• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republikas politiskās organizācijas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.07.2002., Nr. 104 https://www.vestnesis.lv/ta/id/64350

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Baltijas kiberpilsētas faktu Valmierā

Vēl šajā numurā

10.07.2002., Nr. 104

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas politiskās organizācijas

Politiskās organizācijas (partijas), kas reģistrētas Tieslietu ministrijā, Uzņēmumu reģistrā

Saskaņā ar likuma

“Par sabiedriskajām organizācijām

un to apvienībām” 48. pantu

Brīvības partija

Politisko organizāciju reģistra Nr.PO–087 Reģistrēts 18.06.2002.

Statūti

Pieņemti dibināšanas kongresā

2002.gada 25.maijā

 

Vispārīgie noteikumi

1. Brīvības partija (saīsināti — BP) ir demokrātiska sociāli liberāla politiska organizācija, kas apvieno Latvijas pilsoņus un pastāvīgos iedzīvotājus, kuri atzīst BP programmu un statūtus, apņemas pildīt partijas lēmumus un veicināt tās mērķu sasniegšanu, ietekmējot valsts, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas.

2. BP darbības pamatmērķi ir demokrātijas attīstības veicināšana Latvijā, tiesiskas valsts principu īstenošana Latvijas politiskajā sistēmā, politiskās kultūras izkopšana Latvijas sabiedrībā, piedalīšanās pilsoniskās sabiedrības veidošanā.

3. Pamatmērķu sasniegšanai BP uz līguma pamata darbojas ciešā sadarbībā ar sabiedrisko organizāciju “Tilts”.

4. BP savā darbībā vadās no šādiem pamatprincipiem:

4.1. brīva cilvēka brīva rīcība kā pamats sabiedrības attīstībai;

4.2. saskaņa starp dažādiem sociālajiem slāņiem un etniskajām grupām;

4.3. katra cilvēka drošība;

4.4. sociāli atbildīga politika;

4.5. parlamentārā demokrātija;

4.6. tiesiskas valsts nostiprināšana.

5. BP uzdevumi:

5.1. apvienot un iesaistīt kopīgā politiskā darbībā Latvijas pilsoņus un pastāvīgos iedzīvotājus, kuri piekrīt BP programmai un darbības mērķiem;

5.2. ar savu darbību veicināt pilsoniskas sabiedrības attīstību un nostiprināšanos;

5.3. aizstāvēt sabiedrības politiskās, saimnieciskās, sociālās un kulturālās intereses un vajadzības;

5.4. piedalīties Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, izvirzot deputātu kandidātus, un ar ievēlēto deputātu starpniecību piedalīties valsts un pašvaldību politikas veidošanā;

5.5. vadīt un kontrolēt Saeimas BP frakcijas deputātu darbību;

5.6. BP pamatmērķu sasniegšanai organizēt politiskas akcijas un kampaņas.

6. BP darbojas visā Latvijas teritorijā.

7. BP vadības institūciju atrašanās vieta ir Rīga, Līksnas iela 7a, 1003.

8. BP ir juridiskas personas tiesības, tai ir savi finansu līdzekļi un manta, ko veido biedru nauda, fizisko un juridisko personu ziedojumi un citi ienākumi no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti ar likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem. BP ir valdes apstiprināta simbolika, savs zīmogs un norēķinu konti bankās.

 

BP biedri

9. BP biedri ir partijas dibinātāji un statūtos noteiktajā kārtībā par partijas biedriem uzņemtās personas.

10. Par BP biedru var kļūt jebkurš Latvijas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs neatkarīgi no tautības, dzimuma un reliģiskās pārliecības, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, atzīst BP programmu un statūtus, apņemas pildīt partijas lēmumus un veicināt tās mērķu sasniegšanu.

11. Par partijas biedriem nevar būt:

11.1. personas, kurām tas ir aizliegts ar likumu;

11.2. citu politisku partiju biedri;

11.3. tādu organizāciju biedri, kuru mērķi un uzdevumi ir pretrunā ar BP mērķiem un uzdevumiem;

11.4. personas, kas neatbalsta šos statūtus.

