, kad neeksistēja kodekss, kad nebija tādas likumu apvienošanas sistēmas, kas saucas par kodifikāciju. Kad likumi ir izmētāti dažādās vietās, tie pēc tam nonāk pretrunā viens ar otru, nedarbojas, juristiem daudz vairāk laika jātērē to skaidrošanai, jācīnās tiesnešiem savos spriedumos par to, ko viena puse uzskata un ko otra — pilnīgi pretēji, jāmotivē savi lēmumi tikai tādēļ, ka ir nesakārtota likumdošana, ka nav pielietota kodifikācijas metode.

Tādā veidā šeit Juridiskais birojs, kurš saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli atbild par likumu tehnisko sakārtošanu (ne politisko!), ir pareizi, vietā saskaņā ar likumu un saskaņā ar būtību iesniedzis savu 33.priekšlikumu, ko komisija — es nezinu, kāda iemesla dēļ, — ir noraidījusi. Tendence dažādām institūcijām veidot likumus, kurus, kā viņi uzskata, var izveidot labāk, viņiem ir kaut kādi tālejošāki mērķi, viņi kā nejuristi, protams, to redz labāk... Protams, šeit man gribētos jautāt: kur ir Tieslietu ministrijas loma? Un kāpēc Ministru kabinets tātad ir ļāvis šādu te savdabību likumdošanā... cauri izlaidis? Un kur tad ir šī te Valsts kancelejas “dzelžainā roka”, kura, kā vienmēr... kā dažreiz mēs redzam, pārkāpjot savu kompetenci, diktē ministrijām, kā risināms politiski viens otrs jautājums likumos, tieši šeit absolūti nav nostrādājusi un nav novērsusi šo pretrunu.

Pie tam es brīnos, ka atbildīgā komisija nav saskatījusi to, ka tagadējā 43.panta pirmā daļa, kura saka, ka “vainīgās personas par likuma pārkāpumu saucamas pie likumā noteiktās atbildības”, ir atstājusi to, ka “vainīgās personas pienākums ir atlīdzināt nodarītos zaudējumus”. Man liekas, katrs jurists, kas kaut cik ir informēts tieslietās, zina, ka transportlīdzekļi ir paaugstinātas bīstamības avoti, paaugstinātas bīstamības avoti par nodarīto kaitējumu atbild bez vainas. Kāpēc šāda te 43.panta pirmās daļas redakcija? Tātad, ja atbild bez vainas, kas tad atlīdzinās šos zaudējumus? Tagad sakarā ar to, ka šis likums nonāk pretrunā ar Civillikumu, 1937.gada Civillikumu, mēs tad, ko — tulkosim šo pretrunu par to, ka spēkā jaunākais likums, kurš atrodas pretrunā vecākam likumam, un neviens vairs nemaksās nekādu atlīdzību par tām sadursmēm, kas notiek? Man liekas, ka šeit absolūti ir redzams ne visai kvalitatīvs darbs pie likumprojekta...

Sēdes vadītājs. Laiks.

L.Muciņš. ...un kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, kuras vārdā es runāju, mūsu komisijas lēmums ir atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu un pārvietot visas šīs normas uz Administratīvo pārkāpumu likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību šim 33.priekšlikumam un tāpat arī 34. un 35., lai par to mums nebūtu katru reizi jātērē laiks debatēs. Jo šie priekšlikumi ir noteikti atbalstāmi, jo nav pilnīgi nekādu argumentu, lai šobrīd atbalstītu Administratīvo pārkāpumu kodeksa normu izmētāšanu citos likumos. Šeit sākas tas jautājums, kas jau spilgti parādās 61.priekšlikumā, kuru arī komisija ir noraidījusi un kuru arī, kad līdz tam nonāksim, es jūs noteikti aicināšu atbalstīt, jo pretējā gadījumā mēs nonāksim pie pilnīgi neskaidras sistēmas. Pašreizējā sistēma, kad visi sodi par administratīvajiem pārkāpumiem ir iekļauti vienā likumā, ļauj noteikt samērīgas soda sankcijas par līdzīga rakstura pārkāpumiem, un šī sistēma ir ļoti svarīga. Par to es gribu pievērst jūsu uzmanību. Jau pēc tam, kad šis likums, šie grozījumi Ceļu satiksmes likumā, nonāca Saeimā, valdība apsprieda vairākas koncepcijas. Koncepcijas par administratīvo atbildību. Un akceptēja to koncepciju, kura paredz saglabāt vienotu administratīvās atbildības sistēmu un nesadrumstalot Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Mēs frakcijā šo jautājumu esam rūpīgi apsvēruši, izdebatējuši un nākuši pie secinājuma, ka Juridiskā biroja priekšlikumi šajā likumā ir atbalstāmi. Un gadījumā, ja mums tomēr neizdotos panākt Saeimas vairākuma atbalstu vienotai, skaidrai sistēmai, tādā gadījumā arī likumu tomēr nevar atbalstīt. Bet mēs to gribētu darīt.

Tādēļ es aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumus: 33., 34., 35. un tāpat arī tālāk, tur, kur būs jautājums par administratīvo pārkāpumu sistēmu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates par 33.priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Imants Burvis, Tadeušs Ketlers, Māris Vītols, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis, Anna Seile un Palmira Lāce. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdes vadītājs. Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Turpinām debates par 33. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ļoti daudzas institūcijas tagad vēlas iegūt tiesības sodīt. Sodīt par jebkuru cenu. Un sodīt ar ļoti lielām naudas summām vai pat materiālo vērtību konfiskāciju. Diemžēl Latvijā ir Administratīvo pārkāpumu kodekss. Mēs esam daudzmaz to sakārtojuši, varbūt vēl vajag piestrādāt. Bet tas ir korekts, izsvērts, un to vajag pielietot. Un sodīt var tik tiešām tiesa. Tāpēc mums ir tiesa, tāpēc ir prokuratūra, tāpēc ir dažādas izmeklēšanas organizācijas, vai nu tā ir mūsu Valsts policija, Drošības policija un Ekonomikas policija un tās citas policijas. Un visas šīs tiesības ar sodu lietošanu var būt tikai caur tiesu, un tās nevajag atdot lietošanai vai nodot citām organizācijām, kurām, pirmkārt, nav speciālistu, un, otrkārt, viņām tas arī nav jāpilda. Viņiem ir jāpilda pavisam citas funkcijas, kuras viņiem ir uzliktas izpildīšanai.

Un kāpēc ļoti daudzas organizācijas vēlas sodīt? Atbilde ir ļoti vienkārša: 1) ietekmēt vai likvidēt konkurentu vai nevēlamu organizāciju, vai personu nobīdīt un radīt attiecīgi labus apstākļus vēlamām organizācijām vai konkurentiem, vai kādai personai; 2) gūt savas direkcijas kontā ļoti lielus naudas līdzekļus un dzīvot uz nebēdu.

Latvijā ir ļoti daudz piemēru, kā daudzas organizācijas, saņemot no valsts dotācijas, iegūst vēl papildus no saviem visdažādākiem ieņēmumiem un dzīvo ļoti labi. Viena no tām ir tā aģentūra, kas nodarbojas ar gaisa drošību. Jūs tagad redzat, kas ir noticis šinī klusajā organizācijā.

Un, cienījamie kolēģi, arī Satiksmes ministrija savā sastāvā ir iestrādājusi kādu organizāciju, kura gadā ar šo sodu palīdzību vēlas saņemt 2—2,5 miljonus latu un arī dzīvot ļoti labi. Bet viņas tās funkcijas un kas sodīs, to viņi atdod citiem. Un tāpēc Juridiskā biroja priekšlikums ir ļoti korekts, tas tik tiešām ir jāatbalsta.

Cienījamais Leiškalna kungs, jūsu tās sliktās ģenētiski iestrādātās tieksmes, kas jums ir, jūs vienmēr mēģināt novelt uz citiem. Nu kopā mēs alkoholiskos dzērienus, tajā skaitā arī alu, neesam lietojuši, un, par cik jūs esat tā cienītājs, diemžēl es ar jums neesmu dalījies, un man labāk patīk minerālūdens. Tāpēc vairāk nestāstiet brīnumus.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patīkami bija, protams, uzzināt, ka Leonam Bojāram patīkot minerālūdens, un es saprotu arī — kāpēc. Tāpēc, ka to Saeimā reizēm var dabūt pa velti. Bet patiešām, šinī gadījumā juridiskās uzbūves mehānismi — ir jāatbalsta Juridiskais birojs. Nevar katram dienestam atdot vai katrā likumdošanas aktā ierakstīt Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantus un nodot tos atsevišķa dienesta rokās. Tad nākamais solis būtu arī valsts dienesta... Valsts meža dienesta darbinieku likumā arī ierakstīt, ka, jā, patiešām, ka, lūk, tur ir tie panti, un tad viņi arī pielieto. Tā ir nepareiza taktika. Vēl divtik nepareizi šinī jaunajā Ceļu satiksmes likumā tiek veidots arī punktu sodīšanas mehānisms. Es personīgi pats iebilstu diezgan pret to, ka var duāli sodīt cilvēku, gan jau tas, ka tiek savākti punkti, tas jau ir soda mērs, ka pēc tam iestājas sankciju mehānisms, gan arī šeit vēl paralēli tam jebkurā gadījumā cilvēks tiek administratīvi sodīts. Tādēļ daudz loģiskāk, protams, būtu, ka tas viss ir vienā Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur cilvēks var labi saprast, par ko tiek sodīts. Un diemžēl es tomēr nevaru arī piekrist Bojāra kungam, ka sodīt vajag par jebkuru cenu. Sodīt vajag tikai par to, kad ir reāls pārkāpums. Ja sāksim sodīt par jebkuru cenu, tad, Bojāra kungs, mēs ātri atgriezīsimies pie Staļina laikiem. Es nedomāju, ka jūsu partija to proponētu un attīstītu tādas idejas. Un tādēļ mierīgi iedzeriet minerālūdeni un parunājiet ar Leiškalna kungu par alu arī.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns. (No zāles deputāts I.Kalniņš: “Komisijas vārdā!”)

K.Leiškalns. Jā, komisijas vārdā jāmēģina runāt ar debatētājiem. Ja, protams, ar Muciņa kungu ir iespējams runāt, tad ar Lisenko ģenētiskās noliegšanas pārstāvi Bojāru es nevaru, un es nezinu, ko šajos pantos, kuros vispār neviens nerunā par sodīšanu, varētu debatēt ar Lujāna kungu, kas pats ir komisijas loceklis, un Bojāra kungu, kas iesniedzis 1000 priekšlikumus, nevienu nevarot aizstāvēt.

Bojāra kungs, nedod Dievs, es ar jums netaisos dzert ne alu, ne minerāli kopā. Jo jūs dzert vispār nedrīkstētu.

Un tiešām, komisijas vārdā. Ja mēs runājam par to, ko teica ārkārtīgi teorētiski pareizi gan Muciņa kungs, gan cienījamā Muižnieces kundze, tas viss ir pareizi. Un ir vesela virkne lietu, kurām atliktu tikai piekrist, ja mums nebūtu tā situācija uz ielām tieši tāda, kā tā ir, un ja mēs būtu pārliecināti, ka paralēli, izskatot šo likumu, kur runā par pārkāpumiem, kur attiecīgi stāsta par to, mēs paralēli pieņemtu likumu par sodīšanu. Kā komisija, izskatot šo likumu, pēc kā mēs vadāmies? Mēs vadāmies, pirmkārt, pēc tā, ka parlaments šo likumu kopumā ir pieņēmis konceptuāli pirmajā lasījumā, šobrīd mēs runājam par konceptuālām pretrunām starp Juridisko biroju un komisijas pieņemto lēmumu.

Otrkārt, mēs vadāmies no tā, ka likumprojektu nav iesnieguši visi pieci deputāti, tajā skaitā Bojāra kungs un Lujāna kungs, bet to ir iesniedzis Latvijas Republikas Ministru kabinets, kas ir izspriedis visus par un pret. Likumprojekts ir ticis gatavots vairāk nekā gadu, ticis uzsaukts visās valsts sekretāru sapulcēs un ir nonācis arī Koalīcijas padomes sēdē visu valdību veidojošo frakciju priekšā, un tās nav cēlušas iebildumus pēc būtības. Tas viss ir redzams.

Ja mēs runājam par Muciņa kunga pieminētiem paaugstinātas bīstamības avotiem, tad tas varētu būt trešā lasījuma jautājums. Pie tam jautājums, kuru kā priekšlikumu iesniedz Juridiskā komisija. Ja mēs runājam par .... nē, tad mēs runājām par lietotāju, par juridisku korektumu un par lietotāja ērtībām. Mēs zinām, ka tieši sodi par pārkāpumiem, kas ir veikti uz ceļiem, ir procentuāli visiespaidīgākie visā valstī. Un skaidrs, ka cilvēkam ir ārkārtīgi ērti, lietotājam, braucējam, autovadītājam ārkārtīgi ērti, ja vienā un tajā pašā likumā ir aprakstīts kā pārkāpums, tā iespējamais sods.

Otrkārt, Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.pantā ir paredzēts un to ir paredzējusi Juridiskā komisija, kas izskata šādus pantus, es mēģināšu citēt: ka paaugstinātas bīstamības avota īpašnieka vadītāja administratīvās atbildības īpatnības var noteikt citos likumos. Jūs paši to esat paredzējuši, līdz ar to jūs esat ļāvuši Latvijas Republikas parlamentam attiecībā uz autovadītāju pārkāpumu sodu sankcijas iekļaut likumā, kas nosaka pārkāpumus. Nu, ja nē, tad nē. Pagaidām runā komisija. Muciņa kungs pie nākamā panta.

Ja mēs runājam par Eiropu. Par Eiropas piesaukšanu. Šodien vislielākais Eiropas mīlētājs šeit ir Bojāra kungs, tad ārkārtīgi daudzās Eiropas valstīs ir tieši šāda prakse, kādu piedāvā Satiksmes ministrija, nevis atbildīgā komisija. Atbildīgā komisija izskata priekšlikumus, debatē, pieņem vai atraida vienu vai otru priekšlikumu. Diemžēl, un es parasti iestājos par Juridiskā biroja priekšlikumiem, 99% gadījumu es tos atbalstu, bet komisijas vairākums nav bijis šoreiz Juridiskā biroja pusē. Un nav bijis jau tāpēc vien, ka iesniedz likumu Kabinets, un tas ir atbalstīts konceptuāli.

Nu es vairāk nerunāšu par visiem citiem argumentiem. Protams, šis ir parlamenta jautājums, jo mēs šo koncepciju varam izšķirt arī šajā gadījumā. Es tikai domāju, ja mēs visus šos sodus pārnesīsim uz Administratīvo pārkāpumu kodeksu, un es esmu ... elpojiet dziļi, Muižnieces kundze... un tā kā es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Saeima izskatīs to sadaļu, kas tiks atstāta Tautsaimniecības komisijai, un tātad mēs definēsim pārkāpumus, man nav tādas īstas pārliecības, ka Juridiskā komisija sagatavos attiecīgus grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā un līdz ar to valstī iestāsies vienota sistēma. Šīs pārliecības trūkumu manī izraisa jau tas, ka attiecīgi Tautsaimniecības komisija izsauca cilvēkus, kas ir atbildīgi par e–pārvaldes ieviešanu, ar ko mēs tā lepojamies, un visas lietas beidzās Juridiskajā komisijā. Viņi saka: atvainojiet, pamatu pamats visiem jūsu jautājumiem atrodas Juridiskajā komisijā pirmajā lasījumā.

Ja jūs esat gatavi iekļaut kādā no ārkārtīgi daudzajiem atvērtajiem Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem šo sodu sadaļu, nu tad, ja parlaments tā lems, tad pārceļam to uz trešo lasījumu, un pieņemsim abus trešos lasījumus kopā un vēl šajā parlamentā.

Tā ka es tomēr aicinu balsot. Mans uzdevums ir aicināt balsot par atbildīgās komisijas viedokli 33.priekšlikumā, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33.— Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 5. Priekšlikums ir guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies! Tālāk mums tagad ir jāsāk, manuprāt, balsojums, un liktenis mums liek iet pret komisijas piedāvātajām redakcijām.

