Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2002. gada 26. augusta rīkojums Nr. 467 "Par informatīvo ziņojumu par integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas ieviešanu Latvijā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.08.2002., Nr. 121 https://www.vestnesis.lv/ta/id/65857

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.469

Par palīdzības sniegšanu plūdu seku likvidācijai Čehijas Republikā

Vēl šajā numurā

29.08.2002., Nr. 121

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 467

Pieņemts: 26.08.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.467

Rīgā 2002.gada 26.augustā (prot. Nr.35, 48.§)

Par informatīvo ziņojumu par integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas ieviešanu Latvijā

1. Apstiprināt informatīvo ziņojumu par integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas ieviešanu Latvijā.

2. Zemkopības ministrijai izstrādāt un kā steidzamu iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2002.gada 27.augusta sēdē Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumos Nr.540 “Kārtība, kādā izveidojama vienota administrēšanas sistēma atbalstam laukiem, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežsaimniecībai””.

3. Pēc Ministru kabineta noteikumu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumos Nr.540 “Kārtība, kādā izveidojama vienota administrēšanas sistēma atbalstam laukiem, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežsaimniecībai”” pieņemšanas Lauku atbalsta dienestam noslēgt līgumu ar Valsts zemes dienestu par Lauku reģistra grafiskās daļas datu sagatavošanu un kartogrāfiskā materiāla izmantošanu, paredzot:

3.1. tehnisko specifikāciju un metodiku lauku reģistra grafiskās daļas datu sagatavošanai;

3.2. lauku reģistra grafiskās daļas materiālu nodošanas kārtību Lauku atbalsta dienestam.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

 

Informatīvais ziņojums par Integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas (IAKS) ieviešanu Latvijā

1. Informatīvā ziņojuma mērķis

Saskaņā ar Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā pozīcijas dokumenta sadaļu “Lauksaimniecība”, Latvijai ir apņēmusies pārņemt visu acquis communautaire, tai skaitā administrēt tiešos maksājumus lauksaimniecībā. Lai Latvijas lauksaimnieki saņemtu ES tiešos maksājumus, tad Latvijā integrētajai administrēšanas un kontroles sistēmai (turpmāk tekstā IAKS) ir jābūt izveidotai un jādarbojas atbilstoši ES likumdošanai līdz ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā.

Lai Latvijā ieviestu IAKS valstij ir:

1) jānodrošina normatīvie akti, kas regulē IAKS darbību;

2) jāveic administratīvie un tehniskie pasākumi, lai izveidotu IAKS un tā sāktu efektīvi funkcionēt, vienlaicīgi paredzot neieciešamos finansu resursus šo pasākumu izpildei.

Zemkopības ministrijai, Lauku atbalsta dienestam, Valsts zemes dienestam un citām IAKS iesaistītajām institūcijām pašreiz pieejamie resursi ir nepietiekoši un negarantē mērķa sasniegšanu – IAKS ieviešanu atbilstoši ES likumdošanai un darbību no 2004.gada 1.janvāra (1.pielikums).

 

2. IAKS uzbūve un izveidošanas apraksts

Saskaņā ar Eiropas savienības regulām nr.3508/92 un nr.2419/2001 katrai Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāizveido integrētā administrēšanas un kontroles sistēma.

IAKS ir informācijas sistēma, kas ir iekārtu, procedūru un personāla kopums, kas ir izveidots ar mērķi, nodrošināt tiešo maksājumu administrēšanu un kontroli.

IAKS pamatā ir integrēta valsts informācijas sistēmas, kas sevī ietver sekojošas valsts informācijas sistēmas (2.pielikums):

1. Ganāmpulku un dzīvnieku reģistrs1  (turētājs valsts SIA “Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs”);

2. Lauku reģistrs (turētājs Lauku atbalsta dienests);

3. Atbalsta pieteikumu administrēšanas sistēma (turētājs Lauku atbalsta dienests);

4. Maksājumu un atskaišu sistēma (turētājs Lauku atbalsta dienests).

Saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām katra dalībvalsts var pati izvēlēties, kādā veidā šo sistēmu veidot, taču tai jānodrošina visus šos pamata elementus, kā arī vienotu atbalsta pieteikumu un maksājumu uzskaites, reģistrācijas un kontroles kārtību. Ir jāizveido vienota informācijas sistēma, kas saistīta ar ganāmpulku un dzīvnieku reģistru un lauku reģistru, kurus izmanto kontroles nolūkos.

Tiešo maksājumu administrēšanas process, iestājoties ES, būs sekojošs (3.pielikums):

1. Lauku atbalsta dienests izstrādā un publicē pieteikumu formas un aicina lauksaimniekus iesniegt pieteikumus (pretendentu skaits Latvijā varētu būt 80 000 – 120 000);

2. Lauksaimnieks – atbalsta pretendents, kurš vēlas saņemt atbalstu, aizpilda pieteikuma formu un iesniedz to Lauku atbalsta dienesta reģionālajā pārvaldē;

3. Lauku atbalsta dienesta reģionālajā pārvaldē tiek reģistrēta pieteikuma saņemšana un informācija tiek ievadīta datu bāzē;

