• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2002. gada 21. maija noteikumi Nr. 193 "Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 14.augusta noteikumos Nr.374 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.05.2002., Nr. 79 https://www.vestnesis.lv/ta/id/62482

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.245

Grozījums Ministru kabineta 1998. gada 30. jūnija rīkojumā Nr. 343 "Par darba grupu Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līguma par kopīgas robežkontroles organizēšanu projekta izstrādei un ar kopīgas robežkontroles uzsākšanu saistīto jautājumu risināšanai"....VAIRĀK

Vēl šajā numurā

28.05.2002., Nr. 79

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 193

Pieņemts: 21.05.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.193

Rīgā 2002.gada 21.maijā (prot. Nr.21, 21.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 14.augusta noteikumos Nr.374 “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība”

Izdoti saskaņā ar likuma
“Par pievienotās vērtības nodokli”
8.panta piekto daļu un 17.pantu

Izdarīt Ministru kabineta 2001.gada 14.augusta noteikumos Nr.374 “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 125.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt noteikumus ar 2.1 punktu šādā redakcijā:

“2.1 Piemērojot likuma 1.panta 3.punkta “b” apakšpunktu, par pakalpojuma sniegšanu uzskatāma arī ciršanas tiesību piešķiršana.”

2. Papildināt noteikumus ar 4.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“4.4. norādīta nodokļa rēķinā par precēm un pakalpojumiem, kas samaksāts avansā.”

3. Izteikt 16.punktu šādā redakcijā:

“16. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normas nav piemērojamas:

16.1. līgumsodiem;

16.2. dotācijām un subsīdijām no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kas nav piešķirtas kā atlīdzība par apliekamiem darījumiem;

16.3. mantiskajiem ieguldījumiem kapitālā;

16.4. prasījuma tiesību cesijas darījumiem;

16.5. procentu ienākumiem par noguldījumiem kredītiestādēs (to skaitā par bankas konta atlikumu un depozītu);

16.6. procentu ienākumiem no parāda vērtspapīriem (to skaitā no obligācijām, parādzīmēm);

16.7. akciju dividendēm;

16.8. ieņēmumiem no valūtas kursa svārstībām un valūtas darījumu procentu likmēm.”

4. Papildināt noteikumus ar 17.1, 17.2 un 17.3 punktu šādā redakcijā:

“17.1 Piemērojot likuma 2.panta piekto daļu, ja ar akcīzes nodokli apliekamās preces tiek piegādātas no vienas akcīzes preču noliktavas uz citu akcīzes preču noliktavu, piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksājumu saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”, “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” vai “Par akcīzes nodokli”, ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajā preču piegādes vērtībā nav iekļaujama atliktā akcīzes nodokļa vērtība.

17.2 Piemērojot likuma 2.panta astoto daļu, preču importa darījumos pievienotās vērtības nodoklis piemērojams saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē muitas maksājumu veikšanu.

17.3 Piemērojot likuma 2.panta astoto daļu, preču importa darījumu apliekamajā vērtībā iekļaujama arī transporta pakalpojumu vērtība no starptautiskajā transporta pavadzīmē norādītās kravas iekraušanas vietas citā valstī līdz šajā pavadzīmē norādītajam galapunktam (saņēmējam) Latvijas Republikā.”

5. Papildināt noteikumus ar 21.1 punktu šādā redakcijā:

“21.1 Piemērojot likuma 2.panta divdesmit pirmo daļu, ar nodokli apliekama tikai paša uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) sniegtā pakalpojuma vērtība.”

6. Svītrot 27.punktu.

7. Izteikt 29.punktu šādā redakcijā:

“29. Piemērojot 3.panta 8.3 daļu, apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā rakstisku informāciju par pamatlīdzekļu atlikušo vērtību un par atlikumā esošo preču materiālajām vērtībām, par kurām ir atskaitīts priekšnodoklis. Par šīm vērtībām aprēķina nodokli un iemaksā valsts budžetā. Pamatlīdzekļu atlikušo vērtību nosaka saskaņā ar apliekamās personas finansu grāmatvedībā norādīto.”

8. Papildināt 37.punktu aiz vārdiem “kurā norādītā kravas” ar vārdiem “iekraušanas vieta ir citā valstī un kravas”.

9. Papildināt noteikumus ar 37.1 punktu šādā redakcijā:

“37.1 Ja starptautiskajā kravu pārvadājumu pavadzīmē, kas noformēta par šo noteikumu 37.punktā minētajiem pārvadājumiem, galapunkts nav konkrēti norādīts, par kravas saņemšanas vietu uzskatāma muitas deklarācijā norādītā preču saņēmēja adrese Latvijas Republikā.”

