Dānija nenoliedzami ir Latvijas visnozīmīgākais draugs un sabiedrotais

Šodien noslēdzas Valsts prezidentes triju dienu oficiālā vizīte Dānijā

Vakar, 29.martā, preses konferencē Kopenhāgenā, Kristiansborgas pilī: Dānijas Karalistes premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: A.F.I./epa

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Dānijas premjerministra Paula Nīrupa Rasmusena rīkotajās pusdienās Kopenhāgenā 2001. gada 29. martā

Premjerministra kungs!

Dāmas un kungi!

Man ir liels prieks viesoties Dānijā, valstī, kas nenoliedzami ir Latvijas visnozīmīgākais draugs un sabiedrotais. Es arī priecājos par izdevību atkal ar jums tikties, premjerministra kungs, un pateikties par jūsu neatslābstošo apņēmību radīt plaukstošu, stabilu un drošu Baltijas jūras reģionu.

Sirsnīgā un draudzīgā uzņemšana visā manas vizītes laikā liecina ne tikai par dāņu tradicionālo viesmīlību, bet arī par mūsu valstu lieliskajām attiecībām. Mēs Latvijā vēl joprojām esam pateicīgi par atbalstu un iedrošinājumu, ko Dānija mums sniedza cīņā par neatkarības atgūšanu no Padomju Savienības.

Un mēs varam pateikties Dānijai par nepārtraukto palīdzību pēdējos desmit gados pēc Latvijas valstiskuma atgūšanas, kam raksturīgas ievērojamas ekonomiskās un sociālās pārmaiņas.

Šī Dānijas palīdzība ir lielā mērā sekmējusi Latvijas centienus izveidot saliedētu demokrātisku un pilsonisku sabiedrību, attīstīties un pārveidoties. Dānija ir Latvijas lielākā ārzemju investore un otra lielākā divpusējās palīdzības sniedzēja. Tā ir arī viena no galvenajām Latvijas tirdzniecības partnerēm.

Dānija un it īpaši premjerministrs Rasmusens ir bijuši vieni no visaktīvākajiem ierosinātājiem Latvijas ātrai uzņemšanai gan Eiropas Savienībā, gan NATO. Latvija cer pabeigt iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību līdz 2002. gada beigām, šīs organizācijas Dānijas prezidentūras laikā.

Latvija sagaida, ka saņems oficiālu uzaicinājumu iestāties NATO Prāgas sanāksmes laikā 2002. gadā reizē ar Lietuvu un Igauniju. Mēs uzskatām, ka visu trīs Baltijas valstu vienlaicīga uzņemšana palīdzēs nostiprināt drošību un stabilitāti Baltijas jūras reģionā.

Simpātijas, ko Latvija un Dānija izjūt viena pret otru, veicina kopējās intereses un vērtības, un mūsu līdzīgais stāvoklis kā divām mazām Baltijas jūras valstīm.

Premjerministra kungs, es vēlos jums vēlreiz pateikties par jūsu personisko ieguldījumu un apņēmību radīt stabilitāti, drošību un uzplaukumu Baltijas jūras reģionā.

Es novēlu jums nemitīgus panākumus un paceļu savu glāzi par Dānijas tautas labklājību. Lai turpina nostiprināties lieliskās attiecības, kas pastāv mūsu abu valstu starpā, patiesas draudzības un savstarpējas cieņas garā!

“LV” (Gunta Štrauhmane)

neoficiāls tulkojums

no angļu valodas

Foto: A.F.I./epa

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Kristiansborgas pilī 29.martā

Par vizīti

Vakar, 29. martā, notika Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālās sarunas ar Dānijas premjerministru Polu Nīrupu Rasmusenu. Sarunas laikā abas puses novērtēja Latvijas un Dānijas divpusējās attiecības kā lieliskas, pārrunājot vairākus konkrētus turpmākās sadarbības projektus. Galvenā uzmanība sarunā tika pievērsta NATO un Eiropas Savienības paplašināšanās procesam, Baltijas jūras valstu sadarbības jautājumiem, kā arī Latvijas un Dānijas divpusējām attiecībām.