4. notiek pārbaude (deklarētās informācijas salīdzināšana ar informāciju atbalsta pieteikumu administrēšanas sistēmā, lauku reģistrā, ganāmpulku un dzīvnieku reģistrā). Šāda veida pārbaudi sauc par administratīvo kontroli;

5. gadījumā, ja pieteikuma formā deklarētā informācija atšķiras no reģistru datiem, tad Lauku atbalsta dienesta darbinieki sazinās ar atbalsta pretendentu, notiek atbalsta pieteikuma labošana;

6. 5 – 10 % atbalsta pieteikumu tiek atlasīti kontrolei uz vietas, pamatojoties uz riska analīzi;

7. Lauku atbalsta dienesta reģionālā pārvalde sastāda atbalsta saņēmēju sarakstu un nosūta to uz Lauku atbalsta dienesta centrālo aparātu maksājumu aprēķināšanai;

8. Lauku atbalsta dienests informē atbalsta saņēmēju par maksājuma lielumu un veic maksājumu.

2.1. Atbalsta pieteikumu administrēšanas sistēma

Atbalsta pieteikumu administrēšanas sistēma sastāv no šādiem reģistriem/sistēmām:

2.1.1. Klientu reģistrs

Klientu reģistrā tiek uzkrāta informācija par atbalsta pretendenta identitāti, dati par viņa saimniecību, bankas konta rekvizīti, kā arī informācija ar klienta reģistrācijas veikšanu. Katram klientam tiek piešķirts unikāls identifikācijas numurs, kuru viņš izmanto visos atbalsta pieteikumos.

2.1.2. Atbalsta pieteikumu uzskaites sistēma

Atbalsta pieteikumu uzskaites sistēmā tiek ievadīti klienta iesniegtie dati no atbalsta pieteikuma formām par katru atbalsta veidu atsevišķi. Pēc klienta numura vai vārda sistēma viņu automātiski atpazīst (obligāti iepriekš ir jābūt reģistrētam klientu reģistrā), līdz ar to šajā reģistrā tiek ievadīta tikai tā informācija, kas attiecas uz konkrēto atbalsta veidu.

2.1.3. Atbalsta veidu, nosacījumu, tiesību un likmju sistēma

Sistēmā tiek ietverta informācija par to, kādus nosacījumus ir jāievēro atbalsta pretendentam, lai tas varētu pretendēt uz atbalsta saņemšanu. Šajā sistēmā parādās, vai atbalsta pretendentam ir tiesības saņemt konkrētus atbalsta veidus.

2.1.4. Riska analīzes un kontroles sistēma

Sistēma veic administratīvās iesniegto pieteikumu pārbaudes ar citiem reģistriem (Lauku reģistru, Ganāmpulku un dzīvnieku reģistru, Piena kvotu reģistru); veic riska analīzi, lai noteiktu, kur ir nepieciešamas fiziskās kontroles saimniecībās uz vietas; veic arī kontrolējamo saimniecību atlasi pēc nejaušības principa; izveido kontrolējamo saimniecību sarakstu; apkopo kontroļu rezultātus. Tālākā nākotnē plānots ieviest arī attālināto kontroli, izmantojot multispektrālos satelītattēlus.

Administratīvā kontrole tiek veikta, pārbaudot vai atbalsta pieteikumā deklarētie dati atbilst Atbalsta pieteikuma uzskaites sistēmas un klientu reģistra, Lauku reģistra un Ganāmpulku un dzīvnieku reģistra datiem. Līdz ar to ir jānodrošina ātra datu apmaiņa starp reģistriem, iespēja pastāvīgi aktualizēt datus, kā arī jānovērš jebkādas nesankcionētas pieejas iespējas šiem datiem.

Kontroli uz vietas veic, pamatojoties uz riska analīzes rezultātiem, atlasot pretendentus 5 – 10 % apjomā no visiem iesniegtajiem pieteikumiem uz konkrētu atbalstu.

Administratīvā kontrole un kontrole uz vietas ir jāveic tā, lai nodrošinātu efektīvu pārbaudi atbilstībai tiem noteikumiem, saskaņā ar ko atbalsts tiek sniegts.

Par bāzi kontrolei uz vietas var izmantot SAPARD programmas ietvaros veiktās kontroles uz vietas procesa pieredzi. Lai nodrošinātu kontroles uz vietas vienotās kontroles sistēmas ietvaros, būs nepieciešams īpaši sagatavots personāls, kurš būs jānodrošina ar rokasgrāmatām, kurās tiks aprakstītas kontroles procedūras, kā arī ar GPS tehniku, kas izmantojot satelītsakarus ļauj noteikt atrašanās punkta koordinātes lauku kontrolē.

Latvija var noteikt savus kritērijus, papildus tiem, kas ir minēti Eiropas Savienības likumdošanā, riska analīzei, lai pēc pieteikumiem izvēlētos saimniecības, kuras tiek pakļautas kontrolei uz vietas.

2.1.5. Atbalsta lieluma aprēķināšanas sistēma

Sistēmā tiek aprēķināts klientam izmaksājamās naudas daudzums, kas tiek nosūtīts uz maksājumu un atskaišu sistēmu. Nauda tiek aprēķināta par katru klienta pieteikumu atsevišķi, ievērojot visus nosacījumus un kontroļu rezultātus.