34. priekšlikums — izslēgt 43. panta otro daļu, mainot turpmāko daļu numerāciju. Man kā atbildīgajam ziņotājam jāaicina jūs balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 1, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Leiškalns. 35. priekšlikums — Juridiskais birojs. Izslēgt 43. panta trešajā daļā vārdus “šajā likumā noteikto”. Manuprāt, jau automātiski ir jābalso pret atbildīgās komisijas lēmumu, lai gan es jūs aicinu komisijas vārdā balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 35.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Leiškalns. 36. — Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums 43.1.pantā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Deņisova, Tolmačova priekšlikums par 43.1.pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. — deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 8, atturas — 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Par 43.1.pantu 38.priekšlikums — vārdu “anulēšana” aizstāt ar vārdiem “atņemšana pavisam”. Juridiskais birojs piedāvā, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretāra priekšlikums šai pašā 43.1.pantā ir atbalstīts par tā piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Deņisova un Tolmačova priekšlikums — 43.1.pantā skaitli “10” aizstāt ar skaitli “6”.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Nedaudz varbūt pat vajadzēja tomēr laikam komisijas priekšsēdētājam atcelt likumu, jo ir mainījusies situācija. Mēs tagad balsojam šinī likumā par tām Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām, kam ir jāiet caur Juridisko komisiju, un tur ir jāskatās, kā tas iet... Nu, jā, bet nu, saprotiet, iznāk tagad nedaudz īpatnēji: mēs balsojam par tām normām, kuras vēlāk parādīsies daļa Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Un es aicinātu tomēr atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu, jo transporta vadītāja tiesību anulēšana uz 10 gadiem, ja, ir ļoti bargs sods. Un tāpēc mēs vismaz piedāvājam pielietot tomēr 6 gadus. Jo viss likums konceptuāli iet uz normu bardzības palielināšanu, kuras bieži vien diemžēl ir neadekvātas. Un tādēļ es vēlreiz saku: viss tas šodien būtu jāapskatās kopsaistībā ar Administratīvo kodeksu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns. Lujāna kungs, piesakieties pie runāšanas sadaļā “Kā lieta vadāma tālāk” un neuzspiediet komisijas norīkotam atbildīgam ziņotājam parlamenta spīkera funkcijas.

Bet es neko vairs komisijas vārdā šeit nevaru piebilst.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40.— deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 7, atturas — 48. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. 41.priekšlikums — Juridiskā biroja par 432.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 42. priekšlikums — par šo pašu pantu Juridiskais birojs guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 43. priekšlikums — aizstājums šajā pantā, Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 44. priekšlikums — redakcionāls precizējums 43.2.pantā, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 45.priekšlikums — izslēgt 43.3.pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju, te vajadzētu darboties APK normām. Komisija jau iepriekš, kā jau mēs noskaidrojām, šo nav atbalstījusi, bet tagad man jāaicina atbalstīt komisiju, lai gan loģikas laikam vairs nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. — Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 1, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. Līdz ar to, manuprāt, nav balsojams Jurkāna, Urbanoviča, Deņisova un Tolmačova kungu priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Izslēgums 43.4.panta pirmajā daļā. Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 48. — Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 43.5.pantu, mainot panta struktūru, precizējot attiecīgajā redakcijā jūsu priekšā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Atbalstīts arī Jurkāna, Urbanoviča, Deņisova, Tolmačova priekšlikums tieši par šī paša panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! Atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums — par vadītāja atrašanos alkohola reibumā vai viņam nav vadīšanas tiesību.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Līdz... šeit ir gan detaļas, mēs runājam par pantu, bet nav atbalstīta Juridiskā biroja piedāvātā šī panta ceturtā daļa. Ja nav iebildes pret komisijas viedokli par visu pantu, tad mēs varam atsevišķi nenorādīt atšķirības Juridiskā biroja piedāvājumā un atbildīgās komisijas atbalstītajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu par atbildīgās komisijas viedokli par 50.pantu un tā daļām.

K.Leiškalns. Paldies! 51.priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi, precizējot Juridiskā biroja piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 52.priekšlikums ir par 43.5. panta trešās daļas 4.punktu. Komisija ir atbalstījusi četrus deputātus: Jurkānu, Urbanoviču, Deņisovu un Tolmačovu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 43.5.panta trešās daļas 8.punktu piedāvājuši izmainīt Jurkāns, Urbanovičs, Deņisovs un Tolmačovs. Un tas ir jau iestrādāts atbalstītajā 51.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 54. — Juridiskā biroja priekšlikums. Par šo pašu pantu. Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 55. — Juridiskā biroja priekšlikums. Par transportlīdzekļa pārvietošanu. Komisija atbalsta šā panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tāpat 56. priekšlikums — par transportlīdzekļu piespiedu pārvietošanas kārtību, kuru nosaka Ministru kabinets. Iesaka Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

K.Leiškalns. 57.priekšlikums ir par 43.8. panta pirmo daļu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Par pārkāpumu fiksēšanu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 58. — pats iekšlietu ministrs Mareks Segliņš ir iesniedzis 45.panta trešās daļas redakciju. Komisija daļēji atbalsta un aicina jūs atbalstīt 59.priekšlikumu atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 58. un 59.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies kolēģiem, bet 60.priekšlikumu par 47.pantu iesniedzis parlamentārais sekretārs Pūķis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 61. priekšlikums — likumprojekta 26.panta izslēgumu piedāvā Juridiskais birojs. Atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem. Atbildīgā komisija Juridisko biroju nav atbalstījusi. Diskusija par šo tēmu ir notikusi. Es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Cienījamie kolēģi! Es, protams, esmu ļoti pateicīga par Saeimas izpratni par šīs lietas virzību, bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību 61.priekšlikumam tieši tādēļ, lai mēs nekļūdītos un šo lietu izmantotu pareizi. Un vēlreiz darīt jūs uzmanīgus no tādiem ziņotāju sludinājumiem, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vēlme spriest par administratīviem pārkāpumiem tomēr it kā būtu spēkā atstājama. Un es arī kategoriski norobežojos no tā, ka varētu uzskatīt, ka kāda ministrija, vai tā būtu Satiksmes vai cita, var pretendēt uz kādu absolūto patiesību, augstāku, nekā lems parlaments.

Un vēlreiz es gribētu vērst jūsu uzmanību, kā dēļ ir nepieciešams atbalstīt 61.priekšlikumu. Jo, ņemot vērā tieši to lietu, ka vairāki administratīvie pārkāpumi atkārtotības gadījumā noved pie kriminālatbildības, ir jābūt pilnīgai skaidrībai par uzliktā soda raksturu. Un savukārt vēlme izmētāt vai sadalīt dažādos likumos var novest pie neviennozīmīgas normu interpretācijas par soda raksturu. Un tad rodas neskaidrības par to, vai tas ir administratīvs vai kāda citāda veida sods. Un, lai šīs dublēšanās, neskaidrības un citas lietas nerastos, kaut arī, es pilnīgi saprotu, ka visi nav sajūsminājušies arī šobrīd par Administratīvo pārkāpumu kodeksu, bet nav pamata šaubīties, ka Juridiskā komisija pie tā ir rūpīgi strādājusi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Atbildīgajai komisijai nav ne mazākās vēlmes mēģināt pieņemt likumos administratīvo vai kriminālo atbildību. Atbildīgā komisija ir saņēmusi likumprojektu, ko nav iesniegusi attiecīga ministrija, bet atbildīgā komisija ir saņēmusi likumprojektu, ko iesniedzis Latvijas Republikas Ministru kabinets, kuru ar uzticību uztur un notur parlamenta vairākums. Atbildīgā komisija strādā ar likumprojektu, un šī ir ārkārtīgi svarīga konceptuāla tēma likumprojektā. Ir iesniegts un atbalstīts Latvijas Republikas parlamentā pirmajā lasījumā ar absolūtu balsu vairākumu.

Protams, Muciņa kungs arī šajā pirmajā lasījumā kā jurists uzstājās pret Ministru kabineta iesniegtā likuma koncepciju. Atbildīgā komisija uzklausa visus “par” un “pret”. Diemžēl neviena jurista vai Juridiskās komisijas pārstāvja, izskatot likumprojektu un sagatavojot to otrajam lasījumam, klāt nebija. Klāt nebija arī visu zinošais Bojāra kungs. Un atbildīgā komisija, noklausoties debates, līdzīgi parlamentam, balsoja. Un tajā ailītē “Komisijas slēdziens”: tas ir vienkārši parlamentam rekomendējošs ziņojums par to, kā ir beigušās debates. Kā ir beigušās debates atbildīgajā komisijā, Muižnieces kundze! Un es jau nu piederu pie tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka Latvijas Republika ir parlamentāra republika, un ir pilnīgi skaidrs: kā parlaments noteiks, tā būs, un es pat zinu, kā parlaments noteiks, bet tas man neļauj atbildīgās komisijas vārdā runāt un aģitēt pret tās slēdzienu. Paldies! Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 3, atturas — 1. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Paldies! Tātad... Es atvainojos, ar runām mēs... 61. priekšlikums, un līdz ar to mēs pārejam pie 62.priekšlikuma par 49.pantu. Iesniedz deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Deņisovs, Tolmačovs. Atvainojiet, ka neminu vārdus. Un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 63. priekšlikums. Aizstājums 49.panta pirmajā daļā, ko iesniedza deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Deņisovs un Tolmačovs, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Visa nodaļa ir izslēgta, Leiškalna kungs. Līdz ar to mums nav...

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs, es skaitu priekšlikumus, jūs sakiet — nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav balsojami. Jā, diemžēl.

K.Leiškalns. No kura, priekšsēdētāja kungs, mēs sākam atkal balsot? Jā, dāmas un kungi, manuprāt, mums jāpāriet uz 136.priekšlikumu 211.lappusē, kur atbildīgā komisija izslēdz normu par likuma spēkā stāšanos. Viss.

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā to, ka visi pārējie priekšlikumi attiecas uz devīto nodaļu, tātad izskatāmi tikai tie, kas attiecas uz pārejas noteikumiem. 136. priekšlikums.

K.Leiškalns. 136.priekšlikums. Un es lūgšu parlamentu šeit jau nu gan atbalstīt atbildīgo komisiju, jo spēkā stāšanās laiku mēs noteiksim pēc tam, kad būs sagatavots likums trešajam lasījumam un mēs redzēsim reālās iespējas.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies! Es aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Tā kā mums tā sarežģītākā nodaļa šobrīd ir izslēgta, priekšlikumus es aicinu iesniegt līdz šā gada 30.septembrim.

Sēdes vadītājs. 30. septembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta numurs reģistrā 1315, dokuments nr.4926. Grozījumi Saeimas Kārtības rullī. Šajā likumprojektā ir iekļauti divi likumprojekti — nr. 1315 un nr. 1376.

Juridiskā komisija šo likumprojektu skatīja sakarā ar grozījumiem Satversmē par zvērestu. Taču uz otro lasījumu ir iesniegti vairāki... gan uz šo tēmu, gan uz citiem jautājumiem attiecošies priekšlikumi, kurus Juridiskā komisija vairākkārt sanākot rūpīgi debatēja un izsvēra.

1. — deputāta Stalta priekšlikums — netika atbalstīts, jo mēs uzskatījām, ka pirmajā lasījumā sagatavotais un pieņemtais teksts, kurš pēc būtības arī deputāta Stalta priekšlikumā nemainās, tomēr labāks ir komisijas, un tāpēc mēs to nepieņēmām un noraidījām.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Dainis Stalts.

D.Stalts (TB/LNNK). Godātais Prezidij! Kolēģi! Es gribētu atzīmēt, ka man ir tas gods pildīt deputāta amata pienākumu kā nākamajam sarakstā pēc mūžībā aizgājušā Jura Sinkas. Un esmu šos priekšlikumus iesniedzis, domādams par mūsu darbu šeit, Saeimā, lai tas likumprojekta izteiksmīgums, kāds tas ir panākams, ievērojot latviešu valodas likumības, tomēr būtu pēc iespējas pilnīgāks.

Un tālabad es vārdkopu “alfabētiskā kārtībā” mainīju ar vārdkopu “alfabēta secībā” un skatos, ka ieteiktā likumprojekta redakcija jau otrajam lasījumam ir izteikta, tomēr arī ievērojot manu priekšlikumu, un tad nu varbūt būtu tas formulējums, ka daļēji atbalstīts.

Mani neapmierina arī tas, ka šo zvērestu jeb svinīgo solījumu “dod latviešu valodā”. Tas ir skaidrs pārlikums no citas valodas, un man liekas, ka “teikt zvērestu” — tas ir daudz latviskāk, un es varbūt kļūdos, bet man liekas, ka tas ir arī daudz pareizāk.

Vēl es atzīmēšu, ka izbrīnu rada sagatavots dokuments, kurā visur ir rakstīts “depuāts Stalts”, kas es nu nebūt neesmu.

Un otrā lappusē arī nav manis iesniegtie priekšlikumi precīzi uzrakstīti tā, kā es tos esmu iesniedzis. Vārdi “tad tā veic svinīgu solījumu” ir uzrakstīti tā vietā, kur es esmu iesniedzis “tā teic svinīgu solījumu”. Nu būtu vēlējumies, lai attiecīgie cilvēki, kas sagatavo šādus dokumentus, tomēr būtu vērīgāki un nepieļautu tādas kļūdas.

Uzaicinu tomēr ieskatīties manos priekšlikumos rūpīgi un izlabot tās kļūdas, kas šeit ir radušās, piemēram, arī personas “pārvietošanas”, nevis “pārvietošanās ir apgrūtināta” un tā tālāk...

Tādas paviršības Saeimas darbā, manuprāt, nedrīkst pieļaut.

Un aicinu balsot tomēr par manu priekšlikumu, kurš manā skatījumā ir latviskāks savā izteiksmē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

L.Muciņš. Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija neatbalstīja Stalta kunga priekšlikumu, kaut gan mēs rūpīgi izdebatējām visas šīs idejas un konstatējām, ka viss ir iekļauts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Stalta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 3, atturas — 65. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 2. — deputāta Stalta priekšlikums — netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 3. — deputāta Stalta priekšlikums — netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 4. — deputāta Stalta priekšlikums — netika atbalstīts, un komisija ir redakcionāli precizējusi 6.panta 1.daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 5. — deputāta Cileviča priekšlikums — netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka faktiski šajā pantā ir ietverti visi gadījumi, kad ievēlētam deputātam var tikt atņemts mandāts.

Attiecībā uz otro punktu. Nav nevienas likuma normas, kas paredzētu šādus ierobežojumus.

Es ceru, ka jūs visi vēl atceraties mūsu karstās debates maijā, kad Saeimas vairākums nobalsoja par to, lai valsts valodas prasmes prasības deputātu kandidātiem tiktu atceltas. Tajā pašā laikā Kārtības rullī šo nosacījumu, ka mandātu var atņemt deputātam, kas nepārvalda attiecīgajā līmenī valsts valodu, mēs saglabājam. Tas nav loģiski. Jābūt konsekventiem. Es jums gribu atgādināt, ka arī Satversme garantē jebkuram Latvijas pilsonim tiesības vēlēt un tikt ievēlētam. Un šīs tiesības nevar ierobežot.

Un es gribu jums vēl atgādināt, ka šī norma nekādi netika pielietota, un es domāju, ka nevienam nav nekādu šaubu, ka šī norma arī netiks pielietota, jo tad atkārtosies mums visiem labi zināmā situācija ar to pašu Podkolzinas lietu, un kārtējo reizi Latvija zaudēs tiesu.

Protams, balsot par šīs normas saglabāšanu, nu, var vienīgi tādu apsvērumu dēļ, ka saglabāt savu seju un demonstrēt savas rūpes par valsts valodu.

Bet padomāsim: vai patiešām šīs muļķīgās, piedodiet, normas saglabāšana, šīs normas, kas nekad nav darbojusies un nekad nedarbosies, saglabāšana ir patiešām rūpe par valsts valodu? Būsim konsekventi, būsim loģiski!