10. Papildināt 38.punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ja transporta pakalpojumi sniegti bez kravas pārkraušanas uz Latvijas Republikas robežas, ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļaujama transporta pakalpojumu daļa no Latvijas Republikas robežas līdz starptautiskajā transporta pavadzīmē norādītajam galapunktam (saņēmējam) Latvijas Republikā saskaņā ar šo noteikumu 17.3 punktu.”

11. Papildināt noteikumus ar 42.1 punktu šādā redakcijā:

“42.1 Likuma 4.panta septītās daļas 6.punkts piemērojams pakalpojumiem, kurus sniedz apliekamā persona, nodrošinot ar personālu (to skaitā personāla atlases un komplektēšanas pakalpojumiem). Pakalpojumiem, kurus sniedz minētais personāls, pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.”

12. Papildināt 44.punktu aiz vārda “pārraidi” ar vārdiem “interneta pakalpojumus”.

13. Izteikt 45.punktu šādā redakcijā:

“45. Ja likuma 4.panta septītās daļas 8.punktā minētie pakalpojumi tiek sniegti fiziskai personai vai Latvijas Republikā reģistrētai juridiskai personai, tie apliekami ar nodokļa 18 procentu likmi. Ja telekomunikāciju pakalpojumi tiek sniegti Latvijas Republikā nereģistrētai juridiskai personai, tie apliekami ar nodokļa 0 procentu likmi. Savstarpējiem norēķiniem ar ārvalstu sakaru operatoriem attiecīgās likuma normas nav piemērojamas.”

14. Izteikt 55.punktu šādā redakcijā:

“55. Likuma 6.panta pirmās daļas 6.punkts piemērojams arī kopiju izgatavošanai no bibliotēkas fondā esošajām grāmatām un citiem dokumentiem, kā arī tematiskajiem pasākumiem, bibliogrāfiskajiem, informatīvajiem (to skaitā interneta pieslēgumam) un citiem līdzīgiem pakalpojumiem.”

15. Izteikt 57.punktu šādā redakcijā:

“57. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punkts piemērojams sporta sarīkojumu (to skaitā sporta sacensību un sporta svētku) ieejas biļetēm, kā arī dalības maksai sporta sarīkojumos.”

16. Papildināt noteikumus ar 72.1 punktu šādā redakcijā:

“72.1 Likuma 6.panta pirmās daļas 13.punkts piemērojams arī:

72.1 1. apdrošināšanas polišu izplatītāju sniegtajiem pakalpojumiem, ja saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu ir noslēgts sadarbības līgums ar apdrošinātāju vai apdrošināšanas starpnieku;

72.1 2. pārapdrošināšanas pakalpojumiem.”

17. Aizstāt 73.punktā skaitli un vārdu “14.punkts” ar skaitli un vārdiem “14.punkta “a” apakšpunkts”.

18. Izteikt 74.punktu šādā redakcijā:

“74. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta “b” apakšpunktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa piemērojams arī dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumā iekļautajiem iedzīvotāju ikmēneša maksājumiem par:

74.1. mājas iekšējo ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu uzturēšanu un tehnisko apkalpošanu;

74.2. mājas iekšējo apkures un karstā ūdens siltuma sistēmu uzturēšanu un tehnisko apkalpošanu;

74.3. elektroapgādes sistēmas tehnisko apkopi;

74.4. atkritumu vada apkopi;

74.5. ventilācijas šahtu un dūmvadu tīrīšanu.”

19. Izteikt 76.punktu šādā redakcijā:

“76. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta “b” apakšpunktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa nav piemērojams iedzīvotāju maksājumiem par pakalpojumiem (to skaitā dzīvojamās mājas (dzīvokļa) remontu), kas nav iekļauti dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumā un netiek segti no ikmēneša maksājumiem par dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanu.”

20. Svītrot 78. un 79.punktu.

21. Papildināt noteikumus ar 79.1 punktu šādā redakcijā:

“79.1 Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta “a” apakšpunktā minētās kreditēšanas un naudas aizdevumu piešķiršanas un kontroles pakalpojuma vērtība ir kredīta procentu un kredītiestāžu komisijas maksas vērtība.”