Kopš 2001.gada 1.janvāra Lauku atbalsta dienests ir uzsācis datorizētu subsīdiju administrēšanu. Ir izveidota atbalsta pieteikumu uzskaites sistēma un klientu reģistrs uz ORACLE bāzes, un šobrīd ir jau reģistrēti 9500 atbalsta maksājumu saņemšanas pretendenti. Lai uz iestāšanās brīdi varētu nodrošināt ātru un efektīvu pieteikumu reģistrēšanu, 2003.gadā būs jāveic ES atbalsta pretendentu priekšreģistrācija. Pretendentu skaits, kas varētu tikt reģistrēts klientu reģistrā, tiek prognozēts ap 80 000 – 120 000.

Lai nodrošinātu atbalsta pieteikumu uzskaites sistēmas un klientu reģistra funkcionēšanu IAKS ietvaros, pašreiz esošā atbalsta pieteikumu uzskaites sistēma un klientu reģistrs ir jāsavieto ar citiem reģistriem, ir jānodrošina ātra un droša datu apmaiņa, kā arī tas ir jāaktualizē un regulāri jāpapildina.

Svarīgs nosacījums ir tas, ka atbalsta pieteikumu uzskaites sistēmā un klientu reģistrā reģistrētie dati ļauj noteikt katra lauksaimnieka identitāti, un nodrošina sasaistes iespējas ar citām valsts informācijas sistēmām.

Lauku atbalsta dienestā ir jāizveido atbilstoši ierīkotas darba vietas, jāpiesaista papildus cilvēku resursi un jānodrošina to apmācība. Tāpat būtiska šajā posmā ir informācijas dokumentācijas (brošūru) nosūtīšanas un atbalsta piešķiršanas procesa izstrāde; reģistrācijas pieteikumu veidlapu un informācijas nosūtīšana zemniekiem; pieteikumu reģistrācijas procesa izstrāde (kādas darbības ir jāautomatizē, bet kādas nav); dokumentu pārbaude (vai visi ir iesniegti un nedublējas); pieteicēju informēšana par reģistrāciju; pieteikto datu pareizības pārbaude; negatīvas atbildes rezultātā – atteikumu reģistrācija.

2.2. Ganāmpulku un dzīvnieku reģistrs

Ganāmpulku un dzīvnieku reģistrs ir nozīmīga integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas sastāvdaļa, jo būtiska ES tiešo maksājumu daļa lauksaimniecībā attiecas tieši uz dzīvniekiem.

Ganāmpulku un dzīvnieku reģistrs Latvijā jau eksistē kopš 1998.gada, tā uzturēšanu nodrošina Valsts SIA “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs”.

Ganāmpulku un dzīvnieku reģistrs ir izveidots, lai nodrošinātu:

1) vienotu ganāmpulku un dzīvnieku reģistra uzturēšanu valstī, saskaņā ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības prasībām;

2) informāciju kontroles un uzraudzības valsts funkciju veikšanai lopkopības nozarē;

3) dzīvnieku un lopkopības produkcijas izsekojamību un ražības palielināšanu.

Reģistra pamatelementi ir:

1. ganāmpulks (unikāls kods un novietnes adrese);

2. ganāmpulka īpašnieks (personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas kods);

3. dzīvnieks (liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirga – identitātes numurs).

Lai nodrošinātu ganāmpulku un dzīvnieku reģistra kā datorizētas datu bāzes funkcionēšanu IAKS ietvaros, jāuzlabo esošais ganāmpulku un dzīvnieku reģistrs, nodrošinot datu kvalitāti, to regulāru papildināšanu un aktualizāciju, ātru un drošu datu apmaiņu elektroniskā veidā, pēc datu bāzes struktūras, kas būs savietojama ar pārējām IAKS sistēmām un reģistriem. Ir jāizveido tiešsaistes režīms kontroles vajadzībām un jānodrošina datu pieejamība izmantojot Internetu.

2.3. Lauku reģistrs

Lauku reģistrs ir nozīmīga IAKS sastāvdaļa, jo lielākā Eiropas Savienības tiešo maksājumu daļa ir platībmaksājumi.

Lauku reģistra izveide ir visdarbietilpīgākais uzdevums šobrīd. Tas sastāvēs no divām daļām:

 1) grafiskās daļas, kurā tiks iekļautas digitizētas lauku bloku kartes visai lauksaimniecībā izmantojamajai zemei;

 2) tekstuālās daļas – kurā ir katra bloka identifikācijas numurs un informācija par lietotāju un zemes platībām.

Lauku reģistrs tiks veidots kā ģeogrāfiskā informācijas sistēma. Lauku reģistra pamatvienība ir lauku bloks – nepārtraukts lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabals, kuru norobežo stabilas un nemainīgas dabiskās robežas vai, atsevišķos gadījumos, īpašuma robežas. Lauku blokā atradīsies viens vai vairāki blakusesoši lauki, kuros tiks audzētas viena vai vairākas kultūras un ko apstrādās viens vai vairāki lauksaimnieki.

Lauku reģistra tekstuālajai daļai tiks nodrošināta sasaiste ar Nekustamā īpašuma valsts kadastru un Zemesgrāmatas valsts informācijas sistēmu.