12. BP biedu uzņemšanu partijā veic BP valde (turpmāk — valde), pamatojoties uz personas rakstisku iesniegumu un divu BP biedru rakstveida ieteikumu. Līdz šīs personas uzņemšanai partijā viņai ir tās pašas tiesības kā BP atbalstītājam.

13. Personu uzņem par BP biedru ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc personas iesnieguma saņemšanas, ja pret to neiebilst neviens no ieteikuma parakstītājiem. Ja galvotājiem vai citiem partijas biedriem ir iebildumi pret personas uzņemšanu partijā, tos pēc būtības izskata valde.

14. BP biedra pienākumi ir:

14.1. veicināt BP programmas īstenošanu un popularizēšanu, partijas mērķu sasniegšanu;

14.2. ievērot BP statūtus, pildīt partijas vadošo institūciju lēmumus;

14.3. aktīvi piedalīties partijas darbā;

14.4. maksāt statūtos noteikto biedra naudu;

14.5. atbilstoši statūtiem un programmai sniegt BP biedriem politisku atbalstu.

15. BP biedra tiesības ir:

15.1. piedalīties partijas darbā un tās rīkotos pasākumos;

15.2. iepazīties ar visiem partijas vadošo institūciju lēmumiem un saņemt informāciju par partijas darbu;

15.3. iesniegt partijas institūcijām priekšlikumus un ierosinājumus par BP darbību. Partijas institūcijām jāizskata šie priekšlikumi un ierosinājumi un jādod atbilde;

15.4. piedalīties visu partijas institūciju sēdēs un sanāksmēs, kuras nav pasludinātas par slēgtām;

15.5. pārsūdzēt augstākā instancē jebkuras BP institūcijas (izņemot kongresa) lēmumu, ja tas skar viņu;

15.6. BP kongresos izteikt savu viedokli par jebkuru izskatāmo jautājumu;

15.7. uz laiku apturēt savu darbību partijā, ja tā ir nesavienojama vai pretrunā ar dienesta vai amata pienākumu pildīšanas nosacījumiem, kā arī personīgu iemeslu dēļ, par to rakstveidā paziņojot valdei;

15.8. atjaunot darbību partijā, iesniedzot valdei personīgu rakstveida iesniegumu;

15.9. brīvi izstāties no BP, iesniedzot valdei par to rakstisku iesniegumu.

16. BP darbībā var piedalīties atbalstītāji, kuri, nebūdami tās biedri, ir izteikuši atbalstu partijas programmai un mērķiem.

17. BP atbalstītājam ir tiesības:

17.1. saņemt informāciju par partijas darbu;

17.2. paust savu viedokli un izteikt priekšlikumus;

17.3. piedalīties BP rīkotos pasākumos ar padomdevēja tiesībām.

18. BP biedru no partijas izslēdz valde pēc partijas vadošās institūcijas vai biedru ierosinājuma šādos gadījumos:

18.1. par piederību pie citas politiskas partijas;

18.2. par piedalīšanos citu politisko spēku Saeimas vēlēšanu kampaņā vai bez valdes piekrišanas — pašvaldību vēlēšanu kampaņā;

18.3. par izstāšanos no Saeimas BP frakcijas, saglabājot Saeimas deputāta mandātu, vai izslēgšanu no Saeimas BP frakcijas;

18.4. ja viņš ilgāk par sešiem mēnešiem bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies partijas darbā;

18.5. par BP statūtu neievērošanu;

18.6. par darbību pret BP vadošo institūciju pieņemtajiem lēmumiem;

18.7. ja attiecībā uz viņu ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums par tīšu noziegumu izdarīšanu;

18.8. par klaji amorālu rīcību, kas diskreditē BP.