22. Svītrot 91.punktu.

23. Izteikt 97.punktu šādā redakcijā:

“97. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 27.punktu, ar nodokli neapliek to skolēnu pārvadājumu pakalpojuma daļu, kas tiek finansēta no pašvaldību budžetiem.”

24. Svītrot 98.punktu.

25. Papildināt noteikumus ar 104.1 punktu šādā redakcijā:

“104.1 Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktu, ja ir uzsākta preču izvešanas procedūra saskaņā ar Muitas likuma 76. un 77.pantu, nodokļa 0 procentu likmi var piemērot transporta pakalpojumiem, kas sniegti, piegādājot eksportam paredzētās kravas uz ostām, ja transporta pakalpojuma sniedzējs var dokumentāri pierādīt, ka krava ir šķērsojusi Latvijas Republikas valsts robežu, ko apliecina uzraksts “eksports” (sarkanā krāsā) uz starptautiskās kravas transporta pavadzīmes un muitas deklarācijas kopija.”

26. Izteikt 110.punktu šādā redakcijā:

“110. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu kravu eksporta, importa un tranzīta pārvadājumiem apstiprina starptautiskie kravas transporta pavaddokumenti vai to kopijas (to skaitā CMR, starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme, konosaments, gaisa pārvadājuma pavadzīme vai muitas deklarācija ar atzīmi par kravas izvešanu no muitas zonas tranzīta pārvadājuma turpināšanai), kuros norādīta kravas iekraušanas vai izkraušanas vieta ārvalstīs un ir muitas atzīme par kravas ievešanu Latvijas Republikas teritorijā vai tās izvešanu no Latvijas Republikas teritorijas.”

27. Papildināt noteikumus ar 118.1 punktu šādā redakcijā:

“118.1 Šo noteikumu 118.punktā norādītā nodokļa maksāšanas kārtība piemērojama tikai tām realizētajām dāvanu kartēm, kuras apliekamā persona realizē savā vārdā, neizmantojot starpniecības pakalpojumus.”

28. Svītrot 132. un 133.punktu.

29. Aizstāt 134.punktā vārdus “aprēķināto nodokļu summu” ar vārdiem “veikto apliekamo darījumu apmēru”.

30. Papildināt noteikumus ar 139.1 un 139.2 punktu šādā redakcijā:

“139.1 Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, par šo noteikumu 16.3.apakšpunktā minētajiem mantiskajiem ieguldījumiem, kas izdarīti pamatlīdzekļu (to skaitā nekustamā īpašuma) veidā, veicama atskaitītā priekšnodokļa korekcija saskaņā ar šo noteikumu 139.2 un 152.punktu.

139.2 Ja apliekamā persona iegulda pamatlīdzekli (izņemot nekustamo īpašumu) citas personas pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu, valsts budžetā atmaksājama atskaitītā priekšnodokļa daļa, kuru aprēķina no pamatlīdzekļa atlikušās (neamortizētās) vērtības, kas uzskaitīta apliekamās personas finansu grāmatvedībā, šādos gadījumos:

139.2 1. ja pamatlīdzekli paredzēts izmantot neapliekamiem darījumiem;

139.2 2. ja mantiskais ieguldījums izdarīts agrāk nekā gadu pēc pamatlīdzekļa iegādes.”

31. Papildināt 141.punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Preču saņēmējs atskaita priekšnodokli tajā taksācijas periodā, kad ir pabeigta muitas procedūra “izlaišana brīvam apgrozījumam”.”

32. Papildināt noteikumus ar 141.1 punktu šādā redakcijā:

“141.1 Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu, kā priekšnodoklis atskaitāma arī samaksātā nodokļa summa par precēm, kuras apliekamā persona ieved Latvijas Republikā savu apliekamo darījumu nodrošināšanai saskaņā ar muitas procedūru “ievešana uz laiku” un kurām saskaņā ar Muitas likumu ir piemērots daļējs atbrīvojums no muitas maksājumiem.”

33. Izteikt 145.punktu šādā redakcijā:

“145. Piemērojot likuma 10.panta otro daļu, lai identificētu maksājuma dokumentu un nodokļa rēķinu, apliekamā persona maksājuma dokumentā norāda nodokļa rēķina numuru un tā izrakstīšanas datumu. Minēto dokumentu identifikācijai izmanto arī apliekamās personas veiktos grāmatojumus, kas viennozīmīgi un nepārprotami apliecina nodokļa rēķina samaksu.”

