Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1993. gada 2. februāra likums "Par amatniecību". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.05.1993., Nr. 25 https://www.vestnesis.lv/ta/id/63052

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par farmaceitisko darbību

Vēl šajā numurā

15.05.1993., Nr. 25

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Augstākā Padome

Veids: likums

Pieņemts: 02.02.1993.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par amatniecību

Likums nosaka amatniecības organizatoriskos pamatus, amatizglītības pamatnoteikumus un amatnieka kvalifikācijas noteikšanas kārtību.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Nodarbošanās ar amatniecību

Par nodarbošanos ar amatniecību šā likuma izpratnē uzskatāma ikvienas personas profesionāla darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus amatos, kuru sarakstu apstiprina Ministru Padome.

Nodarbošanās ar amatniecību tiek realizēta:

1) veicot individuālo darbu;

2) dibinot amatniecības uzņēmumus;

3) strādājot amatniecības uzņēmumā uz darba līguma pamata.

2. pants. Amatniecības uzņēmums

Amatniecības uzņēmums ir individuāls uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, ko nodibina, lai nodarbotos ar amatniecību.

Amatniecības uzņēmuma īpašniekam vai tā tehniskajam vadītājam jābūt amatniekam šā likuma izpratnē.

Amatniecības uzņēmuma darbību regulē šis likums, Latvijas Republikas 1992. gada 8. janvāra likums «Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka saimniecību un individuālo darbu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6. nr.) un likumi par uzņēmējdarbību.

3. pants. Tiesības uz nosaukumu «amatnieks» un «amata meistars»

Tiesības uz nosaukumu «amatnieks» vai «amata meistars» ir pilnīgi šajā likumā noteiktajā kārtībā atestētajām un reģistrētajām personām un uzņēmumiem.

II NODAĻA

AMATNIECĪBAS ORGANIZĀCIJA

4. pants. Amatniecības organizācijas

Amatniecības teritoriālās vai nozaru organizācijas ir profesionālas biedrības (korporācijas), kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas 1992. gada 15. decembra likumu «Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1/2) un īpašiem noteikumiem, ko reglamentē šis likums.

Teritoriālās amatniecības biedrības izveido viena amata vai vairāku radniecīgu amatu amatnieki.

5. pants. Latvijas Amatniecības kamera

Latvijas Amatniecības kamera ir amatniecības biedrību apvienība, kas izveidota, lai pārstāvētu amatnieku profesionālās un sociālās intereses un veicinātu amatniecības attīstību. Latvijas Amatniecības kamera tiek veidota kā amatniecības biedrību pārstāvības institūcija.

Latvijas Amatniecības kamera darbojas atbilstoši saviem statūtiem un pārvaldes institūciju — konferences, pilnsapulces, prezidija - lēmumiem.

6. pants. Latvijas Amatniecības kameras pašpārvaldes funkcijas

Latvijas Amatniecības kamera veic šādas amatniecības pašpārvaldes funkcijas:

1) organizē amatapmācību;

2) nosaka un piešķir amatnieka kvalifikāciju;

3) reģistrē amata meistarus, zeļļus un mācekļus, veic amatniecības uzņēmumu uzskaiti.

7. pants. Amatniecības reģistrs

Amatniecības reģistrs ir Latvijas Amatniecības kameras institūcija, kas veic amata meistaru, zeļļu un mācekļu reģistrāciju un amatniecības uzņēmumu uzskaiti.

8. pants. Amatu padome

Latvijas Amatniecības kamera izveido Amatu padomi, kur galvenie uzdevumi ir:

1) izstrādāt un apstiprināt amatizglītības, amatapmācības, amata meistaru un zeļļu pārbaudes programmas;

2) organizēt un uzraudzīt amatapmācību un pārkvalificēšanos;

3) piešķirt amatnieka kvalifikāciju.

Amatu padome darbojas saskaņā ar Latvijas Amatniecības kameras apstiprinātu nolikumu.