Lauku reģistra grafiskā daļa Latvijā tiks veidota uz digitālo ortofoto karšu pamata, tajos iezīmējot atsevišķus lauku blokus, ar minimālo platību 0,3 ha. Lauku reģistrs netiek veidots tikai uz kadastra pamata, jo īpašuma robežas nesakrīt ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes dabiskajām robežām, kas apgrūtina kontroles iespējas un nenodrošina korektus maksājumus.

Lai iegūtu pēc iespējas precīzāku pārskatu par situāciju dabā, Lauku reģistrs būs regulāri jāaktualizē, līdz ar ko būs jāveic pilna Latvijas teritorijas aerofotogrāfēšana, lai iegūtu jaunas ortofotokartes. Katru gadu ir jāaktualizē informācija par 20 % lauku bloku.

Lauku bloku iezīmēšana visā Latvijas teritorijā būtu jāpabeidz līdz 2003.gada otrajai pusei.

Pēc Lauku reģistra izveides ir jānodrošina šī reģistra saikne ar Ganāmpulku un dzīvnieku reģistru un Atbalsta pieteikumu uzskaites sistēmu un Klientu reģistru, tas būs jāveido pieejams tiešsaistes režīmā, lai nodrošinātu efektīvas administratīvās un lauku kontroles.

Lauku reģistrs ir viens no svarīgākajiem IAKS elementiem, un kā liecina ES dalībvalstu pieredze tā pilnīgai izveidei ir nepieciešami vairāki gadi. Zviedrijā lauku bloku iezīmēšana noritēja divus gadus (1996. – 1998.gads) un tam kopumā tika patērētas 86 000 stundas. To iezīmēšanā piedalījās 125 Zemes dienesta darbinieki. Pēc Lauku reģistra izveidošanas, tā uzturēšanu un aktualizēšanu Zviedrijā nodrošina 20 darbinieki. Katru gadu tiek aktualizēta informācija par 10 % lauku bloku.

Lauku reģistru veido Lauku atbalsta dienests, izstrādājot Lauku reģistra projektu, ieskaitot informācijas sistēmas izveides projektu. Lauku reģistra izveidošana ir plānota pēc šādas kārtības: Valsts zemes dienests un Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz lauku bloku zīmēšanas metodiku un divpusējo līgumu starp Lauku atbalsta dienestu un Valsts zemes dienestu, zīmē visai Latvijas Republikas teritorijā esošajai lauksaimniecībā izmantojamai zemei lauku bloku robežas, izmantojot Valsts zemes dienestā pieejamās ortofotokartes, vienkāršotās topogrāfiskās kartes, Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra un arhīva informāciju. Valsts zemes dienestā sagatavotos Lauku reģistra grafiskās daļas materiālus uzglabā līdz brīdim, kad tās tiek nodotas Lauku atbalsta dienesta rīcībā. Savukārt Lauku atbalsta dienests savlaicīgi izstrādā un nodrošina Lauku reģistra informācijas sistēmu ieviešanu līdz 2003.gada 4. ceturksnim.

Lai savlaicīgi pabeigtu visu lauku bloku iezīmēšanu visā Latvijas teritorijā, Lauku atbalsta dienestam ir jāslēdz līgums ar Valsts zemes dienestu par grafiskās daļas datu sagatavošanu (lauku bloku zīmēšanu). Kopumā, lai sazīmētu lauku blokus visai lauksaimniecībā izmatojamai zemei Latvijā ir nepieciešami vismaz 390 tūkstoši latu. Taču pašreizējie finansu līdzekļi nav pietiekoši, lai uzsāktu šos pasākumus 2002.gadā. Taču savlaicīgi organizējot darbus, lauku reģistru iespējams izveidot līdz iestāšanās brīdim ar nosacījumu, ja 2002.gadā lauku bloku robežu zīmēšanas darbi izpildīti vismaz 20 % apjomā. Tādēļ Lauku atbalsta dienests un Valsts zemes dienests jāveic visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes bloku robežu zīmēšanu šādā secībā:

• 2002.gads: augusts – decembris – 15 – 20 % no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, atkarībā no finansējuma apjoma un finansējuma piešķiršanas laika (nepieciešamais finansējums – 70 000 LVL);

• 2003.gads – 80 – 85 % no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības (nepieciešamais finansējums – 320 000 LVL).

Lauku atbalsta dienests un Valsts zemes dienests šo darbu veikšanai nodrošina nepieciešamo speciālistu iesaistīšanu, atkarībā no finansējuma apjoma.

Kā arī Lauku atbalsta dienests plāno regulāru lauku bloku robežu grafiskā materiāla atjaunošanu, bet Valsts zemes dienests nodrošina jaunu ortofoto karšu izgatavošanu vienreiz piecos gados.

2.4. Maksājumu un atskaišu sistēma

Maksājumu un atskaišu sistēma sastāv no:

1) maksājumu moduļa;

2) grāmatvedības moduļa;

3) atskaišu moduļa (tai skaitā x – tabulas).

Maksājumu sistēmā ir jānodrošina sekojoši procesi: galīgās izmaksājamās summas aprēķināšana, informācijas nosūtīšana atbalsta saņēmējam par atbalsta summas lielumu pēc izmaksāto avansu un ieturējuma atskaitīšanas, atbalsta maksājumu veikšana, veikto maksājumu uzskaite un atskaišu sagatavošana. Šīs sistēmas izveidošanai un darbības nodrošināšanai arī ir nepieciešami papildus cilvēkresursi un finansu resursi.

