Mūsu kopīgajā pagātnē sakņojas mūsu valstu kopīgās nākotnes mērķi

Tomass Luks, Igaunijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks,— “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Vēstnieka kungs, vispirms “Latvijas Vēstneša “ vārdā apsveicu jūs sakarā ar akreditācijas vēstules iesniegšanu Latvijas Valsts prezidentei. Turklāt jūs patīkami pārsteidzāt ar to, ka oficiālo runu teicāt latviešu valodā. Iepazīstiniet, lūdzu, ar sevi “Latvijas Vēstneša” lasītājus.

— Mani sauc Tomass Luks. Esmu 40 gadus vecs, augstāko izglītību esmu ieguvis Tartu universitātē, ģeogrāfijas specialitātē. Pēc tam desmit gadus strādāju Zinātņu akadēmijā, nodarbojos ar jūras un klimata pārmaiņu pētniecību, bet kopš 1993. gada pavasara strādāju Igaunijas Ārlietu ministrijā. Pārsvarā esmu strādājis ar lielajām starptautiskajām organizācijām. Pirmais komandējums bija uz Igaunijas pārstāvniecību ANO Ņujorkā, un no šodienas (27.augusta — Red.) esmu apstiprināts par Igaunijas vēstnieku Latvijā. Mana ģimene — sieva Pireta, ar ko esmu precējies 14 gadus, starp citu, tieši šodien, 27. augustā, ir arī mūsu kāzu gadadiena, un divi dēli — vecākajam Martinam ir desmit gadu, jaunākajam Markusam Erikam drīz būs pieci, — arī ir Rīgā. Esam šeit jau kopš 1. augusta.

— Ko jūs uzskatāt par galveno, sākot pildīt vēstnieka pienākumus Latvijā?

— Prioritātes nav tik vienkārši nosaukt, jo Igaunijas un Latvijas attiecības ir ļoti dinamiskas. Ja runājam par konkrētām attiecībām — gan ekonomiskajām, gan politiskajām, gan gluži cilvēciskajām —, tās ir jāvērtē kā lieliskas. No pēdējā laikā augstā līmenī notikušām vizītēm ir jāmin prezidentu tikšanās augusta sākumā Kuresārē, Sāmsalā.

Pirms nedēļas Rīgā tikās Skandināvijas un Baltijas valstu premjerministri. Tikko šādā pašā mērogā beidzās ārlietu ministru tikšanās Tallinā. Tātad varu teikt, ka politiskā ziņā mūsu kontakti ir ļoti cieši, bet tas nenozīmē, ka tos turpmāk nevarētu vēl vairāk attīstīt.

Ekonomikā Latvija ir viena no galvenajām Igaunijas ārējām partnerēm, piemēram, 35 procenti no visām Igaunijas ārējām investīcijām ir nonākušas Latvijā. To pašu gan nevar teikt par Latvijas investīcijām Igaunijā, tās ir daudz mazākas.

Daudz uzslavu saņēmusi intensīvā Baltijas valstu sadarbība militārā jomā, kuras turpināšana ir nepieciešama, lai sasniegtu mūsu kopīgo mērķi — iestāties NATO.

Runājot par gluži cilvēciskajām attiecībām, jāteic, ka Latvijas tūristi allaž ir laipni lūgti visā Igaunijā - no Sāmsalas (Sāremā) līdz pat Dienvidigaunijai. Arī turpmākā sadarbība šajās jomās ir ļoti nozīmīga.

Tātad mūsu savstarpējās interesēs ir paplašināt un padziļināt sadarbību īpaši ekonomikas un tūrisma jomā.

Attīstot ekonomisko sadarbību, jāņem vērā, ka Baltijas valstis ir daļa no Baltijas jūras ekonomiskās zonas, kas ir reģions ar visstraujāko ekonomisko attīstību pasaulē.

Saistībā ar to ir jāapsver kopīgā sadarbība jauno tehnoloģiju ieviešanā, kas jau praktiski darbojas reģiona attīstītākajās valstīs.

Tas pats attiecas arī uz sadarbību nepārtrauktā attīstībā esošo telekomunikāciju sektorā un uz sadarbību kopējā transporta tīkla attīstībā.

— Kādas jums ir priekšzināšanas par Latvijas zemi un tautu? Vai centīsities apgūt latviešu valodu?

— Manas zināšanas par Latviju nav pilnīgas, tās aprobežojas ar vispārējām zināšanām, ko parasti kaimiņi viens par otru zina. Esmu pārliecināts, ka manā vēstnieka darba laikā Latvija piedāvās daudz atklājumu. Droši vien Latviju labāk izprast palīdzēs mūsu kopīgā pagātne un kopīgie šodienas mērķi.