34. Izteikt 148., 149., 150. un 151.punktu šādā redakcijā:

“148. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 1.punktu, apliekamā persona atskaita priekšnodokli par iegādāto nelietoto nekustamo īpašumu tajā taksācijas periodā, kad īpašums iegādāts. Veicot nekustamā īpašuma celtniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, priekšnodokli atskaita tajā taksācijas periodā, kurā saņemtas preces un nodokļa rēķins vai kad samaksāts nodokļa rēķins par saņemtajiem pakalpojumiem. Atskaitāmā priekšnodokļa apmēru nosaka, ievērojot paredzamo nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem.

149. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 2.punktu, apliekamā persona reģistrē iegādāto vai ekspluatācijā pieņemto nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, kurā tā ir reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona, neatkarīgi no nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

150. Apliekamā persona reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā likuma 10.panta ceturtās daļas 2.punktā minēto nekustamo īpašumu arī tad, ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot tikai neapliekamiem darījumiem un priekšnodokļa atskaitījumi par šo nekustamo īpašumu nav veikti.

151. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 2.punktu, apliekamā persona iegādāto lietoto nekustamo īpašumu, kas ir atbrīvots no pievienotās vērtības nodokļa, Valsts ieņēmumu dienestā nereģistrē.”

35. Papildināt noteikumus ar 151.1, 151.2, 151.3, 151.4, 151.5, 151.6, 151.7, 151.8, 151.9, 151.10 un 151.11 punktu šādā redakcijā:

“151.1 Ja apliekamā persona veic līzinga darījumus ar nekustamo īpašumu, likuma 10.panta ceturtā daļa piemērojama šādi:

151.1 1. līzinga darījuma veikšanai iegādāto nelietoto nekustamo īpašumu vai uzcelto, rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu līzinga devējs reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā;

151.1 2. iegādātā nelietotā nekustamā īpašuma nodošana citai personai (līzinga ņēmējam) saskaņā ar nomas pirkuma (līzinga) līgumu uzskatāma par nekustamā īpašuma otro pārdošanu un nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Līzinga devējam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli par līzinga darījumam iegādāto nekustamo īpašumu. Ja nekustamais īpašums ir pārgājis līzinga ņēmēja īpašumā, līzinga līgumam beidzoties, līzinga devējs saskaņā ar šo noteikumu 151.3 punktu informē Valsts ieņēmumu dienestu par nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra. Ja līzinga līgums tiek pārtraukts, pirms ir pagājuši 10 gadi no nekustamā īpašuma iegādes, un nekustamais īpašums paliek līzinga devēja īpašumā, līzinga devējs informē Valsts ieņēmumu dienestu par izmaiņām nekustamā īpašuma izmantošanā un atlikušajos taksācijas gados veic priekšnodokļa korekciju saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 4.punktu;

151.1 3. uzceltā, rekonstruētā, renovētā vai restaurētā nekustamā īpašuma nodošana līzinga ņēmējam saskaņā ar līzinga līgumu gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā uzskatāma par nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu un apliekama ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā. Pievienotās vērtības nodoklis maksājams kopā ar līzinga maksājumiem līzinga līgumā norādītajos termiņos. Ja nekustamais īpašums ir pārgājis līzinga ņēmēja īpašumā, līzinga līgumam beidzoties, līzinga devējs neveic priekšnodokļa korekciju un saskaņā ar šo noteikumu 151.3 punktu informē Valsts ieņēmumu dienestu par nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra. Ja līzinga līgums tiek pārtraukts, pirms ir pagājuši 10 gadi no nekustamā īpašuma pieņemšanas ekspluatācijā, un nekustamais īpašums paliek līzinga devēja īpašumā, līzinga devējs informē Valsts ieņēmumu dienestu par izmaiņām nekustamā īpašuma izmantošanā un atlikušajos taksācijas gados veic priekšnodokļa korekciju saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 4.punktu.

151.2 Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 3.punktu, par reģistrācijas pirmo gadu uzskatāms gads, kad nekustamais īpašums iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā.

151.3 Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 3.punktu, apliekamā persona vienlaikus ar nodokļa deklarāciju par attiecīgo taksācijas periodu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par reģistrētā nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra, ja nekustamais īpašums ir:

151.3 1. pārdots (norādot nekustamā īpašuma pircēju);

151.3 2. pārgājis līzinga ņēmēja īpašumā, līzinga līgumam beidzoties (norādot līzinga ņēmēju);

151.3 3. ieguldīts pamatkapitālā;

151.3 4. pilnībā gājis bojā vai iznīcināts stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā.