9. pants. Amatniecības Zinātniskā padome

Amatniecības speciālistu pedagoģisko un zinātnisko kvalifikāciju novērtē un viņus atestē Amatniecības Zinātniskā padome. Amatniecības Zinātnisko padomi izveido Latvijas Amatniecības kamera kopā ar Izglītības ministriju un Latvijas Zinātnes padomi. Amatniecības Zinātniskā padome darbojas saskaņā ar Ministru Padomes apstiprinātu nolikumu.

III NODAĻA

AMATIZGLĪTĪBA

10. pants. Amatizglītības sistēma

Amatizglītību un amatnieka kvalifikāciju var iegūt valsts vai privātās skolās, kā arī amatniecības uzņēmumos amata meistara vadībā.

11. pants. Amatnieka kvalifikācija

Izšķir šādus amatnieka kvalifikācijas līmeņus:

1) amata zellis;

2) amatnieks;

3) amata meistars;

4) akadēmiski izglītots amata meistars.

12. pants. Amatnieka karte

Amatnieka karte ir amatnieka kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kuru izsniedz Latvijas Amatniecības kamera, pamatojoties uz tās pilnvarotas teritoriālās vai nozares amatniecības biedrības pieprasījumu.

Amatnieka karti izsniedz, ja amatnieks pēc attiecīga apmācības procesa vai skolas beigšanas nostrādājis amatā vismaz piecus gadus.

Ja amatnieks neievēro likuma prasības, pasūtījumus izpilda nekvalitatīvi un nepilda uzņemtās saistības, Latvijas Amatniecības kamera ir tiesīga anulēt viņa amatnieka karti, kā arī atņemt viņam piešķirto amatnieka kvalifikāciju.

13. pants. Amatizglītības, amatapmācības un pārbaudes programmas

Latvijas Amatniecības kamera kopā ar Izglītības ministriju izstrādā un apstiprina amatizglītības, amatapmācības, kā arī zeļļu un amata meistaru pārbaudes programmas, kas ir pamats vienotai un noteiktai amatniecības arodizglītībai.

14. pants. Amatizglītības mācību iestādes

Latvijas Republikā amatizglītību var iegūt šādās mācību iestādēs:

1) amatniecības (zeļļu) skolās;

2) amatniecības vidusskolās;

3) amatniecības meistaru skolās;

4) amatniecības augstskolās;

5) amatniecības centros.

Attiecīgu apmācību var organizēt arī citās mācību iestādēs speciālu grupu, klašu un fakultāšu veidā.

15. pants. Amata māceklis

Amata māceklis ir persona, kas nolūkā apgūt amatu iestājusies amatniecības uzņēmumā vai mācību iestādē un ir noslēgusi apmācības līgumu.

Par amata mācekļiem var kļūt jaunieši, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu. Amatapmācība notiek saskaņā ar amatizglītības, amatapmācības un pārbaudes programmām.

Mācekļa apmācība notiek, pamatojoties uz tipveida līgumu, kuru māceklis slēdz ar skolu vai amata meistaru. Tipveida līgumu izstrādā un apstiprina Izglītības ministrija.

16. pants. Tiesības apmācīt mācekļus un viņu apmācības uzraudzība

Tiesības pieņemt apmācībā mācekļus ir amatniecības uzņēmumiem, kurus atestējusi Latvijas Amatniecības kamera vai tās pilnvarota teritoriālā vai nozares amatniecības biedrība.

Tiesības apmācīt mācekļus ir amata meistariem vai viņiem pielīdzinātām personām, kurām ir Latvijas Amatniecības kameras atļauja.

Apmācības uzraudzību amatniecības uzņēmumos veic Latvijas Amatniecības kamera.

17. pants. Amata zellis

Par amata zelli kļūst persona, kas izturējusi zeļļa pārbaudi amatapmācības un pārbaudes programmā paredzētajā apjomā un saņēmusi amata zeļļa diplomu.

18. pants. Amata meistars

Par amata meistaru kļūst persona, kas izturējusi amata meistara pārbaudi amatapmācības un pārbaudes programmā paredzētajā apjomā un saņēmusi amata meistara diplomu.

Amata meistars, kas ieguvis atbilstošu augstāko izglītību, uzskatāms par akadēmiski izglītotu amata meistaru.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 2. februārī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!