• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Rīgas ģeometrisko centru. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.08.2002., Nr. 115 https://www.vestnesis.lv/ta/id/65284

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar valsts vizīti Islandē esam, valstī, kurai īpaša loma mūsu liktenī

Vēl šajā numurā

13.08.2002., Nr. 115

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Rīgas ģeometrisko centru

ROLANDS.JPG (21880 bytes)
Foto: A.F.I.

Kopš 1896. gada Rīgā, tāpat kā visās Hanzas savienības pilsētās, par vietu, no kuras mērīja attālumus līdz citām pilsētām un apdzīvotajām vietām, tika noteikta Rolanda skulptūras zobena smaile. Rīgas Rolands ilgus gadus bija pazudis no savas kādreizējās vietas Rātslaukumā, taču arī pēc atgriešanās bruņinieka zobens vairs nekalpo par attāluma mērīšanas atskaites punktu, un pašreiz kilometru skaitīšanā iestājušās jukas.

Kad pilsētas tēvi izlēma atjaunot Rātslaukumu ar visiem tā jaukumiem, 1999. gadā toreizējais mērs Andris Bērziņš apņēmības pilns solīja, ka ar īpašu domes lēmumu pēc Rolanda novietošanas Rātslaukumā bruņinieka zobena smaile atkal tiks atzīta par ģeometrisko centru, proti, par vietu, no kuras tiks mērīti visi attālumi. To atbalstīja arī Rīgas ģeodēziskā centra direktors Jānis Pakalns, kurš sacīja, ka situāciju, ka Rīga palikusi bez ģeometriskā centra, atrisinātu īpašs Ministru kabineta vai Rīgas domes lēmums. Ģeodēzisti arī cītīgi mērījuši un saskaņojuši no jauna uzstādītā Rolanda atrašanās vietu, lai nobīde no kādreizējās zobena atrašanās vietas nebūtu lielāka par dažiem centimetriem. Tikai labā apņemšanās pieņemt lēmumu kaut kur pačibējusi…

Kaut arī, Rīgai oficiāli iztiekot bez sava ģeometriskā centra, par tādu ir pieņemts uzskatīt Centrālā pasta sienu Stacijas laukumā, līdz kurai tad arī tiek rēķināts attālums. Līdz ar to gadījušās ačgārnības, kuras varam izbaudīt vēl šodien. Iebraucot Rīgā no dažādām pusēm, var konstatēt, ka vietām attālumi ir norādīti līdz Rīgas pilsētas robežai, bet citviet attālums līdz Rīgai noteikts, par atskaites punktu izvēloties pilsētas centru.

Turpinās sarunas ar Satiksmes ministriju par Rolanda smailes “reanimēšanu”. Ministrija gluži “kurvīti” nedod un stāsta, ka lemšana par pilsētas ģeometriskā centra atrašanās vietu esot “procesā”, bet vismaz pagaidām šo punktu pārcelt kaut kur citur no pasta ēkas stūra negrasās. Ja Rolanda zobena smaile atkal atgūtu ģeometriskā centra godu, izdevumi rastos, tikai nomainot norādes par attālumu līdz Rīgai uz ceļa rādītājiem, bet kartēs un Rīgas pilsētas shēmās nekādi grozījumi nebūtu jāveic.

Rīgas ģeometriskā centra pārceļošana šurpu turpu dažu simtu metru robežās nav nekas jauns. 17.-18. gadsimtā, kad strauji attīstījās pasta satiksme, par Rīgas ģeometrisko centru tika uzskatīts Lielais pasts, kas atradās vietā, kur patlaban ir Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāte.

Kamēr Rīga vēl tikai prāto, no kurienes tai mērīt attālumus līdz citām vietām, Pēterbaznīcā, netālu no ieejas uz grīdas ir novietota plāksne ar atzīmi par Latvijas ģeodēzisko centru, bet pie sienas - pērnā gada 18. novembrī uzstādīta plāksne, kura vēsta, ka Pēterbaznīcā atradās vēsturiskais Latvijas Republikas koordinātu sākumpunkts no 1921. līdz 1945. gadam.

 

“RĪGAS BALSS”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!