• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2002. gada 27. jūnija likums "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.07.2002., Nr. 104 https://www.vestnesis.lv/ta/id/64331-grozijumi-valsts-drosibas-iestazu-likuma

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts kases instrukcija Nr. 2

Par grozījumu Finansu pārskatu sastādīšanas instrukcijā

Vēl šajā numurā

10.07.2002., Nr. 104

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 27.06.2002.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Precizēts 12.07.2002., Latvijas Vēstnesis Nr.105 (2680)

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 18.nr.; 1996, 23.nr.; 1998, 12.nr.; 1999, 14.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt likuma preambulu.

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

1.pants. Likuma mērķis

Likums nosaka valsts drošības iestāžu sistēmu un tās subjektu kompetences sadalījumu, darbības tiesisko pamatu, mērķus un uzdevumus, pienākumus un atbildību, kā arī reglamentē šo iestāžu darbības finansēšanas, uzraudzības un kontroles kārtību.”

3. Izteikt 2.panta tekstu šādā redakcijā:

“Valsts drošības iestādes ir šajā likumā noteiktās valsts institūcijas, kuras savas kompetences ietvaros veic izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības un ir operatīvās darbības subjekti.”

4. 3.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(4) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības veicamas saskaņā ar katrai valsts drošības iestādei likumā noteikto kompetenci un pamatojoties uz valsts drošības iestādes amatpersonas lēmumu.

(5) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību saturu nosaka attiecīgās valsts drošības iestādes izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību nolikums, kuru pēc saskaņošanas ar Satversmes aizsardzības biroja direktoru apstiprina attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs.

(6) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības veicamas, gan izmantojot savas specifiskās valsts drošības iestādes izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības saskaņā ar izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību nolikumu, gan veicot Operatīvās darbības likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus.

(7) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību ietvaros veikto operatīvās darbības pasākumu rezultātus var izmantot kā procesuālos pierādījumus tikai ar attiecīgās valsts drošības iestādes vadītāja atļauju un likumā noteiktajā kārtībā.”

5. Aizstāt 4.pantā vārdu “Satversme” ar vārdiem “Latvijas Republikas Satversme, Nacionālās drošības likums”.

6. Aizstāt 5.panta sestajā daļā vārdus “un reliģisko organizāciju darbībā” ar vārdiem “reliģisko organizāciju un uzņēmumu darbībā”.

7. Izslēgt 7., 8. un 9.pantu.

8. Izteikt 10.panta tekstu šādā redakcijā:

“Valsts drošības iestāžu galvenie uzdevumi ir:

1) politiskās, ekonomiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas ar valsts drošības un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītās informācijas vākšana, uzkrāšana, analīze un izmantošana likumā noteiktajā kārtībā;

2) valsts noslēpumu un citu valstij vitāli svarīgu interešu aizsardzība;

3) valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, priekšlikumu, rekomendāciju un programmu izstrādāšana valsts drošības jautājumos;

4) valsts drošības apdraudējumu novēršana vai neitralizācija;

5) valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju savlaicīga un pilnīga informēšana par jebkuru valsts drošības apdraudējumu;

6) atzinuma sniegšana par iespēju izsniegt licenci stratēģisko materiālu un ieroču eksportam, importam un tranzītam. Negatīvs valsts drošības iestādes atzinums var būt par pamatu licences neizsniegšanai vai anulēšanai;

7) par valsts drošības jomā konstatētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem iegūtās informācijas un materiālu iesniegšana prokuratūrai vai izziņas iestādei, kuras kompetencē ir veikt izziņu un pirmstiesas izmeklēšanu par konkrēto noziedzīgo nodarījumu;

8) izziņas veikšana tām noteiktās kompetences ietvaros;

9) sadarbība un līdzdalība starptautiskā miera uzturēšanā.”

9. Izteikt 11.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets var iesaistīt valsts drošības pasākumu izpildē un nodrošināšanā arī citas valsts pārvaldes iestādes.”

10. 12.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts drošības iestāžu padome ir valsts institūcija, kuras darbību nodrošina Satversmes aizsardzības birojs.”;

izslēgt otrās daļas pirmo teikumu;

izslēgt otrās daļas 3.punktā vārdus “un iesniedz to Saeimas Nacionālās drošības komisijai”.

11. Izteikt 13.panta tekstu šādā redakcijā:

“Satversmes aizsardzības birojs ir patstāvīga valsts drošības iestāde, kuras darbību reglamentē speciāls likums.”

12. Izslēgt 14.panta sesto daļu.

13. Izteikt 15.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi.

(2) Drošības policija valsts drošības jomā veic:

1) izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvās darbības pasākumus, lai apkarotu organizēto un ekonomisko noziedzību, terorismu, kaitniecību, bandītismu, korupciju, naudas viltošanu, kā arī narkotisko un citu (ķīmisko, radioaktīvo) stipras iedarbības vielu, šaujamo un cita veida ieroču, sprāgstvielu nesankcionētu izplatīšanu;

2) pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, kas nepieciešami Iekšlietu ministrijas struktūrvienību aizsardzībai;

3) valsts noslēpumu aizsardzību likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktās kompetences ietvaros.

(3) Drošības policija organizē un veic valsts amatpersonu, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju aizsardzības (apsardzes) pasākumus, izņemot to amatpersonu aizsardzību (apsardzi), kuru saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu veic Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests. Drošības policijas aizsargājamās amatpersonas, kā arī sadarbību ar citām valsts institūcijām un aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Drošības policija darbojas saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, kā arī likumu “Par policiju”, šo likumu un Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

(5) Drošības policija ir operatīvās darbības subjekts.