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu Cileviča kungs parādīja visu savu iekšpusi, visu savu iekšējo būtību, nosaukdams par muļķīgu tādu normu, kas prasa to, lai viens normāls Latvijas Republikas Saeimas deputāts, Latvijas Republikas pilsonis prastu Satversmes 4.pantā noteikto, to, ka valsts valoda ir latviešu valoda, lai viņš šo valodu prastu tādā līmenī, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Piedošanu, kas jūs — idiotu gribat te ievēlēt, kas vispār nav spējīgs sekot tam, kas te notiek, kas tukši pļāpās kaut kur? Atvainojiet, es tomēr ceru, ka pat pie jums, pat pie jums tomēr kaut kā skatās uz to, vai tas cilvēks te ir spējīgs kaut ko izdarīt vai nav spējīgs. Kā jūs iedomājaties viena Saeimas deputāta darbu, ja viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kas ir nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai? Te jums būs balsojumi, kur momentā vajadzēs sekot tam, kas notiek plenārsēdē, es nerunāju par to, ka vajadzēs sagatavot dokumentus... Kā tad viņš te rīkosies? Viņam te tulks sēdēs pie vienas auss vai jūs viņam tur kaut ko čukstēsiet? Un ja nu viņš jums nepiekrīt un ja viņam ir savs viedoklis, par ko es, protams, ļoti šaubos, jo jums tā nemēdz būt. Pie jums ir viena patiesība, tā ir jūsu patiesība, un pārējās ir nepatiesības. Bet jebkurā gadījumā... Kā jūs varat kaut ko tādu piedāvāt?! Nu, tad man, nu, godīgi sakot, jāprasa tā: ko tad jūs vispār te Saeimā taisāties darīt? Jūs te visi tik šausmīgi cerat uz nākamām vēlēšanām, draudat visiem, ka nu tik būs, pēc nākamām vēlēšanām te plīvos sarkanie karogi, sirpis vēl mētāsies, āmurs kādam no rokām izkritīs... Man liekas, ka kāds no jums ir ar to āmuru pa galvu dabūjis, ja var ierosināt kaut ko tādu, lūk!

Tā ka, godāto ierosinātāj, ziniet, ja jūs gribat tā, lai par jums nu domā, ka jūs esat spējīgi kaut ko radoši šeit veidot, tad varbūt jūs pats varētu atsaukties un atteikties no sava priekšlikuma. Jo šis ir viens no tādiem priekšlikumiem, kas izraisa vislielāko humora izjūtu: ievēlēt kādas valsts parlamentā tās valsts pilsoni, kurš neprot tās valsts valodu! Vai jūs kaut ko tādu varat iedomāties kādā nopietnā valstī, ka te viens apsēžas, ne viņš var kaut ko izlasīt, ne viņš kaut ko te saprot, bet viņš te tup un saņem to pašu aldziņu, ko pārējie. Nu, fui, fui, godāto ierosinātāj! Es iesaku vismaz nebalsot. Es katrā ziņā neatbalstīšu jūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Klausoties cienījamo draugu Dobeļa kungu, man patiešām gribējās, kā no rīta viņš teica, — izvilkt nēzdodziņu un nobirdināt asaras. Jo es domāju, ka Juris runāja par savas frakcijas bijušo nelaimi, kad jūsu frakcijā bija Zīgerists, tad jau laikam Dobeļa kungam bija ausī jāčukst visu laiku tulkojums. No tā laika tā mugura tāda sakumpusi un nogurusi.

Nevajag tā uztraukties! Gan jau mēs to jautājumu atrisināsim! Tā ka, Dobeļa kungs, šī problēma būs mūsu frakcijas problēma. Un, ja jūs tā ir satraukuši mūsu partijas panākumi, tad nevajag pa vakariem skatīties televizoru un kopā ar Vidiņu lasīt “SM Vesti” vai kādas tur avīzes jūsu frakcijā ir populārākās, jo vismaz, cik es pārliecinos no materiāliem, Vidiņš ir patstāvīgs cienītājs. Un tātad arī pārvalda to valodu. Ja kas, mēs palūgsim Vidiņa kungu patulkot mūsu deputātiem, ko Dobeļa kungs vai citi kolēģi grib runāt. Tādēļ es aicinu patiešām neradīt atkal divdomības, ja mēs esam arī valsts Satversmē mainījuši, tātad arī Kārtības rullī būtu jāveic grozījumi.

Bet es vēl gribu norādīt tomēr arī cienījamam Muciņa kungam, ka uz trešo lasījumu ir vēl viena problēma. Un šī problēma ir arī ar 3.punktu, jo 3.punktā mums parādās ļoti interesants traktējums, ka deputātus ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš ieņem ar deputātu mandātu nesavienojamu amatu.

Tātad, iedomājieties: ir pirmā sēde, tiek apstiprināts mandāts, taču ir bijis diezgan bieži... Korupcijas novēršanas likums nosaka, ka ir jāmaina, teiksim, sava atrašanās kaut kādā korumpatīvā situācijā pāris mēnešu laikā vai mēneša laikā. Bet šeit var veidoties, ka cilvēks vēl nav... Pirms apstiprinājuma viņš nevar atteikties no amata. Pēc tam, kad viņu apstiprina, viņu jau var izslēgt no amata. Šeit ir juridiska pretruna, kur būtu tomēr Juridiskajai komisijai nopietni jāpiestrādā. Bet šinī brīdī es domāju, ka Dobeļa kunga satraukums ir bez pamata. Un patiešām, es domāju, tā kā Zīgerists deva jūsu frakcijai labu ieguldījumu, gan jau šie kolēģi dos arī mūsu frakcijai labu ieguldījumu. Un iekšējos jautājumus gan jau mēs sakārtosim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es reti kad esmu bijis tik mierīgs kā tagad. Pirmkārt, atgādināšu Lujāna kungam vēstures nezināšanu. Mūsu apvienības frakcija ar Zīgeristu nekad nav bijusi.

Runājot par tālrādi vai televīziju, es jums izsaku vēl vienu reizi lielu pateicību par to, ka jūs man ļāvāt noskatīties aizkustinošos Krievijas–Japānas un Krievijas–Beļģijas mačus, kurā Krievija nodemonstrēja lielu meistarību, tāpēc arī zaudēja.

Un tad es jums uzprasīšu: kā tad ar tām deklarācijām pie jums tur ir, ko? Jūs te briesmīgi plātījāties, ka jūs esot organizējis nezin ko. Bet kaut kā parādās, ka kaut kur jūs neprotat vairs atskaitīties par šo organizēšanu. Vai tad tas bija politisks pasūtījums? Tad, kad tas Ragozins te bija Latvijā, viņš kaut kādas noslēpumainas figūras rādīja ar savu roku pirkstiem. Lūk, tātad, kur tad ir tā atskaite? Kur tad ir tie nopelni tajā organizēšanā? Tagad par televīziju...

Sēdes vadītājs. Runājiet, lūdzu, par tēmu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis. Labāk būtu klusējuši. Lūk! (Smejas.) Un ... (Zālē smiekli.) Paldies! Paldies par atbalstu zālei! Es ceru, ka jūs tikpat vienoti būsiet, noraidot šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Augstākā pilotāža...”)

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs — otro reizi.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Būsim iecietīgi! Mēs visi labi saprotam, ka Dobeļa kungs uzrunā nevis mūs, bet radioklausītājus. Un tā ir varbūt viena no pēdējām iespējām viņam to darīt. Tāpēc nenosodīsim viņu! (Zālē troksnis.) Bet, ziniet, mums atkārtot tos visus argumentus, ko mēs dzirdējām jau pirms maija lēmuma tik daudzas reizes, nu, nav nekādas jēgas! Jo par to jau mēs daudzkārt runājām. Vai deputātam jāzina valsts valoda. Protams, ka jāzina. Bet gan deputātu kandidātiem, gan arī vēlētājiem, kas ir vissvarīgākais, ir suverēnas tiesības ievēlēt to Latvijas pilsoni, ko viņi grib. Bez jebkādiem ierobežojumiem, izņemot tos ierobežojumus, kas ir paredzēti mūsu parakstītajās starptautiskajās cilvēktiesību konvencijās.

Par valodu jau sen viss ir skaidrs. Ja jūs tagad runāsiet, ka jāizskata Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumi un tā tālāk. Ja tas tā nebūtu, ja mēs visi nesaprastu, kā īsti jāsaprot Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums Podkolzinas lietā, jūs nekad taču nenobalsotu par šo valodas prasību atcelšanu. Jūs visi ļoti labi saprotat. Nu, būsim taču nopietni! Būsim profesionāli! Bez vājām valsts valodas zināšanām ir arī citi iemesli, kāpēc cilvēki nevar efektīvi un pilnvērtīgi strādāt parlamentā. Un, ja jūs gribat šos ierobežojumus, tad padomāsim kaut vai par kaut kādu intelektuālo cenzu. Dažiem no mūsu kolēģiem tas būtu lietderīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Komisija neatbalstīja deputāta Cileviča priekšlikumu. Mums likās, ka tas nav līdzsvarots. Mēs plaši debatējām par šo problēmu. Tajā pašā laikā, bez šaubām, mūsu valsts ir demokrātiska, un mums ir Satversmes tiesa, kurā var pārsūdzēt Saeimas lēmumus, un tā, protams, var izšķirt šādus strīdīgus gadījumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputāta Cileviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 48, atturas — 20. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 6.priekšlikums, ko atbalstījusi Juridiskā komisija, tapa sakarā ar tiem ierosinājumiem, kurus gan pirms šī likumprojekta, gan arī Saeimas darbības laikā iesniedza gan valsts kontrolieris Černajs tīri juridiski šeit, bija arī Juridiskā komisijā mums, kad ierodas no dažādām valstīm dažādas delegācijas, ko vada atbilstošo valsts kontroles institūciju vadītāji visaugstākajā līmenī vai viņu vietnieki, viņi apmeklē arī Saeimu, un šis jautājums tiek debatēts. Arī mēs redzam, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija ir iesniegusi analogu priekšlikumu. Mēs Juridiskajā komisijā jo plaši diskutējām par šo jautājumu: kāda ir nākotnē vieta Valsts kontrolei un kāda ir saistība ar parlamentu. Un mēs pirmām kārtām Juridiskajā komisijā nosliecāmies par to… protams, balsis dalījās, bet ar balsu vairākumu nosliecāmies uz to, ka tomēr ir jāveido šī saikne Valsts kontrolei ar parlamentu un konkrēti ar vienu no parlamenta komisijām.

Un otrs. Mēs tomēr izlēmām, ka nevajadzētu pārlieku paplašināt Saeimas komisiju skaitu, un tāpēc mēs izvēlējāmies vienu komisiju, tā ir revīzijas komisija, kura ir vistuvāk šīm problēmām, ko risina Valsts kontrole, un piedāvājām tātad ar nosaukumu uzdot šai komisijai papildu funkciju. Tātad publiskie izdevumi, nevis sabiedriskie, bet publiskie, kas būtu juridiski precīzāk, un viņi arī revizēs tātad Saeimu. Līdz ar to atgādināšu jums, ka Valsts kontroles likumā ir norādīts, ka Valsts kontrole revidē visas valsts institūcijas, izņemot Saeimu, un tad es domāju, ka tad šī komisija faktiski būs visaptverošākā revīzijas komisija, kura aptver gan to, ko revidē Valsts kontrole, gan arī pašu Saeimu. Tajā pašā laikā nevajag iedomāties, ka šī komisija būs tā, kas revidēs vai pārrevidēs kaut kādas Valsts kontroles izdarītās revīzijas. Šeit runa var būt par to tikai tādā sakarā, kad tā izskatīs Valsts kontroles materiālus, kur tas būs nepieciešams. Citādāk mums veidojas tāda pārspīlēta attieksme pret Valsts kontroles lēmumiem. No vienas puses Valsts kontrole dažos kliedzošos gadījumos savus materiālus nodod prokuratūrai, nu un tad vai nu saskata tur kriminālnozieguma sastāva pazīmes, vai nesaskata. Bet ir taču vesela rinda jautājumu, kur vienkārši parastā ceļā ir jāaicina ministriju pārstāvji, jāprasa, kā ir kļūdas novērstas, kādā veidā tas tiek risināts, un šeit Saeima darbojas savas parastās kontroles kompetences ietvaros. Jo mēs varam atzīmēt vispārēju tendenci, ka, likumdošanas darbam kļūstot arvien padarītākam, pastiprināsies parlamentā kontroles funkcija. Tātad nevis tieši likumdošana, bet kontrolfunkcija, ko īsteno attiecīgās Saeimas komisijas.

Par cik likuma spēkā stāšanās ir paredzēta 5.novembrī, tātad tas tīri attiecas uz nākamo Saeimu, un šajā Saeimā šeit nekādas pārmaiņas nav paredzētas. Juridiskā komisija atbalstīja 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Es tomēr gribētu aicināt jūs pievērst uzmanību 106. un arī tālākajiem priekšlikumiem, kas attiecas uz Saeimas Kārtības ruļļa 149.pantu, kurā ir noteikts, tātad kādas komisijas Saeimā darbojas.

Es nevaru piekrist Saeimas Juridiskās komisijas vairākuma lēmumam, un tam nepiekrīt arī visa mūsu frakcija, jo vairāk, ja mēs zinām, ka šis likums sāks strādāt tikai nākamajā Saeimā, un mēs uzskatām, ka būtu nepareizi šajā brīdī mums lemt par to, kādām komisijām 8.Saeimā būt. Domāju, ka 8.Saeima to izlems pati, tāpat kā to ir darījusi 7.Saeima.

Ja mēs tagad par šo jautājumu lemtu sava darba sākumā 7.Saeimā, tad būtu vērts to vērtēt, svērt un izlemt. Bet domāju, ka šeit nu mums ir jāatstāj šis jautājums risināšanai nākamajai Saeimai. Tieši tādēļ, ka likums būs spēkā, tikai sākot ar 8.Saeimas sanākšanu, un neatbalstīt nevienu no priekšlikumiem, kas paredz grozīt 149.pantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Es atļaušos nepiekrist Vinetai un arī Tautas partijas frakcijai par šiem četriem gadiem. Es domāju, ka šeit veselu rindu no priekšlikumiem ir snieguši cilvēki, kas ir strādājuši parlamentārās izmeklēšanas komisijās. Un es domāju, ka šajos četros gados ir radusies kaut kāda pieredze, un man tiešām bija liels gandarījums lasīt Panteļējeva kunga interviju “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” par izmeklēšanas komisiju, kuru viņš vadīja, un brīžiem likās, ka, nomainot vadītāja uzvārdu, nomainot tēmu, būtība visos gadījumos ir bijusi viena un tā pati. Mums ir parlamentā izveidotas sešpadsmit komisijas, lielākā daļa no šīm komisijām ir strādājušas ar likumdošanu. Eiropas Savienības likumdošanas normas, kuras mums ir jāievieš, ir vairāk nekā 55 000 lappušu garumā, un mēs esam ļoti cītīgi visus šos četrus gadus pamatā nodarbojušies ar likumdošanas lietām. Bet pilnīgi novārtā ir palikuši parlamentārās uzraudzības jautājumi par likumu ieviešanu, par likumu izpildi, par izpildvaras darbību, bet politiskā atbildība jebkurā gadījumā tautas priekšā nav noņemta no tautas priekšstāvjiem par to, kā strādā likumi, kā tie tiek realizēti, vai tie vispār tiek pildīti un vai izpildvara dara to, ko likumdevējs ir lēmis.

Tādēļ es uzskatu, ka šo četru gadu pieredze ir parādījusi to, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija, ko vada Krasta kungs, ir nākusi pie tāda paša slēdziena kā es, kā manā skatījumā, Panteļējeva kungs savā rakstā “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” intervijā norāda, ka ir vajadzīga parlamenta uzraudzība. Jā, varētu būt tā, ka šo uzraudzību realizē caur tām pastāvīgajām komisijām, kas šodien ir. Nenoliedzami, laiks paies un šīs parlamenta komisijas no likumdevēju komisijām kļūs arī par izpildvaras uzraudzības komisijām, par likumu izpildes uzraudzības komisijām, bet ir vajadzīgs laiks, lai mēs ieviestu Eiropas Savienības direktīvu. Strādājot likumdošanas komisijās, mēs redzam, ka mēs esam vienkārši pārslogoti un reāli mums nav... trūkst laika, lai realizētu uzraudzību pār šo likumu ieviešanu dzīvē. Parlaments ar to vienkārši nenodarbojas laika trūkuma dēļ. Un tās dažas komisijas, kas ir izveidotas, Revīzijas komisija, Saimnieciskā komisija, Mandātu un iesniegumu komisija, Pieprasījumu komisija, kas nenodarbojas ar likumdošanu, tās arī taču nenodarbojas ar tiem jautājumiem, kas ir saistīti ar izpildvaras vai likumu izpildes kontroli.