P.N.Rasmusens augstu novērtēja Latvijas sasniegumus Eiropas Savienības iestāšanās sarunās, atzīmējot, ka Latvija ļoti veiksmīgi risina sarunas, un pauda cerību, ka Dānijas prezidentūras laikā Latvija varētu pabeigt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Valsts prezidente pateicās Dānijai par nozīmīgo atbalstu kopš neatkarības sākuma, atbalstot Latviju dažādos reformu procesos, kā arī īpaši uzsvēra Dānijas atbalstu Latvijai NATO un Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumos.

Runājot par NATO paplašināšanos, sarunās tika stāstīts par Latvijas nopietno attieksmi paaugstināt aizsardzības kapacitāti valstī, kā arī veltīt finanses aizsardzības jomai. Latvijas puse arī apliecināja, ka valsts soli pa solim pilda Rīcības plānā dalībai NATO noteiktos uzdevumus. Sarunā piedalījās arī Dānijas ārlietu ministrs Mogens Liketofts, kurš vēlreiz uzsvēra, ka Dānija vēlētos redzēt visu trīs Baltijas valstu vienlaicīgu iestāšanos NATO. Dānija arī apliecināja, ka atbalstīs Latviju turpmākajos integrācijas soļos. Runājot par Eiropas Savienības paplašināšanos, Dānijas puse sacīja, ka ir redzami ļoti pozitīvi signāli arī no Eiropas Savienības puses par Latvijas sasniegumiem un iestāšanās sarunu tempu.

V.Vīķe-Freiberga un P.N.Rasmusens pārrunāja arī Baltijas jūras valstu sadarbības jautājumus. Abas puses bija vienisprātis, ka jāturpina aktīva sadarbība starp valstīm cīņā ar kriminālnoziedzību, kontrabandu, kā arī narkomānijas izplatību. V.Vīķe-Freiberga un P.N.Rasmusens pārrunāja iespējas, kā starptautiskā līmenī atrast jaunus risinājumus valsts tieslietu sistēmā attiecībā uz narkodīleru sodīšanu.

Pārspriežot Latvijas un Dānijas turpmākās sadarbības iespējas, Latvija guva apliecinājumu, ka Dānija ir gatava atbalstīt ar padomu un savu pieredzi gan eirointegrācijā, gan integrācijā NATO, gan arī risinot vairākus konkrētus jautājumus. Latvijas prezidente pastāstīja par ieceri izveidot Rīgā ar Dānijas atbalstu informācijas tehnoloģiju koledžu, kura būtu nozīmīga izglītības iestāde un palīdzētu izglītot jaunus infotehnoloģijas speciālistus, kuru trūkums Baltijas reģionā kopumā ir aptuveni 40 000. Dānijas premjers atzinīgi novērtēja šo projektu un sacīja, ka Dānija ir ieinteresēta šī projekta veicināšanā, jo tas varētu būt nozīmīgs visa Baltijas jūras reģiona izglītībā un ekonomiskajā attīstībā.

Pēc tikšanās ar Dānijas premjerministru Latvijas Valsts prezidente turpat Kristiansborgas pilī piedalījās viņai par godu premjerministra un Lones Dibkjēras kundzes rīkotās pusdienās. Pēcpusdienā mūsu prezidente tikās ar Dānijas Folketinga priekšsēdētāju Ivaru Hansenu un prezidija locekļiem. Pēc parlamenta apmeklējuma V.Vīķe–Freiberga aplūkoja Latvijas vēstniecības jauno ēku Hellerupā. Vakarā Latvijas Valsts prezidente piedalījās Latvijas goda konsula Jitlandē un Fīnā Franka Ūrenholta rīkotajās vakariņās Kristiansholmas pilī Klampenborgā.