(6) Drošības policijai ir izziņas tiesības attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti valsts drošības jomā vai valsts drošības iestādēs. Tā veic izziņu arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem savas kompetences ietvaros un gadījumos, kad izziņas veikšanu uzdevis ģenerālprokurors.”

14. Aizstāt 17.panta pirmajā daļā vārdus “Nacionālās drošības padomes vai” ar vārdiem “Satversmes aizsardzības biroja direktora vai attiecīgās”.

15. Izteikt 18.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts drošības iestāžu amatpersona ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko tā izvirzījusi vai devusi, pildot amata pienākumus, visām personām ir obligāti. Valsts drošības iestāžu amatpersonas goda aizskaršana, pretošanās tai, dzīvības vai veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kas tai traucē pildīt amata pienākumus, sodāma saskaņā ar likumu.”

16. 19.pantā:

izteikt 1.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Informācija, dokumenti un materiāli izsniedzami pieprasītajā formā un bez maksas;”;

izteikt 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) savas kompetences ietvaros brīvi iepazīties ar visu veidu valsts un pašvaldību informācijas nesējiem, to skaitā elektronisko datu banku, kartotēku, arhīvu materiāliem un citiem dokumentiem, un piekļūt tiem neatkarīgi no to izmantošanas lieguma. Iepazīšanās ar informācijas nesējiem un piekļūšana tiem nodrošināma pieprasītajā režīmā un bez maksas;

3) savas kompetences ietvaros pēc drošības iestādes vadītāja pieprasījuma brīvi iepazīties ar reģistrētās datu bāzēs esošo visu veidu informāciju, kuras reģistrācija noteikta normatīvajos aktos, neatkarīgi no tās piederības, piekļūt šai informācijai un to saņemt. Iepazīšanās ar šo informāciju, piekļūšana tai un tās saņemšana jānodrošina pieprasītajā apjomā, režīmā un bez maksas;”;

papildināt 4.punktu pēc vārda “pienākumus” ar vārdiem “un uzrādot valsts drošības iestādes darbinieka apliecību, bez kavēšanas un citu dokumentu pieprasīšanas brīvi”;

papildināt pantu ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“8) savas kompetences ietvaros saņemt bez maksas nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus par personām sniegtajiem pakalpojumiem, to skaitā informāciju no informācijas resursu un tehnisko resursu turētāja par personu sazināšanos, izmantojot pastu, telegrāfu, telekomunikāciju un datu pārraides tīklus;

9) pildot dienesta pienākumus, pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus.”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šajā pantā noteiktajā kārtībā iegūtā informācija izmantojama tikai izlūkošanas (pretizlūkošanas), operatīvās un kriminālprocesuālās darbības ietvaros.”

17. 21.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

21.pants. Valsts drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku atbildība

(1) Valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki par prettiesisku rīcību ir atbildīgi likumos noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā likumā paredzētos ierobežojumus un kārtību.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “amatpersona ir izdarījusi” ar vārdiem “amatpersona vai darbinieks ir izdarījis” un vārdu “amatpersonas” — ar vārdiem “amatpersonas vai darbinieka”.

18. Izteikt 22.panta nosaukumu un pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

22.pants. Sociālās garantijas valsts drošības iestāžu amatpersonas vai darbinieka ievainojuma vai bojāejas gadījumā

(1) Ja valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai ja šīs amatpersonas vai darbinieka veselībai nodarīts citāds kaitējums un saskaņā ar medicīnisko atzinumu šī amatpersona vai darbinieks vairs nevar pildīt dienesta vai darba pienākumus, attiecīgajai amatpersonai vai darbiniekam tiek izmaksāta kompensācija par laikposmu no viena darba gada līdz pieciem darba gadiem, ņemot vērā vidējās darba samaksas apmēru pēdējā darba gadā pirms darbspēju zuduma un darbspēju zuduma pakāpi.

(2) Ja ievainojuma rezultātā iestājusies nepārejoša invaliditāte, kompensāciju izmaksā par pieciem, septiņiem vai desmit gadiem, ņemot vērā vidējās darba samaksas apmēru pēdējā darba gadā pirms invaliditātes iegūšanas un invaliditātes pakāpi.”

19. Papildināt 23.pantu pēc vārdiem “iekšlietu iestāžu” ar vārdiem “kā arī Satversmes aizsardzības biroja”.

20. 24.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Nacionālās drošības padomei apstiprināšanai” ar vārdiem “Saeimas Nacionālās drošības komisijai izvērtēšanai un akceptēšanai”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “nosaka Nacionālās drošības padome” ar vārdiem “izvērtē un akceptē Saeimas Nacionālās drošības komisija”;

izslēgt piektās daļas pēdējo teikumu.

21. 25.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Saeima un tās Nacionālās drošības komisija veic valsts drošības iestāžu darbības parlamentāro kontroli.

(2) Ministru kabinets savas kompetences ietvaros kontrolē valsts drošības iestāžu darbību.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Nacionālā drošības padome” ar vārdiem “Saeimas Nacionālās drošības komisija”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Satversmes aizsardzības biroja direktors savas kompetences ietvaros kontrolē valsts drošības iestādēm noteikto prasību un doto uzdevumu izpildi.”

22. Izteikt 26.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts drošības iestāžu pārbaudes un šo pārbaužu apjoms jāsaskaņo ar Saeimas Nacionālās drošības komisiju un jāziņo tai par pārbaužu rezultātiem.”

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 27.jūnijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 10.jūlijā

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!