Šī nepilnā mēneša laikā, kopš esmu Latvijā, manas dienas ir bijušas ļoti darbīgas. Tūdaļ pēc ierašanās piedalījos lībiešu svētkos Mazirbē. Bija ļoti aizkustinoši redzēt, kā maza tauta rūpējas par savu tradīciju saglabāšanu. Savā runā es uzsvēru to, ka Lībiešu dienu lielais apmeklētāju pulks ir labākais garants tam, ka arī pēc gadiem ceļotājam uz sveicienu Lībiešu krastā atbildei atskanēs lībiešu “Hyvä päeva!” (Labdien!). Līdz ar to tradīcijas joprojām būs dzīvas. Mani pārsteidza arī citu ārvalstu diplomātu lielā interese par Lībiešu dienām. Atceļā uz Rīgu apskatījām arī Kolkas ragu. Pēc Kurzemes apmeklējuma kopā ar ģimeni esmu bijis arī Siguldā un Turaidas pilī.

Par latviešu valodas zināšanām varu teikt to, ka mana pirmā skolotāja ir Igaunijā dzīvojoša latviete, kurai esmu daudz pateicības parādā par latviešu valodas sākumiemaņu apgūšanu. Dzīvojot latviešu vidū, centīšos savas valodas zināšanas nemitīgi papildināt. Turklāt diezgan raksturīga parādība ir tā, ka diplomāti vietējo valsts valodu apgūst no saviem bērniem. Kopīga mācīšanās ir ievērojami vieglāka un interesantāka. Arī es ceru, ka savu latviešu valodas prasmi varēšu papildināt ar bērnu starpniecību.

— Cik drīz, jūsuprāt, Igaunija un Latvija varētu kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm?

— Gan Latvija, gan Igaunija ir paveikušas lielu darbu, lai kļūtu par abu organizāciju loceklēm. Pašreizējā situācijā ir reāli, ka iestāšanās uzaicinājumi mums tiks izteikti šoruden. Vispirms jautājums par iespējamo kandidātvalstu uzaicināšanu ir pašreizējo dalībvalstu kompetence, tādēļ es nevēlos spekulēt ar konkrētu termiņu prognozēšanu. Esmu pārliecināts, ka gan Latvija, gan Igaunija jau ir gatavas kļūt par šo organizāciju pilntiesīgām loceklēm ar visām izrietošajām saistībām.

— Vai turpināsiet iepriekšējo vēstnieku iedibināto tradīciju, regulāri rīkojot vēstniecības telpās kultūras pasākumus, lai iepazīstinātu Latvijas sabiedrību ar igauņu kultūras dzīves aktualitātēm?

— Noteikti. Vēstniecībā ir labi iestrādājies mehānisms, kur katram cilvēkam ir ierādīta noteikta joma. Vēstnieka vēlmēs nevar būt labi iedibināto tradīciju mainīšana. Centīsimies turpināt vecās tradīcijas, ar kurām pazīst Igaunijas vēstniecību, un ar jauniem pasākumiem šīs tradīcijas pilnveidosim.

— Kā esat nodomājis padarīt ciešāku saikni ar Latvijā dzīvojošajiem igauņiem?

— Mana iepriekšējā pieredze sadarbībā ar ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem saistās ar Ņujorku. Vēstniecībai ir ļoti svarīga sadarbība ar vietējo igauņu kopienu — Latvijas Igauņu biedrību un Rīgas igauņu skolu. Arī tālab, ka tur parasti ir cilvēki, kas, labi zinot vietējās ieražas, var dot vērtīgus padomus attiecību veidošanā ar latviešu sabiedrību. Tāpēc sadarbība noteikti tiks turpināta, un tuvākajā nākotnē sakaru degpunktā būs Rīgas igauņu skola. Ceru, ka vietējie igauņi vēstniecību uzlūkos kā viesmīlīgu Igaunijas māju Latvijā vislabākā nozīmē.

— Ko jūs vēlētos vēl pateikt “Latvijas Vēstneša” lasītājiem?

— “Latvijas Vēstneša” lasītājiem gribētos apliecināt to, ka Igaunijas vēstniecība ir atvērta it visiem latviešiem, kam ir dziļa interese par Igauniju, un šeit allaž var griezties pēc padoma un gūt atsaucību.

Uz sarunu aicināja  Kristīne Ducmane