Otrdien, 16. jūlijā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti “Noteikumi par informācijas institūcijām attiecībā uz reglamentētajām profesijām”, kuri nosaka informācijas institūcijas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, izņemot tās reglamentētās profesijas, kurām Latvijā vai ārvalstīs nepieciešama augstākā izglītība.

Tiek noteiktas šādas informācijas institūcijas: bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” — mehāniskā transportlīdzekļa (izņemot traktortehniku) vadītāja, bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītāja, autoskolas teorētisko priekšmetu pasniedzēja, autoskolas praktiskās braukšanas instruktora, bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītāju apmācības pasniedzēja un transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektora reglamentētajai profesijai; Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija — mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja reglamentētajai profesijai traktortehnikas vadītāja specialitātē; bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” — starptautisko kravu autopārvadājumu vadītāja (administratora), starptautisko pasažieru autopārvadājumu vadītāja (administratora), iekšzemes kravu autopārvadājumu vadītāja (administratora) un iekšzemes pasažieru autopārvadājumu vadītāja (administratora) reglamentētajai profesijai. 

Tāpat tiek noteiktas šādas informācijas institūcijas: Satiksmes ministrija — bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultanta (padomnieka) un bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultantu (padomnieku) apmācības pasniedzēja reglamentētajai profesijai; bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” Latvijas Jūrnieku reģistrs — reglamentētajām profesijām jūrniecībā; Civilās aviācijas administrācija — reglamentētajām profesijām civilajā aviācijā un lidostu darba jomā; Zemkopības ministrija — reglamentētajām profesijām ciltsdarbā.

Noteikts, ka pārējām reglamentētajām profesijām, kuras nav minētas šajos noteikumos, informācijas institūcija ir Akadēmiskās informācijas centrs.

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Likums noteiks kriminālatbildību par pārkāpumiem elektromagnētisko lauku izstarojošu iekārtu uzstādīšanā vai lietošanā, televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanā kabeļtīklu sistēmās.

Paredzēts, ka par radio vai televīzijas programmu raidīšanai vai izplatīšanai normatīvajos aktos paredzētās radioviļņus izstarojošo iekārtu uzstādīšanas vai lietošanas kārtības pārkāpšanu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par radio vai televīzijas programmu raidīšanai vai izplatīšanai normatīvajos aktos paredzētās radioviļņus izstarojošo iekārtu uzstādīšanas vai lietošanas kārtības pārkāpšanu, ja tas bijis par iemeslu radiosakaru pārtraukšanai, traucējumiem citu iekārtu normālai darbībai vai arī radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par televīzijas vai skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmu ierīkošanu vai ekspluatāciju bez atļaujas, ja tas bijis par iemeslu traucējumiem sabiedrisko radio vai televīzijas programmu uztveršanai vai citu elektromagnētisko lauku izstarojošo iekārtu normālai darbībai, vai arī ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, soda ar arestu vai ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām. Paredzēts, ka par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Akceptēti “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Likums noteiks administratīvo atbildību par pārkāpumiem skaņas apraides signālu izplatīšanā kabeļtīklu sistēmās.

Paredzēts noteikt, ka par radiosakarus reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu no divdesmit līdz simt piecdesmit latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. Par radio vai televīzijas programmu raidīšanai vai izplatīšanai normatīvajos aktos paredzētās radioviļņus izstarojošo iekārtu uzstādīšanas vai lietošanas kārtības pārkāpšanu uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot ar administratīvo pārkāpumu izdarīšanu saistītās iekārtas, rīkus un priekšmetus.

