Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par 200 latviešu tulkiem Briselē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.07.2002., Nr. 106 https://www.vestnesis.lv/ta/id/64519

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par atbalstu mazajiem uzņēmumiem

Vēl šajā numurā

16.07.2002., Nr. 106

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par 200 latviešu tulkiem Briselē

«Eiropas Savienība nekādā veidā latviešu valodu neapdraud,» spriež Andrejs Veisbergs, LU profesors, kurš pats izmēģinājis tulka darbu Briselē, nodrošinot iespēju latviešiem ES institūcijās sazināties dzimtajā valodā.

«Tas, ka latviešu valoda ES būs oficiālā statusā, gan nenozīmē, ka tā Briselē būs tikpat izplatīta kā angļu vai franču valoda. Neviens cits, izņemot latviešus, to nelietos. Latviešu valoda ar nolūku netiks izspiesta, taču man ir grūti prognozēt, kas šeit būs pēc 25 vai 50 gadiem – varbūt te maz runās latviski nevis ES dēļ, bet būs sākušies kādi procesi, kurus nevar kontrolēt,» saka A. Veisbergs, komentējot aptaujas datus, kas rāda, ka vairāk nekā puse latviešu baidās par latviešu valodas lietošanas samazināšanos pēc iestājas ES.

Briselē pieredzētais A. Veisbergam neļauj piekrist viedoklim, ka oficiālās valodas statusa piešķiršana būšot tikai tāda acu aizmālēšana, bet faktiski latviešu valoda tikšot ignorēta.

«Ja latvieši Briselē paši nelietos valodu, tā arī netiks lietota. Taču, ja viņi gribēs runāt latviski, viņiem būs garantēti tulku un tulkotāju pakalpojumi. Otrkārt, ES likumi jau tagad tiek tulkoti latviešu valodā. Tie visi būs latviešu valodā, pat specifiski nolikumi, kas ir svarīgi dažiem cilvēkiem. Tur būs arī likumi, kas faktiski uz Latviju neattiecas, kā, piemēram, likums par gliemežiem, kuriem mums tagad ir jāizdomā nosaukumi, jo latviešu valodā ir tikai, teiksim, trīs veidu gliemeži, bet Vidusjūrā 150, un 100 no tiem ēdami. Tas ir diezgan radošs process pašai valodai, pat ja neviens to nelietos. Bet kas zina – varbūt pēc pieciem gadiem tie būs mūsu veikalos,» – tā A. Veisbergs.

Valodu vienlīdzība ir viens no ES pamatprincipiem, kas tās līgumos tika ierakstīts pirms piecdesmit gadiem, kad kopienā bija tikai sešas dalībvalstis un četras valodas. Katra jaunā valsts ES ir ienākusi ar savu valodu, un Eiropas institūcijām nekad nav bijis šaubu, ka tā būs arī ar 10 Austrumeiropas valstīm. Eiropu raksturo kultūru un valodu dažādība, un saglabāt šo bagātību bija viens no ES radītāju mērķiem. Tā šodien atzīst ES strādājošie tulki un tulkotāji, kuri pretēji politiķiem nešaubās par nepieciešamību šo principu attiecināt arī uz jaunajām dalībvalstīm un to neatlaidīgi aizstāv.

Katram ES pilsonim daudzo tulku un tulkotāju uzturēšana ES institūcijās ik gadu maksā tikai nepilnus divus eiro (Ls 1,19). Paplašinātā ES ar vairāk nekā 500 miljoniem iedzīvotāju šie divi eiro nodrošinās ikvienam latvietim iespēju vērsties Eiropas Parlamentā vai Eiropas Komisijā (EK) latviski, tāpat kā to dara jebkurš Vācijas vai Francijas pilsonis. Turklāt mazā latviešu vai igauņu valoda, kurā runā pāris miljonu cilvēku, ES izmaksā tikpat daudz naudas un darbavietu, cik angļu vai franču valoda, kurā runā simtiem miljonu cilvēku.

Daudzvalodība ES nozīmē iespēju ikvienam pilsonim, uzņēmējam, tiesnesim, valdības pārstāvim iepazīties ar ES likumiem un vērsties ES institūcijās savā valodā. Latvijas ievēlētie deputāti Eiropas Parlamentā varēs uzstāties latviski, un viņiem latviski tiks pārtulkots viss, ko runā plenārsēdēs un komisijās. Ja līdz šim tulkošana lielākoties notika tieši no vienas ES valodas uz otru, pēc paplašināšanās, kad ES būs vairāk nekā 20 oficiālo valodu, tulkošanu vairāk organizēs ar lielo valodu starpniecību. Teiksim, no latviešu uz angļu valodu un no tās – uz grieķu.

EK tulkotāju dienests ir aprēķinājis, ka katrai jaunajai valodai vajadzēs 110 dokumentu tulkotāju. Sanāksmju sinhronajam tulkojumam ikvienā jaunajā valodā būs nepieciešams 80 tulku, tikpat daudz vajadzēs brīvo tulku, kuriem darbu piedāvās laiku pa laikam.

Valodu speciālistu atlase ES institūcijām jau sākusies, tomēr augstās prasības, kurām neatbilst lielākā daļa kandidātu, pagaidām nav ļāvušas atrast nepieciešamo tulku skaitu. Problēmas ir tieši Baltijas valstīs. Dokumentu tulkotāju atlase grūtības nesagādā, jo te jātulko vienā virzienā – latviešu valodā no kādas ES valodas. Turpretim tulkiem, kuriem sinhroni jātulko sanāksmēs, jāspēj strādāt abos virzienos – uz dzimto un no dzimtās valodas, bez tam vēlamas vairāku ES valodu zināšanas. No 80 latviešu valodas tulkiem, šobrīd pēc vairākiem konkursiem ir izdevies atrast 27. A. Veisbergs, kurš ES ir brīvais tulks, norāda, ka ne visi, kas zina valodu, spēj tulkot.

A. Veisbergs domā: ja cilvēks grib dzīvot multikulturālā vidē un viņu interesē darbs ES institūcijās, būt par ES tulku ir laba karjeras iespēja. Viņiem ir ļoti laba alga (ap 2500 latiem štata tulkiem, bet brīvie tulki, ja viņi spēj sevi noslogot visas dienas, teorētiski varot nopelnīt divtik), turklāt tā kā tulkiem jānokārto ierēdņa eksāmens, viņi tālāk var virzīties pa ierēdņa karjeras kāpnēm. «No otras puses, piemēram, es negribētu katru rītu astoņos iet uz darbu un visu dienu pazust patumšajā tulka kabīnē, un tā mēnesi pēc mēneša. Ļoti automātisks darbs. Brīvajam tulkam gan ir citādi – es varu izvēlēties, ko tulkot,» teic A. Veisbergs.

No nākamā gada Latvijas Universitātē ar ES atbalstu tiks atklāta viena gada programma, kurā konferenču tulki varēs apgūt nepieciešamās prasmes darbam daudzvalodības vidē.

 

“DIENA”

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!