Un šis priekšlikums ir attiecībā uz finansiālajām lietām... Es domāju, kompromisa variants, kas tika panākts Juridiskajā komisijā, ka vismaz tie jautājumi, kas ir pašlaik Revīzijas komisijas kompetencē — kontrolēt parlamenta finanses, tiek paplašināti, lai šī komisija pilnvērtīgi kontrolētu publisko varu, naudas apriti šajā publiskajā varā. Vai tas ir pietiekami? Es domāju, ka nepietiekami.

Bet attiecībā par šo priekšlikumu, ko Juridiskā komisija ir atbalstījusi, es tomēr aicinātu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu. Nenoliedzami, ir vajadzīga arī uzraudzība pār likuma izpildi, ne tikai par finansiālajām lietām, bet tie priekšlikumi, cik es saprotu, iet tālāk, kādā nu redakcijā tie tika iesniegti, tādā iesniegti, bet uzraudzība pār likumu izpildi, kaut vai finansiālo pusi, ir vajadzīga. Un šis priekšlikums, ko iesniedza Juridiskā komisija ar balsu vairākumu, es tomēr uzskatu, ka ir jāatbalsta šim parlamentam, vadoties no tās četru gadu pieredzes, kas kolēģiem ir uzkrājusies, strādājot parlamentā.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es aicinātu nepieiet nedaudz nenopietni, kā šinī brīdī ir izdarījusi Juridiskā komisija. Mums nav jābaidās izveidot vēl vienu komisiju, ja Saeima uzskata, ka tas ir nepieciešams. Un šādu piedāvājumu ir izdarījusi nevis vienkārša, parasta komisija, bet Saeimas izmeklēšanas komisija, kurai Saeima ir devusi savas speciālas pilnvaras. Daļēji var arī uzskatīt to, ka šinī brīdī arī otras komisijas priekšsēdētājs ir atbalstījis šādu priekšlikumu. Ja jau mēs gribam, protams, mēs varam iet uz tālāku šī līmeņa samazinājumu, un lasot un domājot es piedāvāju: kāpēc nevarēja nevis Maksimova kunga komisiju pārtaisīt, bet, pieņemsim, arī Dobeļa komisiju. Un tas nosaukums būtu vēl labāks — Publisko izdevumu saimnieciskā komisija. Ļoti laba doma — gan publiskie izdevumi, gan saimnieciski komisija, un tieši patiešām arī varēs... Bet šeit ir apzināta darbība, lai samazinātu šīs komisijas uzsvaru. Pareizi norādīja jau arī Salkazanova kungs, ka Revīzijas komisija Saeimā veic specifisku funkciju. Tā ir noteiktas funkcijas komisija. Un tagad mēģināt tai pielīmēt klāt šos vārdus — “Publisko izdevumu un revīzijas komisija”, tad nevarēs saprast, kādu tad īsti tā revīziju veic. Vai par Saeimas kaut kādiem publiskajiem izdevumiem? Nu daļēji Maksimova kungs jau šodien to veic. Jo šādā tulkojumā ir juridisks kāzuss: kādi ir tie publiskie izdevumi? Pazūd doma, ko bijām norādījuši mēs savā priekšlikumā no Saeimas izmeklēšanas komisijas — Kuģniecības un citu stratēģiski svarīgu objektu izmeklēšanas komisijas. Savā laikā Černaja kungs prasīja vēl lielāku statusu šai mazajai komisijai, ka tai ir jābūt līdzvērtīgai kā pastāvīgi funkcionējošai izmeklēšanas komisijai.

Un tādēļ es aicinātu, lai balsojumi notiktu korekti, ir jānobalso, pieņemsim, sākotnēji par radikālāko — vai nu 10., vai arī par Muciņa kunga un Salkazanova vai Černaja kunga priekšlikumu. Un tikai tad mēs beigās varam balsot par to modulēto priekšlikumu, ko piedāvā Juridiskā komisija.

Es uzskatu, ka Juridiskās komisijas solis šinī brīdī ir nepareizs. Bet nu, protams, ja nebūs nekādu citu variantu, tad nu būs jāatbalsta. Bet tad, es vēlreiz pasaku, Černaja kunga un arī izmeklēšanas komisiju priekšlikumi ir apslēpti un savā veidā mākslīgi notolerēti un likvidēti. Tā nav pareizi. Jo es vēlreiz teicu, publisko izdevumu revīzijas komisija, nu tātad tas ir ļoti liels sašaurinājums, un diez vai to var traktēt, ka šai komisijai jāpārbauda vai jāsadarbojas kopā ar Černaja kunga Valsts kontroli, it sevišķi bieži vien ļoti sarežģītās lietās.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamie deputāti! Jā, tik tiešām, deputātu viedoklis Juridiskajā komisijā dalījās, un, kā sacīt, ar vienas balss pārsvaru priekšlikums — par Publisko izdevumu revīzijas komisiju tika pieņemts. Taču visādā ziņā mēs ietekmējāmies arī no valsts kontroliera materiāliem, kas bija iesūtīti Saeimā. Katrs deputāts jūs saņēmāt žurnālu “Valsts Kontroles Vēstis”, tur jūs varat izlasīt, kā tas notiek civilizētā pasaulē, kura ir iestājusies gan NATO, gan Eiropas Savienībā. Es ceru, ka vismaz kāds no jums ir izlasījis šo žurnālu, ko valsts kontrolieris šeit izdala regulāri, un, protams, ietekmējāmies no 10. — parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikuma.

Tajā pašā laikā mēs uzskatījām, ka nav jāveido speciāla komisija, bet pietiktu, ka mēs papildinātu Revīzijas komisijas kompetenci.

Kas attiecas uz nosaukumu, nu, sabiedriskie izdevumi — tas ir tāds vairāk padomju laika termins... Sabiedriski izdevumi tātad rodas... pārāk plaša kompetence. Mums likās, ka tas, kas šobrīd ir Valsts kontrolē, — publiski izdevumi, tātad tās ir pašvaldības, tie ir valsts izdevumi, tātad arī tie izdevumi, kas no valsts tātad nokļūst kaut kur privātās struktūrās, bet kā caur budžetu iet... vai kaut kāda ārvalstu palīdzība... Tas viss nosaukums atbilst jēdzienam “publiskie izdevumi”. Un tas, ka tas ir apvienots ar Revīzijas komisiju, es šeit galīgi nevaru piekrist Lujāna kungam, jo, manuprāt, šeit nekādas traģēdijas nav. Tas ir tīri, lai būtu šī komisijas skaita ekonomija un mēs neveidotu pārāk lielu skaitu šo komisiju.

Bet mani satrauc kas cits kā komisijas priekšsēdētāju un kā cilvēku — deputātu, kas balsoja par šo priekšlikumu, ka mēs apšaubām nepieciešamību kontrolēt. Kontrolēt to, kā Valsts kontroles slēdzieni un lēmumi, kuri tiek iesniegti un pārsūdzēti pēc tam vēl Valsts kontroles padomē, kā tie tiek reāli realizēti dzīvē. Tātad, ko dara atbildīgās ministrijas, ko dara atbildīgās institūcijas, kā viņi uzlabo savu revīziju darbu, kā viņi uzlabo visu savu kontroles darbu un kā viņi dara to, uz ko Valsts kontrole viņiem norāda.

Acīmredzot Černaja kunga praktiskā pieredze runā par to, ka šie slēdzieni tiek uzrakstīti un tikpat ātri atbildīgās ministrijās aizmirsti. Mani personīgi ļoti satrauc tas, ka izskan šādas domas, ka nevajadzētu kontrolēt, kā sacīt, ka kontroles jau ir par daudz. Es vienmēr pieturos pie viedokļa, ka kontroles nekad nav par daudz.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Priekšlikumus par 149. pantu balsosim šādā secībā:

Pirmām kārtām 9. priekšlikums nav balsojams, jo tas nevarēja atrasties vispār šajā tabulā.

Balsosim vispirms 10., pēc tam 6., pēc 7. un pēc tam 8.priekšlikumu. Nav iebildumu?

Tātad 10. priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. — Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 4, atturas —49. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — 27. Priekšlikums guvis atbalstu.

7.priekšlikums. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš. Jā. Tiešām, paldies, priekšsēdētāja kungs! Mēs pareizi izdarījām, ka mēs balsojām no radikālākā uz mazāk radikālu. Tagad par 7. un faktiski par 8.priekšlikumu. Šeit, protams, grūti pateikt, kurš no tiem ir radikālāks vai plašāks, taču šeit arī Juridiskā komisija tātad diskutēja, un šinī situācijā Juridiskā komisija neatbalstīja abus priekšlikumus — 7. un 8. Un viens no iemesliem, kāpēc neatbalstīja, tātad bija situācija tāda, ka uzskatīja, ka nav ko pārāk daudz palielināt komisiju skaitu, kas arī, protams, atstāja savu iespaidu uz 6.priekšlikumu. Un tajā pašā laikā bija arguments, ka Saeimā ir 100 deputātu, likums nosaka darbību ne vairāk kā divās komisijās. Un tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Tajā pašā laikā komisijā, protams, izskanēja viedokļi, ka šādas komisijas izveidošana pirmām kārtām nodrošinātu starpnozaru kontroli, noteikti mēs noraidījām viedokli, kaut gan tāds izskanēja, ka viņš varētu pārklāties un sakrist ar Nacionālās drošības komisijas vai Aizsardzības un iekšlietu komisijas kompetenci. Šeit tas tikai daļēji pārklājas, un to pilnīgi novērst nevar. Arī ar Juridisko komisiju tas kaut kur daļēji pārklājas, bet ļoti mazā mērā. Bet nu šādu situāciju mēs pilnīgi novērst nevaram. Tātad tas atkal it kā runāja par labu tam, ka tādu komisiju vajadzētu.

Un vēl viens arguments par labu komisijas ieviešanai bija tas, ka tas varētu samazināt tendenci veidot speciālas izmeklēšanas komisijas, jo mēs redzam, ka mums Saeimā tādas ir vairākas, un varbūt šis jautājums ir arī svarīgs. No tā, ka deputāts Salkazazovs, kas šobrīd vada līdzīga nosaukuma komisiju par gaļu, iesniedza šādu priekšlikumu, es droši varu secināt, par cik es esmu arī šīs komisijas loceklis, ka šis jautājums ir argumentēts, pamatots, un man liekas, ka viens otrs korumpants, kontrabandists un amatpersona, kuru traucē šī izmeklēšanas komisija, protams, guļ un gaida, kad šī komisija beigs savu darbu, lai atkal ar pilnu spēku varētu nodarboties ar korupciju un kontrabandu. Nu, tāda bija situācija attiecīgi Juridiskajā komisijā, un mēs neizšķīrāmies atbalstīt. Par savu priekšlikumu es runāšu debatēs.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 7.priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Pirmkārt jau, cienījamie deputāti, gribas teikt paldies, ka vismaz vienā jautājumā — par finansēm un uzraudzību pār finansu publiskās naudas apriti — šajā valstī ir izveidota komisija, kas šo procesu uzraudzīs, it sevišķi tajos gadījumos, kad Valsts kontrole nav atzinusi krimināli sodāmu pārkāpumu. Par to nepienākas kriminālā atbildība, bet ir jābūt citiem kontroles mehānismiem, kā novērst Valsts kontroles atzinumos vai kādos citos finansu pārkāpumos atklātās lietas un kontrolēt to novēršanu, lai šīs lietas neatkārtotos vienkārši gadu no gada, kontrolējot izpildvaras darbību.

Nenoliedzami, naudas kontrole daudz maz ir atrisināta. Jautājums rodas par likumu kontroli. Šeit gan mana, gan Muciņa kunga piedāvātā redakcija runā varbūt par tādu tēmu, kas ir tuvāka mūsu parlamentārajai izmeklēšanas komisijai — par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos. Labāk jau būtu, ja tā vispār būtu izpildvaras un likumu izpildes vai ieviešanas kontrole, bet šinī gadījumā, dabīgi, tuvāk pie sirds ir tas, kas sāp visvairāk. Tāpēc arī šāda veida priekšlikumi parādās. Un, runājot par šīm lietām saistībā ar korupciju, kontrabandu, mums iet diezgan pasmagi. Ja mēs paskatāmies, kā mēs it kā steidzamības kārtā pieņemam KNAB likumu, izdarām labu darbu, tajā pašā laikā nekādi nevaram iedarbināt šo mehānismu, lai šis kontrolējošais institūts izpildvarā cik nu neatkarīgs izdevās, tik neatkarīgi sāktu arī strādāt. Reāli parlamentārajā izmeklēšanas komisijā iznāk saskarties ar ļoti interesantu tendenci. No vienas puses, ir nevainīguma prezumpcija, no otras puses, ir nesodāmības prezumpcija. Un pēdējā epizode, par ko te bieži runā televīzijā un masu medijos, avīzēs, it kā ir konstatēts fakts, ka ir pārkāpums. Pārkāpumu atzīst, ka tas nav krimināli sodāms. Tajā pašā laikā pārkāpēji turpina strādāt savos robežkontroles muitas punktos, nekāds sods par to, ka pārkāpums, iespējams, ir izdarīts, bet pierādīt to varbūt ir grūti tiesībsargājošajām institūcijām, bet skaidrs, ka pārkāpums ir bijis, jo galarezultātā kontrabanda ir ienākusi valstī. Šie cilvēki turpina strādāt, apkārtējie ir sašutuši. Kā var šajā valstī nesodīti, lai arī ne krimināli, bet disciplināri vai kā citādi, nesodīti turpināt darboties uz robežas cilvēki? Un shēmas... vienu vietā nāk citas, un process turpinās. Kā var iznākt tā, ka, izsludinot konkursu uz Latgales reģionālās muitas pārvaldes priekšnieka vietnieka amatu, uz konkursu startē cilvēks, kas ir disciplināri sodīts, kas ir iesaistīts vairākās krimināllietās, un galarezultātā šis cilvēks uzvar konkursā un šodien strādā par reģionālo muitas priekšnieku Latgalē. Kāpēc ir pārkāpts likums un tiesībsargājošajām institūcijām par šo cilvēku nav bijusi ievākta informācija, ka viņš ir tiesībsargājošo institūciju dažādu krimināllietu epizožu sakarā nofiksēts, jo likums to prasa? Viņam pēc tam ir jākārto pielaide slepenajiem dokumentiem. Bet neviena no institūcijām, kas konkursu organizē, šādu pārbaudi neveic, kaut gan to prasa likums.

Un tiesībsargājošās institūcijas šo informāciju zina, prasība ne no vienas institūcijas nav, lai pārbaudītu to, vai cilvēks šodien strādā. Kā šādam cilvēkam var dot pielaidi? Tā ir vienkārši likumu nepildīšana, un šādas lietas atkārtojas vairākkārt. Kādam šajā valstī arī no parlamenta puses ir jākontrolē likumu izpilde.

Sēdes vadītājs. Laiks.

P.Salkazanovs. Un šinī gadījumā piedāvātā redakcija — man ir pilnīgi vienalga, varbūt Muciņa kunga redakcija ir mazliet plašāka, vienu vai otru tomēr aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Pilnīga taisnība ir Salkazanova kungam tanī momentā, ka parlamentam būtu ne tikai jāveido likumi, bet jāveic arī kontrole pār šiem likumiem, kā tie pildās, vai tas ir pieņemts, vai dod kaut kādu rezultātu vai ir pieņemts tikai formālu iemeslu dēļ tāpēc, ka kādā brīdī kaut ko vajadzēja pateikt tautai vai publikai.

Es gribētu šeit minēt Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbu tieši par šiem jautājumiem. Korupcija, kontrabandas novēršana un apkarošana. Kā jūs zināt, mūsu pārziņā ir Kriminālprocesa likums un Krimināllikums, kur ir tieši panti un sadaļas, kādā veidā mēs cīnāmies ar organizēto noziedzību, ar noziedzību kopumā, kā arī sodi, kuri paredzēti par šiem nodarījumiem.

Tad es gribētu parlamentam ziņot, ka mēs šo trīs gadu laikā esam veikuši vismaz, kas ar šiem jautājumiem ir saistīts, trīsdesmit sēdes. Vismaz 30 sēdes. Mēs esam arī labojuši likumus, mēs esam aicinājuši atbildīgās amatpersonas un iztaujājuši, teiksim, arī veicinājuši, manuprāt, tādā veidā ar mūsu aktīvu darbību viņu darbību. Tā rezultātā, manuprāt, mūsu komisijas aktīva darba rezultātā daudzas atbildīgas amatpersonas, kas ir atbildīgas cīņā ar korupciju, kontrabandu, ir zaudējušas arī amatus šo trīs gadu laikā.

