Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumi Nr. 141 "Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.04.2001., Nr. 54 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6397-noteikumi-par-pirma-limena-profesionalas-augstakas-izglitibas-valsts-standartu

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Telekomunikāciju tarifu padomes lēmums Nr.27

Par izmaiņām cenrādī "Telekomunikāciju pakalpojumu tarifi"

Vēl šajā numurā

04.04.2001., Nr. 54

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 141

Pieņemts: 20.03.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 141

Rīgā 2001.gada 20.martā (prot. Nr. 12, 5.§)

Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu un

Profesionālās izglītības likuma 23.panta otro daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Šie noteikumi nosaka valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu.

II. Pirmā līmeņa profesionālās

augstākās izglītības programmu

stratēģiskie mērķi

2. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas (turpmāk — programmas) tiek īstenotas augstskolā vai koledžā. Programmu stratēģiskie mērķi ir:

2.1. sagatavot izglītojamo darbībai noteiktā profesijā, veicinot viņa pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu, atbildīgu un radošu personību;

2.2. veicināt zināšanu un prasmju apguvi, kas nodrošina ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi un sekmē konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos;

2.3. radīt motivāciju tālākizglītībai un sniegt iespēju sagatavoties, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

3. Atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem programmā tiek noteikti tās specifiskie mērķi un uzdevumi.

III. Pirmā līmeņa profesionālās

augstākās izglītības obligātais saturs

4. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības obligātais saturs ietverts šādās programmu pamatdaļās:

4.1. mācību kursi (piemēram, lekcijas, semināri, laboratorijas darbi un praktiskie darbi, konsultācijas, patstāvīgais darbs);

4.2. mācību prakse ārpus izglītības iestādes (turpmāk — prakse);

4.3. kvalifikācijas darbs.

5. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mācību kursu obligāto saturu veido:

5.1. vispārizglītojošie mācību kursi:

5.1.1. humanitārās zinātnes;

5.1.2. sociālās zinātnes;

5.1.3. dabaszinātnes, tehniskās zinātnes un informācijas tehnoloģijas;

5.2. nozares mācību kursi:

5.2.1. obligātie mācību kursi;

5.2.2. izvēles mācību kursi;

5.2.3. konkrētās profesijas mācību kursi.

6. Programmas un mācību kursa apjoms tiek izteikts kredītpunktos. Kredītpunkts ir uzskaites vienība, kas atbilst studējošo 40 darba stundām.

7. Programmas apjoms ir no 80 līdz 120 kredītpunktiem. Programmas pamatdaļu un mācību kursu minimālais apjoms (kredītpunktu skaits) ir šāds:

7.1. mācību kursi — kopējais apjoms — ne mazāk kā 56 kredītpunkti, bet nepārsniedzot 75 % no programmas kopējā apjoma;

7.1.1. vispārizglītojošie mācību kursi — ne mazāk kā 20 kredītpunktu;

7.1.2. nozares mācību kursi — ne mazāk kā 36 kredītpunkti;

7.2. prakse — ne mazāk kā 16 kredītpunktu;

7.3. kvalifikācijas darbs — ne mazāk kā 8 kredītpunkti, bet nepārsniedzot 10 % no programmas kopējā apjoma;

7.4. studējošo patstāvīgā darba apjoms atbilstoši mācību kursu nosacījumiem ir 35–40 procentu no mācību kursu kopējā apjoma.

8. Mācību kursu izvēli programmā, mācību kursu un prakses saturu atbilstoši iegūstamās profesionālās kvalifikācijas pamatprasībām un specifiskajām prasībām, kas nepieciešamas pienākumu un galveno darba uzdevumu veikšanai attiecīgajā profesijā, nosaka attiecīgie profesiju standarti.

IV. Pirmā līmeņa profesionālās

augstākās izglītības vērtēšanas

pamatprincipi un kārtība

9. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

9.1. pozitīvo sasniegumu summēšanas princips — iegūtā izglītība tiek vērtēta, summējot pozitīvos sasniegumus;

9.2. vērtējuma obligātuma princips — nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmu pamatdaļās ietvertā obligātā satura apguvi;

9.3. prasību atklātības un skaidrības princips — atbilstoši izvirzītajiem programmu mērķiem un uzdevumiem, kā arī mācību kursu mērķiem un uzdevumiem ir noteikts pamatprasību kopums iegūtās izglītības vērtēšanai;

9.4. vērtēšanā izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips — programmas apguves vērtēšanā izmanto dažādus pārbaudes veidus;

9.5. vērtējuma atbilstības princips — pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt analītiskās un radošās spējas, zināšanas, prasmes un iemaņas visiem apguves līmeņiem atbilstošos uzdevumos un situācijās. Pārbaudēs iekļaujamais satura apjoms atbilst kursu programmās noteiktajam saturam un profesiju standartā noteiktajām prasmju un zināšanu prasībām.

10. Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir eksāmens un ieskaite. Minimālais mācību kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 3 kredītpunkti.

11. Eksāmenā programmas apguve tiek vērtēta 10 ballu skalā:

11.1. ļoti augsts apguves līmenis (10 — "izcili", 9 — "teicami");

11.2. augsts apguves līmenis (8 — "ļoti labi", 7 — "labi");

11.3. vidējs apguves līmenis (6 — "gandrīz labi", 5 — "viduvēji", 4 — "gandrīz viduvēji");

11.4. zems apguves līmenis (3 — "vāji", 2 — "ļoti vāji", 1 — "ļoti, ļoti vāji").

12. Ieskaitē programmas apguve, kā arī prakse tiek vērtēta divdaļīgā vērtējuma skalā ("ieskaitīts" vai "neieskaitīts").

13. Par katru apgūto mācību kursu un praksi ieskaita kredītpunktus, ja saņemts vērtējums "ieskaitīts" vai 10 ballu skalā tas nav bijis mazāks par 4 — "gandrīz viduvēji".

14. Programmas apguves beigās kārtojams valsts noslēguma pārbaudījums — kvalifikācijas eksāmens, kurš tiek vērtēts 10 ballu skalā un kura sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba aizstāvēšana. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka kvalifikācijas eksāmena kārtību pēc Profesionālās izglītības sadarbības padomes priekšlikuma.

15. Diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību saņem izglītojamais, kurš apguvis programmu un nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu, iegūstot tajā vērtējumu, kas nav mazāks par 5 — "viduvēji".

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Izglītības un zinātnes

ministrs K.Greiškalns

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 5.aprīli.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!