Dalībvalstij regulāri ir jānosūta ziņojumi par integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas ieviešanu, situāciju pabalstu izmaksāšanā, pieteikumu skaitu, veikto pārbaužu rezultātiem utt. Latvijai ir jānodrošina atbilstoša programmatūra, kura apkopo integrētās administrēšanas sistēmas un maksājumu sistēmas datus un sagatavos atskaites atbilstoši ES prasībām. Šādas programmatūras izstrāde vai iegāde un tās piemērošana Latvijas situācijai prasa papildus finansu līdzekļus.

2.5. Ar IAKS saistītās sistēmas

Tā kā IAKS mērķis ir nodrošināt maksājumu administrēšanu, novēršot vairākkārtējas un neatbilstošas tiešo maksājumu izmaksas, tam ir jābūt saistītam ar citām sistēmām:

1. Valsts kases valsts informācijas sistēma;

2. Nekustamā īpašuma valsts kadastrs;

3. Datorizētā valsts zemes grāmata.

Sistēmas izstrādes gaitā tiks precizēti citi reģistri un informācijas sistēmas, ar kuriem būs nepieciešams sasaistīt integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu.

2.6. Shēma vienkāršotai maksājumu administrēšanai

Tā kā integrētās administrēšanas sistēmas izveide ir ļoti darbietilpīga un dārga, un plānotais kandidātvalstu uzņemšanas gads ir 2004.gada 1.janvāris, ES komisija kandidātvalstīm ir izteikusi iespēju ieviest tādu sistēmu, kas piemērota vienkāršotai maksājumu shēmai. Tas ir – ES komisija paredz jaunajām dalībvalstīm izvēli standarta tiešo maksājumu sistēmas vietā uz ierobežotu laiku (2007.gadam) hektārmaksājumus piemērot visai lauksaimniecības platībai, tas nozīmē, ka netiks saņemti atsevišķi maksājumi par lopiem un ganāmpulkiem. Vienkāršotās sistēmas perioda beigās dalībvalstis pievienosies regulārajai tiešo ienākumu atbalsta sistēmai tādā veidā, kādā tā tiks piemērota tajā brīdī. Saskaņā ar ES priekšlikumiem par nepieciešamību reformēt Kopējo lauksaimniecības politiku, arī pašreizējās dalībvalstīs paredzēts ieviest vienkāršotu tiešo maksājumu administrēšanas sistēmu, kas būtu līdzīga tai, ko paredz kandidātvalstīm. Līdz ar to iespējama situācija, ka jaunajām dalībvalstīm nebūs jāmaina administrēšanas sistēma, bet tas būs jādara pašreizējām dalībvalstīm.

Neskatoties uz to, ka nākamā dalībvalsts būs izvēlējusies vienkāršotu maksājumu administrēšanas shēmu, administrēšanai būs jānotiek saskaņā ar IACS pamatprincipiem jau no iestāšanās brīža Eiropas Savienībā (2004.gada 1.janvāri). Sistēmas izveidi ātrāku, vienkāršāku un lētāku darītu tas, ka jāadministrē būtu tikai viena atbalsta shēma pašreiz ES likumdošanā paredzēto sešu shēmu vietā. Līdz ar to nebūtu vajadzīga IAKS sasaiste ar Ganāmpulku un dzīvnieku reģistru un nevajadzētu izstrādāt sešas pieteikumu administrēšanas sistēmas, jo katrai no tām ir citādāki atbalsta saņemšanas nosacījumi. Zemniekiem būtu jāaizpilda viena, daudz vienkāršāka pieteikumu forma un nebūtu jāievēro dažādi nosacījumi attiecībā uz zemes atstāšanu atmatā vai ganāmpulku blīvumu. Atbalsts vienkāršotās shēmas gadījumā pienāktos visām lauksaimniecības nozarēm (arī piensaimniecībai, cūkkopībai, cukurbiešu un kartupeļu audzētājiem), nevis tikai graudkopībai un liellopu gaļas ražošanai. Turpmākai sistēmas administrēšanai un nepieciešamo kontroļu veikšanai būtu nepieciešams mazāks iesaistīto cilvēku skaits un finansu resursi.

Tā kā Komisija vēl nav skaidri formulējusi konkrētas prasības attiecībā uz IAKS vienkāršoto maksājumu shēmām un nav arī skaidrs, kāds būs lauksaimniecības sarunu rezultāts, tad Zemkopības ministrija nolēmusi veidot IAKS atbilstoši pašreizējām ES prasībām, lai Latvija būtu tiesīga saņemt tiešos maksājumus līdz ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā.

3. Sagaidāmās sekas problēmas nerisināšanas gadījumā

Ja Latvijā līdz 2004.gada 1.janvārim netiek izveidota integrētā administrēšanas sistēma, tad:

1) Latvija nesaņems Eiropas Savienības tiešos maksājumus lauksaimniecībai t.i.: atkarībā no iestāšanās ES sarunu rezultāta 14 – 59 milj. LVL gadā;

2) Ja finansu līdzekļi ir nepietiekoši, un tā rezultātā IAKS tiek ieviesta nepilnīgi, tad Latvijai kā ES dalībvalstij būs jāmaksā soda naudas par pārkāpumiem tiešo maksājumu administrēšanā un daļēji jāatmaksā tiešie maksājumi Eiropas Savienības budžetā.