Tā kā es redzu vienu lietu, ka ne tikai Aizsardzības un iekšlietu komisija, es domāju, arī citas komisijas to dara, bet aktīvāk ir jāseko līdzi likumu pieņemšanai un to izpildei.

Tas, manuprāt, ir atkarīgs no pašas komisijas. Es aicinātu aktīvāk strādāt jau esošajām komisijām, un vai atbalstīt šādu komisiju, mani māc stipri lielas šaubas.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tik tiešām šeit ir ko debatēt un ir ko apspriest, un es domāju, ka visa cieņa nākamajam parlamentam, taču arī mums kā deputātiem, kuri strādā šobrīd, ir savs viedoklis. Mēs esam tiesīgi paust savu viedokli, un mums pat ir pienākums to paust.

Un, bez šaubām, par cik mēs 7. un 8. priekšlikumu debatējām kopā, es arī esmu sagatavojis savu priekšlikumu. Es uzskatu, ka nedz korupcija, nedz kontrabanda nevar notikt un nenotiek bez organizētās noziedzības. Tas ir viens no organizētās noziedzības naudas rašanās iemesliem — kontrabanda, un savukārt korupcija ir šīs te daļas naudas adresāts, kam tā attiecīgi noplūst. Un tāpēc visas šīs problēmas ir skatāmas kopā.

Kas attiecas uz to, ko šeit Kuduma kungs teica, tiešām ir ļoti labi, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija nodarbojas ar visiem šiem jautājumiem, viņa arī nodarbosies, par to nav šaubu, bet mūsu uzsvars tiek likts uz to manā priekšlikumā, ka šī ir starpnozaru problēma un tāpēc, ka tā ir starpnozaru problēma, uz robežas tātad ir starpnozaru problēmas, tas ir acīmredzami. Tātad, no vienas puses, Finansu ministrija ar muitu un, no otras puses, Iekšlietu ministrija ar robežsargiem. Sadarbība, svari, elektroniskās datu bāzes un tā tālāk... Izmeklēšanas komisijā redzam, ka tas viss nefunkcionē. Tas pat kaut kādu iemeslu dēļ — man negribētos lietot vārdu — apzināti — tiek veidots tā, ka vai nu nestrādā kameras kopā ar datu bāzi, vai svaru izdrukā tiek ierakstīts svars ar roku. Kāpēc tad tie tiek elektroniski ekspluatēti un viss tas nesasaistās kopā ar visu lielo datu bāzi, un attiecīgi darbojas tā saucamās sistēmas, ko sauc par dokumentu atsišanu uz robežu, un tā tālāk, un tā tālāk.

Protams, attiecīgās institūcijas šo problēmu risina un cenšas novērst, cik nu ir iespēja, nauda un spēks. Tajā pašā laikā noziedznieki nesnauž, veido atkal jaunas shēmas, kā mēs redzam attiecīgi mūsu izmeklēšanas komisijā.

Savukārt atkal tas, ka Valsts ieņēmumu dienestā tiek izveidota Kriminālizziņas pārvalde, arī liecina, ka Valsts ieņēmumu dienests ir pagriezies ar seju pret šo problēmu. Mēs esam nobalsojuši par šādu labojumu likumā. Tas rāda, ka tātad muitai pastiprināsies tiesu izziņa, tieši kriminālvajāšanas darbs, ne tikai noformējot šos pārkāpumus kā administratīvos. Arī šeit ir nepieciešama uzraudzība. Es negribētu lietot vārdu “uzraudzība” saistībā ar to, ka tikai likuma izpilde jāuzrauga vai jāuzrauga, kā likums darbojas. Kontroles un uzraudzības funkcija parlamenta komisijās nozīmē, ka jāuzrauga visi dienesti, visa to funkcionēšana, ne tikai likumu funkcionēšana vai likumu efektivitāte, kas, protams, ir svarīga informācija priekš parlamenta, bet galvenokārt jāuzrauga izpildvara. Arī Zemkopības ministrijā mums darbojas speciālas institūcijas, kuras seko pārtikas kvalitātei, lai tā tiktu izlaista pareizā kārtībā un ar sertifikātiem tirdzniecībā, uz robežas darbojas Sanitārā robežinspekcija. Visi šie momenti ir jākoordinē, ir jākontrolē, jo kaut kādu iemeslu dēļ, teiksim, mēs izmeklēšanas komisijā konstatējām, ka šeit nav pietiekamas sadarbības starp šīm institūcijām. Un, bez šaubām, tā sadarbība, kas ir, vienmēr var vēlēties kaut ko labāku. Tajā pašā laikā mēs saprotam, ka varas dalīšanas princips paredz, ka prokuratūra ir tiesu varas sastāvdaļa, un tiesu varas šajā problēmā arī nevar izpildvara iejaukties. Bet viena no prokuratūras svarīgākajām funkcijām ir ne tikai tiesu spriešana, tātad apsūdzība, saukšana pie kriminālatbildības, lietu nosūtīšana tiesai, bet ir arī vairākas izpildvaras funkcijas, kas nozīmē vadīt izziņu un izmeklēšanu, meklēt vainīgos un tā tālāk. Šinī jomā prokuratūra, par cik tā mums ir tiesu varā, tātad arī prasās pēc kontroles. Un šī kontrole vislētāk no visām institūcijām, ko mēs izveidojām... vislētākās ir parlamenta komisijas. Vismaz tās izmaksā vismazāk no visām citām institūcijām, ko mēs tik dāsni vēl nesen izveidojām.

Es aicinātu atbalstīt labus priekšlikumus likumā!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs, otro reizi.

P.Salkazanovs (SDS). Cienījamie kolēģi! Lai vienkāršotu procedūru, dabīgi, es varētu noņemt 7. priekšlikumu, un to arī es daru... 7.priekšlikumu, jo 8. ir mazliet plašāks, jo runā par organizēto noziedzību, par ko nerunā mans priekšlikums, jo reāli ar to, ar ko ir jāsaskaras, tas nav vienkāršs uzņēmējs Tarakanovs vai uzņēmējs Kazbeks, vai Asatrjans, vai kā citādi nosaukt šos cilvēkus. Tā ir organizētā noziedzība, kas darbojas ciešā saistībā gan ar valsts struktūrām, gan ar tiesībsargājošām struktūrām, gan varbūt arī... Un, nenoliedzami, ar struktūrām Holandē, Austrijā, Vācijā, Krievijā, Latvijā, Lietuvā... Organizētā noziedzība ir pāraugusi jau sen pāri robežām, un publiskai varai, nenoliedzami, arī jāglobalizējas tāpat kā noziedzīgai varai, lai cīnītos viens pret otru. Attiecībā par tām lietām, kas saistītas ar cīņu ar organizēto noziedzību, es domāju, ka parlamentam tas ir jādara. Mēs mēģinājām instrumentu iedarbināt, pagaidām gan likuma nav par parlamentārajām izmeklēšanas komisijām, bet, ja šāda pastāvīga izmeklēšanas komisija darbotos, tad, nenoliedzami, būtu daudz normālāks darbs, jo parlamenta izmeklēšanas komisijas ir jāveido tajos gadījumos, kad ir konkrēta epizode, konkrēta lieta, kura ir jāpārbauda. Lielākā daļa parlamentāro izmeklēšanas komisiju strādā daudz plašāk nekā viņu nosaukums. Mūsu nosaukums komisijai ir ļoti plašs, un tāpēc arī darba lauks iznāk ļoti plašs pa dažādām nozarēm.

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Salkazanovs. Jebkurā gadījumā aicinu... noņemu savu 7. priekšlikumu un aicinu atbalstīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates ir slēgtas. 7.priekšlikums noņemts. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 1, atturas — 39. Priekšlikums guvis atbalstu.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 1, atturas — 6. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 25.septembris.

Sēdes vadītājs. 25. septembris. Paldies!

Deputāts Stalts ir iesniedzis iesniegumu Saeimas Prezidijam, kurā informē, ka kļūdījies balsojumā par 5.priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Viņš ir vēlējies balsot “pret”.

Deputāts Romans Mežeckis ir iesniedzis iesniegumu, kurā lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 19.septembrī. Priekšlikums iekļauts šo iesniegumu darba kārtībā. Darba kārtības beigās. Nav iebildumu?

Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Jāņa Jonāsa iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 17, atturas — 1. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtības beigās.

Desmit deputāti ierosina šīsdienas sēdi turpināt bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo ierosinājumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdz rezultātu! Par — 76, pret — 16, atturas — 2. Priekšlikums atbalstīts.

Izskatām lēmuma projektu “Par Pasaules latgaliešu 2. konferences Aicinājuma īstenošanu”.

Atklājam debates. Anta Rugāte.

A.Rugāte (TP). Godātie kolēģi deputāti! Protams, ka deputātam ir tāds statuss, kas var tikpat kā visu, kā tautā saka, bet nu šis lēmuma projekts ir zināmā mērā uzskatāms par provokāciju, kas, nezinu, apzināti vai neapzināti, ierauj Latgali tajā jūklī, un ieraus, ja tas tiks pieņemts, kas šobrīd virzās uz to, ka ir nepieciešami, dažuprāt, Satversmes grozījumi, ka ir nepieciešama, dažuprāt, otra valsts valoda valstī un tamlīdzīgas lietas.

“Kaids tad ir jiūsu mērķis?” vaicotu Francis Trasuns apmēram pirms gadsimta. Un skaidrā volūdā jis jiusim atbiļdētu: “Ja kaidam pašam vajag sovu parapeju, tad taisat jū, bet miusim irā vīna kūpeiga valsts. Miusim ir vīna Latveja!” (latgaliski) Mums ir Valsts valodas likums, kurā ir skaidri un gaiši uzrakstītas latgaliešu valodas iespējas attīstīties, pastāvēt.

Mums ir izglītības programmas, un Izglītības likumā ir paredzētas tādas programmas, kurās ir iespējas iekļaut, un ir jāpūlas un jācenšas, lai tiktu pēc iespējas vairāk iekļauts latgaliešu literatūras, latgaliešu valodas un latgaliešu kultūras vēstures stundas. Ir nodibināta latgaliešu valodas un skolotāju asociācija, kuras darbības rezultātā, tā darbojas tikai nepilnus divus gadus, būs šie mācību programmu papildinājumi, būs tas, kas šobrīd ir nepieciešams, būs mācību grāmatas, un būs tās skolas, kuras nodarbosies ar šīm lietām un mācīsies. Tas, ko mums piedāvā godātie koalīcijas partneri un par ko man ir vislielākais pārsteigums, un tie ir “Latvijas ceļa” deputāti, kas ir parakstījuši šo aicinājumu. Arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Pēteris Tabūns, bet visvairāk es gribētu vērsties tieši pie tiem deputātiem no “Latvijas ceļa”, un tie ir Jānis Lāčplēsis, Monika Zīle, Andrejs Panteļējevs, Antons Seiksts un Vanda Kezika. Vai tad tā ir priekšvēlēšanu infekcija, varētu teikt, kuru jūs varētu ļoti mierīgi izslimot, iedzerot vīgriežu tēju, salasītu Latgales pļavās un norās, un pamatīgi izlasīt šo dokumentu. Ja jūs to izlasītu, tad jums nāktu arī atveseļošanās ļoti elementāri — jūs saprastu, ka šis dokuments ir Satversmes apdraudējums un tas, ko jebkurš katrs, kuram šajā valstī Satversme nav pa prātam, gribētu tādā veidā izmantot. Es gribētu aicināt kolēģus Kristiānu Lībani un Vandu Keziku, kuras no rīta man skaidroja šī dokumenta tālāko virzību tādā formā, kas man ir pilnīgi nepieņemama, proti, par ko tu uztraucies, Rugāte, mēs to nodosim komisijai, un mums, 7.Saeimai, taču par to nebūs jālemj.

Godātie kolēģi! Ja tādā veidā tās lietas virzās uz priekšu, tad es negribētu šeit pārstāvēt to deputātu daļu, kura uzskata, ka ar Latgali var rīkoties, kā grib. Tikai tāpēc vien, ka Latgalē nav būts. Tikai tāpēc vien, ka ir iespēja pirms vēlēšanām.

Un atkal es gribētu teikt par Tautas partijas viedokli šajā jautājumā. Mēs nekādā gadījumā nevaram atbalstīt ne šādu divkosību, nedz arī šādu, var teikt, Satversmes apdraudējumu. Un kā Francis Trasuns teica šajā brīdī, un es atkal uz viņu atsaucos tieši tāpēc, ka ir piesaukts 1917.gada Latgaliešu apvienošanās kongress ar pārējo Latviju, nevietā piesaukts, viņš teiktu tā: “Turaties pi prota, broļi i mosas, latgalīši! Un vuisi kūpā kai zoģa zūbi par vīnu vaļsti, par vīnūtu Latveju!”

Es aicinu godātos kolēģus noraidīt šo lēmuma projektu un balsot pret to!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Lauskis Valdis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Neskatoties uz to, ka ar jums runāja cilvēks, kurš nav parakstījis šo iesniegumu, un runāja arī cilvēks, kurš mainīja savu vārdu, aizbraukdams no Latgales, lai nesaprastu, ka viņš ir nācis no Latgales, tomēr šis dokuments ir nopietns. Mēs atsaucamies un izvērtējam latgaliešu jautājumu, apzinoties, ka kādreiz daudzu gadsimtu garumā latviešu cilvēki, Latvijas tauta dzīvoja šķirti. Viena latviešu daļa dzīvoja zem vāciešiem, zviedriem, citā teritorijā latvieši dzīvoja zem poļu, krievu režīmiem. Bet, neskatoties uz to, ka tik daudzus gadu simteņus viņi dzīvoja šķirti, viņi atrada iespēju saglabāt savu valodu, katrs savu valodu, attīstīt to, attīstīt savu tautsaimniecību tā, kā viņi to varēja.

Desmit gadus atpakaļ sanāca pirmais latgaliešu saiets. Bija labs saiets. Šoreiz, desmit gadus vēlāk, tas ir, 12.augustā, sabrauca latgalieši no ļoti daudzām pasaules valstīm, un bija šeit arī Ministru prezidents, ministri, bija Valsts prezidentes oficiāls pārstāvis, bija visu Saeimas frakciju deputāti, kuri vēlreiz varēja pārliecināties, ka tie cilvēki, kas atradās Rēzeknē un risināja un analizēja situāciju Latgalē, ir ļoti nopietni cilvēki, ir ļoti autoritatīvi cilvēki, un līdz ar to arī viņu pieņemto aicinājumu un rezolūciju, adresētu Ministru kabinetam, Saeimai, prezidentam, var uztvert kā ļoti nopietnu dokumentu, un uz tā pamata arī radās šis Saeimas lēmuma projekts.

Lēmuma projekts ir sekojošs: izvērtējot 2002.gada 12.augustā notikušās Pasaules latgaliešu otrās konferences, kurā piedalījās 250 dalībnieki, ne tikai no Latvijas, bet arī no citām pasaules valstīm — Vācijas, Kanādas, ASV, Krievijas un Zviedrijas — aicinājumu, Latvijas Republikas Saeima nolemj:

uzdot Ministru kabinetam:

1) sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektus, lai 2005. gadā vienlaicīgi ar vietējo pašvaldību vēlēšanām notiktu vēlēšanas atbilstoši Satversmes 3.pantam izveidotajos Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales, kā arī Rīgas kā galvaspilsētas pašvaldību administratīvajos reģionos;

2) nodrošinot reģionu, to skaitā Latgales, intensīvāku attīstību, izstrādāt visaptverošu, ilglaicīgu valsts nodarbinātības politiku, tādējādi veicinot ekonomiski aktīvu cilvēku interesi dzīvot un darboties šajos reģionos;

3) pamatojoties uz 1917. gada Rēzeknes kongresa lēmumu par Latgales apvienošanos ar Vidzemi un Kurzemi, kā arī par Latgales novada tiesībām lemt ticības, valodas un skolu jautājumus, sagatavot nepieciešamos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē latgaliešu valodas valstiskam nostiprinājumam.

Par šiem punktiem. Attiecībā uz reģionālo politiku. Ne tikai Latgalē, bet arī citos reģionos, kā jūs ievērojāt, šīs reģionālās politikas trūkuma dēļ, varbūt nesakārtotās pašvaldību sistēmas trūkuma dēļ situācija pasliktinās. Līdz ar to, ja Latgales cilvēki piedāvā savu modeli, kā sakārtot savu dzīvi, jūs redzat, ka tādā veidā tas pats attiecas arī uz pārējiem reģioniem. Arī citiem reģioniem šis modelis dod iespēju ļoti konkrēti pārskatāmā veidā sakārtot savu jautājumu.