Paredzēts noteikt, ka par televīzijas vai skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmas ierīkošanu vai ekspluatāciju bez atļaujas uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

Paredzēts noteikt, ka par telekomunikāciju iekārtu patvaļīgu pieslēgšanu publiskajam telekomunikāciju tīklam uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. Par patvaļīgu pieslēgšanos televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmai vai tās bojāšanu uzliek naudas sodu no desmit līdz simt piecdesmit latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

Akceptēti noteikumi “Maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā izskata un apmierina līdz 2002.gada 31.decembrim iesniegtos pieteikumus naudas līdzekļu piešķiršanai tādu maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku prasījumu apmierināšanai, kas nav valsts uzņēmumi vai valsts kontrolētās statūtsabiedrības (valstij pieder vairāk par 50 procentiem no statūtsabiedrības kapitāla daļām), ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nespēj apmierināt šos prasījumus.

Maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, ar kuriem darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespējas periodā, kā arī darbiniekiem, ar kuriem darba tiesiskās attiecības izbeigtas šajos noteikumos paredzētajos gadījumos pirms uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atzīšanas par maksātnespējīgu, apmierina šādus prasījumus: kaitējuma atlīdzība par nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību; darba samaksa par pirmajiem trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad pārtraukta darba algas izmaksa, bet ne vairāk kā četri simti latu; valsts sociālās apdrošināšanas obligāta iemaksa un sociālā nodokļa parāds.

Saistībā ar darbinieka (arī darbinieka, ar kuru darba tiesiskās attiecības izbeigtas pirms uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atzīšanas par maksātnespējīgu) pieprasīto kaitējuma atlīdzību par nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību atlīdzina: parādu par laikposmu no parāda rašanās dienas līdz uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atzīšanai par maksātnespējīgu; parādu par laikposmu pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atzīšanas par maksātnespējīgu vai ja darba tiesiskās attiecības ar darbinieku izbeigtas pirms uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atzīšanas par maksātnespējīgu, parādu par laikposmu no tā atzīšanas par maksātnespējīgu līdz administratora pieteikuma iesniegšanas dienai; kaitējuma atlīdzības summu par trim gadiem uz priekšu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar darbinieku vai ja darba tiesiskās attiecības ar darbinieku izbeigtas pirms uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atzīšanas par maksātnespējīgu, kaitējuma atlīdzības summu par trim gadiem uz priekšu no pēdējās kaitējuma atlīdzības izmaksas dienas.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un sociālā nodokļa maksājumus par darba tiesisko attiecību visu laiku veic par šādiem maksātnespējīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbiniekiem: ja darbiniekam dienā, kad izbeigtas darba tiesiskās attiecības, līdz pensijas vecumam atlicis ne vairāk kā gads, kā arī ja darbiniekam, ar kuru darba tiesiskās attiecības izbeigtas pirms uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atzīšanas par maksātnespējīgu, pensija piešķirta, neņemot vērā apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts maksātnespējīgā uzņēmuma obligāto iemaksu parādu dēļ; ja darba tiesiskās attiecības ar darbinieku ir izbeigtas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespējas laikā līdz bankrota procedūras uzsākšanai vai pēc bankrota procedūras uzsākšanas, lai nodrošinātu tiesības uz bezdarbnieka pabalsta saņemšanu; ja darbiniekam pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas nodrošināma kaitējuma atlīdzība par nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

Pieteikumu darbinieku prasījumu apmierināšanai maksātnespējīgā uzņēmuma administrators vai tā pilnvarota persona iesniedz Privatizācijas aģentūrā saskaņā ar attiecīgām veidlapām.

Privatizācijas aģentūras valde, pamatojoties uz administratora pieteikumu un tam pievienotajiem šo pieteikumu pamatojošiem dokumentiem, pieņem lēmumu lūgt Ministru kabinetu atļaut Privatizācijas aģentūrai piešķirt naudas līdzekļus konkrētā maksātnespējīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Darbinieku prasījumu apmierināšana notiek šādā kārtībā: Privatizācijas aģentūras valde, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, pieņem lēmumu par naudas līdzekļu piešķiršanu konkrētā maksātnespējīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbinieku prasījumu apmierināšanai; šajos noteikumos minēto Privatizācijas aģentūras valdes lēmumu izskata Privatizācijas aģentūras padome vai tās izveidotā darba grupa un sniedz par to atzinumu; Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieks, pamatojoties uz Privatizācijas aģentūras padomes vai tās izveidotās darba grupas atzinumu, apstiprina naudas līdzekļu piešķiršanu konkrētā maksātnespējīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbinieku prasījumu apmierināšanai; pēc tam kad Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieks ir apstiprinājis naudas līdzekļu piešķīrumu, Privatizācijas aģentūra naudas līdzekļus, kas piešķirti izmaksai darbiniekiem, pārskaita administratora pieteikumā norādītajā kontā, bet naudas līdzekļus, kas piešķirti nodokļu parādu vai obligāto maksājumu samaksai, iemaksā attiecīgajos budžetos.

