Par Āraišu ezerpilij veltītu mūžu

Laikā, kad klasiskie vitrīnu tipa muzeji sāk zaudēt popularitāti, cilvēki ir orientēti uz ātru un ērtu vēstures un citu kultūras jomu iepazīšanu, Eiropā kā sēnes pēc lietus aug arheoloģiskie brīvdabas muzeji. Tas paver visplašākās iespējas arī eksperimentālajai arheoloģijai. Āraišu ezerpils ir viena no veiksmīgākajām un precīzākajām senatnes atjaunotnēm ar 35 tūkstošiem apmeklētāju ik sezonu.

Senu dzīves vietu meklēšanu zem ūdens Dr.hist.h.c. Jānis Apals, būdams jauns vēstures skolotājs, piecdesmito gadu beigās uzsācis vienatnē. Apmeklēti daudzi Latgales un Vidzemes ezeri, kur pēc nostāstiem zem ūdens vēl tagad esot redzamas ēku paliekas. Priekšstats, ka Latgales daudzie ezeri slēpj pilis, neapstiprinājies. Pirmie panākumi bijuši 1959. gadā, kad Madonas salu ezerā zem ūdens ieraudzīti baļķi un senu māla trauku lauskas. Sekojusi veiksme arī Lisas ezerā (Lisas ezers jeb Pintelis atrodas Gulbenes rajona Beļavas pagastā – “LV”). Tā pēc teikām uzietas vēl vairākas ezeru mītnes.

J. Apala – pētnieka un vēstures goda doktora – lielākais veikums ir Āraišu ezerpils izpēte. Tā ir vikingu laimeta jeb IX un X gadsimtā tapusi dzīvesvieta, ko senie latgaļi cēluši ezera salā uz mākslīgi veidotiem pamatiem. Dzīve pilī pārstājusies pēc kāda milzīga ugunsgrēka, iespējams, kara darbības izraisīta, jo atrasts daudz bultu un šķēpu galu. Pazeminot ezera ūdens līmeni par vienu metru, kļuva iespējams izdarīt izrakumus. To gaitā atklājās fantastisks skats ar daudzām ēkām, lāvām, krāsnīm, apģērbu un saimniecības priekšmetiem. Koks bija tik satrūdējis, ka, stingrāk pieskaroties, pirksts tajā iegrimis. Pašlaik izpētītās ezerpils oriģinālās paliekas ir apbērtas ar zemi, to vietā paceļas no svaigiem kokmateriāliem celtās rekonstruētās būves.

Jau 1966. gadā radās ideja, izmantojot šo unikālo senceltņu materiālu, izveidot brīvdabas arheoloģisko muzeju. 1981. gadā uzcēla pirmo eksperimentālo ēku, cērtot un tēšot būvkokus ar senajiem darbarīkiem. Āraišu ezerpils kompleksā jau uzceltas 16 dzīvojamās un saimniecības ēkas. Šovasar turpinās aizsargbūvju celšana, bet tūristu biežāk apmeklētajām daļām jau nepieciešams remonts. Arī senajiem latgaļiem ēkas kalpojušas 15–17 gadus, pēc tam tās pārbūvētas vai celtas no jauna.

Ezerpils gidi apmeklētājus sagaida, ģerbušies seno latgaļu tērpu atdarinājumos, kas tapuši pēc kultūrslānī atrasto audumu un rotu paraugiem. Pilī tiek rīkoti arī dažādi tematiski pasākumi, piemēram, bišu dienas un vikingu dienas.

“Ir sajūta, ka mans darbs ir novērtēts. 1995. gadā saņēmu Spīdolas balvu, dažus gadus vēlāk avīzēs izlasīju, ka esmu saņēmis Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju! Līdz ar to manas vecumdienas ir nodrošinātas,” stāsta arheologs.

“DIENA”