• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par pašvaldību izpilddirektoru kopīgiem viedokļiem Ziemeļkurzemē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.09.2002., Nr. 125 https://www.vestnesis.lv/ta/id/66011

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Par konvertējamo valūtu kursiem

Vēl šajā numurā

04.09.2002., Nr. 125

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par pašvaldību izpilddirektoru kopīgiem viedokļiem Ziemeļkurzemē

Augusta nogalē, ko ierasti uzskata par atvaļinājumu laika beigām, Dundagā notika Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIDA) rīkotā sanāksme. Tomēr arī šajā karstajā laikā — 23. augustā — par izbrīnu mājiniekiem Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājam Gunāram Laicānam un izpilddirektoram Andrim Korjo uz izbraukuma sanāksmi bija ieradušies gandrīz sešdesmit izpilddirektori no visiem Latvijas novadiem. Daudzi no viņiem Dundagā un Ziemeļkurzemē bija pirmoreiz. Šai interesei iemesls laikam meklējams atziņā, ka savām acīm redzēt ir daudz vērtīgāk nekā izlasīt grāmatā vai noklausīties lekcijā.

Sadarbības apvienībām ir nākotne un ievērojamāka caursistspēja

Interesi braukt uz Dundagu šobrīd, kad rit administratīvi teritoriālā reforma (ATR), veicināja iespēja uzzināt ko vairāk par Ziemeļkurzemes pašvaldību sadarbības apvienību. Tajā, neraugoties uz iespējamo jauno novadu veidošanu un to turpmākajām teritorijām, vēlmi sadarboties ir apliecinājušas desmit apkārtējo pagastu pašvaldības no Talsu un Ventspils rajoniem. Apvienība darbojas kopš 1999.gada, un par galveno uzdevumu, šo apvienību izveidojot, vietējie politiķi noteica investīciju piesaisti, pakalpojumu sniegšanas politikas attīstību un klientu skaita palielināšanu.

“Līdzās ekonomiski attīstītajai Ventspilij šī teritorija nav uzskatāma par ekonomiski izdevīgu. Esam īpaši mežainā apvidū un ar mazu iedzīvotāju blīvumu. Kā politiķiem mūsu uzdevums ir domāt un veidot stratēģiju, pēc kuras šī teritorija turpmāk spētu līdzsvaroti attīstīties. Visa pamats ir uzņēmējdarbībai labvēlīga vide, un viens no nosacījumiem tās radīšanā ir pakalpojumu saņēmēju skaita pieaugums,” pašvaldību izpilddirektoriem atzina Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns. Viņš ATR vērtē pozitīvi un uzskata, ka izveidoto sadarbības apvienību veiksmīga darbība un panākumi gaidāmi pēc reformas pabeigšanas. Kā pamatojums šim apgalvojumam tiek minēti kopēji izstrādātie projekti investīciju piesaistei. “Nevajag jaukt kopā šīs divas pilnīgi atšķirīgās lietas: administratīvi teritoriālā reforma un pašvaldību sadarbības apvienības. Lai sadarbotos konkrētos projektos, nav jābūt vienotai teritorijai,” atzīmē ja G.Laicāns.

Kopēja uzņēmuma izveides politiskie mērķi un saimnieciskā dzīve

Ziemeļkurzemes pašvaldību sadarbības apvienības darbību koordinē un realizē īpaša iestāde — pašvaldību sadarbības bezpeļņas organizācija, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Ziemeļkurzeme”. Tomēr ne visas desmit pašvaldības piedalījās šīs iestādes izveidē. Tāpat ne visas vienlaikus dod tai darbu, t.i., iesaistās kopējos projektos. Kopēju projektu pieteikumu sagatavošanā, finansējuma piesaistē un projekta realizācijā izpaužas galvenā apvienības izveidošanas ideja. Un to, ka lielāks spēks ir kopībā, šiem pagastiem nav jācenšas ieskaidrot. Pagastu pašvaldības pa vienai nevar mēroties spēkiem ar pilsētām, jo īpaši lielajām. Kopīgi vienojoties par prioritārajām vajadzībām un tās formulējot, iespēja gūt atbalstu ir nesalīdzināmi lielāka, nekā darot to vienatnē. Ziemeļkurzemes pašvaldību sadarbības apvienības biedri par to ir pārliecinājušies, jo kopēju projektu iesniegšana valsts investīcijām un citām programmām ir bijusi veiksmīga. Tā, jau šobrīd šīs apvienības pašvaldībās ir ierīkots savs datortīkls, tīkla pieslēgums internetam un visām kopā arī mājaslapa.

Nenoliedzot un apzinoties vēl ieguldāmā darba lielo apjomu, ziemeļkurzemnieki cerīgi raugās nākotnē un iesaka arī citiem domāt par vides jautājumu sakārtošanu. “Local Agenda 21”, “Life” un citu vides programmu nozīme saistībā ar pasaules vides problēmu novēršanas pasākumiem nākotnē noteikti pieaugs.

Apvienības biedres — pagastu pašvaldības — šobrīd sadarbojas komunālajā, saimnieciskajā un sociālajā jomā. Četras pašvaldības, ar dāņu speciālistu palīdzību veicot izpēti, ir izstrādājušas ilgtermiņa enerģētikas plānu. Šo pašvaldību izpilddirektori ir viesojušies gan Dānijā, gan Eiropas Savienības institūciju mītnesvietā — Briselē. Tomēr izstrādātā plāna realizācija, neapšaubāmi, būs atkarīga no pašiem — gan politiskā, gan saimnieciskā ziņā.