Maksātnespējīgā uzņēmuma administratora pienākums ir pēc naudas līdzekļu iegūšanas atmaksāt Privatizācijas aģentūrai summu, kuru tā saskaņā ar šiem noteikumiem ir izmaksājusi. Administratora atmaksātos līdzekļus Privatizācijas aģentūra ieskaita Valsts īpašuma privatizācijas fondā.

Ja par maksātnespējas risinājumu apstiprina mierizlīgumu vai sanāciju, tajā attiecīgi paredz Privatizācijas aģentūras izmaksātās summas atmaksu.

Noteikti šādi pārejas posma termiņi līdz 2002.gada 31.decembrim administratoru iesniegto, bet neizskatīto un neapmierināto pieteikumu naudas līdzekļu piešķiršanai maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku prasījumu apmierināšanai: Privatizācijas aģentūra 30 dienu laikā izvērtē un iesniedz Ekonomikas ministrijā administratoru pieteikumus; Ekonomikas ministrija sagatavo un nosūta saskaņošanai noteiktā kārtībā Ministru kabineta rīkojuma projektus par naudas līdzekļu piešķiršanu maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku prasījumu apmierināšanai ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas no Privatizācijas aģentūras; Privatizācijas aģentūra veic piešķirto naudas līdzekļu izmaksu ne vēlāk kā 30 dienu laikā no Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas.

Ja lēmums par maksātnespējīgā uzņēmuma bankrota procedūras uzsākšanu pieņemts laikposmā pēc 2002.gada 1.decembra, bet ne vēlāk kā līdz 2002.gada 31.decembrim, tāda uzņēmuma darbinieku prasījumiem šie noteikumi piemērojami, ja administrators prasījumu iesniedzis ne vēlāk kā līdz 2003.gada 28.februārim.

Noteikts, ka noteikumi attiecas arī uz komercreģistrā reģistrētām kapitālsabiedrībām, kuras nekontrolē valsts.

Akceptēti noteikumi “Maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un maksātnespējīgo valsts kontrolēto statūtsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā Privatizācijas aģentūra apmierina līdz 2002.gada 31.decembrim iesniegtos pieteikumus naudas līdzekļu piešķiršanai valsts uzņēmuma vai valsts kontrolētās statūtsabiedrības, kuru tiesa saskaņā ar likumu,,Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” atzinusi par maksātnespējīgu, darbinieku prasījumu, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un sociālā nodokļa parāds, apmierināšanai gadījumos, kuros likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un citos normatīvajos aktos ir paredzēts apmierināt minētos prasījumus, bet maksātnespējīgais uzņēmums nespēj vai nespēja šos prasījumus apmierināt.

Noteikts, ka darbinieku prasījumus apmierina šādos gadījumos: ja valsts uzņēmums vai valsts statūtsabiedrība ir nodota privatizācijai ar Ministru kabineta rīkojumu; ja valsts uzņēmums nodots privatizācijai ar Ministru kabineta rīkojumu un privatizācijas procesā pārveidots par valsts statūtsabiedrību; ja valsts statūtsabiedrība nodota privatizācijai ar Ministru kabineta rīkojumu un privatizācijas procesā pārveidota par valsts uzņēmumu; ja statūtsabiedrības, kurā valstij pieder vairāk par 50 procentiem no statūtsabiedrības kapitāla daļām, akcijas, kapitāla daļas, pajas, kas statūtsabiedrībā ar privāto kapitālu pieder valstij, nodotas privatizācijai ar Ministru kabineta rīkojumu; ja valsts kontrolētās statūtsabiedrības valsts kapitāla daļa ir izveidojusies valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizācijas rezultātā.

Maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, ar kuriem ir izbeigtas darba tiesiskās attiecības maksātnespējas periodā, kā arī šajos noteikumos paredzētajos gadījumos darbiniekiem, ar kuriem darba tiesiskās attiecības izbeigtas pirms valsts uzņēmuma vai valsts kontrolētās statūtsabiedrības atzīšanas par maksātnespējīgu, apmierina šādus darbinieku prasījumus šādā secībā (vienlaikus atbilstoši likumiem samaksājot ar attiecīgajām izmaksām saistītos iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus un obligātās iemaksas): kaitējuma atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību saskaņā ar šiem noteikumiem; darba samaksa par pirmajiem trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad pārtraukta darba algas izmaksa, vai likuma,,Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” Pārejas noteikumu 12.punktā minētajos gadījumos darba samaksa par visu nesamaksāto laikposmu; obligātās iemaksas saskaņā ar šiem noteikumiem; atlaišanas pabalsts sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos.

Saistībā ar kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību atlīdzina (arī darbiniekiem, ar kuriem darba tiesiskās attiecības izbeigtas pirms valsts uzņēmuma vai valsts kontrolētās statūtsabiedrības atzīšanai par maksātnespējīgu): parādu par laikposmu no parāda rašanās dienas līdz valsts uzņēmuma vai valsts kontrolētās statūtsabiedrības atzīšanas par maksātnespējīgu; parādu par laikposmu pēc valsts uzņēmuma vai valsts kontrolētās statūtsabiedrības atzīšanas par maksātnespējīgu vai ja darba tiesiskās attiecības ar darbinieku izbeigtas pirms valsts uzņēmuma vai valsts kontrolētās statūtsabiedrības atzīšanas par maksātnespējīgu, parādu par laikposmu no valsts uzņēmuma vai valsts kontrolētās statūtsabiedrības atzīšanas par maksātnespējīgu līdz administratora pieteikuma iesniegšanas dienai saskaņā ar šiem noteikumiem; kaitējuma atlīdzību par trim gadiem uz priekšu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar darbinieku vai ja darba tiesiskās attiecības ar darbinieku izbeigtas pirms valsts uzņēmuma vai valsts kontrolētās statūtsabiedrības atzīšanas par maksātnespējīgu, kaitējuma atlīdzības summu par trim gadiem uz priekšu no pēdējās kaitējuma atlīdzības izmaksas dienas.

Obligātās iemaksas par darba tiesisko attiecību visu laiku veic par šādiem maksātnespējīgā uzņēmuma darbiniekiem: ja darbiniekam dienā, kad izbeigtas darba tiesiskās attiecības, līdz pensijas vecumam atlicis ne vairāk kā gads, kā arī — ja darbiniekam, ar kuru darba tiesiskās attiecības izbeigtas pirms valsts uzņēmuma vai valsts kontrolētās statūtsabiedrības atzīšanas par maksātnespējīgu, pensija piešķirta, neņemot vērā apdrošināšanas stāžu (pilnos gados izteikts laikposms, kurā par personu ir veiktas vai par to bija jāveic obligātās iemaksas), kas uzkrāts maksātnespējīgā uzņēmuma obligāto iemaksu parādu dēļ; ja darba tiesiskās attiecības ar darbinieku ir izbeigtas valsts uzņēmuma vai valsts kontrolētās statūtsabiedrības maksātnespējas laikā līdz bankrota procedūras uzsākšanai vai pēc bankrota procedūras uzsākšanas, lai nodrošinātu tiesības uz bezdarbnieka pabalsta saņemšanu; ja darbiniekam pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas nav nodrošināta kaitējuma atlīdzība par nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

Darbinieku prasījumu apmierināšanai izmanto ienākumus no valsts īpašuma objektu privatizācijas saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 6.panta trešo daļu.

