• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu attiecībām nepieciešams vēl dziļāks saturs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.08.2002., Nr. 114 https://www.vestnesis.lv/ta/id/65199

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Savā pilsētā savs laiks

Vēl šajā numurā

09.08.2002., Nr. 114

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mūsu attiecībām nepieciešams vēl dziļāks saturs

Rīt, 10. augustā, Ekvadoras valsts svētki:

Neatkarības diena

Djego Steisijs–Moreno, Ekvadoras ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

MORENO.JPG (13938 bytes)
Foto: A.F.I

Vēstnieka kungs, cik zinu, jūsu valsts svētkiem ir sena vēsture.

— Jā, Ekvadoras Republika 10. augustā svin valsts svētkus, atzīmējot pirmo mūsu tautas sacelšanos pret koloniālo sistēmu un neatkarīgas un brīvas valsts svinīgu pasludināšanu 1809. gadā. Šī diena pazīstama arī kā “pirmais neatkarības sauciens Latīņamerikā”, jo tā kļuva par sākumpunktu turpmākajai neatkarības kustībai citās mūsu kontinenta valstīs. 10. augusta svētkus mēs atzīmējam ar dažādiem pasākumiem, pieminot neatkarības cīņu upurus, kā arī visus pārējos ekvadoriešus, kas ziedojuši dzīvību cīņā par mūsu valsts neatkarību un demokrātiju.

Kādā gaisotnē jūsu valsts šogad sagaida savus svētkus?

— Valsts stāvoklis pēc vairākiem krīzes gadiem ir visnotaļ pozitīvs. Atšķirībā no daudzām citām Latīņamerikas valstīm politiskā un ekonomiskā situācija mūsu valstī ir stabila. Ekvadora ir vienīgā valsts visā kontinentā, kuras iekšzemes kopprodukts pēdējā gadā pieaudzis par vairāk nekā 5 procentiem. Bezdarba līmenis ir būtiski samazinājies, un inflācija, kaut arī joprojām ir augsta, tiek kontrolēta. Dolāra ieviešana par vienīgo nacionālo valūtu vairojusi uzņēmēju pārliecību un piesaistījusi ārvalstu investīcijas, jo vairs nav devalvācijas vai monetārās nestabilitātes riska. Droša ekonomikas vadība un sadarbība ar Starptautisko valūtas fondu, Pasaules banku un citām starptautiskajām finansu organizācijām sekmējusi strukturālās reformas un valsts modernizāciju. Jāmin arī fiskālās sistēmas reforma, kā arī dažādi citi tiesiskie un politiskie pasākumi. Tas viss atkal aktivizējis ražošanu, sekmējis tirdzniecību un piesaistījis jaunas investīcijas. Mūsu valsts ekonomikas jomā ir droši gājusi pretī jauniem modernizācijas izaicinājumiem. Ekvadora galvenokārt ir agrāra valsts, un mūsu ekonomika ir ļoti atkarīga no ārējā tirgus stāvokļa. Šajā sakarā Ekvadora allaž iestājusies par brīvā tirgus principiem, visu protekcionisma formu novēršanu un Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumu nostiprināšanu. Par spīti pēdējo gadu ekonomiskajām grūtībām, Ekvadora lielu sava budžeta daļu novirzījusi sociālajām vajadzībām. Būtisks atbalsts sniegts izglītībai, veselības aizsardzībai un mājokļu celtniecībai. Palīdzība ir sniegta pašiem nabadzīgākajiem iedzīvotāju slāņiem, nodrošinot bērniem brīvas brokastis un pabalstus bezdarbniekiem.

Par politisko situāciju mūsu valstī jāteic, ka šis arī mums ir vēlēšanu gads — oktobrī notiks prezidenta, viceprezidenta un Kongresa vēlēšanu pirmā kārta, lai 2003. gada janvārī stātos spēkā jaunie mandāti. Ir skaidrs, ka vēlēšanas noritēs miera un kārtības gaisotnē un tajās piedalīsies visa politiskā spektra kandidāti.

Kā jūs raksturotu Latvijas un Ekvadoras divpusējās attiecības?

— Es tās nosauktu par teicamām. Savu oficiālo kontaktu laikā Rīgā, pēc tam, kad biju iesniedzis jūsu Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai savu akreditācijas vēstuli, esmu secinājis, ka šis ir pats labākais laiks, lai mūsu attiecībām piešķirtu konkrētāku saturu. Pēdējo konsultāciju laikā Kioto es pārliecinājos par mūsu valsts lēmumu veidot ar Baltijas reģionu ciešākas tirdzniecības attiecības un kultūras sakarus. Tāpēc mēs arī pētām iespējas iecelt Rīgā Ekvadoras goda konsulu. Tiek arī apspriesti nozīmīgi līgumi investīciju sekmēšanai un tūrisma sektora atbalstīšanai, kas noteikti tuvinās mūsu valstis.

Kā jums no tālās Ekvadoras izskatās Latvijas virzība uz Eiropas Savienību (ES) un NATO?

— Mēs turpinām cieši sekot Latvijas sarunām ar ES un NATO, kas ir Latvijas ārpolitikas galvenās prioritātes. Manuprāt, ir būtiski, lai gan Latvijas diplomātija, gan sabiedriskais un privātais sektors iekļautos valsts politikas veidošanā. Arī tas sekmēs Latvijas panākumus, izpildot dažādos sarunu punktus un tuvinot jūsu valsti jūsu nacionālajam mērķim.

Kādi ir jūsu spilgtākie iespaidi un galvenās atziņas Latvijā?

— Mēs nekad neaizmirsīsim Latvijas iedzīvotāju draudzīgumu, ko izrādīja gan jūsu parlamenta locekļi un citas amatpersonas, gan uzņēmēju pārstāvji un daudzi citi cilvēki, ko sastapu šogad maijā savas vizītes laikā Rīgā. Tā bija ļoti pozitīva pieredze un teicama iespēja iepazīties ar Latvijas vēsturi un šodienu. Varu tikai izteikt apbrīnu par jūsu valsts straujajiem panākumiem, nedaudz vairāk nekā vienpadsmit gados kopš neatkarības atgūšanas atjaunojot demokrātiju un uzlabojot cilvēku dzīves apstākļus, kā arī izvirzot Latviju par vienu no drošākajām ES kandidātēm. Gribu izteikt pateicību arī jūsu laikrakstam par iespēju Ekvadoras valsts svētku sakarā paust intervijā savu viedokli par mūsu valstu attiecībām. Es arī gribētu ar jūsu laikraksta starpniecību nodot vislabākos vēlējumus Latvijas tautai un valdībai un novēlēt sekmes pastāvīgā mūsu divu valstu attiecību uzlabošanā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!