Valsts investīcijas šogad saņemtas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas sakārtošanai, bet, kā pastāstīja Dundagas pagasta padomes izpilddirektors Andris Karjo, pieteikumu valsts investīcijām iecerēts gatavot arī nākamgad. Savukārt sociālajā jomā ir realizēts kopējs projekts — sociālās pansijas izveide Dundagas bijušās slimnīcas telpās. Pansijā var izmitināties tie pagastu apvienības iedzīvotāji, kas ir nonākuši problēmsituācijā sociālajā jomā un spējīgi paši sevi uzturēt. Pašvaldībām sociālās pansijas uzturēšana ir izdevīgāka nekā savu iedzīvotāju ievietošana un uzturēšana kādā no valsts pansionātiem, kas arī jāapmaksā pagastam.

Lauku ceļu sāpīgās problēmas sanāksmes dalībnieki izjuta arī uz savas ādas, jo plānotajā dienas kārtībā bija pārbraucieni uz vairākiem objektiem pa saules izkaltētajiem grants seguma ceļiem. Pat desmit līdz divdesmit kilometru pārbrauciens apmēram 40 tikšanās dalībnieku automašīnām bija apgrūtinošs. Kustība pa valsts pirmās nozīmes ceļu “Kolka–Ventspils” putekļu mākoņu skavās un nepārredzamībā notika ar ātrumu 20 kilometri stundā. Kāda gan te var būt tūrisma attīstība, jo īpaši ārvalstu tūristu piesaiste, — nodomāja ne viens vien izpilddirektors. Tomēr apvienība “Ziemeļkurzeme” viesiem sniedza zināmu mierinājumu ar ziņu, ka nākamgad ceļa posms Slītere–Mazirbe ir iekļauts valsts investīciju sarakstā un, cerams, tiks asfaltēts.

Katrai lietai ir gan stiprās puses, gan trūkumi

Mājinieki tikšanās dalībniekiem neslēpa, ka apvienībā pastāv arī problēmas. Viena no tādām ir izveidotā uzņēmuma PSBO SIA “Ziemeļkurzeme” izmantošanas zemā kapacitāte. Izskaidrojums tam ir iekšējā konkurence. Katrā pašvaldībā ir savi pakalpojumu sniedzēji uzņēmumi un tādējādi darbojas “savējo” izvēles princips. Lai gan, kā piebilda Kolkas pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais uzņēmuma direktors Guntis Kļaviņš, uzdodot noteiktu darbu izpildi šim apvienības kopīgajam uzņēmumam, viņu pagastā ir izdevies novērst dažas nebūšanas, ko ētisku apsvērumu dēļ ar saviem spēkiem pagasts pats nespētu.

Zināmas bažas par apvienības nākotni pastāv arī saistībā ar Komerclikuma stāšanos spēkā. Neziņa ir arī par to, kas ar uzņēmumu notiks pēc ATR pabeigšanas. Pastāv iespēja, ka būtiski var mainīties tā īpašnieku sastāvs.

Diskusijas noslēgumā arī G.Laicāns pauda pārliecību, kas neatšķiras no lielākās daļas pašvaldību viedokļa, — arī “Ziemeļkurzeme” ir pret pārmērīgām centralizācijas idejām un tendencēm.

Par “Šlīteri”, Kolkas lībiešiem un lielu skaitu ragu

Papildus lietišķām diskusijām un pieredzes apmaiņai pašvaldību izpilddirektoru sanāksmes dalībniekiem bija iespēja uzzināt arī daudz interesanta par šī novada kultūrvēsturi. Tā, Slīteres rezervāta gide Aina Pūliņa paskaidroja tūrisma ceļa zīmes uzraksta “Šlītere” izcelsmi. Tieši ar šņāceni “š” esot vēsturiski pareizs šīs vietas nosaukums, kura atjaunošanu diemžēl Saeima balsojumā neesot akceptējusi. Tādēļ dabas rezervāts palicis ar Slīteres vārdu, bet grava, kur atradies Baltijas jūras senkrasts, ir Šlītere.

Kolkasragā, ko šejienieši lepni dēvē par īpašu, jo saule raga vienā pusē uzlec, bet otrā noriet, tikšanās dalībniekus laipni sagaidīja Kolkas Lībiešu informācijas centra aktīvisti. Aizraujošs bija centra vadītāja Gundara Bertholda stāstījums par šīs mazās somugru tautas atmodu un cīņu par pastāvēšanu arī nākotnē.

Ziemeļkurzemes novada apskate noslēdzās Vaides ciema Purvziedos pie Edgara Hausmaņa. Vairāk nekā 30 gadu laikā, strādājot par mežsargu, kopā ar dēlu viņš ir savācis aļņu, staltbriežu un stirnu ragu iespaidīgu kolekcija. “Purvziedu” mājas otrajā stāvā ierīkotajā muzejā apskatāmi vairāk nekā 550 pašu dzīvnieku nomesto un mežā atrasto ragu. Jo interesantāki tie šķita tādēļ, ka eksponāti nav medību trofejas, bet gan mežinieka ikdienas apgaitas atradumi.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!