Administratora pieteikuma izskatīšana un darbinieku prasījumu apmierināšana notiek šādā kārtībā: Privatizācijas aģentūras valde, pamatojoties uz administratora pieteikumu un tam pievienotajiem šo pieteikumu pamatojošiem dokumentiem, pieņem lēmumu par naudas līdzekļu piešķiršanu konkrētā maksātnespējīgā valsts uzņēmuma vai maksātnespējīgās valsts kontrolētās statūtsabiedrības darbinieku prasījumu apmierināšanai; šajos noteikumos minēto Privatizācijas aģentūras valdes lēmumu izskata Privatizācijas aģentūras padome vai tās izveidotā darba grupa un sniedz par to atzinumu; Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieks, pamatojoties uz Privatizācijas aģentūras padomes vai tās izveidotās darba grupas atzinumu, apstiprina naudas līdzekļu piešķiršanu konkrētā maksātnespējīgā valsts uzņēmuma vai maksātnespējīgās valsts kontrolētās statūtsabiedrības darbinieku prasījumu apmierināšanai; pēc tam kad Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieks ir apstiprinājis naudas līdzekļu piešķīrumu, Privatizācijas aģentūra naudas līdzekļus, kas piešķirti izmaksai darbiniekiem, pārskaita administratora pieteikumā norādītajā kontā, bet naudas līdzekļus, kas piešķirti nodokļu parādu vai obligāto maksājumu samaksai, iemaksā attiecīgajos budžetos.

Maksātnespējīgā uzņēmuma administratora pienākums ir pēc naudas līdzekļu iegūšanas atbilstoši likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 107.pantā noteiktajai maksājumu secībai atmaksāt summas, kuras saņemtas saskaņā ar šiem noteikumiem.

Ja par maksātnespējas risinājumu apstiprina mierizlīgumu vai sanāciju, tajā attiecīgi paredz darbinieku prasījumu apmierināšanai saņemto summu atmaksu. Maksātnespējīgo uzņēmumu administratoru atmaksātos līdzekļus Privatizācijas aģentūra ieskaita Valsts īpašuma privatizācijas fondā.

Noteikts, ka pārejas posma termiņš, kurā izvērtē un apmierina līdz 2002.gada 31.decembrim iesniegtos administratoru pieteikumus maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku prasījumu apmierināšanai, ir 2003.gada 31.marts.

Ja lēmums par maksātnespējīgā uzņēmuma bankrota procedūras uzsākšanu pieņemts laikposmā pēc 2002.gada 1.decembra, bet ne vēlāk kā līdz 2002.gada 31.decembrim, tāda uzņēmuma darbinieku prasījumiem šos noteikumus piemēro, ja prasījumi iesniegti ne vēlāk kā līdz 2003.gada 28.februārim.

Noteikts, ka šie noteikumi attiecas arī uz komercreģistrā reģistrētām valsts kontrolētām kapitālsabiedrībām.

Akceptēti “Noteikumi par Latvijas Republikas dienesta pasēm”, kuri nosaka Latvijas Republikas dienesta pases paraugu, personu loku, kam tiek izsniegtas dienesta pases, kā arī dienesta pasu izsniegšanas (apmaiņas) un nodošanas kārtību, derīguma termiņus, kā arī pasēs papildus iekļaujamās ziņas, lai uzlabotu to drošību pret viltojumiem, paplašinātu funkcionalitāti un atvieglotu to izmantošanu.

Noteikts, ka dienesta pase ir ceļošanas dokuments, kas apliecina, ka tās uzrādītājs ir valsts amatpersona, kura ieņem vadošu amatu, vai persona, kura ir darba vai valsts civildienesta attiecībās atbilstoši Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumam un dodas uz ārvalstīm dienesta darīšanās Latvijas Republikas valsts institūciju uzdevumā.