Un, ja mēs runājam no gada uz gadu, ka ir jāsakārto šī pašvaldību sistēma, tad šeit arī ir pateikts termiņš, ka nākošreiz, kad mēs vēlēsim pašvaldības, jau pēc diviem gadiem mēs esam spējīgi vēlēt arī vēlētas reģionālās pašvaldības. Ja tagad ir paredzēts, ka, domājot par plānošanas reģioniem, jau tiks iezīmētas robežas, jā, tas ir sagatavošanas darbs, lai divu gadu laikā arī nonāktu pie vēlēšanām.

Ministrijai, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem, arī pašreiz plauktos atrodas nepieciešamie dokumenti, projekti ir izstrādāti, ir vajadzīga tikai politiskā griba ministram šo uzdevumu dot, un jautājums būtu sakārtots. Tālāk, protams, ir vajadzīgi pakāpeniski darbi, lai šis darbs un reforma nebūtu sasteigtas, bet tiktu pakāpeniski īstenota.

Un trešais punkts. Par latgaliešu valodu. Ja Latgales cilvēki spēja saglabāt šo valodu, ja Latgales cilvēki vēl caur savu valodu ir devuši šo simpātisko nosaukumu Latvijas valstij, ja Latgales cilvēki caur savu pastāvēšanu ir devuši krāsas Latvijas karogam, ja Latvijas cilvēku... Latgales valoda tapa par pamatu latviešu valodas izveidei, tad es domāju, ka ir pienācis laiks atdot parādus, un Latvijas valsts uzdod Ministru kabinetam sakārtot, kādā veidā Latgales teritorijā latgaliešu valodai pastāvēt un attīstīties.

Attiecībā uz reģionālo reformu. Šodien var būt pozitīvs labs lēmums attiecībā uz latgaliešu valodu, šodien var būt vēsturisks lēmums. 21. gadsimtā dzīvojošie, strādājošie politiķi var izlabot to kļūdu, kura bija pielaista 20. gadsimtā strādājošajiem politiķiem. Patiešām, tad, kad sanāca kopā Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši, dzīvoja tik ilgi nošķirti, varbūt viņi nepazina cits citu, varbūt viņi vēl neuzticējās cits citam. Bet vai 80 gadi, kas pagāja, nav pietiekami, lai iepazītu cits citu un lai uzticētos cits citam un tādējādi kopā pārvaldītu šo valsti?

Līdz ar to ļoti uzmanīgi vēlreiz piedāvāju ieklausīties latgaliešu piedāvājumā. Viņi sakārtoja savu zemi, sakārtoja savu valodu, un tas nāk kopumā Latvijas valstij tikai par labu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Antons Seiksts. Lūdzu!

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti!

12 gadus strādājot parlamentā, es nekad neesmu centies personificēt politiskas vai reģionālas problēmas. Deputāte Rugāte nebija pilnvarota runāt ne par mani, ne manā vārdā. Deputāte Rugāte — nezinu, vai tas bija kāds lēmums vai kaut kas, — skāra problēmas, kuru risināšanā viņa nebija klāt. Es skatos uz Osvaldu Zvejsalnieku, es skatos uz Juri Vidiņu. Mēs Rēzeknē sākām risināt šīs problēmas, kad deputāte Rugāte nebija Latgalē. Un Osvalds un Juris man neļaus samelot nevienu vārdu — gan par valodu, gan par ekonomiku, gan par šī reģiona problēmām. Gribu teikt: es neesmu cienīgs parodēt Trasunu, viņš runāja latgaļu dialektā no tribīnes, es neesmu... Es labākā gadījumā varu būt Trasuna skolnieks, ne vairāk. Šajā sakarībā es gribu teikt, ka es parakstīju šo papīru tikai pirmā punkta dēļ, jo administratīvi teritoriālā reforma vispār netiek risināta, tā nenotiek, un tā padomiskā stilā izkārtota tā, ka Varakļānu novadā, kurš ir uz simts procentiem latgalisks, cilvēkiem jābrauc uz Madonu kārtot visus jautājumus. Administratīvi teritoriālā reforma tiešām, arī mana vaina šeit ir, vai nu nenotiek, vai tiek gatavota ačgārni.

Kas attiecas uz citiem jautājumiem, tad es deputātei Rugātei varu piekrist lielā mērā, proti, tad, kad ar Latgales Kultūras centra un Latvijas Tautas frontes Rēzeknes nodaļas pilnvarojumu es vadīju laikrakstu “Māras Zeme” (“Mōras Zeme”), tad es saņēmu ārkārtīgi daudz vēstuļu. Improvizējot varu pateikt, ka tikai apmēram 10% bija tādi, kas uzstāja par latgaļu dialekta pārvēršanu par valodu. Inteliģence, skolotāji, lielākā daļa cilvēku, kas rakstīja uz “Mōras Zemi” man, viņi teica, ka nevajag: bērniem nav nākotnes. Kāpēc mākslīgi radīt problēmu? Nav šīs problēmas! Neviens neliedz runāt, neviens neliedz apgūt šo valodu, sarunu valodu, rakstu valodu. Lieta tā, ka katrā pagastā runā savādāk. Ja varētu pieņemt administratīvu, juridiski korektu lēmumu, kādā veidā runāt, tad — jā. Ja Stroda gramatiku pieņemtu... 1933.gada Stroda gramatiku pieņemtu par oficiālu latgaļu valodu, tad jā. Ko darīs bērni, kas beigs skolu? Jādomā par šīm problēmām nopietnāk. Tas ir tāpat kā kolēģi no frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” saka par valodas jautājumiem, jādomā par jauniešiem, ko viņi darīs. Mūsu mazajā valstiņā sadrumstalotību vajag vēl? Jau pietiek tā, ka mums ir ekonomiskā nestabilitāte, vēl pietiekoši nu... nav stabilitātes. Pietiek, vēl šajos jautājumos radīt problēmas?

Nākamais, godātie kolēģi, un es tūlīt beigšu... Runājot par... Jā, Augstākās padomes laikā man Dainis Īvāns bija priekšsēdētājs formāli, es biju vietnieks Latgales programmas izstrādāšanas variantam, mēs strādājām... Bet tas nav deputātu jautājums... Es piekrītu Lauska kungam, ka ārkārtīgi daudz problēmu. Bet vai tas ir parlamenta komisijas vai debašu jautājums? Tā ir cita lieta. Valdībai acīmredzot jāstrādā. Kāpēc sabruka Rēzeknes piena konservu kombināts, to visi ļoti labi zina. Es negribu šeit izklāstīt.... Protams, valdībai ir problēmas. Bet vai tas ir šādas rezolūcijas jautājums, vai šī rezolūcija kaut ko dos? Protams, es nezinu.

Es aicinu nodot komisijām, bet personīgi es balsošu tikai par pirmo punktu, ja būs jābalso, bet katrā gadījumā diemžēl vēlēšanu priekšvakarā var sarunāt vairāk, nekā... pēc tam ir jānožēlo. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie latgalieši! Diemžēl arī šinī zālē sēd diezgan daudz latgaliešu. Noklausoties Rugātes kundzes... (Zālē liels troksnis, izsaucieni.) Jā, un noklausoties Rugātes kundzes izteikumu, paceļas jautājums: vai viņa mīl Latgali? Diemžēl nē! Vai nav redzams, kas notiek ar Latgali? Budžeta līdzekļi vienmēr ir par trešdaļu mazāk nekā citiem novadiem. Ceļu sakārtošanā nesaņem... vairs tikai saņem kādus 60% to, ko saņem citi. Zemkopībā bezdarbs līdz 60%. Pilsētās no 30% — 45%. Vai tas nav drausmīgi?

Un tagad par latgaļu valodu? Kas var atvērt muti un runāt? Ja vienā reizē, vienā laikmeta gabalā iznīcināja lībiešu valodu, tad tas nenozīmē, ka ar latgaļu valodu ir jāizdara tas pats. Ja mazliet paskatieties vēsturē, un palasiet tās vēsturiskās grāmatas!

Nesen Latgalē atklāja Rancāna pieminekli. Kultūrkapitāla fondam palūdza, lai iedala 29 000 latu. Kultūrkapitāla fondam šajā gadā ir 5,5 miljoni latu. Jūs paskatieties, Venēcijā varēja personīgiem projektiem atrast naudu simtiem tūkstošu latu. Rancāna piemineklim iedeva 2000. Un tas esot par daudz, jo piemineklis neesot gaumīgs.

Kas atjaunoja Rēzeknē “Vienoti Latvijai” pieminekli? Diemžēl par cilvēku saziedotiem līdzekļiem. Un, ja tagad mēs paskatāmies uz kultūrvēsturiskām celtnēm, vai ir iedalīts Latgalei kāds santīms vai lats?

Jā, Zemgalē atjauno četras pilis, ja? Tad Latgalē ne Krāslavā, ne Preiļos neatrodas neviens lats, lai turpinātu atjaunot šīs vēsturiskās celtnes.

Un tagad par muzejiem. Raiņa muzejam. Šinī zālē jūs nobalsojāt pret 10 000 iedošanu Raiņa muzejam Jasmuižā.

Jā, Rugātes kundze, es jums parādīšu jūsu balsojumu. Un nevajag stāstīt te brīnumus!

Un tagad, kas nezina, kādi apstākļi, dzīves apstākļi ir Latgales laukos. Jūs paskatieties, kā dzīvo cilvēki! Un tad atveras mute teikt, ka, redziet, mēs esam par Latgali. Nevajag cilvēkiem melot! Un dārgie medikamenti. Medicīnas aprūpe, stomatoloģiskā aprūpe. Kāda Latgales laukos ir medicīniskā aprūpe? Diemžēl nekādas nav. Par stomatoloģiju vispār runāt nav ko.

Kas atbalsta Latgales lauku bibliotēkas? No Kultūras ministrijas, redziet, neatrodas 1000 latu iedot bibliotēkām, lai varētu kaut periodisko literatūru, divas trīs avīzes abonēt mūsu bibliotēkas. Nekā nav! Cik jaunu grāmatu ir iedots Latgales bibliotēkām? Notiek tikai zemes izpirkšana. Parādās jauni muižnieki Latgalē, kuri par santīmiem, par grašiem iepērk Latvijas laukus. Kur paliek Eiropas Savienības nauda pierobežas attīstībai? Kāpēc tā netiek Latgalē izlietota? Kur tā aiziet?

Paskatieties robežkontroles punktus! Kas tos cēla? Igauņi! Latgaļiem nebija tur darba. Igauņu firmām atradās. Vai ir dzīvokļu celtniecība Latgalē? Nekā nav!

Kādā veidā Daugavpils Sintētiskās šķiedras rūpnīcu iznīcināja, kur 6000 cilvēku strādāja? Vēl visiem, visiem Latvijas iedzīvotājiem būs jāatmaksā 24 miljoni, kurus izsaimniekoja mūsu Privatizācijas aģentūra, atrodot “Tolaram Fiber” — firmu, kura Taizemē vai kur tagad nav... Pat pēdas ir nozudušas. Un visi pārējie brīnumi.

Rēzeknes Piena kombinātu aizklapēja ciet. Tagad lietuviešu sabiezinātais piens ienāk bundžiņās.

Līvānos māju celtniecības kombināts. Paskatieties, kur linu rūpnīcas palika? Varakļāni, Viļāni, Krāslava, Preiļi, sagriezāt metāllūžņos, cienījamie speciālisti, kas no 90.gada nodarbojās ar Latvijas tautsaimniecību!

Un viss tas, kas notiek Latgalē. Tas ir briesmīgi. Un ne par velti Eiropas Savienībā tas nosaukts par Eiropas atpalikušo rajonu. Vai tad 1985.gadā tāds stāvoklis Latgalē bija, kā tagad ir? Jūs paskatieties uz demogrāfisko stāvokli. Tas ir drausmīgs! Un, ja atveras mute runāt pret Latgales cilvēkiem, ka viņi ir, redziet, konferencē izteikuši kaut ko ne tā, tā ir vispār zaimošana.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Sākšu ar to, ka ir jārespektē Pasaules latgaliešu 2.konferences aicinājums. Un tas ir ļoti nopietni. Es piedalījos šajā konferencē, piedalījās arī Ministru prezidents, ministri, ļoti daudzi deputāti, un saruna bija ļoti nopietna, jo ir skaidrs, ka Latgale prasa vai, pareizāk sakot, Latgalei būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Es neiedziļināšos atsevišķās detaļās, bet kaut vai nolasīšu, kas te rakstīts 2.punktā. “Nodrošinot reģionu, to skaitā Latgales (redziet, nav rakstīts tikai Latgales), intensīvāku attīstību, izstrādāt visaptverošu ilglaicīgu valsts nodarbinātības politiku, tādējādi veicinot ekonomiski aktīvu cilvēku interesi dzīvot un darboties šajos reģionos.” Jūs daudzi zināt, bet daudzi nemaz nezināt, kas patiešām notiek Latgalē, bet es par to šodien īpaši nerunāšu.

Skaidrs, ka ir pēdējais laiks. Ja šī Saeima arī nav ķērusies pie šīs problēmas, pie speciālas programmas izstrādāšanas Latgales attīstībai, tad nākamā Saeima, es domāju, to darīs. Jo savādāk šis reģions ir pakļauts iznīkšanai un nogrimšanai. Demogrāfiskā situācija tur ir vienkārši traģiska. Bet mani izbrīnīja kolēģes Rugātes kundzes nostāja šodien. Nezinu, ko latgalieši jums ir sariebuši, bet šodien jūsu nostāja ir pārsteidzoša un nepieņemama. Latgalieši neprasa otro valsts valodu. Nav runa šeit par otro valsts valodu. Nevajag runāt kaut kādās... nu, es gribētu teikt, kaut kādās murgainās kategorijās. Tas ir tik krasi, tik noliedzoši, tā, it kā te šī konference būtu ielikusi kaut kādu bumbu un draud sprādziens. Nekas nedraud. Nekādu draudu nav. Par to, ka latgaliešu valoda ir patiešām sena valoda, to, man liekas, daudzi, daudzi zina, un Rugātes kundze droši vien arī. Tā ka skaidrs ir viens, ka jāprecizē, jāprecizē atsevišķos punktos šeit rakstītais, pie tā ir jāpiestrādā nopietni, un nodosim komisijām un pie tā strādāsim. Bet principā problēma, kas ir izvirzīta Vispasaules latgaliešu konferencē, ir ļoti nopietna un ļoti, ļoti vērā ņemama. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). Godātie kolēģi! Cienītā Rugātes kundze! Man ļoti negribas ar jums strīdēties, taču jūs bijāt tā, kas minēja mani un manu kolēģi Vandu Keziku savā runā. Un tāpēc gribot negribot man jums ir jāatgādina, ka, pirmkārt, es nekad neesmu jūs uzrunājusi uz “tu”, bet vienmēr vienīgi uz “jūs”. Otrkārt, sarunā ar jums es patiešām ierosināju šo lēmuma projektu nodot vairākām komisijām, bet es nekad neesmu teikusi, ka to neskatīs šī Saeima.

Un, treškārt, es nevaru runāt savas kolēģes Vandas Kezikas vārdā, taču zinu, ka viņa ir aicinājusi jūs neuztraukties, atbildot uz jūsu apgalvojumu, ka, atbalstot šo lēmuma projektu, kritīšot mūsu valdība. Variet būt pilnīgi droši, ka šī lēmuma projekta nodošanas dēļ komisijām šī valdība nekritīs. Un jūs savukārt es lūgtu vai nu atsaukt savus apvainojumus, vai atvainoties.

Sēdes vadītājs. Paldies! Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Man ir bijusi tā laime piedzimt Liepājā, es esmu īsts kurzemnieks, un tā nelaime jeb laime visu mūžu nodzīvot Latgalē.

Nesen mēs ar šeit klātesošo Zvejsalnieka kungu piedalījāmies desmit gadu jubilejā, kopš ir atjaunots Māras piemineklis, uz kura ir uzrakstīts “Vienoti Latvijai”.

