• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai kopīgi domājam par transporta infrastruktūru. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.09.2002., Nr. 128 https://www.vestnesis.lv/ta/id/66159

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Mēs visu varam, ja pieliekam savas rokas"

Vēl šajā numurā

10.09.2002., Nr. 128

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai kopīgi domājam par transporta infrastruktūru

Piektdien, 6.septembrī, Rīgā tikās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas satiksmes ministri
SAT.JPG (20193 bytes)
Preses konferencē: Igaunijas ekonomikas, satiksmes un komunikāciju ministre Lina Tenisone, Latvijas satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs un Lietuvas satiksmes ministrs Zigmants Balčītis
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Piektdien, 6. septembrī, uz ikgadējo darba apspriedi Rīgā ieradās triju Baltijas valstu satiksmes ministri. Pēc apspriedes lidostas “Rīga” telpās notika preses konference, kurā piedalījās Latvijas satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, Igaunijas ekonomikas, satiksmes un komunikāciju ministre Lina Tenisone un Lietuvas satiksmes ministrs Zigmants Balčītis.

A. Gorbunovs īsumā pastāstīja par apspriestajiem jautājumiem. Tradicionāli apspriestas aktualitātes transporta un telekomunikāciju nozarē. Ministri ir atzinuši, ka transporta infrastruktūra mūsu valstīs attīstās ļoti dinamiski. Darba kārtībā bija iekļauts arī jautājums par integrāciju Eiropas Savienībā (ES) tieši transporta un telekomunikāciju jomā. Visas Baltijas valstis iestāšanās sarunās transporta sadaļu jau ir noslēgušas. Īpaši apspriests jautājums par nodevas paaugstināšanu smagajiem kravu autopārvadājumiem, sākot ar nākamo gadu.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopējais viedoklis ir, ka nodeva paaugstināma tikai tad, kad mūsu valstis jau būs iestājušās Eiropas Savienībā.

Apspriests arī sabiedrībai būtisks jautājums par investīcijām projektam “Via Baltica”. Jau tuvākajā laikā Via Baltica būs viens no Eiropas nozīmes ceļiem. Ministri izteica vēlmi arī turpmāk projekta uzraudzības komitejā piesaistīt Zviedriju un Somiju. Tas ir būtiski, jo uzraudzības komiteja lobē šo projektu Eiropas Savienībā.

Ministri diskutēja arī par tik nopietnu jautājumu kā daudzpusējo kravas autopārvadājumu atļauju kvotas sistēmu tālāka attīstība. Eiropas valstu transporta ministru sanāksmē vairākas valstis, īpaši Vācija, ierosināja pārveidot šo sistēmu. Skaidrs ir tas, ka pēc šīs pārveides Baltijas valstis, arī Latvija, saņemtu ievērojami mazāk daudzpusējo kravas autopārvadājumu atļauju kvotu. Baltijas valstu ministri ir ar kopīgu viedokli šajā jautājumā uzstājušies Eiropas valstu transporta ministru sanāksmē.

Raugoties nākotnē, tika apspriesta projekta “Rail Baltica” attīstība. Latvijā un Igaunijā notiek priekšprojekta izpēte. Tam ir piešķirta arī ES nauda. Lietuva un Polija jau sāks šo projektu realizēt, lai savienotu Poliju ar Kauņu. Tika apspriests arī Latvijai jutīgais jautājums par dzelzceļa līniju Tallina—Rīga. Igaunijas pusē dzelzceļš ir labākā stāvoklī nekā Latvijā. Igaunija ir gatava šo dzelzceļu ekspluatēt, ieguldot tajā līdzekļus, ja arī Latvija būtu gatava darīt to pašu. Latvijas Satiksmes ministrija atbalstīja šo ideju, un konkrētais dzelzceļa posms tagad ir pašvaldību īpašums, kurā nepieciešams investēt trīs miljonus latu.

Preses konferences nobeigumā Lietuvas transporta ministrs Z.Balčītis savus kolēģus aicināja nākamgad uz apspriedi Viļņā.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!