Lai uzlabotu dienesta pases drošību pret viltojumiem, paplašinātu funkcionalitāti un atvieglotu tās izmantošanu, dienesta pasē papildus iekļauj Ārlietu ministrijas aicinājumu atļaut dienesta pases turētājam brīvi un netraucēti ceļot un sniegt viņam nepieciešamo palīdzību un aizsardzību, ziņas par personas dienesta stāvokli, norādi par to, ka dienesta pase ir Latvijas Republikas īpašums, kā arī norāda lappušu skaitu.

Dienesta pases izsniedz (apmaina) Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments.

Dienesta pasi nav atļauts izmantot braucienos uz ārvalstīm, kas nav saistīti ar dienesta darīšanām Latvijas Republikas valsts institūciju uzdevumā.

Akceptēti noteikumi “Medus aprites noteikumi”, kuri nosaka higiēnas prasības mazjaudas (jauda nepārsniedz četras tonnas gadā) medus pārtikas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) telpām, iekārtām, aprīkojumam un nodarbinātajam personālam, kurš izsviež, izspiež, fasē, iepako, uzglabā un transportē medu.

Noteikts, ka uzņēmums var apstrādāt arī citās bišu saimniecībās iegūto medu, nepārsniedzot kopējo jaudu — četras tonnas gadā.

Noteikts, ka Valsts veterinārais inspektors: izsniedz dzīvnieku izcelsmes produktu apritei nepieciešamos veterināros pavaddokumentus; uzņēmuma pārstāvja klātbūtnē ņem medus paraugu; nosūta paraugu uz akreditētu laboratoriju, lai izvērtētu medus sastāva atbilstību noteiktajām prasībām.

Ja no vienas partijas ņem vairākus paraugus, testēšanas pārskatā norāda medus sastāva rādītāju svārstību robežas.

Uzņēmums nodrošina: testēšanas pārskata izsniegšanu mazumtirdzniecības vietām saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; paškontroles sistēmas izstrādāšanu, ieviešanu, uzturēšanu un rezultātu reģistrēšanu, kā arī uzglabāšanu ne mazāk kā divus gadus; valsts uzraudzības un kontroles institūcijas inspektoram brīvu pieeju jebkurai darba telpai; telpu, iekārtu un inventāra dezinfekciju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; personāla apmācību higiēnas prasību ievērošanā.

Noteikts, ka uzņēmums iekārto: telpu vai telpas medus izsviešanai, izspiešanai, taras sagatavošanai, fasēšanai un iepakošanai; telpu vai skapi taras un iepakojuma materiālu uzglabāšanai; telpu vai skapi fasētās produkcijas uzglabāšanai; aizslēdzamu telpu vai skapi tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu glabāšanai; aizslēdzamu telpu vai skapi dezinsekcijas un deratizācijas līdzekļu glabāšanai; telpu personāla ģērbtuvei vai skapi virsdrēbju un darba drēbju nomaiņai; telpu vai vietu sanitārajam mezglam (tualete ar izlietni), kas aprīkots ar auksto un karsto ūdeni, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem, vienreizējās lietošanas dvieļiem vai salvetēm, ar kāju atveramām atkritumu tvertnēm.

Noteikts, ka līdz 2004.gada 1.janvārim: šajos noteikumos minētā sanitārā mezgla vietā var izmantot pārvietojamo vai sauso tualeti ar roku mazgājamajiem traukiem un dezinfekcijas līdzekļiem, vienreizējās lietošanas dvieļiem vai salvetēm un ar kāju atveramām atkritumu tvertnēm. No šīs vietas nav tiešas izejas uz produkcijas pieņemšanas, ražošanas, uzglabāšanas, nosūtīšanas telpām vai vietām; šajos noteikumos minēto roku mazgāšanas ierīču vietā var izmantot roku mazgājamos traukus, kas var atrasties blakustelpā un ir apgādāti ar higiēniskiem vienreizējās lietošanas dvieļiem vai salvetēm, vai roku žāvēšanas iekārtām un ar kāju atveramām atkritumu tvertnēm.

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Akceptēti “Noteikumi par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības līgumu par tādu personu nodošanu un pieņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi”.