Un man ir ļoti bēdīgi, ka mani kolēģi no Latgales mēģina izmantot lokālu patriotismu tanī visriebīgākajā veidā balsu vākšanai pirms vēlēšanām. Ja mēs atceramies vēsturi, tad bija tāds Kemps, kas izgāja no latgaliešu kongresa 1917. gadā, protestēdams pret to, ka ir jāapvienojas visiem latviešiem. Pašreiz ir uz horizonta parādījies tāds Oskars Seiksts, dzejnieks it kā, kas sludina to, ka neviens latgaliešiem tik daudz sāpīgi nav nodarījis kā čūļi. Tas ir, respektīvi, kurzemnieki, vidzemnieki un zemgalieši. Tad kas ir... kam tas ir izdevīgi? Eiropas Savienībai, ka mēs sākam te plūkties? 1,3 miljoni... vai pat mazāk mēs esam... Kam tas ir izdevīgi? Eiropas Savienībai? NATO? Cileviča kungs? Jeb Krievijai?

Jo sliktāka ir situācija, ja rodas pat to mazo tautiņu starpā visāda rīvēšanās, jo tas ir labāk Austrumu kaimiņiem. Tas, man šķiet, ir kā āmen baznīcā, jo, atvainojiet mani, labklājība aug, viss aug. Pie kā tad mēs ķersimies klāt? Sarīdīsim šos 1,3 miljonus, un tad mēs smelsim to krējumu nost.

Es uzskatu, ka nav ko te daudz diskutēt. Mana sieva ir latgaliete, varbūt ka viņa pašreiz klausās. Viņai nekas nav pret latgaliešu valodu jeb dialektu. Man ir ļoti daudz patīkamāka ventiņu izloksne. Bet es domāju, ka viņa nekad nav teikusi, ka manus mazbērnus vajadzētu izglītot latgaliešu dialektā, un šeit trešajā punktā, ja mēs uzmanīgi izlasām, Lauska kungs, tad tur ir pilna patvaļa skolas jautājumos, ticības jautājumos un tā tālāk.

Es iesaku šo lēmuma projektu nodot komisijās un tur kārtīgi izspriest un atstāt varbūt otro pieņemamo punktu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Palmira Lāce.

P.Lāce (TB/LNNK). Patiesībā ... Godātie deputāti! Patiesībā es tā lāga nesaprotu, kas visu to ir noorganizējis pirms Saeimas vēlēšanām... Un gūdotī nūvodnīki, latgalīši! Napivērsit uzmaneibas uz tū, kū tagad deputati runoj! Jī vusi zvejoi jiusu bolsus! (latgaliski)

1917. gadā, kad bija kongress Rēzeknē, tad nobalsoja par vienotu Latviju, un es nesaprotu, kāpēc tagad būtu jānobalso un man jāpiedalās šajā balsojumā, lai sašķeltu latgaliešus, kurzemniekus un tā tālāk.

Daudzi no tiem, kas iestājas it kā par latgaliešu valodu, viņu bērni nemaz neprot latgaliski runāt, un viņi tikai tēlo baigos Latgales patriotus. Toties mani bērni zina pilnīgi visas latgaliešu dziesmas, ko viņiem bērnībā ir babiņa dziedājusi. Un es pat nesen tikai pamanīju, man vīrs aizrādīja, jo izrādās, ka es tēvreizi skaitu tikai latgaliski, jo es to nemaz latviski neprotu. Es esmu Trasuna cilvēks, un Trasuns bija viens no lielākajiem Latvijas patriotiem.

Un, godātie deputāti, latgalieši! Nesen Saeima nobalsoja par līgumu, kas katoļiem bija ļoti svarīgs, kas bija Latgalei ļoti svarīgs. Tas bija līgums ar Vatikānu.

Netaisīsim šeit kaut kādu politiku! Pietiek ar to, ka Rīga jau ir atdota krieviem, un man riebjas, ja tie, kas to ir izdarījuši, nāk un runā, un aizstāv it kā Latgali. Jūs, runājot par latgaliešu valodu kā valsts valodu, gribat, lai Latgalē vairs nerunātu latviešu literārajā valodā. Protams, tur runās latgaliski, kā viens runātājs jau teica, katrā rajonā savādāka tā latgaliešu valoda ir, un runās krieviski. Un kas runās literārajā valodā?

Un es gribētu jautāt: vai kāds ir runājis ar latgaliešu jaunatni, vai viņi gribētu, lai latgaliešu valoda būtu kā otrā valsts valoda? Es nekļuvu aktrise tikai tāpēc, ka es līdz 18 gadiem runāju tikai un vienīgi latgaliski.

Lūdzu neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Godātie kolēģi! Vispirms es gribētu nomierināt visus. Nekas drausmīgs Latviju negaida. Arī šajā dokumentā nav nekādas drausmīgas ļaunprātības. Tas ir vienkārši korekts dokuments, kas balstās uz šīs konferences aicinājumiem. Šie aicinājumi ir aptuveni precīzi pārstāstīti. Nu, bet paskatīsimies pa pantiem.

Pirmais. Nelienot iekšā visos šajos reģionālās politikas džungļos. Bet Satversmē taču ir rakstīts, kas ir izveidojis Latviju. Un tik tiešām šie šeit uzskaitītie reģioni apvienojoties ir izveidojuši mūsu šodienas valsti, nevis otrādi. Kas te ir nenormāls?

Otrais punkts. Ekonomiskas problēmas. Es tik tiešām nāku no Tautas frontes un arī esmu tas cilvēks, kurš vadīja šo pieminekļa “Vienoti Latvijai” celtniecību četros gados. Un es labi atceros Tautas frontes pamatideju un mērķi. Tas bija glābt mūsu tautu no iznīcības. Visi pārējie mērķi bija blakusmērķi, lai realizētu šo galveno. Nu, un ja mēs tagad paskatāmies, tad no 1990. līdz 1998.gadam mūsu valstī dzimstība ir samazinājusies par 50% gadā, Latgalē — vairāk par 60%. Nu taču drausmīgāki rezultāti varbūt ir bijuši vienīgi Ivana Bargā invāzijai savā laikā! Vairāk nekā tāda tamlīdzīga nav bijis. Vai tiešām šai konferencei nebūtu pamata uzsvērt šīs ekonomiskās problēmas, jo galu galā šī situācija nav radusies kaut kāda starojuma rezultātā vai tāpēc, ka ir kartupeļu neraža. Tas ir desmit gadu ieilgušās absolūti aplamās ekonomiskās un sociālās politikas rezultāts.

Un pats pēdējais. Par valodu, ja. Nu, godātie kolēģi, nu lai kā es... cik reizes nelasu šo punktu, es šeit neredzu prasību pēc valsts valodas. Tādas taču šeit nav! Jā, ir divas literārās tradīcijas mūsu tautām. Starp šīm tradīcijām ir dažu gadu desmitu starpība. Viena attīstījās labākos apstākļos, kļuva, paldies Dievam, par mūsu šodienas valsts literāro valodu, ļoti labi. Otrai bija sliktāk. Bet tas, ka šeit prasa saglabāt un nodrošināt šo otro tradīciju, — kas šeit ir slikts?

Par skolām. Nu, godātie kolēģi, skolas jau šodien sen ir pašvaldību pārziņā. Nu skaidrs, ka Latgales pašvaldības nosaka savu skolu politiku, kā gan savādāk! Tā ka es tik tiešām... Jo vairāk lasu, jo nekā no tā, ko šeit minēja, neatrodu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Arī es šeit nevaru nekādīgi saskatīt to, ka mēs te kāds piedāvātu otru valsts valodu, pat pie visstingrākās gribas kaut ko tādu šeit atrast.

Bet es gribētu pateikt sekojošo, ka mēs, latvieši, esam bagāti savā daudzveidībā, un šajā daudzveidībā ir arī savdabība — gan Kurzemē, gan Latgalē, gan Vidzemē. Un nekautrēsimies no tās! Un, ja ir arī šī latgaliešu valodas literārā tradīcija, tad ļausim to vecāku bērniem, kuri grib, skolot arī šajās latviešu literārās valodas tradīcijās savus bērnus fakultatīvās stundās vai kā citādi. Un valsts var palīdzēt pašvaldībai ar zināmiem līdzekļiem, jo pašvaldības ļoti bieži, it īpaši Latgalē, ir trūcīgas un nabadzīgas.

Un paskatīsimies uzmanīgi, par ko šeit ir runa! Šeit ir runa par to, ka Latgales inteliģences pārstāvji aicina pievērst uzmanību Latgalē esošajām problēmām, arī šai otrai literārās valodas formai — latgaliešu valodai, tās liktenim. Vai mēs esam tik bagāti, lai to veidotu tā, ka pēc kāda brīža šī latgaliešu valoda būtu kā senprūšu valoda, kurā vairs neviens nerunā? Vai tas ir mūsu mērķis? Es domāju, ka tas nav mūsu mērķis. Tāpat kā uzspiest kādu otru valsts valodu Latgalei.

Es gribētu uzsvērt to, ka mums ir jāņem vērā, ka Latgale pašreiz ir, ne viņas pašas vainas dēļ, trūcīgākais novads. Un arī kultūras dzīvē tur, kur ir trūkums, bieži vien ir problēmas. Bet tieši tāpēc ir nepieciešams šis valstiskais atbalsts. Tieši tāpēc ir vajadzīgas arī pašvaldības, kuras būtu stipras. Un varbūt, ka labāk ir ņemt par pamatu Satversmi, nevis valdības programmā iecerētās 102 ligzdas. Varbūt, ka tas nav slikti. Un nebūs nekāda bēda, ja Latvijas Republikas pilsoņi vēlēs pašvaldības reģionos, nevis tiks ieceltas no pašvaldību vadītājiem.

Es domāju, ka šī nostāja, ka Latvijas Republikas pilsoņu tiesību prioritāte, es domāju, ka tas ir ļoti labs princips, kas ir šeit ielikts iekšā. Un nav nekāda vaina arī idejai par to, ka ir jābūt šai valsts nodarbinātības politikai. Un pat programmai, kas tiktu īstenota.

Savulaik, kad mēs iegājām Viļa Krištopana valdībā, mēs skaidri un gaiši pateicām, un Krištopana valdība pieņēma šo nodarbinātības programmu, bet ne mūsu vainas dēļ šī valdība bija tik īsu laiku, un ne mūsu vainas dēļ šī programma nav īstenota. Par to var atbildēt vienīgi pašreiz jaunā, pēc Viļa Krištopana esošā valdība.

Es šeit gribētu skaidri un gaiši pateikt, ka Latgales problēmas ir jārisina valstiski. Ar pašvaldību spēkiem nepietiks, un šeit nevienā vietā nekur nav teikts par kādu otro valsts valodu, bet šeit ir rūpes par to, lai mēs savu daudzveidību, lai mēs, latviešu tauta, savu bagātību nenoplicinām, lai mēs skatītos uz latgalisko kā vērtību Latvijā.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija nav radījusi vēsturi, kura būtu patiesa un tieša. Šīs nejēdzības rezultātā cilvēki nezina vēsturi, ne Latvijas, ne Latgales. Latgalieši ir Latvijas pamatnācija. Jūs to gribat vai negribat, bet tā tas bija, tā tas ir, un es domāju, ka tā tas būs. Kam nepatīk latgaļu valoda, latgaļi neuzspiež to, varat nerunāt, varat to nicināt, bet tā ir, un vēsturiski tā ir un būs.

Un nākamais. Visā pasaulē visas valodas, kādas ir, mēģina saglabāt. Jo mazām nācijām tik tiešām ar valodu ir ļoti smagi. Mēs darām otrādi! Lībiešu valodu, lībiešus iznīcināja, tagad ir latgaļu valodai pienākusi kārta. Nezin kāpēc japāņi, kuri dzīvo tā kā drusciņ tuvāk (Kāds aplaudē.) Latgalei nekā Rīgai, tie pēta Latgales valodu, latgaļu valodu, pēta Latgali. Bet toties mūsu Izglītības un zinātnes ministrija ar visu... Kultūras ministriju ar visiem saviem līdzekļiem neko nedara.

Nākamais. Ja mēs paskatām Latvijas statistiku. Tai nevar ticēt, jo tā tik tiešām nedod tos datus pat mums, Saeimas deputātiem, kas tad mums notiek republikā un tajā skaitā Latvijā. Jā, protams, Latgales ezeri ir ļoti patīkami, un tāpēc tos visdažādākā veidā privatizē un paņem īpašumos. To gan neaizmirst! Un tur atkal atrodas tik daudz latgaļu mīļotāju, ka vairāk, nekā vajag.

Un Pasaules latgaliešu konferences izstrādātie dokumenti nav nekas briesmīgs Latvijas valdībai vai Latvijas valstij. Tas neko neapdraud. Bet vienīgi zinātnieki, kuri ir zināmi pasaulē, un diemžēl tas ir arī latgaļu nopelns, viņi secināja, ka stāvoklis Latgalē ir katastrofāls. Tāpēc, cienījamie kolēģi, dotais dokuments ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ja jau te ir tik ļoti pieņemts atgādināt par savām vēsturiskajām saitēm ar Latgali, nu, tad es jau nu negribu atpalikt. Kaut vai patiesības vārdā. Jo mans vecaistēvs bija viens no tiem Rēzeknes kongresa delegātiem 1917.gadā, kas balsoja par vienotu Latviju (Starpsauciens: “To var redzēt!”), kas aizstāvēja latviešus kā vienotu tautu, kas balsoja par triju zvaigžņu Latviju. Pretēji dažiem citiem, kas vēlējās Latviju toreiz jau sašķelt.

Nu, jāatgādina arī par savu mātesbrāli — Latvijas armijas virsleitnantu, vienu no retajiem, kas izdzīvoja Noriļskā un ar smagi sabojātu veselību atgriezās Latvijā. 99% no tiem virsniekiem, kurus izsūtīja no Litenes, palika vairākās vietās ap Noriļsku. Un tāpēc manās dzīslās rit 50% latgaļu asiņu, un jūs to reizēm jūtat. Bet nekad mūsu ģimenē mēs neesam runājuši par kaut kādu latviešu dalīšanu čangaļos, čiuļos un, velns viņu zina, vēl kaut kā. Es tikai varu atgādināt, ka tieši komunisti divas paaudzes mēģināja izmantot šo iespēju — dalīt mūsu tautu. Es gribētu atgādināt, ka visvairāk cieta represijās dažādos laikos Latgales inteliģence, kuru praktiski visu iznīcināja un izsūtīja no Latgales, no kuriem retais kurš atgriezās atpakaļ. Tieši Latgale gadu simtiem ir saņēmusi vislielākos triecienus pārkrievošanas laikā. Uz kurieni tad bēga tie vecticībnieki? Uz kurieni bēga? Kur tad viņi patvērās visvairāk? Latgalē! Vēl šodien viņi tur ir saglabājušies. Lūk! Un tāpēc nenoliedzami, ka es atbalstu to, ka Latgalei pienākas tāda pati uzmanība kā citiem novadiem Latvijā. Ne jau par to šeit ir šodien runa! Bet kas man liek domāt, kāpēc šī mīlestība neparādījās, uzsākot šīs 7.Saeimas darbu? Kāpēc bija jāgaida kaut kāds kongress vai konference, lai pēc tam tam pievienotos? Ja jau jūs te nākat no Latgales un tik daudzi jūs te esat, un tas Vilis, kas aizmuka no “Latvijas ceļa”, viņam jau bija vislielākā ietekme tanī spārnā, kā jūs to labi zināt. Lūk! Un tāpēc savādi, ka mēs tā vietā... labi, ir šī iniciatīva, ir šī konference, ir šī vēlēšanās pievērst uzmanību Latgalei, klusi, mierīgi atdodiet to dokumentu, bet kāpēc tik garas runas bija vajadzīgas, lai mēs pierādītu... lai mēs pierādītu, kurš tad šeit ir īstais latgalis un kuram ir kaut kādas saites ar to. Tā kā kaut kur mani tas ir vienmēr kaitinājis skolas gados un tā tālāk. Es arī protu drusku parunāt latgaļu valodā, un es nobeigšu ar tādu īpatnēju vārdu krājumu latgaļu dialektā: “As tev dūšu lobu liykumu, ciuka!”

Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis — otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Gandrīz jau pietiek! Bet tās jau atsevišķas frāzes. Attiecībā uz Franci Trasunu. Šis cilvēks patiešām ir ļoti daudz izdarījis, lai tiktos ar latviešu pārnovadniekiem un kopā vienotos par vienotas Latvijas valsts izveidošanu.