19. BP biedri maksā biedra naudu LVL 10 (desmit latu) gadā. Pensionāri un studenti ir atbrīvoti no obligātās biedru naudas maksāšanas. Par citu maznodrošināto BP biedru atbrīvošanu no biedru naudas maksāšanas lemj valde, pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu.

 

BP uzbūve

20. BP vadošās institūcijas ir:

20.1. kongress;

20.2. konference;

20.3. valde;

20.4. valdes priekšsēdētājs;

20.5. divi valdes priekšsēdētāja vietnieki;

20.6. BP ģenerālsekretārs;

20.7. revīzijas komisija.

 

Kongress

21. Kongress ir augstākā BP lēmējinstitūcija. Kongress ir tiesīgs:

21.1. pieņemt lēmumu par partijas dibināšanu, reorganizāciju vai pašlikvidāciju;

21.2. apstiprināt BP programmu un izdarīt grozījumus tajā;

21.3. apstiprināt BP statūtus un izdarīt grozījumus tajos;

21.4. noteikt partijas politiskās darbības vadlīnijas;

21.5. ievēlēt valdi un revīzijas komisiju, noklausīties pārskatus par konferences, valdes un revīzijas komisijas darbību;

21.6. apstiprināt ziņojumus par partijas budžeta izpildi;

21.7. noteikt biedra naudas apmērus;

2.8. izlemt jebkuru citu partijas darbības jautājumu.

22. Kārtējie kongresi notiek ne retāk kā reizi gadā, tos sasauc valde.

23. Ārkārats kongresus sasauc valde:

23.1. pēc savas iniciatīvas;

23.2. pēc konferences iniciatīvas;

23.3. pēc revīzijas komisijas iniciatīvas;

23.4. pamatojoties uz ne mazāk kā vienas trešdaļas biedru rakstisku pieteikumu.

24. Šo statūtu 23.2., 23.3. vai 23.4. punktā noteiktajos gadījumos, valdei kongress jāsasauc ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā no attiecīgā ierosinājuma saņemšanas.

25. Ja valde nesasauc kongresu noteiktajos termiņos pēc ierosinājuma saņemšanas, to izdara revīzijas komisija.

26. BP kongresa delegātu izvirzīšanas kvotas (normas) nosaka valde.

27. BP kongress ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās ne mazāk kā viena puse no izvirzītajiem kongresa delegātiem.

28. Ja kongress nevar notikt kvoruma trūkuma dēļ, nākamo kongresu sasauc ne ātrāk kā pēc piecpadsmit dienām. Šāds atkārtoti sasaukts kongress ir lemttiesīgs neatkarīgi no ieradušos delegātu skaita.

29. Kongresa darbu vada kongresa ievēlēts prezidijs.

30. Balsošana kongresā ir atklāta, izņemot gadījumus, kad kongress nolemj citādi.

31. BP valdi un revīzijas komisiju var ievēlēt aizklātā balsošanā, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa no klātesošajiem kongresa delegātiem.

32. Lēmumus kongresā pieņem ar klātesošo partijas biedru vienkāršo balsu vairākumu.

33. Lai pieņemtu lēmumu par partijas reorganizāciju vai likvidāciju, ir nepieciešamas ne mazāk kā divas trešdaļas BP biedru balsu.

34. Pieņemot lēmumu par BP reorganizāciju vai darbības izbeigšanu, kongress vienlaikus pieņem lēmumu par partijas finanšu līdzekļu un mantas izlietošanas kārtību.

 

Konference

35. Kongresu starplaikā galvenā partijas lēmējinstitūcija ir konference.

36. Konferenci pēc nepieciešamības sasauc valde. Tās darbu vada konferences ievēlēts prezidijs.

37. Konferences darbā ar balsstiesībām var piedalīties jebkurš BP biedrs.

38. Balsošana konferencē ir atklāta, izņemot gadījumus, kad konference nolemj citādi.

39. Konference ir tiesīga:

39.1. pilnveidot un veikt grozījumus partijas programmā;

39.2. ierosināt kongresam veikt grozījumus partijas statūtos;