Imants Freiberga kungs vakar piedalījās Dānijas un Latvijas valdības un biznesa pārstāvju apaļā galda diskusijā par Dānijas un Latvijas informācijas tehnoloģiju koledžas projektu.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar tikās ar Dānijas Folketinga priekšsēdētāju Ivaru Hansenu un Folketinga pārstāvjiem. I.Hansens, uzrunājot Latvijas prezidenti, atzīmēja lielās pārmaiņas, kādas notikušas Latvijā atjaunotās neatkarības desmit gados. Viņš augstu novērtēja abu valstu parlamentāriešu kontaktus un izteica pārliecību, ka arī turpmāk tie vērsīsies plašumā. I.Hansens minēja daudzās augsta līmeņa vizītes starp abu valstu amatpersonām, kas veicinājušas lieliskās attiecības starp Latviju un Dāniju. I.Hansens uzsvēra, ka Dānija arī turpmāk stingri atbalstīs Latvijas centienus iestāties Eiropas Savienībā un NATO.

Valsts prezidente, uzrunājot Folketinga priekšsēdētāju un pārstāvjus, atzīmēja Dānijas lielo ieguldījumu Latvijas demokrātijas un reformu stiprināšanā un bija pateicīga par to, ka Dānijai Latvijas liktenis nav bijis vienaldzīgs, to Dānija ir apliecinājusi gan 90. gadu sākumā, dibinot Dānijas Kultūras institūtu Latvijā, gan nodibinot Kopenhāgenā informācijas centru par Latviju. Prezidente arī sacīja, ka Dānija ir aktīvākā investore Latvijā un viena no lielākajām tirdzniecības partnerēm Latvijai. V.Vīķe–Freiberga atzīmēja, ka Latvija vēlas turpmākajos gados apliecināt savu spēju kļūt par vienu no dinamiskākajām valstīm Baltijas reģionā, un uzsvēra, ka sagaida auglīgas sarunas Rīgā starp Baltijas asambleju un Ziemeļu padomi šī gada maijā.

Šodien, 30. martā, vizītes trešajā dienā Latvijas Valsts prezidente apmeklēs modernās mākslas centru Luiziānā, kā arī tiksies ar Luiziānas pašvaldības pārstāvjiem un vietējiem kultūras darbiniekiem. Dienas vidū Valsts prezidente piedalīsies Viņas majestātes karalienes Margarētes II rīkotajās pusdienās Amalienborgā, Kristiāna IX pilī. Pēcpusdienā V.Vīķe–Freiberga apskatīs Dānijas Karalisko bibliotēku “Melnais dimants”, bet pēc tam turpat, bibliotēkā, nolasīs lekciju par integrāciju un drošību Eiropā un Latvijas perspektīvām ES paplašināšanās kontekstā. Pēc lekcijas Valsts prezidente tiksies ar latviešu kopienas pārstāvjiem.

Šovakar Valsts prezidente atgriezīsies Rīgā.

Valsts prezidenta

preses dienests,

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Latvijas Valsts prezidente

Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Dānijas Folketinga priekšsēdētāja Ivara Hansena rīkotajā pieņemšanā Kopenhāgenā 2001. gada 29. martā

Hansena kungs!

Dāmas un kungi!

Ir vienmēr prieks viesoties pie Latvijas draugiem, un Dānijas tauta noteikti ir Latvijas draugi.

Mēs Latvijā joprojām ar pateicību atceramies atbalstu, ko mēs saņēmām no Dānijas parlamentāriešiem mazliet vairāk nekā pirms desmit gadiem, kad mēs centāmies atgūt savu neatkarību no Padomju Savienības. Viņu pirmā oficiālā vizīte Baltijas valstīs kā Ziemeļvalstu padomes pārstāvjiem 1990. gadā, Dānijas Kultūras institūta nodibināšana Rīgā un Baltijas informācijas centra nodibināšana Kopenhāgenā skaidri apliecināja Dānijas ieinteresētību mūsu liktenī.

Tagad Latvijai ir citi jautājumi dienas kārtībā, bet Dānija turpina sniegt stingru atbalstu. Lai gan Dānija ir samērā neliela valsts, tā ir Latvijas lielākā ārzemju investore un otra lielākā ārzemju palīdzības sniedzēja. Dānija ir arī starp Latvijas desmt galvenajām tirdzniecības partnerēm un vienmēr aktīvi atbalstījusi visu trīs Baltijas valstu drīzu uzņemšanu gan Eiropas Savienībā, gan NATO.

Man ir patiess prieks, ka Dānija atbalsta Latvijas apņemšanos pabeigt uzņemšanas sarunas ar ES līdz 2002. gada beigām šīs organizācijas Dānijas prezidentūras laikā.