Tikai tad, kad viņš 1917. gadā par to vienojās, viņš bija pēc tam ļoti un ļoti sarūgtināts, ka 1922. gadā pārnovadnieki doto solījumu lauza. Tas ir Franča Trasuna vēsturiskais gājiens.

Kas attiecas uz Dobeļa kunga vectēvu. Es ļoti priecājos, ka jums bija šis vectēvs, kurš 1917.gadā piedalījās kongresā un pieņēma ļoti konkrētu attieksmi pret latgaliešu valodas vietu, veidojot Latvijas valsti. Un 1922. gadā ne tikai šis vectēvs, bet arī visi 20 deputāti, kuri nāca no Latgales, ļoti precīzi nobalsoja par to, lai latgaliešu vieta būtu iestrādāta Satversmē. Tikai... vēlreiz gribu pateikt... droši vien pārnovadnieki nepazina latgaliešus un tāpēc neuzticoties pārējie 80 nobalsoja “pret”. Bet līdz tam laikam šiem cilvēkiem bija absolūti konkrēta pārliecība.

Nākamais. Tas nav šodiendienas spekulatīvs improvizācijas variants. Arī 6. parlamentu beidzot, ja jūs uzmanīgi paskatītos stenogrammas, bija komisijās iesniegts materiāls Čepāņa kungam, ka latgaliešu biedrības kopā ar inteliģenci, kopā ar kardinālu Pujatu griezās ar ļoti konkrētu priekšlikumu. Ja 6. Saeima to nespēja izdarīt, protams, es ceru, ka to izdarīs 7.Saeima.

Un vēl pēdējais. Valodas ekonomiskā vērtība. Par šo jautājumu vienmēr runā attiecībā uz latviešu valodu. Un tāpēc gadsimta sākumā bija vesela plejāde ar kārklu vāciešiem, un es priecājos, ka viņi palika mazākumā un latviešu valoda pastāvēja. Padomju laikā arī bija tikai krievu valodai ekonomiskā vērtība, un latviešu valodai tā vērtība bija apšaubīta.

Nu tad, godātie, neapšaubīsim latgaliešu valodas ekonomisko vērtību un dosim iespēju mierīgi valstiskā veidā palīdzēt valodai saglabāties un Ministru kabinetam mierīgi, solīti pa solītim strādāt par latgaliešu valodas nostiprinājumu un lietojumu vismaz Latgales teritorijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts — otro reizi.

A.Seiksts (LC). Nevaru saprast, kāpēc mēs, latgalieši, ļaujam sevi visiem apraudāt . Es esmu izbraucis visu Latviju, tāpat kā jūs, kolēģi, katru novadu pazīstu. Kolēģe Viola.... paldies tev, Viola, ka tu palīdzēji, Vitrupē un Aucē tikai nesen sāka dzirdēt valsts radio un televīziju. Kāpēc mēs ļaujam sevi apraudāt? Es esmu izbraucis... vai Ziemeļvidzemē ir vieglāk? Jārunā par lietām, par konkrētām lietām, nevis par, piedodiet, balsu zvejošanu.

Otrais. Es pilnīgi parakstos zem kolēģes Palmiras Lāces teiktā. Tā tik mums vēl trūka, lai mēs sāktu dalīties un šķelties šeit.

Un pēdējais. Juri, kolēģi Juri, man ar tavu piesaukto dzejnieku ir pilnīgi pretēji uzskati. Es pilnīgi esmu par to, ka mums jādara viss, lai mēs būtu draudzīgāki, vienotāki īsto problēmu, nevis izdomātu problēmu risināšanā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Viss ir skaisti, arī statistika, ko atspoguļo sociāldemokrāti, kur viņi neuzticas Valsts statistikas komitejai, izdomā savu. Visas skaistās, emocionālās runas par nostiprinājumu... latgaliešu valodas nostiprinājumu likumos. Bet, redziet, šoreiz šī konference ir radījusi vienkārši dokumentu, par ko mēs tagad runājam. Un kā šajā 7.Saeimā ir pierasts, tad rodas šie lēmumi. Saeimas lēmumi, kur vienu lēmumu jau Satversmes tiesa ir noraidījusi, jo tas nav saistošs, un šie tukšie dokumenti rodas. Šajā dokumentā mēs nerunājam ne par ko jaunu, un neko labu mēs Latgalei nevaram dot. Mēs katrs vienkārši izkliedzamies, piesaucam saiknes ar Latgali, un rezultāts nav nekāds. Es domāju, ka dokumentu var nodot komisijām, bet tas neko nedos. Ja atgādinām, tad latgaliešu valoda kā literārā rakstu valoda ir nostiprināta likumā. Un šis likums jāpilda. Valsts valodas likumā ir teikts, ka valsts atbalsta latgaliešu literārās valodas attīstību. Ir valsts nodarbinātības plāns, kur visi novadi... paredzēta visiem novadiem šī attīstība.

Ir šie projekti, kas saistās ar Latgales attīstību kontekstā ar Eiropu. Un toreiz tai valdībā par šo projektu balsoja, par Latgales atbalstu balsoja tieši apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Latvijas ceļš”, kurš, teiksim, pārstāv visvairāk Latgales novada apgabalus, toreiz atbalstīja, ja nemaldos, Zemgali.

Tā ka, es domāju, šīs skaņas tukšās, kas uzliktas uz papīra, var izskatīt, bet tas neko nedos. Un tad jau tāda mode nākusi šai 7.Saeimai, tas tipiskais moments: cept šos lēmumu projektus, kas neko nedos. Tos var nodot, un opozīcija var sasaukt ārkārtas sēdi. Bet ko tas dos? Es domāju, jā, reāli jāstrādā uz šo kopējo valsti, uz kopējām problēmām, kas saistītas gan ar bezdarbu, ar nabadzību, ar investīciju piesaisti. Un tikai kopējā solī ceļā uz Eiropas Savienību mēs uzlabosim visus reģionus, tai skaitā arī Latgali. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lāčplēsis.

J.Lāčplēsis (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji!

Es nemēdzu pārāk bieži kavēt jūsu laiku, uzstājoties šajā tribīnē, un varbūt arī šodien nebūtu runājis, ja nebūtu tā ļoti konkrēti aicināts to darīt.

Parakstot šo aicinājumu, man bija bažas, ka daži nelīdzsvaroti vai arī provokatoriski noskaņoti deputāti varēs mēģināt trešo punktu traktēt kā aicinājumu sākt kaut kādas sarunas par otro valsts valodu Latvijā. Bet es biju pārliecināts un ļoti cerēju, ka neviens no Latgales latgaliešiem, no latviešu deputātiem šo jautājumu nesāks cilāt. Jo konferences materiālos tāda problēma nav atrodama. Un, ja gribējās par šo tēmu padiskutēt, tad vajadzēja braukt uz Rēzekni, ņemt dalību konferencē un tur latgaliešiem par to visu arī stāstīt.

Bet tā ir tikai šī sadaļa. Kas attiecas uz Latgales problēmām, es negribu atgriezties pagātnē, jo mums ir arī nākotnes problēmas. Mums ir nacionālās attīstības plāns, attīstības programma. Mums ir Eiropas Savienības līdzekļi, apmēram 100 miljoni nākamajos četros gados, kas ienāks Latgalē. Tas ir daudz vai maz? Salīdzinot ar to, kas bija, tas ir ļoti daudz. Bet, ja mēs parēķinām, ka šo līdzekļu Latvijā nākamajos četros gados būs mazliet vairāk par vienu miljardu, un Latgale saņems mazāk par 10 procentiem... Vai tas ir tas īstais ceļš, skatoties nākotnē, kā paātrināt šī reģiona attīstību? Vai mums nav jāmeklē un pastāvīgi jāpievērš arī mūsu valdības uzmanība šo problēmu risināšanai?

Tāpēc es piedāvāju šo projektu nodot komisijām un sistemātiski strādāt, un novērst tomēr to nelīdzsvaroto reģionu attīstību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs...

Debates slēdzu.

Ir saņemts desmit deputātu ierosinājums lēmuma projektu nodot Juridiskajai komisijai.

Vispirms... Vispirms jālemj par šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Pasaules latgaliešu II konferences Aicinājuma īstenošanu” nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 26.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam!

A.Seiksts (LC). Lūdzu komisiju skaitā iekļaut arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Priekšlikums šo lēmuma projektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Iebildumu nav.

Tātad lēmuma projekts nodots Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, par atbildīgo nosakot Juridisko komisiju.

Izskatām lēmuma projektu “Par Reģionālās attīstības padomes locekļu apstiprināšanu”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Šodien iesniegtais darba dokuments ar numuru 4942 ir ārkārtīgi formāls balsojums, balstoties uz likumu, kas nosaka, ka no Reģionālās attīstības padomes ir atsaucami Požarnovs un Gaiļa kungs un apstiprināms ir Jaksons un Bunkša kungs. Es aicinu jūs atbalstīt ar savu balsojumu šo formālo, bet ārkārtīgi nepieciešamo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Par katru kandidatūru balsosim atsevišķi.

Vispirms balsosim par to, lai atsauktu no Reģionālās attīstības padomes Andreju Požarnovu — bijušo labklājības ministru. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — 2, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai atsauktu no Reģionālās attīstības padomes Jāni Gaili — bijušo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvi. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 13, atturas — 9. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai apstiprinātu Reģionālās attīstības padomes sastāvā Viktoru Jaksonu — labklājības ministru. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 16, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Jāņa Bunkša apstiprināšanu Reģionālās attīstības padomes sastāvā kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvi. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 13, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai piešķirtu bezalgas atvaļinājumu šā gada 19.septembrī deputātam Romānam Mežeckim. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Pēdējais darba kārtības jautājums — Saeimas lēmuma projekts “Par Jāņa Jonāsa iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saeimas Prezidijs bija nodevis Juridiskajai komisijai lēmuma projekta sagatavošanai materiālus ar priekšlikumu par Jonāsa iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku. Mēs izskatījām šos dokumentus, komisijā ienāca arī papildu materiāli, uzklausījām pretendentu. Bijām aicinājuši uz komisijas sēdi arī komisijas locekļus, kuri bija balsojuši par Jonāsa kungu. Izpildvaras pārstāvji atļāvās ignorēt komisijas uzaicinājumu. Ieradies bija tikai Černaja kungs. Un, izskatot šo jautājumu balsojot, slēgti balsojot par šo lēmuma projektu, neviens komisijas loceklis nenobalsoja. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Jonāsa iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku”! Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 45, atturas — 46. Lēmuma projekts nav guvis atbalstu.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Egils Baldzēns, Jānis Ādamsons, Arnis Kalniņš, Gunārs Freimanis, Rišards Labanovskis, Imants Burvis, Jānis Leja, Linards Muciņš, Romualds Ražuks, Tadeušs Ketlers, Māris Sprindžuks, Ņina Savčenko, Aivars Tiesnesis, Jēkabs Sproģis, Helmuts Čibulis, Andris Šķēle, Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Atgādinu, ka pulksten 17.00 ir iespēja uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17.00, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Deputātu grupa bija uzdevusi jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par profesionālās izglītības iespējām nedzirdīgajiem jauniešiem.

Ministru prezidenta vārdā atbildi rakstiskā formā ir sniedzis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns.

Vai jautājuma iesniedzējiem ir kādas pretenzijas pret šo atbildi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Bojāram.

L.Bojārs (LSDSP). Atbilde uzrakstīta diezgan tādā vispārējā formā, un, protams, ka ministram būtu jāuzdod jautājumi, bet diemžēl, kā saka, kārtējo reizi viņa nav.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs neesat apmierināts ar ...

L.Bojārs. Nē, protams... Tādā veidā...

Sēdes vadītājs. Tātad atbilde uz jautājumu tiek pārcelta uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00 .

L.Bojārs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Pēc 2002.gada 19.septembra sēdes

— “Par Papildprotokolu, kas paredz kārtību tirdzniecībai ar noteiktām zivīm un zvejas produktiem, Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses”. (Reģ.nr.1344) (Dok.nr.4809, 4910) Balsojums par steidzamību: 78 par, 1 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 78 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Protokolu Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu”. (Reģ.nr.1329) (Dok.nr.4762, 4911) Balsojums par steidzamību: 79 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 83 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības koncepciju”. (Reģ.nr.1262) (Dok.nr.4455, 4913) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu”. (Reģ.nr.1264) (Dok.nr.4463, 4914) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”. (Reģ.nr.1244) (Dok.nr.4383, 4915) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu””. (Reģ.nr.1183) (Dok.nr.4129, 4889) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1165) (Dok.nr.4089, 4896) Balsojums: 73 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Prokuratūras likumā”. (Reģ.nr.1241) (Dok.nr.4366, 4899) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. (Reģ.nr.874) (Dok.nr.3019, 4916) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību””. (Reģ.nr.1204) (Dok.nr.4176, 4917) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām””. (Reģ.nr.1314) (Dok.nr.4723, 4918) Balsojums: 75 par, 0 pret, 5 atturas.

— “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. (Reģ.nr.1232) (Dok.nr.4324, 4925) Balsojums: 87 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ.nr.1315) (Dok.nr.4881, 4926) Balsojums: 71 par, 1 pret, 6 atturas.

— “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. (Reģ.nr.1367) (Dok.nr.4845, 4909) Balsojums par steidzamību: 61 par, 16 pret, 10 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 60 par, 18 pret, 10 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām””. (Reģ.nr.1359) (Dok.nr.4834, 4886) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā”. (Reģ.nr.1360) (Dok.nr.4835, 4887) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas līgumu””. (Reģ.nr.1352) (Dok.nr.4820, 4888) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.1349) (Dok.nr.4816, 4894) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.1351) (Dok.nr.4818, 4895) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās””. (Reģ.nr.1353) (Dok.nr.4821, 4900) Balsojums: 75 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”. (Reģ.nr.1308) (Dok.nr.4657, 4901) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu””. (Reģ.nr.1334) (Dok.nr.4790, 4902) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Vienošanos par nelegālu apgrozījumu pa jūru, kas īsteno Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu 17.pantu”. (Reģ.nr.1328) (Dok.nr.4761, 4912) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.1377) (Dok.nr.4885, 4885A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. (Reģ.nr.1382) (Dok.nr.4908, 4908A) Nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. (Reģ.nr.1383) (Dok.nr.4919, 4919A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. (Reģ.nr.1385) (Dok.nr.4921, 4921A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. (Reģ.nr.1386) (Dok.nr.4922, 4922A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā””. (Reģ.nr.1387) (Dok.nr.4927, 4927A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. (Reģ.nr.1388) (Dok.nr.4928, 4928A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

 

— “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Daiņa Ozoliņa pastāvīgā lietošanā esošo zemes gabalu”. (Dok.nr.4906) Balsojums: 54 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Ernai Āboliņai piederošo zemes gabalu”.(Dok.nr.4940) Balsojums: 46 par, 0 pret, 19 atturas.

— “Par Reģionālās attīstības padomes locekļu apstiprināšanu”. (Dok.nr.4942)

Atsaukt:

A.Požarnovu — balsojums: 89 par, 2 pret, 0 atturas;

J.Gaili — balsojums: 64 par, 13 pret, 9 atturas.

Apstiprināt:

V.Jaksonu — balsojums: 71 par, 16 pret, 2 atturas;

J.Bunkšu — balsojums: 69 par, 13 pret, 4 atturas.

 

—“Par Pasaules latgaliešu II konferences Aicinājuma īstenošanu”. (Dok.nr.4892) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

 

— “Grozījumi Izglītības likumā”. (Reģ.nr.1378) (Dok.nr.4891, 4891A) Balsojums: 18 par, 49 pret, 18 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.1379) (Dok.nr.4893, 4893A) Balsojums: 32 par, 2 pret, 50 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.1380) (Dok.nr.4897, 4897A) Balsojums: 32 par, 40 pret, 14 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. (Reģ.nr.1381) (Dok.nr.4898, 4898A) Balsojums: 33 par, 0 pret, 54 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””. (Reģ.nr.1384) (Dok.nr.4920, 4920A) Balsojums: 19 par, 0 pret, 52 atturas.

 

— “Par likuma “Lauksaimniecības likums” izpildi”. (Dok.nr.4858, 4858A) Balsojums: 35 par, 41 pret, 16 atturas.

 

—“Par J.Jonāsa iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku”. (Dok.nr.4946A) Balsojums: 5 par, 45 pret, 46 atturas.

Saeimas preses dienests