39.3. pieņemt lēmumus par aktuāliem politiskiem jautājumiem;

39.4. izskatīt jebkuru valdes kompetencē esošu jautājumu;

39.5. apstiprināt Saeimas priekšvēlēšanu programmu;

39.6. apstiprināt valdes iesniegto deputātu kandidātu sarakstu Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, izvirzītos Ministru kabineta locekļus, kā arī izdarīt jebkāda veida grozījumus vai papildinājumus šajos sarakstos;

39.7. apstiprināt BP kandidātus Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja amatiem;

39.8. pieņemt lēmumus par parlamentāro koalīciju veidošanu ar citu politisko organizāciju Saeimas frakcijām;

39.9. pēc BP Saeimas frakcijas ieteikuma lemt par deputāta neiekļaušanu nākamās Saeimas vēlēšanās deputātu kandidātu sarakstā, ja jautājumos, kuros frakcija ir pieņēmusi lēmumu par obligāto balsojumu, deputāts ir balsojis pretēji frakcijas lēmumam vai bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies balsojumā;

39.10. kontrolēt, kā Saeimas BP frakcija un BP izvirzītie Ministru kabineta locekļi ievēro partijas programmu BP vadošo institūciju lēmumus, kā arī BP noslēgto sadarbības līgumu nosacījumus;

39.11. izskatīt katru gadījumu, kad BP deputāti Saeimā vai Saeimas BP frakcijas izvirzītie Ministru kabineta locekļi ir pārkāpuši partijas (frakcijas) disciplīnu vai politiskās ētikas normas.

40. Latvijas Republikas Satversmes normu grozīšanas vai papildinšanas gadījumā BP frakcija Saeimā vai BP izvirzītie Ministru kabineta locekļi savu nostāju formulē tikai pēc attiecīga jautājuma izlemšanas BP konferencē.

 

Valde

41. BP valdes locekļu skaitu nosaka kongress. Valdes locekļu skaits nedrīkst būt vairāk par sešpadsmit.

42. BP valdes pilnvaru laiks ir viens gads.

43. Valdes sēdes sasauc pēc nepieciešamības, tās vada valdes priekšsēdētājs. Ārkārtējas valdes sēdes sasaukšanu var pieprasīt valdes priekšsēdētāja vietnieks, ne mazāk kā puse valdes locekļu, revīzijas komisija vai konference. Valdes priekšsēdētājam pēc pieteikuma saņemšanas jāsasauc valdes sēde trīs dienu laikā. Ja tas nenotiek, tad valdes sēdi sasauc viņa vietnieks.

44. Partijas valde:

44.1. kongresu starplaikā vada partijas darbu;

44.2. atbild par BP programmas īstenošanu un BP kongresu un konferenču lēmumu izpildi;

44.3. izvirza BP konferencei deputātu kandidātu sarakstus Saeimas un pašvaldību vēlēšanām;

44.4. sagatavo un iesniedz apstiprināšanai konferencē BP Saeimas priekšvēlēšanu programmu;

44.5. apstiprina BP biedru pārstāvības kvotas partijas kongresam;

44.6. regulāri uzklausa valdes priekšsēdētāja, valdes priekšsēdētāja vietnieka, Saeimas frakcijas priekšsēdētāja, BP ministru un parlamentāro sekretāru atskaites ziņojumus par partijas politikas īstenošanu programmā noteikto mērķu sasniegšanā;

44.7. izlemj partijas un Saeimas BP frakcijas darbības taktikas jautājumus;

44.8. apstiprina partijas budžetu un ziņo par tā izpildi kongresam;

44.9. lemj par partijas finanšu izlietojumu;

44.10. izveido komitejas un darba grupas;

44.11. pieņem lēmumu par partijas reģionālo nodaļu izveidošanu;

44.12. apstiprina BP Saeimas vēlēšanu kampaņas plānu;

44.13. organizē Saeimas frakciju partiju koalīcijas padomes sēdes;

44.14. ievēlē ģenerālsekretāru, pārrauga tā darbību, kā arī var izlemt jebkuru viņa kompetencē esošo jautājumu.