 

4. Problēmas risinājums

4.1. Atbildīgās institūcijas un resursi

pamata pasākumi un nepieciešamie finansu līdzekļi IAKS ieviešanai ir atspoguļoti 1.pielikumā, taču joprojām neskaidrs ir jautājums par atbildības sadalījumu, kas veic šos pasākumus un no kādiem finansu līdzekļiem tos var realizēt. Ja 2003.gadā tiek piešķirti visi nepieciešamie finansu līdzekļi IAKS izveidei, tad jāveic šādi uzdevumi:

1) integrētās administrēšanas sistēmas prasību un arhitektūras izstrāde. Atbildīgā institūcija – Lauku atbalsta dienests;

2) Atbalsta pieteikumu administrēšanas sistēmas izstrāde. Pasākumi ir uzsākti, atbildīgā institūcija – Lauku atbalsta dienests. Šiem pasākumiem tiek plānoti valsts budžeta līdzekļi, kā arī PHARE 2001 līdzekļi. Lauku atbalsta dienests izveido šo sistēmu līdz 2004.gada 1.janvārim.

3) Maksājumu un atskaišu sistēmas izveide. Atbildīgā institūcija – Lauku atbalsta dienests. Iegādājoties standartprogrammas gadījumos, ja tās atbilst Latvijas nosacījumiem, ja nepieciešams, veic papildus programmatūras izstrādi.

4) Lauku reģistru izveido Lauku atbalsta dienests. Lauku reģistra grafiskās daļas informācijas sagatavošanu veic sadarbojoties ar Valsts zemes dienestu – līdz 2003.gada 4. ceturksnim.

5) Lauku atbalsta dienests, sadarbojoties ar Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centru, nodrošina Ganāmpulku un dzīvnieku reģistra papildināšanu, dokumentācijas sagatavošanu, integrāciju ar IAKS informācijas sistēmām un testēšanu. Ganāmpulku un dzīvnieku reģistram uz 2004.gada 1.janvāri ir jāatbilst visām prasībām, kuras tam tiek izvirzītas IAKS ietvaros.

4.2. Nepieciešamie tiesību akti

Latvijā IAKS izveides kārtību nosaka Ministru kabineta 27.12.2001. noteikumi Nr.540 “Kārtība, kādā izveidojama vienota administrēšanas sistēma atbalstam laukiem, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežsaimniecībai”. Tomēr pastāv nepieciešamība izdarīt grozījumus šajos noteikumos, tā kā sākotnēji tika plānots lauku reģistru bāzēt uz kadastra kartēm, taču pēc ES ekspertu ieteikumiem un saskaņā ar Eiropas Savienības regulām 3508/92 un 2419/2001 lauku reģistra izveidi tika nolemts balstīt uz lauku bloku sistēmu, balstoties uz ortofoto kartēm, kadastra kartes izmantojot tikai kā papildus atsauces materiālu.

Ir jāizdara grozījumi arī attiecībā uz termiņiem, kuros atsevišķām integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas sastāvdaļām ir jābūt izveidotām. Ministru kabineta komitejas sēdē 2001.gada 5.novembrī (prot. Nr. 46 5.§) tika nolemts precizēt noteikumu projekta pārejas noteikumus, paredzot integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas izveidi sadalīt pa posmiem, nosakot katram reālu spēkā stāšanās laiku atbilstoši pieejamiem finansu resursiem. Tomēr situācija ir mainījusies un ES komisija savā š.g. 30.janvāra paziņojumā ir skaidri norādījusi, ka kandidātvalstis varēs saņemt ES tiešos atbalsta maksājumus lauksaimniecībā tikai gadījumā, ja uz iestāšanās brīdi pilnībā būs izveidota IAKS. Līdz ar to arī ir jāparedz, ka noteikumi pilnībā stājas spēkā, sākot ar 2004.gada 1.janvāri (4.pielikums).

Grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.540 “Kārtība, kādā izveidojama vienota administrēšanas sistēma atbalstam laukiem, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežsaimniecībai” ir nepieciešams steidzami pieņemt, jo bez šo grozījumu akceptēšanas nav iespējama savlaicīga Lauku reģistra grafiskās daļas izstrādes uzsākšana. Grozījumi paredzēs Lauku reģistra izveidi uzdot Lauku atbalsta dienestam sadarbībā ar Valsts zemes dienestu, kā arī nepieciešams mainīt noteikumu VII nodaļu Noslēguma jautājumi, kurā jāmaina noteikumu spēkā stāšanās laiks, jo pašreizējā redakcijā nodaļa par lauku reģistra izveidi nav spēkā. Un tikai pēc šo noteikumu pieņemšanas Lauku atbalsta dienests ir tiesīgs slēgt divpusēju līgumu ar Valsts zemes dienestu par lauku bloku zīmēšanu uzsākšanu un pakāpenisku izstrādātā materiāla nodošanu Lauku atbalsta dienestam.

Zemkopības ministrs A.Slakteris

__________________________________
 1 Ieskaitot piena kvotu reģistru

 

1.pielikums

IAKS izveidei nepieciešamais budžeta līdzekļu pieprasījums 2002.gadam, LVL

Nr.p.k.

