“Mums tik tiešām ir veiksmīga sadarbība”

17.augustā Indonēzijā — Neatkarības diena

Tjahjono, Indonēzijas vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

—Vēstnieka kungs, Indonēzijas valsts svētki cieši saistīti ar Otrā pasaules kara beigu posma notikumiem jūsu reģionā.

— Jā, 1945. gada 17. augustā Indonēzija pasludināja savu neatkarību, un tas notika tikai dažas dienas pēc Japānas okupācijas karaspēka kapitulācijas sabiedroto spēku priekšā. Neatkarības pasludināšana izbeidza vairāk nekā 350 gadus ilgo holandiešu un vairāk nekā trīs gadus ilgo japāņu koloniālo valdīšanu Indonēzijā. Taču, lai savu neatkarību nosargātu, Indonēzija bija spiesta vēl piecus gadus cīnīties ar holandiešu armiju.

Kopš tā laika Indonēzijas Neatkarības diena tiek atzīmēta ar plašiem svētku pasākumiem. Ik gadu 17. augustā notiek svinīgā valsts karoga pacelšanas ceremonija pie Prezidenta pils, kurā piedalās arī ārvalstu vēstnieki. Līdzīga ceremonija notiek arī provinču un apgabalu galvaspilsētās, kā arī Indonēzijas vēstniecībās ārzemēs.

— Pēdējos gados Indonēzija piedzīvojusi lielas politiskas pārvērtības. Kā jūs raksturotu pašreizējo situāciju valstī?

— Kopumā politiskā situācija Indonēzijā kļūst stabilāka. Etniskā spriedze, kas bija izveidojusies dažos reģionos, piemēram, Poso un Moluku salās, tiek kontrolēta, un sabiedrība jūt atbildību par nacionālo konsolidāciju, par ko jau agrāk panākta vienošanās. Valstī notiek reģionālās autonomijas ieviešanas process. Īpašu autonomijas statusu valdība piešķīrusi Ačehai un Iriāndžajai.

Arī ekonomikas jomā gūts zināms progress. 2001. gadā ekonomikas pieaugums sasniedza 3,5 procentus. Indonēzijas valūtas kurss tiek pastāvīgi nostiprināts iepretim ASV dolāram, un inflācija tiek kontrolēta.

— Protams, Latvijas sabiedrību interesē mūsu valstu divpusējās attiecības, kuru veidošanā abām pusēm tomēr ir jārēķinās arī ar lielo ģeogrāfisko attālumu.

— Jā, un tomēr attiecības starp mūsu valstīm ir stabilas un labvēlīgas. Mums ir patiešām laba sadarbība gan starptautiskajā, gan divpusējo attiecību jomā. Tirdzniecības apjoms starp mūsu valstīm joprojām gan ir zems, tomēr ar katru gadu tas pieaug. Es uzskatu, ka abu valstu ekonomiskās sadarbības potenciāls ir augsts. Indonēzija ar saviem vairāk nekā 200 miljoniem iedzīvotāju varētu būt milzīgs noieta tirgus Latvijas eksportam. Savukārt Latvijas straujā ekonomiskā izaugsme pavērs aizvien jaunas sadarbības iespējas Indonēzijas uzņēmējiem Latvijā. Joprojām daudz kas jāizvērtē, lai sekmētu mūsu ekonomiskās attiecības. Tādējādi mēs rastu iespējas paplašināt mūsu tirdzniecības un ekonomiskos sakarus. Šajā jomā vēl daudz jādara abu valstu darījuma aprindām, pētot otras valsts piedāvātās iespējas. Taču, lai tas notiktu, jāiegulda vēl lielāks darbs arī no abu valstu valdību puses.

— Kādi, jūsu skatījumā, būs turpmākie mūsu valstu divpusējo attiecību soļi?

— Esmu pārliecināts, ka sekmīgi turpināsies mūsu divpusējie kontakti, gan augsta līmeņa amatpersonu, gan arī privātajā līmenī. Tas padziļinās abu valstu savstarpējo izpratni, un tā savukārt sekmēs mūsu sadarbību, vispirms jau ekonomikas jomā. Es no savas puses arī turpmāk darīšu visu iespējamo, lai sekmētu mūsu ekonomiskos kontaktus, regulāri informējot Indonēzijas darījuma aprindas par Latviju un piegādājot Latvijas uzņēmējiem informāciju par sadarbības iespējām ar Indonēziju.

— Rit jau trešais gads kopš jūsu akreditācijas Latvijā. Kādas ir galvenās atziņas par mūsu zemi?

— Mani dziļi iespaidojis vērienīgais pārveidojumu process Latvijā no pirmajiem trauslajiem soļiem, atjaunojot savu valstiskumu, līdz stabili iedibinātiem demokrātijas principiem, izveidojot valsti, ko augsti ciena gan kaimiņi, gan visa starptautiskā sabiedrība. Tādēļ es gribu Latvijas tautai nodot vislabākos panākuma vēlējumus.

Jānis Ūdris,  “LV” ārpolitikas redaktors