 

Valdes priekšsēdētājs. Valdes priekšsēdētāja vietnieks

45. Valdes priekšsēdētāju un viņa vietniekus ievēlē valde no sava vidus uz trim mēnešiem.

46. Vienas valdes pilnvaru laikā valdes loceklis nevar atkārtoti ieņemt valdes priekšsēdētāja amatu.

47. Valde ir lemttiesīga, ja valdes sēdē piedalās vairāk nekā puse valdes locekļu.

Valdes lēmumi skaitās pieņemti, ja par tiem nobalsojuši vairāk nekā puse no klātesošajiem valdes locekļiem.

48. Valdes priekšsēdētājs:

48.1. organizē un vada BP politikas veidošanu atbilstoši BP pamatmērķiem un uzdevumiem;

48.2. bez speciālas pilnvaras pārstāv BP attiecībās ar valsts un pašvaldību iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī fiziskajām personām; izsaka BP politisko viedokli;

48.3. sasauc un vada valdes sēdes;

48.4. atbild par BP līdzekļu izmantošanu un ir tiesīgs vienpersoniski pieņemt lēmumu par kustamā īpašuma iegūšanu, apgrūtināšanu vai atsavināšanu līdz LVL 100 vērtībā.

49. Valdes priekšsēdētājs un viņa vietnieki savstarpēji vienojas par pienākumu sadali.

50. Valdes priekšsēdētāja vietnieka pilnvaras beidzas līdz ar attiecīgā valdes priekššēdētāja pilnvaru laika izbeigšanos.

 

Ģenerālsekretārs

51. BP ģenerālsekretārs:

51.1. organizē BP programmas un partiju institūciju lēmumu izpildi;

51.2. izstrādā BP Saeimas vēlēšanu kampaņas stratēģiju un taktiku, kā arī atbild par tās veiksmīgu norisi;

51.3. ievērojot BP programmas nostādnes un partijas vadošo institūciju lēmumus, atbild par vienotas un savstarpēji koordinētas partijas politikas īstenošanu;

51.4. atbild par savstarpēji saskaņotu BP vēlēšanu centra, BP centrālā biroja un BP komiteju un darba grupu darbību;

51.5. pieņem un atbrīvo no darba partijas algotos darbiniekus, nosaka viņu algas apmērus;

51.6. organizē BP centrālā biroja darbu;

51.7. atbild par partijas organizatoriski saimnieciskās darbības nodrošināšanu, sagatavo un atbild par BP finanšu un saimniecisko dokumentu pareizību un atbilstību likumam.

 

Revīzijas komisija

52. Revīzijas komisiju trīs cilvēku sastāvā uz gadu ievēlē kongress.

53. Revīzijas komisija no sava vidus ievēlē revīzijas komisijas priekšsēdētāju.

54. Revīzijas komisijas loceklis nevar vienlaikus ieņemt valdes locekļa vai ģenerālsekretāra amatu.

55. Revīzijas komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

56. Revīzijas komisija:

56.1. ne retāk kā reizi gadā veic BP grāmatvedības revīziju;

56.2. pārbauda BP valdes un ģenerālsekretāra finansiālās un saimnieciskās darbības lietderību un likumību, kā arī sniedz par to pārskatus kongresam;

56.3. pārbauda, kā BP vadošās institūcijas ievēro partijas statūtus.

57. Par pamanītajiem trūkumiem partijas finanšu un saimnieciskajā darbībā, kā arī par BP institūciju pieļauto šo statūtu pārkāpumu revīzijas komisijas nekavējoties ziņo valdei, bet nepieciešamības gadījumā — arī konferencei.

