Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par plašsaziņas līdzekļu ietekmi un atbildību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.05.2000., Nr. 176/177 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6408

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par valodu kā logu vai šķērsli

Vēl šajā numurā

17.05.2000., Nr. 176/177

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par plašsaziņas līdzekļu ietekmi un atbildību

12.maijā konferencē "Masu mediju un parlamentu sadarbības loma Eiropas Savienības integrācijas procesā" Saeimas namā kopā pulcējās Latvijas rajonu un centrālās preses pārstāvji, TV un radio žurnālisti, LR Saeimas deputāti un ārvalstu eksperti, lai diskutētu par parlamenta un masu mediju sadarbību sabiedrības informēšanā, īpaši pievēršoties informācijai par Eiropas Savienību (ES). Konferenci organizēja Saeimas Eiropas lietu komisija ES "Phare" programmas apmācību un sabiedrisko attiecību projekta ietvaros. Bez šīs konferences sagatavošanas projekta ietvaros tiek uzlabota arī Latvijas likumprojektu anotāciju sistēma, organizēti dažādi semināri un konferences Saeimas deputātiem un darbiniekiem, kā arī tiek izvērstas dažādas aktivitātes sabiedrības informēšanā par ES. Konferences mērķis bija iepazīstināt Latvijas mediju pārstāvjus ar Eiropas Parlamenta, ES dalībvalstu parlamentu un masu mediju sadarbības pieredzi sabiedrības informēšanā un savstarpējo attiecību veidošanā.

Atklājot konferenci, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Gundars Bojārs uzsvēra Latvijas iedzīvotāju vājo informētību par ES notiekošajiem procesiem un Latvijas centieniem iestāties šajā savienībā. G.Bojārs īpaši pievērsās informācijas trūkumam Latvijas reģionos un norādīja, ka lielākā daļa informācijas līdz laukiem nenokļūst, tādēļ nekavējoties būtu nepieciešams sniegt atbalstu Latvijas reģionālajiem medijiem. Savukārt Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns izteica viedokli, ka sabiedrībai vitāli trūkst informācijas par ES "pamatiem": tās uzbūvi, likumdošanu, darbības pamatprincipiem u.c. Viņš norādīja, ka ikdienas žurnālistikai rūp tikai vispārējie jautājumi par iestāšanās procesa attīstības gaitu un dažādas intrigas, konflikti un skandāli saistībā ar ES. Inkēns uzsvēra ka Latvijas presē trūkst analītisku un skaidrojošu rakstu par ES un norādīja, ka informatīvie bukleti un izdevumi par ES tiek iespiesti ļoti nelielā daudzumā un praktiski nesasniedz Latvijas lauku rajonus un pagastus. Analizējot pēdējo sabiedrisko aptauju rezultātus, var secināt, ka tieši lauku iedzīvotājs ir lielākais pretinieks Latvijas ceļā uz ES, un galvenais tā iemesls ir tieši vājā informētība. Pēc E.Inkēna teiktā, tieši Latvijas laucinieks būs lielākais ieguvējs no mūsu valsts dalības ES. E.Inkēns informēja, ka Saeima un Eiropas lietu komisija ļoti aktīvi strādā un veic dažādus pasākumus, lai uzlabotu informētību par ES. Ir izstrādāta lieliska stratēģija sabiedrības informēšanai, bet tai nav finansiāla seguma, jo, sastādot budžetu, līdzekļi nemitīgi tiek novirzīti citām nozarēm.

Viens no konferences ārvalstu viesiem, ES informācijas centra vadītājs Dānijas parlamentā Peters Jūls Larsens klātesošos iepazīstināja ar Dānijas pieredzi informācijas apritē starp parlamentu, medijiem un sabiedrību. P.J.Larsens norādīja, ka nepietiek ar vienkāršu preses informēšanu, kas aprobežojas ar intervijām, preses konferencēm un izklāstu par likumdošanas procesa gaitu. Viņš uzsvēra, ka parlamenta darbībai jābūt pilnībā caurskatāmai un ikvienam interesentam jādod pieeja visiem dokumentiem un jāsniedz objektīvi un detalizēti skaidrojumi par katru pieņemto likumu un normatīvo aktu. Runājot par Dānijas darbību ES un šo procesu atspoguļošanu, P.J.Larsens norādīja, ka informācijai ES parlamentā, komisijās Briselē un Dānijā jābūt vienotai. Kā otru galveno faktoru informācijas apritē P.J.Larsens minēja informācijas pieejamību: tiešā pieeja dokumentiem, dokumentu skaidrojumi un apraksti, dokumentu reģistri un kartotēkas, kas atvieglotu vajadzīgā dokumenta uzmeklēšanu, kā arī visu dokumentu un norišu atspoguļojumu internetā un diennakts tālruņa līnijas esamību, kur preses pārstāvji, un ne tikai viņi, var iegūt atbildes uz sevi interesējošiem jautājumiem.