Dānija ir sniegusi atbalstu ne tikai parlamentārā un valdības līmenī. Saskaņā ar ES eirobarometru Dānijas sabiedrība arī pieder pie visaktīvākajiem atbalstītājiem Eiropas Savienības paplašināšanai austrumu virzienā.

Mūsu kopīgās vērtības un kopīgie mērķi stiprina simpātijas un draudzību starp Latviju un Dāniju kā divām mazām valstīm pie Baltijas jūras. Kā draugi un sabiedrotie mēs kopā strādājam, lai Baltijas jūras reģions kļūtu par vienu no visdinamiskākajām, plaukstošākajām, stabilākajām un drošākajām teritorijām Eiropā.

Mūsu abu valstu parlamentārieši piedalīsies kopīgajā Baltijas asamblejas un Ziemeļvalstu padomes sanāksmē Rīgā šā gada maijā. Es patiesi ceru, ka šī sanāksme sekmēs sadarbības paplašināšanos dažādās jomās starp trim Baltijas valstīm un piecām Ziemeļvalstīm.

Atļaujiet man vēlreiz pateikties par izcili draudzīgo uzņemšanu, ko es izjutu visā savas vizītes laikā.

Es paceļu savu glāzi, lai izteiktu cieņu šīs valsts likumdevējiem, par dāņu tautas labklājību un laimi, par draudzīgu attiecību nostiprināšanu starp Latviju un Dāniju.

“LV” (Gunta Štrauhmane)

neoficiāls tulkojums

no angļu valodas

Latvijas Valsts prezidente

Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Latvijas goda konsula Jitlandē un Fīnā Franka Ūrenholta rīkotajās vakariņās Kopenhāgenā 2001. gada 29. martā

Ūrenholta kungs, Šūra kungs, dāmas un kungi!

Patiesi priecājos par ļoti sirsnīgo uzņemšanu Dānijā. Neviltotā draudzība un laipnā sagaidīšana liecina ne vien par dāņu tradicionālo viesmīlību, bet arī izcili labajām Dānijas un Latvijas attiecībām.

Dānija, bez šaubām, ir viena no Latvijas tuvākajām sabiedrotajām, tā ir lielākā ārvalstu investore un ieņem otro vietu ārvalstu palīdzības sniedzēju vidū. Mūsu valstu ciešās partnerattiecības tiek stiprinātas arī nevalstiskā līmenī. Pateicoties pastāvīgam ieguldījumam privātajā uzņēmējdarbībā, Dānija saglabājusi savas pozīcijas kā viena no desmit galvenajām Latvijas tirdzniecības partnerēm.

Arī studentu, zinātnieku un nevalstisko organizāciju pārstāvju apmaiņa vēršas plašumā, pateicoties tādām aktīvām organizācijām kā Dānijas Kultūras institūts Rīgā, kas nesen nosvinēja pastāvēšanas desmitgadi. Šā institūta dibināšana padomju okupācijas beigās bija drosmīgs solis un nepārprotami liecināja, ka Dānija ir ieinteresēta Latvijas liktenī.

Es gribētu piebilst, ka Rīgu un Dāniju vieno senas tirdzniecības un jūrniecības saites. Šogad Rīga svinēs savu astoņsimtgadi, un es jūs visus ielūdzu uz Rīgas svētkiem šovasar.

Jaunais Latvijas un Dānijas projekts par informācijas tehnoloģiju koledžas dibināšanu Rīgā ir vēl viena nākotnes iniciatīva, lai sagatavotu spējīgus informācijas tehnoloģiju speciālistus, kas varētu ieņemt vietu hi–tech attīstības avangardā Baltijas jūras reģionā.

Latvijai un Dānijai kā draugiem un sabiedrotajiem ir kopējs mērķis — plaukstošs, stabils un drošs Baltijas jūras reģions. Kopā mēs ceļam savu nākotni.

Es paceļu šo glāzi par turpmāku Dānijas un Latvijas attiecību stiprināšanu patiesas draudzības un partnerattiecību garā.

“LV” (Juris Afremovičs)

neoficiāls tulkojums

no angļu valodas