Izdevumu postenis

IAKS apakšprogramma

Kopā

VIP .

Kopā

Plānotās iegādes
Phare proj.
Kopā

bāze 2002.g.

papildus

bāze 2002.g.

papildus

 

Cilvēku skaits 162 (26 CA un 136 RLP, AMSVP)

26 + eksperti

136

           
1.

IAKS procedūru izstrāde, IS uzturēšana, IAKS ieviešana (darba algas, soc.nod.uztur)

112 736

485 961

598 697

       

598 697

1.1.

Pieteikumu reģistrācijas procesa izstrāde

6067

9 719

15 786

       

15 786

1.2.

Pieteikumu izskatīšanas administratīvo procedūru izstrāde

6067

9 719

15 786

       

15 786

1.3.

Prasību izstrāde pieteikuma formām

6067

9 719

15 786

       

15 786

1.4.

Pieteikumu formu atbilstoši ES prasībām izstrāde

6067

9 719

15 786

 

485 961

485 961

 

501 747

1.5.

Kontroles procedūru izstrāde

6067

9 719

15 786

       

15 786

1.6.

Maksājumu procedūru izstrāde

6067

9 719

15 786

       

15 786

1.7.

Riska analīzes pamatprincipu noteikšana

6067

9 719

15 786

       

15 786

1.8.

Rokasgrāmatu izstrāde

6066

9 719

15 785

       

15 785

1.9.

IS prasību analīze, izrietoša no ES normatīvajiem dokumentiem

6066

9 719

15 785

       

15 785

1.10.

IS darbības koncepcijas izstrāde

6066

9 719

15 785

       

15 785

1.11.

IAKS ieviešana, IS uzturēšana (datortīklu administratori)

52 069

388 769

440 838

       

440 838

2.

Pārējie kārtējie izdevumi (IS uzturēšana, maksa par pakalpojumiem, telpu īre, telefons, kancelejas preces, komandējumi utml.)

7 115

143 402

150 517

       

150 517

3.

IAKS IS izstrāde

92 176

316 000

408 176

77 756

810 244

888 000

240 000

1 536 176

3.1. IAKS IS programmatūras prasību specifikāciju sagatavošana

42 176

 

42 176

 

110 000

110 000

 

152 176

3.1.1

IAKS IS arhitektūras programmatūras prasību specifikācijas sagatavošana

8 176

 

8 176

 

20 000

20 000

 

28 176

3.1.2

Atbalsta pieteikumu administratīvā sistēmas programmatūras prasību specifikācijas sagatavošana

7 000

 

7 000

 

20 000

20 000

 

27 000

3.1.3

Klientu reģistra programmatūras prasību specifikācijas sagatavošana

3 000

 

3 000

 

10 000

10 000

 

13 000

3.1.4

Risku analīze un kontroļu atlases sistēmas programmatūras prasību specifikācijas sagatavošana

8 000

 

8 000

 

20 000

20 000

 

28 000

3.1.5

Maksājumu un atskaišu sistēmas programmatūras prasību specifikācijas sagatavošana

8 000

 

8 000

 

20 000

20 000

 

28 000

3.1.6

eksporta-importa maksājumu programmatūras prasību specifikācijas sagatavošana

8 000

 

8 000

 

20 000

20 000

 

28 000

3.2.

IS programmēšana, testēšana un dokumentācijas sagatavošana

50 000

316 000

366 000

77 756

600 244

678 000

 

1 044 000

3.2.1.

IAKS IS arhitektūras programmēšana, testēšana un dokumentācijas sagatavošana

50 000

 

50 000

 

70 244

70 244

 

120 244

3.2.2. Atbalsta pieteikumu administratīvā sistēmas programmēšana, testēšana un dokumentācijas sagatavošana      

35 756

150 000

185 756

 

185 756

3.2.3.

Klientu reģistra programmēšana, testēšana un dokumentācijas sagatavošana

     

7 971

50 000

57 971

 

57 971

3.2.4.

Risku analīze un kontroļu atlases sistēmas programmēšana, testēšana un dokumentācijas sagatavošana

     

12 753

60 000

72 753

 

72 753

3.2.5.

Maksājumu un atskaišu sistēmas programmēšana,

               
 

testēšana un dokumentācijas sagatavošana

     

21 276

120 000

141 276

 

141 276

3.2.6.

Eksporta-importa maksājumu programmēšana, testēšana un dokumentācijas sagatavošana

 

316 000

316 000

 

150 000

150 000

 

466 000

3.3.

IAKS IS moduļu integrācija un testēšana

       

80 000

80 000

 

80 000

3.4.

Esošā Ganāmpulka un dzīvnieku reģistra papildināšana (programmēšana), testēšana un dokumentācijas sagatavošana

       

10 000

10 000

 

10 000

3.5.

Ganāmpulku un dzīvnieku reģistra integrācija ar IAKS IS un testēšana

       

10 000

10 000

 

10 000

3.6.

Datortehnikas (serveru, datu rezerves iekārtu u.c.) un standartprogrammatūras (Oracle, maksājumu programma u.c.) iegāde IAKS IS

           

240000

240 000

4.

Lauku reģistra izveidošana un uzturēšana

60 000

855 100

885 100

38 843

371 157

410 000

600 000

1 895 100

4.1.

Datortehnikas un programmatūru iegāde

     

38 843

171 157

210 000

600 000

810 000

4.2.

Programmatūras izstrāde

7 000

 

7 000

 

200 000

200 000

 

207 000

4.2.1.

Lauku reģistra programmatūras prasību specifikācijas sagatavošana un apstiprināšana

7 000

 

7 000

 

30 000

30 000

 

37 000

4.2.2.

IS programmēšana, testēšana un dokumentācijas sagatavošana

       

130 000

130 000

 

130 000

4.2.3.

Integrācija ar IAKS IS un testēšana

       

40 000

40 000

 

40 000

4.3.

Lauku reģistra grafiskās daļas izveide (Lauku bloku robežu zīmēšana -digitalizēšana)

53 000

755 100

778 100

       

778 100

4.3.1.

Pilotprojekts Lauku bloku digitalizēšanas metodoloģijas izstrāde

12 000

 

12 000

       

12 000

4.3.2.

Lauku bloku digitalizēšana VZD un LAD*

11 000

390 100

401 100

       

401 100

4.3.3.

kadastra un kartogrāfiskā materiāla abonementa izmaksas gadā

 

65 000

65 000

       

65 000

4.3.4.

LAD darbinieku darba samaksa un uzturēšanas izdevumi (gatavo karšu aktualizēšana un precizēšana ar potenciālajiem ES atbalsta pretendentiem) ~ 10 cilv.

30 000

 

30 000

       

30 000

4.3.5.

atkārtota ortofotokaršu veidošana (nepieciešams VZD)**

 

300 000

300 000

       

300 000

4.4.

GPS tīkla izveidošana (nepieciešams VZD)***

               

4.5.

GPS iekārtu iegāde

 

100 000

100 000

       

100 000

5.

IAKS iesaistītā personāla darbības nodrošināšana

 

286 952

286 952

103 901

339 099

443 000

 

729 952

5.1.

Datortehnikas iegāde (datori, printeri, APC BackUPS, datu uzglabāšanas iekārta)

 

184 000

184 000

103 901

339 099

443 000

 

627 000

5.1.1.

t.sk. eksporta-importa maksājuma modulim (132 št. vietām)

 

184 000

184 000

       

184 000

5.1.2.

LAD darbinieku nodrošināšanai

     

103 901

339 099

443 000

 

443 000

5.2.

Biroja mēbeles darba vietu iekārtošanai

 

68 000

68 000

       

68 000

5.3.

Kapitālās iegādes (kopētāji, faksi, transportlīdzekļi utml.)

 

34 952

34 952

       

34 952

 

KOPĀ

272 027

2 087 415

2 329 442

220 500

1 520 500

1 741 000

840 000

4 940 442

* - nepieciešamais finansējums kopā vismaz 390 tūkstoši latu, 2002.gadā nepieciešams - 70 tūkstošu latu, kurus jāpiešķir VZD, un 2003.gadā atlikušo summu vajadzētu piešķirt papildus VZD budžetā, lauku bloku zīmēšanas darbi tiktu veikti, pamatojoties uz divpusēju līgumu starp LAD un VZD

** - Atkārtotai ortofotokaršu veidošanai 2003.gadā nepieciešami līdzekļi 300000 LVL, jo saskaņā ar Aizsardzības ministrijas plāniem 2003.gadā tiek atjaunotas kartes Zemgales reģionam, bet lauku reģistram nepieciešams arī Kurzemes reģions, jo tajā ir vecākas kartes (no 1994.gada).

*** - Globālās pozicionēšanas tīkla (GPS) izveidošanai nepieciešamos līdzekļus 1 250 000, nepieciešams plānot 2004.gadā, jo tīkls nepieciešams Lauku bloku aktualizēšanai un robežu noteikšanai strīdus gadījumos.

Zemkopības ministrs A.Slakteris 

2.pielikums

IAKS informācijas sistēma un elementi

2.PIEL.ZINOJUM.467 COPY.GIF (15567 bytes)

Zemkopības ministrs A.Slakteris

4.pielikums

Nepieciešamie tiesību akti vienotas administrēšanas sistēmas ieviešanai

Dokumenta veids

Nosaukums

Nepieciešamie grozījumi vai pamatinformācija par tiesību akta projektu

Par tiesību akta izstrādāšanu atbildīgā institūcija

Nepieciešamie grozījumi tiesību aktos

     

Ministru kabineta noteikumi

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.540 “Kārtība, kādā izveidojama vienota administrēšanas sistēma atbalstam laukiem, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežsaimniecībai”

III daļā Lauku reģistrs

nepieciešams papildināt:

- ar VZD finansēšanas kārtību par datu apmaiņu, ortofoto materiāla atjaunošanas un finansēšanas kārtību

VII daļu Noslēguma jautājumi

– izslēgt un aizstāt ar VII Eiropas Savienības atbalsta laukiem un lauksaimniecībai saņemšanas nosacījumi

Zemkopības ministrija

 

Zemkopības ministrs A.Slakteris

3.pielikums

Tiešo maksājumu administrēšanas shēma

3.PIEL.ZIN.367 COPY.GIF (68189 bytes)

Zemkopības ministrs A.Slakteris

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!