151.4 Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 4.punktu, ja apliekamā persona ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā vairākus nekustamos īpašumus, priekšnodokļa korekcija veicama par katru nekustamo īpašumu atsevišķi.

151.5 Piemērojot likuma 10.panta ceturto daļu:

151.5 1. kopējā nodokļa summa ir nodokļa summa, kas norādīta no citas apliekamās personas saņemtajos nodokļa rēķinos par nekustamā īpašuma iegādi vai samaksātajos nodokļa rēķinos par celtniecības, rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas pakalpojumiem;

151.5 2. atskaitītais priekšnodoklis ir priekšnodoklis, kuru apliekamā persona ir reāli atskaitījusi, ievērojot minētā nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem reģistrācijas brīdī Valsts ieņēmumu dienestā;

151.5 3. atskaitāmais priekšnodoklis ir priekšnodoklis, kuru apliekamā persona aprēķina par katru taksācijas gadu, reizinot vienu desmito daļu no kopējās nodokļa summas ar nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem attiecīgajā taksācijas gadā.

151.6 Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 5.punktu, proporcijas izmaiņas fiksē, ja tās pārsniedz vienu procentu.

151.7 Ja nelietotu nekustamo īpašumu gada laikā pēc tā pieņemšanas ekspluatācijā pārdod pirmo reizi, pārdevējs neveic priekšnodokļa korekciju. Nodokļa rēķinā norādīto nodokļa summu, kas aprēķināta no pārdodamā nekustamā īpašuma ar nodokli apliekamās vērtības, pārdevējs iemaksā valsts budžetā, un pircējam ir tiesības to atskaitīt kā priekšnodokli likumā noteiktajā apjomā. Ja nekustamais īpašums pārdots apliekamai personai, pircējs reģistrē iegādāto nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, kurā tas ir reģistrējies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona, un turpmāk veic priekšnodokļa korekciju par šo nekustamo īpašumu.

151.8 Ja apliekamā persona rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā saskaņā ar šo noteikumu 149.punktu un tā paša gada laikā turpina šī nekustamā īpašuma rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, tā precizē atskaitītā priekšnodokļa summu, iesniedzot gada deklarāciju, un veic priekšnodokļa korekciju no kopējās nodokļa summas.

151.9 Ja apliekamā persona rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā saskaņā ar šo noteikumu 149.punktu un nākamajos 10 taksācijas gados veic jaunu šī nekustamā īpašuma rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, tā rakstiski informē Valsts ieņēmumu dienestu par priekšnodokļa summu, kas atskaitīta par rekonstruētā, renovētā vai restaurētā nekustamā īpašuma daļu, iesniedzot nodokļa deklarāciju par to taksācijas periodu, kad šī nekustamā īpašuma daļa ir pieņemta ekspluatācijā. Atskaitītā priekšnodokļa korekcija veicama neatkarīgi no iepriekš veiktajām reģistrētā nekustamā īpašuma priekšnodokļa korekcijām.

151.10 Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 6.punktu, apliekamā persona, kura 10 gadu laikā pēc nekustamā īpašuma iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā pārdod nekustamā īpašuma daļu:

151.10 1. izbeidz priekšnodokļa korekcijas veikšanu par pārdoto nekustamā īpašuma daļu ar to taksācijas gadu, kurā ir noformēts pirkuma līgums;

151.10 2. atmaksā valsts budžetā atskaitīto priekšnodokli par pārdoto nekustamā īpašuma daļu, kas aprēķināts saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 6.punktu;

151.10 3. turpina veikt priekšnodokļa korekciju par atlikušo nekustamā īpašuma daļu atbilstoši nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijai apliekamiem un neapliekamiem darījumiem.

151.11 Ja stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā ir gājusi bojā vai iznīcināta daļa no likuma 10.panta ceturtās daļas 7.punktā minētā nekustamā īpašuma, apliekamā persona izbeidz priekšnodokļa korekcijas veikšanu par nekustamā īpašuma daļu ar to taksācijas gadu, kurā ir noformēti zaudējumu apliecinoši dokumenti, un turpina veikt priekšnodokļa korekciju par atlikušo nekustamā īpašuma daļu.”

36. Izteikt 152.punktu šādā redakcijā:

“152. Apliekamā persona, kura iegulda nekustamo īpašumu vai tā daļu citas personas pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu:

152.1. izbeidz priekšnodokļa korekcijas veikšanu par ieguldīto nekustamo īpašumu (vai tā daļu) ar to taksācijas gadu, kurā ir noformēts ieguldījuma līgums;

152.2. atmaksā valsts budžetā atskaitītā priekšnodokļa daļu, kas aprēķināta saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 6.punktu.”