Līguma noslēgšana nepieciešama, lai atvieglotu tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras ieceļo un uzturas otras valsts teritorijā nelikumīgi.

Akceptēti noteikumi “Valsts pensiju, atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēra pārskatīšanas kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā līdz 2010.gada 31.decembrim pārskata (indeksē) valsts pensiju, atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēru.

Piešķirtās (pārrēķinātās) pensijas un atlīdzības pārskata katru gadu 1.oktobrī. Ja inflācija pārsniedz piecus procentus gadā, laikposmā līdz 2005.gada 31.decembrim pensijas pārskata reizi pusgadā — 1.aprīlī un 1.oktobrī.

Pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, pensiju un atlīdzību pārskatīšanā piemērojamos indeksus nosaka Labklājības ministrija.

Gadskārtējā pensiju un atlīdzību pārskatīšanā (1.oktobrī) piemēro patēriņa cenu indeksu, kura noteikšanai ņem vērā Centrālās statistikas pārvaldes datus par faktisko patēriņa cenu indeksu laikposmam no iepriekšējā gada 1.septembra līdz kārtējā gada 31.augustam.

Ja pensijas pārskata reizi pusgadā, piemēro patēriņa cenu indeksu, kura noteikšanai ņem vērā šādus Centrālās statistikas pārvaldes datus: par faktisko patēriņa cenu indeksu laikposmam no iepriekšējā gada 1.septembra līdz kārtējā gada 28. (29.) februārim, pārskatot pensijas 1.aprīlī; par faktisko patēriņa cenu indeksu laikposmam no kārtējā gada 1.marta līdz 31.augustam, pārskatot pensijas 1.oktobrī.

Gadskārtējā pensiju pārskatīšanā (1.oktobrī) apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentu aprēķinam ņem vērā Labklājības ministrijas noteikto iepriekšējā gada apdrošināšanas iemaksu algas indeksu.

Akceptēts rīkojums “Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “VAE RĪGA” valsts kapitāla daļas privatizāciju”, kurš paredz saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” Privatizācijas aģentūrai noteiktā kārtībā pārdot sabiedrības ar ierobežotu atbildību “VAE RĪGA” valsts kapitāla daļu.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.234 “Noteikumi par valsts nodevu naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai””.

Projekta mērķis ir precizēt Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumu Nr.234 “Noteikumi par valsts nodevu naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai” 4.1. apakšpunkta un 7.punkta redakciju atbilstoši minēto Ministru kabineta noteikumu teleoloģiskās un sistēmiskās interpretācijas rezultātiem, saskaņā ar kuriem Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, iesniedzot naturalizācijas iesniegumus, maksā valsts nodevu — trīs latus, ja viņi iesniedz Naturalizācijas pārvaldes reģionālajā nodaļā pašvaldības sociālās palīdzības dienesta izsniegtu izziņu, kura apliecina, ka viņu ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā pirms naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas nepārsniedza Ministru kabineta noteikto krīzes iztikas minimumu uz katru ģimenes locekli, ar kuru viņām ir kopēja mājsaimniecība.

Akceptēti divi rīkojumi “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kuros iekļauti 413 pilsonības pretendenti, t.sk. 59 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumos Nr.15 “Ceļu satiksmes noteikumi””, kuri paredz noteikt, ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, citiem tajā pašā virzienā braucošo transportlīdzekļu vadītājiem un pretim braucošo transportlīdzekļu vadītājiem (ja nav konstruktīvi izveidota ceļa elementa, kas atdala brauktuvi, piemēram, barjeras, apzaļumotas sadalošās joslas) jādod tam ceļš, apturot transportlīdzekli pie ietves vai uz ceļa nomales; ja tā aizņemta, — iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Transportlīdzekļu vadītājiem, kas tuvojas krustojumam (ceļam) no cita virziena ceļiem, jāaptur transportlīdzeklis pirms šķērsojamās brauktuves. Uzsākt (turpināt) braukt drīkst tikai pēc tam, kad ir pabraucis garām transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni, kurš brauc aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas).

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments