Par unikālu darbu kultūrvēsturē

Foto: A.F.I.

Zinātņu akadēmijas Goda loceklis maestro Imants Kokars:

Mans laiks, darbs un sirds nu jau divpadsmit gadus pieder “Latviešu kormūzikas antoloģijai” divpadsmit sējumos no 1873. līdz 2000. gadam. Šīs antoloģijas izdošana būs unikāls darbs Latvijas kultūrvēsturē ar mūzikas ilustrācijām divpadsmit kompaktdiskos un audiokasetēs. Katrā sējumā būs pārstāvēti nozīmīgākie sava laika autori un vērtīgākais viņu devums koru mūzikā. Un katra sējuma nosaukumā likta raksturīgākā tā laika dziesma. Piemēram, sējumā “Gaismas pils” atainots romantiskais nacionālās atmodas laiks latviešu kora mūzikā, tās aizsākumi un turpinājums 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs, t.i., no 1873. līdz 1918. gadam. Sējums “Pa zvaigžņu ceļu” aptver laiku no 1918. līdz 1940. gadam. Tas atspoguļo latviešu nacionālās komponistu skolas pilnbriedu, kur līdzās romantiskās kora dziesmas klasiķiem pārstāvēta 20. gadsimta sākuma komponistu mūzika. Ceru, ka šis projekts būs ļoti nozīmīgs Latvijas nacionālajā kultūrvēsturē, tās attīstības procesa atspoguļošanā, tas būs mantojums nākamajām paaudzēm, kā arī vērtīgs materiāls latviešu mūzikas popularizēšanai pasaulē. Visi teksti, ieskaitot dziesmu vārdus un mūziķu radošās biogrāfijas, tulkoti angliski. Šogad esmu iecerējis pabeigt astoto grāmatu, vēl paliek četras. Kā jau teicu, katrai grāmatai līdzi nāk arī “Ave Sol” iedziedāts stundu garš kompaktdisks. Grāmatas ir trīs krāsās, gluži kā tajā dziesmā par “drīz zilu, drīz zaļu, drīz sarkanu” uzlecošo saulīti. Zilajās grāmatās ir apkopota garīgā mūzika, zaļajās - tautas mūzika, sarkanajās - oriģinālmūzika.

Ir iznākuši jau deviņi diski. Skaņu ieraksti veikti vēl diviem, bet 12. sējuma - garīgā mūzika no 1940. līdz 2000. gadam - “Dvēseles ceļi” mūzikas disks tiks ierakstīts decembrī.

Man ir maz laika atlicis. Astotā grāmata patlaban ir ceļā uz tipogrāfiju, jūlija beigās tā būs gatava. Ceru, ka 2004. gadā izdosies laist klājā pēdējo, divpadsmito sējumu “Dvēseles ceļi”.

Izdevuma redkolēģijā strādā antoloģijas sastādītājs Arnolds Klotiņš, komponists Pēteris Plakidis, mūzikas vēsturnieks Oļģerts Grāvītis, Latvijas Mūzikas informācijas centra vadītājs Arvīds Bomiks, Mūzikas akadēmijas kora nodaļas vadītājs Jānis Lindenbergs. Man kā šā projekta vadītājam šobrīd tas ir pamatdarbs. Pats sevi organizēju, pats vadu, pats disciplinēju.

“LAUKU AVĪZE”