37. Papildināt 162.punktu aiz vārdiem “garāks par gadu” ar skaitli un vārdiem “30 dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas”.

38. Svītrot 165.punktu.

39. Aizstāt 166. un 167.punktā vārdus “šo noteikumu 165.punktā” ar vārdiem “likuma 12.panta 10.1 daļā”.

40. Papildināt noteikumus ar 166.1 punktu šādā redakcijā:

“166.1 Piemērojot likuma 12.panta vienpadsmito daļu, taksācijas periodā pārmaksāto nodokli atmaksā vai novirza citu šā panta 10.1 daļā norādīto maksājumu veikšanai tādā apmērā, kas nepārsniedz 18 procentus no veikto apliekamo darījumu kopējās vērtības. Atlikušo pārmaksātā nodokļa summu atmaksā no valsts budžeta pilnā apmērā atbilstoši nodokļa gada deklarācijai.”

41. Papildināt noteikumus ar 168.1 punktu šādā redakcijā:

“168.1 Šo noteikumu 166.1 punkta un likuma 12.panta divpadsmitās daļas 4.punkta nosacījumi nav attiecināmi uz nodokļa summām, kuras apliekamā persona savu apliekamo darījumu nodrošināšanai ir samaksājusi par:

168.1 1. iegādāto, uzcelto, rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu;

168.1 2. iegādātajiem pamatlīdzekļiem;

168.1 3. iegādātajām precēm, kas paredzētas nomas pirkuma (līzinga) darījumu nodrošināšanai;

168.1 4. iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem darījumos ar kokmateriāliem.”

42. Svītrot 177.punktu.

43. Papildināt noteikumus ar 178., 179., 180. un 181.punktu šādā redakcijā:

“178. Apliekamā persona, kura ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā nekustamo īpašumu, kas iegādāts, uzcelts, rekonstruēts, renovēts vai restaurēts laikposmā no 1998.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim, pārreģistrē minēto nekustamo īpašumu, norādot:

178.1. kopējo nodokļa summu (Nkop.), kas norādīta nodokļa rēķinos par nekustamā īpašuma iegādi, celtniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju;

178.2. no budžeta atskaitīto priekšnodokļa summu (Nastsk.), ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, kas bija norādīta, reģistrējot nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienestā;

178.3. priekšnodokļa summu (Niem.), kas iemaksāta atpakaļ budžetā, veicot priekšnodokļa korekciju laikposmā no 1998. gada līdz 2002. gadam;

178.4. no budžeta faktiski atskaitīto priekšnodokļa summu (Nfakt.), kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Nfakt. = Natsk. - Niem., kur

Natsk. - no budžeta atskaitītā priekšnodokļa summa;

Niem. - kopējā priekšnodokļa summa, kas iemaksāta atpakaļ budžetā.

179. Gadu skaitu (n) pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas, par kuriem apliekamā persona, sākot ar 2002. gadu, veic priekšnodokļa korekciju, aprēķina šādi:

nekustamā īpašuma iegādes (vai pieņemšanas ekspluatācijā) gada skaitlis + 10 (gadi) - 2002 (gada skaitlis)

180. Priekšnodokļa korekciju par katru taksācijas gadu pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas veic šādi:

180.1. aprēķina faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļu (Pfakt.), izmantojot šādu formulu:

Pfakt. = Nfakt. / n, kur

Nfakt. - no budžeta faktiski atskaitītā priekšnodokļa summa;

n - gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija;

180.2. aprēķina atskaitāmo priekšnodokli (Patsk.), izmantojot šādu formulu:

Patsk. = Nkop. / n x p, kur

Nkop. - kopējā nodokļa summa;

n - gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija;

p -  nekustamā īpašuma izmantošanas proporcija apliekamiem un neapliekamiem darījumiem attiecīgajā taksācijas gadā;

180.3. aprēķina starpību S, kuru apliekamā persona iemaksā budžetā vai saņem atpakaļ no budžeta, aprēķinam izmantojot šādu formulu:

S = Pfakt. - Patsk., kur

Pfakt. - faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļa;

Patsk. - atskaitāmais priekšnodoklis.

181. Noteikumu 59., 60., 61., 62., 89., 90. un 169. punkts ir spēkā līdz 2002. gada 31. decembrim."

Ministru prezidents A.Bērziņš

Finansu ministra vietā —
izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!