Runājot par Zviedrijas parlamenta un mediju pieredzi sabiedrības informēšanā, vairākkārt izskanēja viedoklis, ka Zviedrijā ļoti augstu tiek vērtēta vārda brīvība, kas nereti nonāk pretrunās ar ES praktizēto informācijas ierobežošanu. Gan Zviedrijas žurnālistu savienības loceklis Alfs Lindbergs, gan Zviedrijā strādājošā latviešu žurnāliste Sandra Veinberga atzina, ka ES ir daudz noslēpumaināka nekā Zviedrija, tādēļ zviedru žurnālisti nereti nonāk pretrunās starp vietējiem un ES informācijas atklātības standartiem. Tomēr A.Lindbergs uzsvēra, ka Zviedrija dara visu, lai ES birokrātijas darbību padarītu caurspīdīgāku un, kā rāda prakse, ir panākti jau zināmi rezultāti. Arī Jans Kulermans, bijušais Eiropas Parlamenta informācijas un sabiedrisko attiecību departamenta darbinieks sakariem ar kandidātvalstu masu medijiem, atzina, ka Zviedrija un Dānija ir būtiski ietekmējušas informācijas atklātību ES, un norādīja, ka arī citas jaunās dalībvalstis, piemēram, Latvija varēs ietekmēt savienībā notiekošos procesus.

Līdztekus Saeimas deputātu, pašmāju un ārvalstu mediju speciālistu referātu priekšlasījumiem konferences gaitā norisinājās aktīva diskusija par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas ceļu uz ES. Ievadot diskusiju, Saeimas informācijas nodaļas vadītāja Anita Dūdiņa klātesošos iepazīstināja ar Saeimas un Eiropas lietu komisijas mājas lapām internetā un norādīja uz preses lielo nozīmi sabiedrības informēšanas procesā, jo tieši preses pārstāvji izvēlas notikumus, kurus atspoguļot un par kuriem nerunāt.

Diskusijas gaitā visasāk tika runāts par milzīgo neskaidrību un nekonkrētību, kas saistīta ar Latvijas nākotni iestājoties ES. Andra Valkīra, laikraksta "Saldus Zeme" galvenā redaktore, kā arī citu reģionālo laikrakstu pārstāvji, norādīja ka zemnieks vēlas saņemt konkrētu un precīzu informāciju par to, kā mainīsies viņa ienākumi, Latvijai iestājoties ES, nevis kādus abstraktus solījumus un vīzijas par labo dzīvi Eiropas saimē. Deputāts E.Inkēns atzina, ka arī parlamentam un valdībai nav zināmi šādi konkrēti jautājumi, jo ir iespējami dažādi risinājumi un vienošanās, iestājoties ES, un arī pašas ES lauksaimniecības politika atrodas nemitīgā attīstībā un nav iespējams pateikt precīzus skaitļus, kā mainīsies kāda konkrēta zemnieka ieņēmumi. Tomēr E.Inkēns norādīja, ka šis ir labākais un vienīgais iespējamais Latvijas attīstības ceļš nākotnē, tādēļ svarīgāk ir vienoties par vispārējām nostādnēm un virzību, bet konkrētie jautājumi tiks atrisināti pakāpeniski iestāšanās procesa gaitā. Zviedru žurnālists A.Lindbergs atzina, ka arī Zviedrijā pirms iestāšanās ir bijis simtiem neskaidru jautājumu, tomēr iestāšanās gaitā, sarunu ceļā atrodot kompromisu, tie visi tika atrisināti. S.Veinberga laiku pirms iestāšanās ES salīdzināja ar laiku pirms precībām, kad ir liels prieks un degsme par gaidāmo notikumu, tomēr tajā pašā laikā valda milzīgs satraukums un neziņa par to, kā noritēs un veidosies turpmākā kopdzīve.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!