• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Strasbūras sprieduma mācību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.06.2002., Nr. 94 https://www.vestnesis.lv/ta/id/63530

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Valsts kontroles inovatīvo politiku

Vēl šajā numurā

21.06.2002., Nr. 94

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Strasbūras sprieduma mācību

Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Dr.iur. Ineta Ziemele:

Šis spriedums ir ne tikai svarīgs konkrētajā lietā un konkrētai personai. Tas ir svarīgs plašākā kontekstā, kad Latvijā norit darbs pie valsts pārvaldes un tiesu darba kvalitātes uzlabošanas. Administratīvā procesa likuma pieņemšanai 2001. gadā šajā kontekstā ir fundamentāla nozīme, jo ir neiedomājami, ka vairāk nekā desmit gadus tiesiskas un demokrātiskas valsts veidošana ir ritējusi bez šāda likuma. (Likums stājas spēkā tikai 2003. gada 1. jūlijā!) Sprieduma būtība ir lietā fiksēto faktu, ierēdņu un tiesas darbošanās neatbilstība demokrātiskas valsts principiem: patvaļas aizlieguma principam, tiesību normu saprātīgas piemērošanas principam un citiem principiem. Ir jāuzsver, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa neiejaucas valsts kompetencē prasīt valsts valodas prasmi indivīdiem valsts funkciju īstenošanas kontekstā. Tiesa spriedumā runā par procedūru.

Tā balsta savu spriedumu uz to, ka ir pārkāpti svarīgi administratīvā procesa principi demokrātiskā valstī. Līdzās tiesiskās paļāvības un samērīguma principam, kuri tagad ir nostiprināti Administratīvā procesa likumā, tiesa min arī procesuālā taisnīguma principu, kas tādā formulējumā gan nav atrodams Administratīvā procesa likumā. Daļēji šā principa funkcijas varētu veikt likumā minētais tiesiskuma princips. Tomēr būtu vērts apsvērt, vai procesuālā taisnīguma princips ir pilnībā iestrādāts likumā un vai rocības labad nebūtu nepieciešams iekļaut šo principu likuma tekstā.

Vienlaikus ir jāatzīst, ka Latvijas tiesību sistēmā Eiropas Cilvēktiesību konvencija ir augstāka juridiskā spēka normatīvais akts. Līdz ar to Latvijas iestādēm un tiesām ir jāpiemēro konvencijas normas un to interpretācija neatkarīgi no tā, vai tas ir vēl kaut kur īpaši noteikts. Citiem vārdiem sakot, Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma lietā «Podkolzina pret Latviju» ietekme neaprobežojas ar kompensācijas izmaksu prasītājai no valsts budžeta. Visām valsts iestādēm un tiesām ir jāņem vērā šis spriedums un jāseko tam, lai neatkārtotu šajā lietā pieļautās kļūdas.

 

“DIENA”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!