58. Nepieciešamības gadījumā revīzijas komisija var pieprasīt ārkārtas kongresa sasaukšanu.

 

Komitejas un darba grupas

59. BP valde var izveidot komitejas, kas izstrādā BP nozaru politiku un sagatavo priekšlikumus partijas likumdošanas iniciatīvām. Komitejās var darboties jebkurš pieaicināts attiecīgās nozares speciālists. Komiteju vada valdes apstiprināts priekšsēdētājs, kuram ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma paust BP viedokli par attiecīgo nozari. Komitejas priekšsēdētājam ir pienākums regulāri sniegt valdei atskaiti par komitejas darbu. Atsevišķo jautājumu risināšanai BP valde var izveidot tematiskas darba grupas.

 

Reģionālās nodaļas

60. Partija var izveidot savas reģionālās nodaļas, kuras darbojas saskaņā ar valdes izstrādātu nolikumu. Nodaļas izveidošanu vai darbības izbeigšanu apstiprina ar BP valdes lēmumu.

61. Partijas nodaļai savā darbībā jāvadās no partijas programmas, tai ir saistoši partijas statūti un BP vadošo institūciju lēmumi.

62. BP nodaļai nav juridiskās personas tiesību. Nodaļas lietošanā nodoto mantu un piešķirto finansu līdzekļu izlietošanas kārtību nosaka pati nodaļa, saskaņojot to ar valdi.

63. Ar nodaļas slēgšanu tā zaudē tiesības izmantot partijas vārdu un simboliku.

 

Jaunatnes organizācija

64. BP var būt sava jaunatnes organizācija, kurai ir juridiskas personas tiesības, sava programma un statūti.

65. BP jaunatnes organizācijas pamatmērķiem, darbības pamatprincipiem un uzdevumiem jāatbilst BP pamatmērķiem, darbības pamatprincipiem un uzdevumiem.

 

Institūcija vai amatpersona, kura ir tiesīga pieņemt lēmumus

par kustamā vai nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu

66. BP valdes priekšsēdētājs ir tiesīgs vienpersoniski pieņemt lēmumu par kustamā īpašuma iegūšanu, apgrūtināšanu vai atsavināšanu līdz LVL 100 vērtībā.

67. BP valde lemj par pārējo kustamo īpašumu vērtībā virs LVL 100 iegūšanu, apgrūtināšanu vai atsavināšanu.

68. BP valde lemj par nekustamo īpašumu iegūšanu, apgrūtināšanu vai atsavināšanu.

 

Finanšu līdzekļu iegūšanas un izlietošanas kārtība

69. BP līdzekļus veido:

69.1. biedra nauda, kuras apmērus nosaka šie statūti;

69.2. juridisko un fizisko personu ziedojumi;

69.3. ienākumi no uzņēmējdarbības;

68.4. citi atļauti ienākumi.

70. BP līdzekļi saskaņā ar valdes rīkojumiem tiek izlietoti:

70.1. mērķu īstenošanai un uzdevumu izpildei;

70.2. darbinieku algošanai;

70.3. citu uzdevumu segšanai, kas saistīti ar BP darbības nodrošināšanu.

71. Par BP līdzekļu izmantošanu atbild valdes priekšsēdētājs, bet kontroli — revīzijas komisija.

72. BP paraksta tiesības ir valdes priekšsēdētājam. Par paraksta tiesību piešķiršanu citām personām lemj BP valde.

 

BP pašlikvidācijas un reorganizācijas kārtība

73. BP darbība izbeidzas, ja kongress sasakņā ar statūtiem pieņem lēmumu par pašlikvidāciju vai reorganizāciju, apvienojoties ar citu organizāciju, sadaloties vai pievienojoties citai organizācijai.

74. BP pašlikvidācijas gadījumā kongress ievēlē likvidācijas komisiju, kas lemj par BP līdzekļu un mantas sadali un citiem ar likvidāciju saistītiem jautājumiem saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu. BP likvidāciju var uzdot veikt arī BP valdei, kas veic likvidācijas komisijas funkcijas.

75. Partijas darbību var apturēt un izbeigt saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

Pilnvarotā persona A.Stumbergs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!